• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas iekšzemes tirdzniecību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2008., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175950

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Francijas augsto apbalvojumu Latvijas kultūras un mākslas darbiniekiem

Vēl šajā numurā

28.05.2008., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas iekšzemes tirdzniecību*

 

Ekonomikas ministrs KASPARS GERHARDS:

 

Mūsu tirdzniecības nozares vispārīgais raksturojums

Iekšzemes tirdzniecība Latvijā attīstās ļoti dinamiski, un, salīdzinot ar pārējām tautsaimniecības nozarēm, tai ir vieni no visaugstākajiem attīstības tempiem.

Pēdējos gados (1999.–2005.g.) nozares gada vidējais pieauguma temps pārsniedz 10% ik gadu un pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās statistiskās informācijas 2007.gadā iekšzemes tirdzniecības pieauguma temps sasniedza jau 18,8% attiecībā pret iepriekšējo gadu un iekšzemes tirdzniecības īpatsvars attiecībā pret iekšzemes kopproduktu veidoja aptuveni 20%.

1.zīmējums

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums (2000.–2007.gads)

* Īstermiņa statistikas dati, kas iegūti, summējot mēnešu/ceturkšņu datus.

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati

Pēdējos gados Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir bijis viens no visaugstākajiem arī Eiropas Savienībā, kur 2006.gadā tas bija pieaudzis par 20,2%, savukārt Eiropas Savienībā šajā periodā tas bija 3,1%.

Šobrīd Latvijā ar vairumtirdzniecību nodarbojas 6724 komersanti un 7576 ar mazumtirdzniecību, savukārt precīza informācija par to, cik no šiem komersantiem nodarbojas ar mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību vienlaikus, nav pieejama.

2.zīmējums

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits

(uz 2008.gada 1.janvāri)

Avots: “Lursoft” datubāze

 

Patērētāju iepirkšanās paradumu un uzvedības maiņa

Kopš deviņdesmito gadu vidus Latvijā strauji ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi no tradicionālajiem veikaliem, tirdzniecības bāzēm un tirgiem uz daudz modernākiem, t.i., hipermārketiem, supermārketiem, diskonta veikaliem un lielas platības specializētiem veikaliem, kas spēj nodrošināt pircējus ar lielo sortimenta vienību skaitu, iepirkšanos vienā ēkā, automašīnas novietošanas iespējām un dažādiem citiem papildu pakalpojumiem.

Šo mazumtirdzniecības strukturālo pārmaiņu tendenci apliecina Baltijas Datu nama veiktā pētījuma rezultāti par Rīgas iedzīvotāju iepirkšanās veidu 2004.gadā. Minētajā pētījumā ir izdarīts secinājums, ka Rīgas pilsētā ir notikušas būtiskas izmaiņas attiecībā par vietu, kur patērētāji iepērkas. Ļoti liels iedzīvotāju skaits kā pirmo izvēli iepirkšanās vietai norāda supermārketus un hipermārketus, salīdzinājumam 2000.gadā svarīgākā iepirkšanās vieta bija tirgi, mazie tradicionālie veikali un tikai trešajā vietā supermārketi. Ir pamats uzskatīt, ka šī tendence pēdējos gados ir turpinājusi attīstīties, būtiski palielinoties jaunatvērto lielveikalu tirdzniecības vietu skaitam Latvijā.

Tradicionālie veikali pagaidām vēl cenšas piedalīties sacensībā ar lielveikaliem, tomēr to iespējas konkurēt ar lielveikaliem strauji samazinās. Par to norāda gan tradicionālo veikalu skaita, gan tirgus daļas samazināšanās, gan pircēju iepirkšanās paradumu maiņa. Tradicionālie veikali pamazām atrod savas jaunās tirgus nišas – vai nu orientējoties uz atsevišķu svarīgāko pirmās nepieciešamības produktu ikdienas sīkpirkumiem (piens, maize, cigaretes u.tml.) patērētājiem pieņemamā (tuvā) vietā un laikā, vai uz produkciju, kas realizējama mazās partijās, ar īsu realizācijas termiņu, vai specializējoties.

Veicot detalizētāku pārtikas mazumtirdzniecības veikalu (NACE 5211+522) apgrozījuma struktūras analīzi, jāsecina, ka lielāko pārtikas mazumtirdzniecības dalībnieku (SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija”, SIA “Latvijas tirgotāju kooperācija “AIBE””, SIA “ELVI Grupa” un SIA “Mego”) apgrozījums 2006.gadā veidoja jau 52,4% (718 882 tūkst. Ls) attiecībā pret kopējo mazumtirdzniecības apgrozījumu pārtikas veikalos Latvijā (1 371 169 tūkst. Ls), kas arī skaitļos apliecina patērētāju paradumu maiņu, proti, pāreju no tradicionālām tirdzniecības vietām uz lielveikaliem (skatīt 1.tabulu).

 

1.tabula

Peļņas rādītāji par 2004.–2006.gadu lielākiem pārtikas mazumtirdzniecības dalībniekiem (NACE 5211+522)

Tirgus dalībnieki

2004

2005

2006

2007 (9 mēneši)

Neto

apgrozījums

Peļņa/

zaudējums

pēc nodokļiem

Neto

apgrozījums

Peļņa/

zaudējums

pēc nodokļiem

Neto

apgrozījums

Peļņa/

zaudējums

pēc nodokļiem

Neto

apgrozījums

Peļņa/

zaudējums

pēc nodokļiem

SIA “RIMI Latvia”

133 994 807

–4 744 775

196 424 594

2 736 091

309 150 973

–1 285 920

274 865 000

(+29%)

SIA “Maxima Latvija”

175 458 751

2 416 582

232 569 346

3 383 018

290 732 254

5 610 025

293 700 000

(+21%)

SIA “Latvijas tirgotāju

kooperācija “AIBE””

58 100 000

451 230*

116 790*

66 700 000

(865 233*)

(235 307*)

95 080 000

(1 657 642*)

(393 420*)

76 100 000

(+31%)

SIA “ELVI Grupa”

35 600 000

(1 522 385*)

(179 723*)

55 000 000

(5 142 260*)

(191 639*)

77 000 000

(11 089 400*)

(221 957*)

66 940 678**

(+42%)

SIA “Mego”

42 554 130

122 592

41 697 066

–556 451

47 780 000

–563 900

 

* Rādītāji attiecībā tikai uz pašu franšīzes turētāju (SIA “ELVI Grupa” un SIA “Latvijas tirgotāju kooperācija “AIBE””)

** Aprēķināts no “Elvi” tīkla uzrādītā bruto apgrozījuma 78 990 000** Avots: LETA; Lursoft

 

Tiesiskais regulējums

Deviņdesmito gadu vidū iedzīvotāji pirkumus galvenokārt veica mazumtirdzniecības veikalos, kioskos, tirgos u.tml. tradicionālās tirdzniecības vietās. Iedzīvotāji pārtikas un pirmās nepieciešamības sadzīves preces iegādājās arī vairumtirdzniecības vietās. Tirdzniecības nozares tiesiskais regulējums Latvijā neparedzēja vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisku nodalīšanu un neliedza vairumtirdzniecības bāzēs veikt darījumus arī ar iedzīvotājiem (fiziskajām personām).

Tomēr, lai ierobežotu kontrabandas un nelegāli ražotu preču izplatīšanas iespējas vairumtirdzniecībā un pilnveidotu preču plūsmas uzraudzību, nodokļu un norēķinu uzskaites kontroli, tika izstrādāti un pieņemti 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” (turpmāk Ministru kabineta noteikumi Nr.312). Ministru kabineta noteikumos Nr.312 definētais mērķis bija “nodrošināt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisku nošķiršanu (nodalīšanu) un noteikt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtību”.

Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās tika liegta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšana vienā tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā, kā arī noteikts, ka vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus – izmantojot norēķinu kartes, vai arī veicot naudas pārskaitījumus no viena pircēja kredītiestādes konta uz pārdevēja kontu kredītiestādē. Tika noteikta preču saņemšanas, izsniegšanas (pirkšanas, pārdošanas) un iekšējās pārvietošanas uzskaites kārtība, kā arī norēķinu kārtība vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

Atbilstoši normatīvajā aktā iekļautajam “vairumtirdzniecības” tiesiskajam ietvaram (definīcijai) par vairumtirdzniecību ir uzskatāma “preču pārdošana savā vārdā juridiskai personai vai individuālā darba veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai”. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu Nr.312 mērķa sasniegšanai kopš Ministru kabineta noteikumu Nr.312 spēkā stāšanās dienas iedzīvotājiem bija liegta iespēja turpmāk iepirkties vairumtirdzniecības vietās.

Pašreizējais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums, kas ietverts Ministru kabineta noteikumos Nr.312, nosaka komersantiem būtiskus ierobežojumus tirdzniecības veikšanai, kur par būtiskākajiem būtu minami:

1) ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības brīvai veikšanai – organizatoriska nodalīšana tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā;

2) kavēta konkurences dinamiska attīstība tirdzniecības nozarē, tādējādi nesekmējot iespēju mazināt lielāko tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa pozīcijas tirgū;

3) ierobežojumi skaidras naudas norēķinu veikšanai vairumtirdzniecībā.

Konstatēta arī atsevišķu vispārējo normu “dublēšanās” ar speciālām tiesību normām, kas ir iekļautas jaunākos normatīvajos aktos.

1) Ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības brīvai veikšanai

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par tirdzniecības uzņēmumiem veiktajām tematiskām pārbaudēm tirdzniecības vietās laika periodā no 2001.gada līdz 2007.gadam, jāsecina, ka nav vērojama tendence pārkāpumiem vispārējo mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības organizēšanas noteikumu ievērošanā (Ministru kabineta noteikumu Nr.312 prasību ievērošanā) īpaši samazināties vai palielināties un proporcionāli veikto tematisko pārbaužu skaitam mazumtirdzniecībā pārkāpumi tika konstatēti vidēji 2,5% (2001.gadā) – 2% (2007.gadā) gadījumu (skatīt 2.tabulu).

Savukārt proporcionāli veikto tematisko pārbaužu skaitam vairumtirdzniecībā vidēji 3,7% (2001.gadā) – 6,2% (2007.gadā) komersantu darbībā ir konstatēti vairumtirdzniecības organizēšanas noteikumu neievērošanas pārkāpumi (skatīt 3.tabulu).

 

2.tabula

Valsts ieņēmumu dienesta mazumtirdzniecības tematisko pārbaužu rezultāti

Gads

Tematisko

pārbaužu

skaits

Tematisko

pārbaužu skaits,

kurās konstatēti

pārkāpumi

t.sk. pārbaužu skaits, kurās konstatēti šādi pārkāpumi

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksu

ieņēmumu

nereģistrēšana

preču uzskaites

un pavadzīmju aprites

kārtības neievērošana

mazumtirdzniecības

organizēšanas noteikumu

neievērošana

piemērots

naudas sods

(gadījumu skaits)

piemērotā

naudas soda

apmērs (tūkst.Ls)

2001.

13828

7469

1064

3105

353

4256

433,5

2002.

12355

6841

961

2839

321

3768

360,7

2003.

11235

7076

711

3142

344

4069

358,9

2004.

9991

6344

571

2889

249

3447

246,9

2005.

10236

6710

693

2908

201

4318

250,0

2006.

7644

4778

431

2014

116

2934

147,8

2007.

7388

5284

414

2094

147

2608

140,4

 

3.tabula

Valsts ieņēmumu dienesta vairumtirdzniecības tematisko pārbaužu rezultāti

Gads

Tematisko

pārbaužu

skaits

Tematisko

pārbaužu skaits,

kurās konstatēti

pārkāpumi

t.sk. pārbaužu skaits, kurās konstatēti šādi pārkāpumi

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksu

preču uzskaites

un pavadzīmju aprites

kārtības neievērošana

vairumtirdzniecības

organizēšanas noteikumu

neievērošana

bezskaidras naudas

norēķinu kārtības

neievērošana

piemērots

naudas sods

(gadījumu skaits)

piemērotā

naudas soda

apmērs (tūkst.Ls)

2001.

561

187

131

21

20

113

13,9

2002.

566

194

139

19

19

112

13,3

2003.

634

241

187

17

5

135

16,5

2004.

532

181

142

16

3

93

10,2

2005.

497

182

151

13

3

125

9,3

2006.

342

135

112

12

4

97

6,0

2007.

274

122

102

17

2

71

4,9

Tematisko pārbaužu rezultāti, kas atspoguļoti 2. un 3.tabulā, liecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pārbaudēs konstatēto pārkāpumu skaits joprojām ir ievērojams. Tomēr komercdarbību ierobežojošās normas, kas tika attiecinātas uz visiem tirgotājiem, proti, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatoriska nodalīšana tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā, nav uzskatāma par piemērotāko līdzekli uzraudzības un kontroles mehānisma pilnveidošanai cīņā ar tiem komersantiem, kas nereģistrē tirdzniecībā gūtos ieņēmumus un neievēro preču uzskaites un pavadzīmju aprites kārtību – normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Arī problēmas, kuras bija apzinātas un kuras bija nepieciešams novērst tirdzniecības teritorijās un ēkās, proti, nelegālu preču vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību tirdzniecības bāzēs, tirgos un tamlīdzīgās tirdzniecības vietās, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus Nr.312, šodien vairs nav aktuālas patērētāju iepirkšanās paradumu maiņas dēļ, kur arvien lielāks patērētāju skaits aizstāj deviņdesmitajos gados tik tradicionālās iepirkšanās vietas ar iepirkšanos lielveikalos un lielas platības specializētos veikalos (skatīt sadaļu “Patērētāju iepirkšanās paradumu un uzvedības maiņa”).

Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka vispārēju komercdarbības ierobežojumu un šķēršļu uzlikšana visiem, jo īpaši godīgiem komersantiem, būtu uzskatāma par adekvātu līdzekli cīņā ar atsevišķiem normatīvo aktu pārkāpējiem tirdzniecības nozarē, bet gan jāveic to pastiprināta kontrole un sodīšana par apzinātiem un sistemātiski atkārotiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

2) Kavēta konkurences dinamiska attīstība tirdzniecības nozarē

Ministru kabineta noteikumos Nr.312 noteikto tirdzniecības organizēšanas ierobežojumu rezultātā (jo īpaši aizliegums darījumu veikšanai ar fiziskajām un juridiskajām personām vienā telpā, ēkā un teritorijā) ir radīta nelabvēlīga komercdarbības vide tieši maziem un vidējiem komersantiem, kam ir samērā ierobežoti resursi turpmākai attīstībai.

Saskaņā ar pašreizējo tirdzniecības organizēšanas kārtību mazajam un vidējam komersantam mazumtirdzniecībā, kam ir vēlēšanās attīstīt un paplašināt savu saimniecisko darbību tirdzniecības nozarē un tādējādi turpmāk veikt darījumus ne vien ar fiziskajām personām, bet arī juridiskajām personām (mazumtirgotājam nodarboties arī ar vairumtirdzniecību), ir pienākums nodrošināt to atsevišķu atdalīšanu jeb norobežošanu dažādās teritorijās vai ēkās, kas, protams, tiešā mērā ir saistīts ar papildu kapitālieguldījumiem jeb izmaksām.

Iepriekš minētais tiesiskais regulējums būtiski ierobežo mazo un vidējo komersantu iespējas komercdarbības attīstībai tirdzniecības nozarē, kā arī kavē konkurences dinamisku attīstītību tirdzniecības nozarē kopumā, tādējādi nesekmējot iespēju mazināt lielāko tirgus dalībnieku pozīcijas tirgū.

Jāņem vērā arī patērētāju iepirkšanās paradumu un uzvedības maiņas rezultātā radītās sekas maziem un vidējiem komersantiem, jo lielāko pārtikas mazumtirdzniecības dalībnieku apgrozījums jau pārsniedz 50% robežu attiecībā pret kopējo mazumtirdzniecības apgrozījumu pārtikas veikalos Latvijā.

Savukārt, atceļot ierobežojumus fiziskajām personām (patērētājiem) iepirkties vairumtirdzniecības vietās kopumā, tiktu veicināta konkurence mazumtirdzniecībā un radīta iespēja iedzīvotājiem iegādāties preces par sev pieņemamāko cenu, tādējādi daļēji kompensējot inflācijas rezultātā radīto pirktspējas samazināšanos.

Veicot pārtikas preču cenu analīzi dažādās tirdzniecības vietās, var izdarīt provizoriskus aprēķinus un secinājumus attiecībā uz pārtikas preču cenu atšķirībām mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā: lielāko pārtikas mazumtirdzniecības dalībnieku tirdzniecības vietās esošo pārtikas preču cenas vidēji 1,8 reizes pārsniedz vairumtirgotāja vai zemnieku saimniecības cenu vietējiem produktiem, savukārt aptuveni 2,6 reizes ostas termināļa cenu importētajiem produktiem (skatīt 3.zīmējumu).

Nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iegādāties pārtikas preces arī vairumtirdzniecības vietās, tiktu sekmēta iedzīvotāju piekļuve precēm par salīdzinoši zemākām cenām. Mazāka ietekme normas atcelšanai būtu uz ostu termināļiem, jo tajos ierīkotās tehnoloģijas ļauj efektīvi pārkraut lielus preču daudzumus (konteinerus), bet nav paredzētas mazam preču daudzumam individuāliem pircējiem, kā arī atsevišķos gadījumos to nepieļautu termināļu drošības noteikumi.

3.zīmējums

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pārtikas preču cenu salīdzinājums

(mērvienības: Ls/kg, Ls/l, Apkopošanas datums: 2008.g. janvāris)

Avots: Latvijas Tirgus veicināšanas centra un Centrālās statistikas pārvaldes dati

Tomēr jāņem vērā, ka, atļaujot preču realizāciju vairumtirdzniecībā arī fiziskajām personām, komersantiem, kuri nodarbojas ar vairumtirdzniecību, būs papildus jāiegādājas un jāuzstāda kases aparāti vai kases sistēmas, kuru iegādes un uzturēšanas izmaksas pakāpeniski varētu tikt iekļautas pārdodamo preču pašizmaksā. Vairumtirgotājiem, apkalpojot fiziskās personas, varētu rasties arī citas papildu izmaksas par preču izpakošanu, pārpakošanu, papildu personāla algošanu, uzskaites nodrošināšanu u.tml., tādēļ pilnībā nav iespējams apgalvot, ka, radot iespēju fiziskajām personām iepirkties vairumtirdzniecībā, ievērojami tiks kompensēta inflācijas rezultātā radītā pirktspējas samazināšanās, tomēr jāņem vērā, ka tas veicinās konkurenci tirdzniecības nozarē kopumā. Turklāt uzskatām, ka pašreizējā cenu pieauguma apstākļos lielai iedzīvotāju daļai būtisks var būt pat cenas samazinājums patēriņa precēm par 5–10%, tās iegādājoties vairumtirdzniecības vietās.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir pamats uzskatīt, ka būtu atceļamas tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējuma normas, kas būtiski kavē mazo un vidējo komersantu konkurētspēju tirdzniecības nozarē.

3) Ierobežojumi skaidras naudas norēķinu veikšanai vairumtirdzniecībā

Saskaņā ar pašreizējo Ministru kabineta noteikumu Nr.312 regulējumu, kas noteikts 51.punktā “vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus”, šī tiesību normas prasība šobrīd daļēji apgrūtina mazo un vidējo komersantu saimniecisko darbību, jo īpaši gadījumos, kad praktisku apsvērumu dēļ nav iespējams veikt norēķinus bezskaidrā naudā ar maksājumu karti, bet ir nepieciešams bankas pārskaitījums, kas rada papildu izmaksas.

Tomēr jāņem vērā, ka skaidras naudas lietošanas ierobežojumi vairumtirdzniecībā un saimnieciskās darbības ietvaros veiktajiem darījumiem kopumā ir nepieciešami efektīvas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai tirdzniecības nozarē. Arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs bezskaidras naudas norēķina principa ieviešana vairumtirdzniecībā tiek uzskatīta par piemērotāko līdzekli cīņa ar pārkāpumu novēršanu preču apritē un ieņēmumu uzskaitē un mazumtirdzniecība uzskatīta par riska zonu, kurā pārkāpumi gan preču apritē, gan ieņēmumu uzskaitē ir viegli īstenojami, jo tajā galanorēķins notiek ar patērētājiem – fiziskajām personām, galvenokārt skaidrā naudā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jau šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikti ierobežojumi visiem darījumiem skaidrā naudā, kuru kopsumma skaidrā naudā pārsniedz 10 000 latu.

Tā kā šobrīd mazie un vidējie komersanti vairumtirdzniecības vietās, norēķinoties par iegādātajām precēm, var veikt ne vien bankas pārskaitījumus, bet arī izmantot norēķinu kartes, tad šādi ierobežojumi efektīvas fiskālās politikas īstenošanas nolūkos būtu uzskatāmi par samērīgiem un šī kārtība būtu saglabājama.

4) Tiesību normu “dublēšanās” novēršana

Ministru kabineta noteikumos Nr.312 ir noteikta preču saņemšanas, izsniegšanas un iekšējās pārvietošanas uzskaites un norēķinu kārtība, tomēr kopš 2000.gada ir izstrādāti vairāki jauni normatīvie akti finanšu uzskaites un kontroles jomā, kuros ir iestrādātas speciālās normas arī attiecībā uz preču saņemšanas, izsniegšanas (pirkšanas, pārdošanas) un iekšējās pārvietošanas uzskaiti un norēķiniem:

– 27.12.2005. Ministru kabineta noteikumos Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem” (izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta trešo daļu);

– 02.05.2007. Ministru kabineta noteikumos Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta piekto daļu);

– 21.10.2003. Ministru kabineta noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (izdoti saskaņā ar likuma “Par Grāmatvedību” 15.panta pirmo daļu).

Iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās tiesību normas attiecībā uz preču saņemšanas, izsniegšanas (pirkšanas, pārdošanas) kārtību un norēķiniem šobrīd dublējas ar Ministru kabineta noteikumu Nr.312 normām un tiek piemērotas to vietā atbilstoši normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.pantā noteikto.

Prasības kases aparātu lietošanai vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.312, kopš speciālu Ministra kabineta noteikumu izstrādes (02.05.2007. Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”) ir pilnveidotas un iestrādātas speciālā normatīvajā aktā, kas reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu.

Tāpat aģentu tiesiskais regulējums vispārīgi jau ir atrunāts Komerclikumā, kā arī prasības preču kvalitātei un drošumam, informācijai par precēm jau ir iekļautas Preču un pakalpojumu drošuma likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Atbilstoši juridiskajai tehnikai nav pieļaujama tiesību normu dublēšanās vairākos normatīvajos aktos, tādēļ Ministru kabineta noteikumos Nr.312 minētās prasības preču saņemšanas, izsniegšanas un pārvietošanas uzskaitei un kases aparātu lietošanai būtu atceļamas. Būtu atceļamas arī vairums pārējo normu esošajos tirdzniecības organizēšanas kārtību reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.312, to zudušās aktualitātes un nepieciešamības dēļ.

Tomēr atsevišķas tiesību normas, kas iekļautas Ministru kabineta noteikumos Nr.312 būtu saglabājamas un iekļaujamas citos normatīvajos aktos.

 

Secinājumi un iespējamie risinājumi

Kopš Ministru kabineta noteikumu Nr.312 spēkā stāšanās ir pagājuši gandrīz 10 gadi un noteikumos ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums vairs nav aktuāls un atbilstošs šodienas tirdzniecības nozares attīstības tendencēm Latvijā, jo netiek:

1) sekmēta mazo un vidējo komersantu konkurētspēja;

2) nodrošinātas maziem un vidējiem komersantiem, kā arī patērētājiem plašākas rīcības iespējas attiecībā uz darījumu veikšanu vairumtirdzniecībā;

3) ievērota labā prakse tiesību normu “dublēšanās” novēršanā.

Ņemot vērā iepriekš minētās pārmaiņas tirdzniecības nozarē, nav pamata uzskatīt, ka būtu jāturpina ierobežot komercdarbības brīvību attiecībā uz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisko nodalīšanu tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā, kā arī jāveic citas komercdarbības vidi nelabvēlīgi ietekmējošas darbības, bet gan jāturpina to komersantu pastiprināta uzraudzība un kontrole, kuru saimnieciskā darbībā tiek konstatēti tiesību normu pārkāpumi. Tādējādi pamatots būtu lēmums par pašreizējās tirdzniecības organizēšanas kārtības atcelšanu kopumā, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.312.

Atceļot deviņdesmito gadu beigās radītos ierobežojumus tirdzniecības organizēšanai vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā un attiecinot uz komersantiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tādas pašas vispārējās tiesību normas (prasības) komercdarbības veikšanai kā pārējiem komersantiem (piemēram, pakalpojumu sniedzējiem), tiktu sekmēta iespēja mazināt lielāko tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa pozīcijas tirgū un veicināta konkurences dinamiska attīstība tirdzniecības nozarē kopumā.

Ministru kabineta noteikumos Nr.312 noteikto ierobežojumu atcelšanas rezultātā tiktu radīta arī iespēja fiziskajām personām iepirkties vairumtirdzniecībā, tādējādi nodrošinot plašākas izvēles iespējas preču iegādē par pieņemamāko cenu.

Tomēr, lai saglabātu šobrīd panākto uzraudzības institūciju darba efektivitāti un Ministru kabineta noteikumos Nr.312 noteiktā tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējuma atcelšanas rezultātā netiktu sekmēti preču uzskaites, pavadzīmju aprites un ieņēmumu nereģistrēšanas pārkāpumi, nepieciešams saglabāt uzraudzības nodrošināšanai būtiskās tiesību normas.

Lai nodrošinātu arī turpmāku tirdzniecības nozares dalībnieku efektīvu uzraudzību, pirms atzīt Ministru kabineta noteikumus Nr.312 par spēku zaudējušiem, būtu nepieciešams pieņemt šādus normatīvos aktus:

1) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta mērķis ir likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā noteikt skaidras naudas lietošanas ierobežojumu vairumtirdzniecībā un nostiprināt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jēdzienu skaidrojumus. (Likumprojekta izstrādātājs: EM/FM)

2) likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”

Likumprojekta mērķis ir iekļaut Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās. (Likumprojekta izstrādātājs: EM/FM)

3) Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem””

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir precizēt pavadzīmju ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru lietošanas kārtību mazumtirdzniecībā. (Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādātājs: FM/EM)

4) Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi 2007.gada 2.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir precizēt kases aparātu lietošanas kārtības nosacījumus par vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā pārdotajām precēm fiziskajām un juridiskajām personām.

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā” Ministru kabineta 2008.gada 13.maija sēdē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!