Ministru kabineta rīkojums Nr.294

Rīgā 2008.gada 27.maijā (prot. Nr.33 35.§)

Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam

1. Saskaņā ar Meža likuma 38.panta trešo daļu apstiprināt Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmu īstenot Zemkopības ministrijai 2008.gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija rīkojumu Nr.294

Meža monitoringa valsts programma 2008.gadam

1. Programmas mērķi ir šādi:

1.1. nodrošināt valstī tādas pastāvīgas novērojumu sistēmas funkcionēšanu un attīstību, kas sniegtu informāciju par meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru (biotisko un abiotisko, kā arī antropogēnas izcelsmes faktoru) mijiedarbību;

1.2. nodrošināt informācijas ieguvi par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā.

2. Meža monitoringa valsts programma 2008.gadam ietver šādus pasākumus:

2.1. sistemātisko (pirmā līmeņa) meža monitoringu;

2.2. intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu;

2.3. oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaistes noteikšanu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā.

3. Sistemātiskā (pirmā līmeņa) meža monitoringa uzdevumi:

3.1. novērtēt koku vainagu stāvokli un noteikt koku bojājumus Meža valsts reģistrā reģistrētajos parauglaukumos (mežaudzes daļa, kurā veic novērojumus, analīzes vai mērījumus);

3.2. apkopot, apstrādāt un analizēt iegūtos datus un sagatavot pārskatus.

4. Intensīvā (otrā līmeņa) meža monitoringa uzdevumi:

4.1. uzturēt parauglaukumu, novērtēt koku vainagu stāvokli, noteikt augsnes ūdens ķīmisko sastāvu un nokrišņu ķīmisko sastāvu;

4.2. apkopot, apstrādāt un analizēt iegūtos datus un sagatavot pārskatus.

5. Sistemātiskā (pirmā līmeņa) un intensīvā (otrā līmeņa) meža monitoringa darbi tiek veikti atbilstoši starptautiskās programmas ICP Forests metodikai un sadarbībā ar starptautiskās programmas ICP Forests koordinācijas centru.

6. Uzdevumi oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaistes noteikšanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā:

6.1. izstrādāt programmatūru;

6.2. sagatavot datus un veikt aprēķinus, kā arī sagatavot pārskatus par 2007.gadu.

7. Meža monitoringu veic Valsts meža dienests un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža monitoringu.

8. Datus un pārskatus iesniedz Zemkopības ministrijā:

8.1. Valsts meža dienests – līdz 2009.gada 1.martam par pirmā līmeņa meža monitoringa izpildi, kā arī nosūta starptautiskās programmas ICP Forests koordinācijas centram saskaņā ar tā prasībām;

8.2. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” – līdz 2009.gada 1.martam par otrā līmeņa meža monitoringa izpildi, kā arī nosūta starptautiskās programmas ICP Forests koordinācijas centram saskaņā ar tā prasībām;

8.3. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” – līdz 2008.gada 1.decembrim saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992.gada 9.maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju pušu Konferences apstiprinātiem kopējiem atskaites ziņošanas formātiem par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā.

9. Uzdevumi, rezultatīvie rādītāji un nepieciešamais finansējums 2008.gadam:

10. Informācija par 2007.gadā veiktajiem pasākumiem, piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, to izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem:

10.1. finansējuma izlietojums sadalījumā pa pasākumiem:

10.2. sasniegtie rezultāti:

10.2.1. sistemātiskā (pirmā līmeņa) meža monitorings Latvijā tiek veikts kopš 1990.gada. Tas nodrošina ikgadēju informāciju par koku veselības stāvokli – defoliāciju (skuju vai lapu zudumu) un dehromāciju (skuju un lapu krāsas izmaiņām), koku abiotiskiem un biotiskiem bojājumiem. 2007.gadā novērots, ka par nebojātiem un viegli bojātiem, kas tiek uzskatīti par praktiski veseliem kokiem, atzīstami 83,8 % skuju koku un 88,2 % lapu koku. Kopumā valstī būtiskas izmaiņas vidējā defoliācijas līmenī nav novērotas. Koki ar paaugstinātu defoliāciju galvenokārt ir novēroti Kurzemē. Tur priežu audzēs saglabājas mežu kaitēkļa – priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) – radītie bojājumi, bet egļu audzēs – mizgraužu (Ips tipogaphus) radītie bojājumi. Egļu audzēs novēroti arī vēja un meža dzīvnieku izraisīti koku bojājumi un koku inficēšanās ar trupi;

10.2.2. intensīvais (otrā līmeņa) meža monitorings ir uzsākts 2004.gadā. 2007.gadā veikti koku vainagu stāvokļa, skuju ķīmiskā sastāva, augsnes ūdens ķīmiskā sastāva un nokrišņu ķīmiskā sastāva novērtējumi. Analizētas rādītāju likumsakarības pa sezonām, nokrišņu veidiem, pa augsnes slāņiem (un tamlīdzīgi), kā arī salīdzinātas vērtību izmaiņas pa gadiem, bet tendenču izvērtējumam novērojumu periods vēl ir par īsu un secinājumi par gaisa piesārņojuma un citu faktoru ietekmi uz meža ekosistēmu šobrīd vēl nav izdarāmi. Salīdzināti atsevišķi rādītāji ar kaimiņvalstīm un citām Eiropas valstīm, un, piemēram, priežu skuju ķīmiskajā sastāvā konstatētas būtiskas atšķirības atsevišķu ķīmisko vielu (N, S, Na, Mn un Fe) koncentrācijā.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe