Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Pieminot Jāni Čaksti ...

Turpinājums no 1.lpp.

Jāņa Čakstes laikabiedri vēsta, ka ar savu stalto augumu un cienīgo izturēšanos, ar savu izglītību un tādām īpašībām kā nosvērtība, laipnība un smalkjūtība Jānis Čakste iemantoja pat lielvalstu diplomātu apbrīnu.

Jānis Čakste visu mūžu bija ideālists un tāds arī palika līdz pēdējam brīdim. Čakstes ideāls bija — padarīt laimīgu latviešu tautu, palīdzēt tai. Un šis mērķis tad arī stīdz cauri visai viņa dzīvei. Jāņa Čakstes mūžs un sabiedriskā darbība cieši saistījās ar visnopietnākajiem latviešu tautas dzīves notikumiem. Tādēļ viņš baudīja vislielāko tautas cieņu un mīlestību. Interesanti, ka Latvijas sabiedrība Jāni Čaksti kritizēja tikai vienu reizi — kad viņš amnestēja valsts nodevībā apsūdzēto Andrievu Niedru un lika viņam uz visiem laikiem atstāt Latviju.

"Jānis Čakste darbojās laikmetā, kad varēja gūt vieglus panākumus ar demagoģiju. Bet tā nebija Čakstes dabā. Viņš bija par daudz sabiedrības cilvēks, lai tiktāl nolaistos. Vienkāršāk un siltāk viņš prata pieiet tautai" — tā par Jāni Čaksti raksta Kārlis Skalbe, un tas ir precīzs šā valstsvīra raksturojums. Jānis Čakste nekad nav bijis partijisks un tikai reiz, Latvijas tapšanas laikā, piederēja pie politiskās partijas — Zemnieku savienības. Visās vēlākās vēlēšanās viņš kandidēja kā bezpartijisks sabiedrisks darbinieks.

Jānis Čakste aizgāja viņsaulē 1927. gada 14. martā. 18. martā milzīgā tautas un karaspēka gājienā viņš tika svinīgi aizvadīts un apglabāts Meža kapos.

Pagājušajā gadā Šveicē sakarā ar 150. gadadienu, kopš 1848. gadā Šveicē un citviet pasaulē aizsākās liberālās revolūcijas, kā arī pieminot 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 50. gadadienu, tika atklāta Brīvības halle par godu 100 demokrātijas attīstībā būtisku ieguldījumu devušiem cilvēkiem. Mēs varam būt īpaši lepni un gandarīti, ka šo simt vārdu vidū ir arī mūsu Jāņa Čakstes vārds.