Latvijas Republikas Valsts prezidente 10. un 11. septembrī   piedalījās Baltijas un Melnās jūras valstu vadītāju konferencē Jaltā

Jalta, sestdiena, 1999.gada 11.septembris. Izbraukuma laikā uz kuģa pirmajā rindā no kreisās: Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ukrainas prezidents Leonīds Kučma; otrajā rindā no kreisās: Armēnijas prezidents Roberts Kočarjans, Slovākijas prezidents Rūdolfs Šusters, Ungārijas prezidents Ārpāds Gencs, Moldovas prezidents Petru Lučinskis, kuģa kapteinis, Krimas parlamenta spīkers Aleksandrs Gračevs, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Rumānijas prezidents Emils Konstantinesku

Foto: epa/A.F.I.

Starptautiskās konferences "Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbība: uz integrētu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām"  augsto dalībnieku kopīgais paziņojums

Jalta, 1999.gada 10. un 11. septembris

Dalībvalstu augstie dalībnieki tikās 10. un 11.septembrī Jaltā starptautiskās konferences "Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbība: uz integrētu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām" laikā. Konference, kas notiek pēc Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas iniciatīvas, noris saskaņā ar 1997.gada Viļņas konferences "Nāciju līdzāspastāvēšana un labas kaimiņattiecības — drošības un stabilitātes garantija Eiropā" garu.

Augstie dalībnieki,

apzinoties vēsturisko nepieciešamību radīt plaukstošu un apvienotu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām;

atzīmējot, ka sadarbība politiskajā, ekonomiskajā, ekoloģiskajā, humanitārajā jomā, kā arī drošības sfērā veicina kopējā mērķa — drošas, stabilas un plaukstošas Baltijas un Melnās jūras valstu telpas kā nedalītas Eiropas sastāvdaļas — sasniegšanu;

apstiprinot, ka labu kaimiņattiecību attīstība uz starptautisko tiesību bāzes ir būtiska šā mērķa sasniegšanai;

apstiprinot uzticību ANO statūtu principiem, EDSO normām un principiem, tiesiskuma prioritātei un citiem vispārpieņemtiem principiem un vērtībām;

apstiprinot visu valstu neatņemamās tiesības to drošības līdzekļu izvēlē;

apstiprinot, ka demokrātisko principu, ekonomiskās brīvības un sociālā taisnīguma veicināšana un ieviešana, kā arī cilvēktiesību respektēšana ir svarīgāko vērtību starpā, veidojot jauno XXI gadsimta Eiropu,

paziņo par savu vēlmi un ieinteresētību:

veicināt izdevīgu Baltijas un Melnās jūras telpas valstu sadarbību uz divpusējiem un reģionāliem pamatiem, kā arī Eiropas nākamās drošības arhitektūras bez dalījuma līnijām veidošanu;

pielikt kopīgas pūles, lai atrisinātu un novērstu konfliktus un saglabātu mieru, drošību un stabilitāti Baltijas un Melnās jūras valstu telpā;

veicināt Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta izpildi;

attīstīt ekonomisko sadarbību, īstenojot kopīgus projektus enerģētikas, transporta, sakaru, ekoloģijas un citās jomās;

padziļināt sadarbību humanitārajā sfērā kā līdzekli demokrātisko tradīciju un Eiropas integrācijas procesu saskaņotības uzturēšanai;

cīnīties pret jauniem stabilitātes un drošības draudiem, tādiem kā terorisms, nelegālā migrācija, narkotiku un ieroču nelikumīgā aprite;

sadarboties dalībvalstu rīcības potenciāla stiprināšanā Eiropas un topošajās eiroatlantiskajās struktūrās.

Augstie dalībnieki izteica kopīgu viedokli par to, ka XXI gadsimtā Baltijas un Melnās jūras valstīm ar to potenciālu ir jāuzņemas svarīga loma demokrātijas, tiesiskuma prioritātes, ekonomiskā uzplaukuma un stabilitātes attīstībā un nostiprināšanā Eiropas kontinentā bez dalījuma līnijām.

Viņi izteica gatavību uzturēt augstā līmenī regulāru politisku dialogu starp visām Baltijas un Melnās jūras valstīm Viļņas (1997) un Jaltas (1999) konferenču garā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē Jaltas sanāksmē  Livādijas pilī 11. septembrī

"Latvijas Vēstnesis":

— Manuprāt, šī konference bija ļoti nozīmīga divos dažādos līmeņos. Vispirms jau tā notiek ļoti simboliskā vietā — Jaltā, un arī tas mums it kā palīdz izdzēst smago pagātnes mantojumu, ko radīja Jaltas 1945. gada konference. Svarīga šī konference ir arī tādā nozīmē, ka šeit tiek iezīmētas koncepcijas, kādu mēs vēlamies redzēt nākotnes Eiropu. Šeit tiek apspriestas arī šodienas Eiropas problēmas. Mēs apspriežamies pie tā paša sarunu galda, pie kura savā laikā tika iztirgotas Baltijas valstis, bet Staļina, Rūzvelta un Čērčila krēslos tagad sēž trīs neatkarīgu Baltijas valstu prezidenti. Taču tas nebija tikai sava veida revanšs par vēsturisko netaisnību. Tas bija atgādinājums, ka Baltijas valstis tagad pašas lemj un arī turpmāk lems par savu likteni. Nebūs vairs tā, ka kaut kādi citi spēki nosaka, kam ar mums jānotiek.

Šī prezidentu sanāksme bija apliecinājums tam, ka nākotnes Eiropa būs ne vien bez robežām, bet, kas jo svarīgāk, bez iespaidu sfērām, kad lielās nācijas varēja diktēt mazākām nācijām savus noteikumus un lemt, kā tām jādzīvo. Šī konference parāda, ka XXI gadsimta Eiropai jābūt demokrātiskai šī vārda plašākajā un visdziļākajā nozīmē.

Tajā pašā laikā nācijas tagad pašas brīvprātīgi apvienojas pārnacionālās struktūrās, gan eiropeiskās, gan eiroatlantiskās struktūrās. Taču tās patur savu suverenitāti, savas pašnoteikšanās tiesības.

"Latvijas Vēstnesis":

— Šis ieguldījums ir milzīgs. Ukraina konferences sarīkošanā ir ieguldījusi ārkārtīgas pūles un arī lielus līdzekļus — izprotot, ka šis dziļi nozīmīgais, vēsturiskais notikums pastiprina Ukrainas reputāciju un tās iespaidu starptautiskā arēnā. Acīmredzot Ukraina bija gatava ieguldīt šos līdzekļus, lai parādītu sevi kā aktīvu valsti, kurai ir nozīmīga loma starptautiskā jomā. Konferences dalībnieki arī izteica Ukrainai nepārprotamu atzinību par lielo progresu, ko tā guvusi valsts dzīves pārkārtošanā un demokratizācijā. Tika arī izteikti daudzi labi novēlējumi Ukrainas prezidentam Leonīdam Kučmam nākamajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

"Latvijas Vēstnesis":

— Mēs visi sanāksmes dalībnieki vai nu savās oficiālajās runās, vai arī personīgās sarunās ar šo valstu pārstāvjiem, kā to izdarīju arī es, izteicām līdzjūtību par šīm dabas katastrofām. Mēs visi uzsvērām, ka no dabas katastrofām un to nodarītā posta neviens nevar izvairīties un to neviens nevar paredzēt. Bet cilvēki var paredzēt postu, ko nodara vardarbība un bruņoti konflikti, kādus mēs nesen pieredzējām Balkānu reģionā. No šī posta ir iespējams izvairīties, un šajā aspektā mums visiem ir ļoti aktīvi jādarbojas. Sākot ar valstu prezidentiem, Baltijas un Melnās jūras reģioniem, lai būtu garantija, ka vismaz šajos divos Eiropas reģionos nerodas cilvēku radītas katastrofas. Ir svarīgi uzturēt dialogu, lai apspriestu visus strīdīgos jautājumus, — nepieļaujot konfliktu iespēju. Ir svarīgi ikvienu domstarpību atrisināt miermīlīgi, sarunu ceļā. Šādu apņemšanos pasvītroja visi Jaltas konferences dalībnieki, uzsverot, ka miermīlīgi risinājumi jāmeklē ikvienā situācijā. Neatkarīgi no tā, cik asas dažkārt var būt domstarpības kaimiņvalstu starpā, kā, piemēram, starp Azerbaidžānu un Armēniju.

"Latvijas Vēstnesis":

— Man šķiet, mūsu ekonomiskā sadarbība ar šo Melnās jūras reģionu vēl ne tuvu nav izvērsta tik plaši, kā tas būtu iespējams. Mums vēl priekšā ir ļoti liels darbs. Jaltas sanāksmē tika arī runāts par to, ka dažās valstīs varbūt nav īpaši labvēlīga nodokļu politika ārvalstu investoriem. Dažas valstis aizstāv savas ražotnes ar augstiem tarifiem. Toties starptautiskai tirdzniecībai ir daudz mazāk barjeru. Taču šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā. Ar virkni valstu mums jau ir noslēgti divpusējās sadarbības līgumi, kas vēl ratificējami. Taču ar daudzām valstīm mums jau ir attiecīgi līgumi. Arī divpusējās sarunās, kas man šeit Jaltā bija, mēs nolēmām, ka prezidenti no savas puses darīs visu iespējamo, lai dažādas savu valstu institūcijas, piemēram, ministrijas un tirdzniecības aģentūras, mudinātu uz lielāku aktivitāti un ciešākiem kontaktiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Sanāksmes pirmajā dienā man bija saruna ar Gruzijas prezidentu Ševardnadzi, otrajā dienā ar Slovākijas prezidentu Šusteru. Pēc tam es vēl tikos ar Azerbaidžānas prezidentu Alijevu un Ukrainas prezidentu Kučmu. Man šādas tikšanās šķiet ļoti svarīgas — arī kā viens no veidiem, kā apliecināt abpusēju gatavību sadarbības paplašināšanai. Mēs arī apmainījāmies ar savstarpējiem ielūgumiem. Es ielūdzu Slovākijas prezidentu apmeklēt Latviju, viņš mani savukārt ielūdza uz Slovākiju. Es saņēmu arī ielūgumu apmeklēt Gruziju. Mēs ar prezidentu Ševardnadzi nolēmām iecelt nerezidējošus vēstniekus kā pirmo soli mūsu ciešākām attiecībām — līdz šim mums bija tikai goda konsuli. Nolēmām sekmēt ciešāku mūsu valstu saimniecisko sadarbību. Ar gandarījumu konstatējām mūsu interešu saskaņu. Piemēram, Gruzija labi izprot un atbalsta Latvijas centienus integrēties Eiropas Savienībā un NATO. Es domāju, ir svarīgi, ka mūsu intereses izprot arī šajā pasaules daļā.

"Latvijas Vēstnesis":

— Var jau būt, ka kādas ļaunas mēles arī tā saka, bet es tam nepiekrītu. Šī ir ļoti nozīmīga, ļoti svarīga konference, tai ir ārkārtīgi dziļa un arī simboliska nozīme — izdzēst no valstu kolektīvās atmiņas priekšstatu par Jaltu kā vietu, kur tika likti pamati dzelzs priekškaram. Kur tika radīti pamati dalītai Eiropai. Kur tika likti pamati mazo tautu interešu iztirgošanai lielo valstu iespaida teritorijās. Tas viss tagad pieder pagātnei, un Ukraina lielā mērā palīdzēja šo pieredzi izdzēst no mūsu kolektīvās atmiņas. Lai mums veidotos kolektīva izpratne par to, ka XXI gadsimta Eiropā vairs nebūs pieņemamas šādas iespaidu sfēras. Latvijai kā mazai valstij tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tas nozīmē garantiju Latvijas, tāpat kā ikvienas citas valsts suverenitātei. Mēs varam būt droši, ka šādā Eiropā tiks respektēta mūsu suverenitāte, ka mums vairs nebūs jābaidās, ka reiz atkal pie apspriežu galda sēdēs trīs četri vīri no lielām valstīm, kas savstarpēji iztirgos mazo valstu intereses. Tas ir ārkārtīgi svarīgs princips. Un, ja Eiropa XXI gadsimtā ievēros šo principu, tad Latvija var būt droša par savu nākotni. Ja gadījumā Eiropa nesekotu šim principam, tad mēs arī turpmāk būtu apdraudēti. Šajā nozīmē Jaltas 1999. gada konference man šķiet ārkārtīgi svarīga visām tās dalībvalstīm, bet īpaši svarīga Latvijai, Igaunijai un Lietuvai.

"Latvijas Vēstnesis":

— Pagaidām šāda doma vēl nav dzirdēta. Līdz šim galvenais uzsvars likts uz izdevību Baltijas un Melnās jūras reģionu valstu prezidentiem satikties, arī divpusējās sarunās. Ļoti nozīmīga ir mūsu kopīgi pieņemtā deklarācija, kas parāda lielas valstu vadītāju grupas kopējo pozīciju svarīgākajos jautājumos.

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma — preses konferencē Jaltā 11. septembrī

Godātie kolēģi!

Cienījamie masu informācijas līdzekļu pārstāvji!

Dāmas un kungi!

Ir patīkami, ka mūsu tikšanās ir izraisījusi tik dzīvu interesi žurnālistu vidū. Es šeit saskatu vēl vienu apstiprinājumu tam, ka Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbībai ir patiesi plašas perspektīvas.

Ceru, ka, neraugoties uz piesātināto programmu, mūsu viesiem bija iespēja tuvāk iepazīt Krimu, šī Eiropas dabas šedevra skaistumu un bagātības. Baltijas un Melnās jūras valstu līderu samitu var uzskatīt par bezprecedenta notikumu no dažādiem viedokļiem.

Vispirms jāatzīmē dalībnieku skaits: konferencē piedalījās 22 valstis, kā arī 7 starptautisko organizāciju pārstāvji.

Tie valstu un valdību vadītāji, kas dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties Jaltā, atsūtīja savus augstos pārstāvjus un apsveikumus. Arī Eiropas Komisija atsūtīja apsveikumu.

Dalībvalstu ģeogrāfiskā dažādība, to ekonomiskās un sociālās transformācijas dažādais līmenis, iekļaušanās pakāpe Eiropas integrācijas procesos, starptautisko struktūru, ko tās pārstāv, plašais spektrs — tas viss noteica apspriežamo jautājumu plašo diapazonu, mērogus un aktualitāti.

Tieši tādēļ šis forums jāuzskata par svarīgu soli reģionālo procesu saskaņošanā mūsu kontinenta ziemeļos un dienvidos, kā arī universālu un adekvātu atbilžu meklējumos, kas saistās ar problēmām un draudiem, kuri rodas Baltijas un Melnās jūras valstīm.

Runājot plašāk, tas ir svarīgs solis mūsu kopējā mērķa sasniegšanā, proti, vienotas un nedalāmas Eiropas izveidē.

Protams, samita tēma — vienotas XXI gadsimta Eiropas celtniecība bez dalījuma līnijām — kļuva par visu minēto jautājumu spektra kopsaucēju.

Man ir patīkami atzīmēt, ka jautājumu vairumā Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu līderu pozīcijas sakrīt, un šis apstāklis ir mūsu eirointegrācijas pūliņu panākumu ķīla.

Domāju, ka izteikšu visu valstu un valdību vadītāju viedokli, apgalvojot, ka Krimas galotņu tikšanās ir nozīmīgs notikums ne vien reģionālā, bet arī visas Eiropas dimensijā.

Tā demonstrēja, ka Baltijas un Melnās jūras sadarbības asij ir liels potenciāls kā jaunu ideju un jaunu pieeju ģeneratoram eirointegrācijas procesos.

Tā var un tai jākļūst par vienu no jaunās Eiropas konsolidējošajiem un stabilizējošajiem faktoriem un tādējādi arī par tās neatņemamu sastāvdaļu.

Pateicos par uzmanību.

Ukrainas ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks — preses konferencē Jaltā 10. septembrī

Godātās dāmas un kungi! Atļaujiet man ar prieku jūs informēt par Jaltas sanāksmes sekmīgu norisi. Tajā piedalās Baltijas un Melnās jūras reģionu 22 valstu prezidenti, vicepremjeri un ministri. Bet kopā ar zinātnisko konferenci "Baltijas un Melnās jūras sadarbība: uz integrētu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām", kas notiek vienlaikus ar sanāksmi, kopā piedalās 25 valstu un 8 starptautisko organizāciju pārstāvji. Šodien sanāksmes dalībnieki parakstīja divus ļoti nozīmīgus dokumentus (šos dokumentus "Latvijas Vēstnesis" publicē atsevišķi — J.Ū. ). Jaltas sanāksmes dalībnieki arī izteica līdzjūtību Turcijas un Grieķijas tautām un valdībām sakarā ar dabas katastrofu — zemestrīci, kas piemeklējusi šīs valstis.

Jaltas sanāksme liecina par kardinālām Eiropas mentalitātes pārmaiņām. Sanāksme notiek pēc Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas iniciatīvas. Taču sanāksme neradās tukšā vietā — tas ir Viļņas 1997. gada sanāksmē sāktā procesa turpinājums.

Jaltas konference apliecina, ka Ukraina ir aktīva Eiropas procesu dalībniece. Ka mūsu valstij ir nozīmīga ģeostratēģiska loma starp Rietumeiropu, Viduseiropu un Kaukāzu. Konference apliecina arī Ukrainas lomu Viduseiropas reģionā. Šo lomu jo nozīmīgāku dara fakts, ka Ukraina nevienam neuzspiež savas receptes, bet ar konkrētiem piemēriem rāda, kā var sekmēt Eiropas stabilitāti un drošību.

Un tagad es esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Nenoliedzami, pastāv cieša saistība starp Jaltas 1999. gada konferenci un Jaltas konferenci 1945. gadā. Ne velti prezidents Kučma iniciēja šo sanāksmi, lai darītu galu Jaltas 1945. gada konferences garam, kas uz ilgiem gadu desmitiem bija sadalījis Eiropu un kavēja apvienot divas vecā kontinenta daļas vienotā Eiropā. Jaltas 1999. gada konference ir beidzot aizvērusi šo drūmo Eiropas vēstures lappusi un atvērusi jaunu lappusi, kurā rakstīts, ka Eiropai — mūsu kopīgajām mājām — nākamajā gadsimtā jāieiet bez dalījuma līnijām. Es domāju, visa Eiropas pēckara vēsture ir parādījusi, cik bīstami bijuši Jaltas 1945. gada konferences lēmumi. Par laimi, šie Eiropas pārdalīšanas scenāriji tagad pieder vēsturei. Tāpat kā aukstais karš, kas tos pavadīja. Tagad mums ir pilnīgs pamats ar optimismu raudzīties uz apvienoto Eiropu.

— Kāpēc uz Jaltas konferenci nav uzaicināts Baltkrievijas prezidents?

— Es gribu atgādināt, ka Jaltas 1999. gada konferences ideja radās jau 1997. gadā. Tagad sācies sarunu process starp divu reģionālu organizāciju — Baltijas jūras valstu padomes un Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācijas — dalībvalstīm. Tieši šīs divas organizācijas veido konferences dalībnieku pamatu. Gatavojoties konferencei, savstarpējās konsultācijās tika nolemts, ka šo divu organizāciju dalībvalstis piedalīsies konferencē. Tika arī nolemts, ņemot vērā Višegradas četrinieka valstu lielo lomu sadarbības veicināšanā starp diviem reģioniem, uzaicināt konferencē arī šīs valstis. Tādā veidā tika noteikts Jaltas konferences dalībvalstu sastāvs. Baltkrievijas puse zināja par ielūgumu piedalīties zinātniskajā konferencē Jaltā. Kā zināms, šajā konferencē pārstāvētas arī trīs valstis, kas neietilpst nevienā no minētajām starptautiskajām organizācijām — Itālijas, Francijas un ASV pārstāvji. Tāda pati iespēja atsūtīt savus pārstāvjus bija arī Baltkrievijai.

— Kāpēc jūs tik negatīvi vērtējat iepriekšējo Jaltas konferenci, kas notika pirms 54 gadiem? Vai šāda attieksme nav saistāma ar prezidenta Kučmas vēlēšanu kampaņas apsvērumiem? Un vai jūsu vārdi neietekmēs negatīvi vēlēšanu rezultātu?

— Protams, demokrātiskā valstī katram cilvēkam ir tiesības uz savu personīgo viedokli, un neviens viņam nevar norādīt, kā domāt. Ņemot vērā lielo viedokļu dažādību, kas pašlaik ir Ukrainā, un mūsu aktīvo politisko dzīvi, kurā politisku koncepciju deklarēšanā dažkārt tiek pārkāptas arī pieklājības robežas, ir loģiski, ka tas viss atstāj iespaidu arī uz vēlētāju viedokli. Taču es esmu dziļi pārliecināts, ka Ukrainas vēlētāji 31. oktobra vēlēšanās izdarīs pareizo izvēli.

Bet, ja runājam par 1945. gada Jaltas konferences lēmumiem un to sekām, tad es domāju, vajadzētu ne vien pašam censties tos izvērtēt, bet uzklausīt tautas, ko Jaltas 1945. gada konferences lēmumi ilgus gadus aizkavēja ceļā uz apvienoto Eiropu. Manuprāt, šai sakarā vispirms jāuzklausa Polijas un Baltijas valstu pārstāvji. Viņi var daudz pastāstīt par to, ko viņu tautām nozīmēja 1945. gada Jaltas konferences lēmumi.

Jānis Ūdris, "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors,   speciālkorespondents  1999. gada Jaltas konferencē

Dodoties uz samita dalībnieku autobusu

Viesnīca "Jalta" — starptautiskās konferences norises vieta Foto: Jānis Ūdris, "LV"