Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 26.maijā

FM: Par vienotiem pamatprincipiem vidējā termiņa valsts budžeta pieprasījumu izstrādei

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem. Noteikumu projekts 26.maijā tika apstiprināts valdībā.

MK noteikumi reglamentē pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumus atbilstoši vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam maksimāli pieļaujamajam valsts budžeta izdevumu apjomam.

Tiesību aktā sniegti norādījumi par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes izstrādā savus budžeta pieprasījumus, sniedz paskaidrojumus par nepieciešamo budžeta līdzekļu sadalījumu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajām budžetu ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un funkcionālajām kategorijām. Noteikumos arīdzan iestrādāti veidlapu paraugi un noteikta to aizpildīšanas kārtība. Tāpat noteikumi paredz vienotu kārtību budžeta paskaidrojumu sagatavošanai.

Valdība uzdeva Finanšu ministrijai divu mēnešu laikā sagatavot atbilstošus grozījumus 2007.gada 10.aprīļa MK noteikumos Nr.236 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība”, kā arī 2007.gada 26.jūnija MK noteikumos Nr.418 “Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanai un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtībai”.

Kā zināms, Latvijā ir apstiprināta koncepcija par vidēja termiņa budžeta plānošanu valstī, sākot ar 2008.gadu. Vidējā termiņā budžets tiks plānots trim gadiem, pašu valsts budžeta likumu tāpat kā līdz šim sastādot kārtējam gadam.

Vidēja termiņa budžeta plānošana ir rīks, ar kuru nodrošināt valstī noteikto prioritāšu mērķtiecīgu un efektīvu finansēšanu. Vidēja termiņa budžeta plānošanas mērķis ir sekmēt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par Latvijas pievienošanos Paplašinātajam daļējam nolīgumam par sportu

26.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem”. Statūtu mērķis ir starptautiskās sporta politikas sakārtošana, turpmāk efektīvi iesaistot nevalstiskās sporta organizācijas dažādu sporta nozarei būtisku starptautisko lēmumu pieņemšanā. Likumprojekts vēl jāizsludina Saeimā.

Eiropas Padomes īstenotās sporta politikas mērķis ir veicināt sportu gan attiecībā uz indivīdu, gan sabiedrību kopumā ar tādu politiku, kas balstās uz vienotiem un visām dalībvalstīm saistošiem principiem. Nolīguma ietvaros Eiropas Padome sporta politikas īstenošanu turpinās nodrošināt ar Eiropas konvencijas par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas, Eiropas Sporta hartas un Sporta ētikas kodeksa palīdzību, saskaņojot rīcību ar dalībvalstīm.

2006.gada nogalē Eiropas Padomes dalībvalstis tika informētas, ka Eiropas Padomes budžets vairs neparedz līdzekļus sporta starpvaldību sadarbības nodrošināšanai, līdz ar to tika izstrādāts iespējamo reformu pētījums, kas dalībvalstīm tika nodots apspriešanai, lai vienotos par turpmāku starptautiskās sadarbības sportā jomā modeli Eiropas Padomes ietvaros.

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu Saeimā tiktu izpildītas saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies atbilstoši Eiropas Padomes Ministru komitejas 2007.gada 10.maija 117.sesijas Rezolūcijai CM/Res (2007)8, ar kuru nolemj izstrādāt Paplašināto daļējo nolīgumu par sportu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Krimināllikuma spēku ārpus Latvijas Republikas

26.maijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Krimināllikumā (KL), ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, izmaiņas nepieciešamas, lai skaidri noteiktu Krimināllikuma spēku ārpus Latvijas teritorijas. Tas paredz papildināt KL 4.pantu par KL spēku ārpus Latvijas teritorijas, nosakot, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas saucami pie atbildības saskaņā ar KL.

Likuma panta mērķis ir paredzēt iepriekš minēto personu atbildību par tām noziedzīgām darbībām, ko tās izdarījušas teritorijā, kas ir ārpus Latvijas teritorijas, proti, ne tikai citas valsts teritorijā, bet teritorijā, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā. Latvijas jurisdikcijas piemērošana paplašināta, jo pasaulē pastāv tādas teritorijas, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā, t.i., atklātā jūra.

Papildus likumprojekts paredz aizstāt vārdus “ārvalstnieks un bezvalstnieks” ar vārdu “ārzemnieks”, kas atbilst Imigrācijas likumā izmantotajai terminoloģijai.

Izmaiņas likumā izstrādātas, ņemot vērā likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” nosacījumus, kas šādu kārtību paredz.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

TM: Par valdības pārstāvības kārtību Satversmes tiesā

26.maijā valdība pieņēma kārtību Ministru kabineta pārstāvībai Satversmes tiesā (ST), ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi noteikt kārtību, kādā sagatavo un apstiprina Ministru kabineta atbildes raksta projektu ST, nodrošina valdības pārstāvību ST un spriedumu izpildi valsts pārvaldē.

Kā teikts noteikumu projektā, pārstāvību ST nodrošinās TM amatpersona, ko amatā uz pieciem gadiem apstiprinās Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Pārstāvim sadarbībā ar citu ministriju, īpašu uzdevumu ministra sekretariātu, Valsts kanceleju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju atbilstoši  kompetencei būs jāsagatavo Ministru kabineta atbildes raksta projekts ST, projekts Ministru kabineta pieteikuma lietas ierosināšanai ST, pēc ST vai tiesneša pieprasījuma sadarbībā ar kompetento ministriju jāsniedz rakstiski paskaidrojumi un informācija ST, kā arī jāveic ST spriedumu analīze u.c.

Šā gada 5.februārī valdība apstiprināja koncepciju valdības pārstāvībai Satversmes tiesā. Koncepcija paredzēja izstrādāt šādu kārtību un veikt grozījumus Tieslietu ministrijas nolikumā un Ministru kabineta kārtības rullī, kas arī šodien pieņemti valdībā.

Kā tika norādīts koncepcijā, pašlaik pastāv neefektīva kārtība, kādā ST tiek sagatavoti atbildes raksti, ja apstrīdēts Ministru kabineta izdots tiesību akts, kā arī tiek sniegti papildu paskaidrojumi. Turklāt nav regulējuma par Ministru kabineta pārstāvību ST. Atbildes raksti tiek gatavoti, ievērojot vispārējos dokumentu sagatavošanas un virzības principus, savukārt valdības pārstāvība ST tiek organizēta atkarībā no apstākļiem – to var īstenot par attiecīgo jomu atbildīgās ministrijas pārstāvji vai trešās personas jeb zvērināti advokāti.

Līdz ar to nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku atbildes rakstu sagatavošanu ST, koordinētu paskaidrojumu sniegšanu, nodrošinātu kvalificētu Ministru kabineta pārstāvību ST, kā arī veiktu kontroli pār spriedumos uzdotajiem uzdevumiem un mērķtiecīgu Satversmes tiesas spriedumu analīzi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Meža monitoringa veikšanas kārtība”, kā arī MK rīkojumu “Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam”.

Noteikumi par meža monitoringa veikšanas kārtību nepieciešami, lai pieņemtu jaunu meža monitoringa veikšanas kārtību.

Monitoringa veicēji meža monitoringu īsteno Meža valsts reģistrā reģistrētajos parauglaukumos un rakstiski informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par novērojumiem, kādi tiek veikti attiecīgajos parauglaukumos.

Meža monitoringu veic, lai iegūtu informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām, oglekļa dioksīda emisiju un piesaisti zemes izmantošanā un mežsaimniecībā.

Tāpat monitorings jāveic, lai pētītu klimata pārmaiņu ietekmi uz meža ekosistēmām, meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un izmaiņām, kā arī ietekmi uz meža augsnēm.

Normatīvais akts nosaka kārtību, kādā jāierīko jauni parauglaukumi, kā arī ietvertas normas, kas nosaka prasības meža monitoringa parauglaukumu aizsardzībai.

Meža monitoringu veiks Valsts meža dienests un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

Savukārt rīkojums “Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam” nosaka, ka Zemkopības ministrija ir atbildīga par Meža monitoringa valsts programmas 2008.gadam īstenošanu. Programmā noteikti tās mērķi, uzdevumi un pārskatu iesniegšanas termiņi.

Meža monitoringa programmā arī ietverts pasākums – oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un piesaistes noteikšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Aprēķinus šogad veiks Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”. Šis pasākums tiks veikts atbilstoši ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noteiktajām prasībām.

Noteikumi un rīkojums stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par zīdaiņu pārtikas stingrāku kontroli

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem”.

Noteikumos ir noteiktas prasības zīdaiņu pārtikas sastāvam, tās marķējumam, kā arī izstrādāti noteikumi zīdaiņu pārtikas reklāmu un informatīvo materiālu veidošanai.

Normatīvajā aktā noteiktais paredz uzlabot zīdaiņu pārtikas kvalitāti atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām šajā jomā un netieši veicināt zīdaiņu zīdīšanu ar mātes pienu, ierobežojot reklāmas un informatīvo materiālu izplatīšanu par zīdaiņu pārtiku.

Noteikumu prasību ievērošanu kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tāpat arī noteikts, ka zīdaiņiem paredzētie mākslīgie barības maisījumi jāreģistrē PVD.

Savukārt informatīvos materiālus par mākslīgo maisījumu zīdaiņiem lietošanu atbilstoši savai kompetencei kontrolēs valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalstu zvejas ostu uzlabošanai

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministra kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās””.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās” .

Pasākuma mērķis ir uzlabot zvejas produktu izkraušanai un uzglabāšanai nepieciešamo infrastruktūru ostās, kā arī nodrošināt kvalitatīvus ostas pakalpojumus zvejniekiem.

Latvijā ir desmit ostas, no tām septiņas ir mazās ostas, kurās svarīgi nodrošināt zvejniecības uzņēmējdarbību un sniegt tai nepieciešamos pakalpojumus. Ne visās ostās ir piemērotas zvejas kuģu piestātnes un ar modernām tehnoloģijām nodrošinātas zivju izkraušanas un uzglabāšanas vietas.

Lai gan 2004.–2006.gada plānošanas periodā dažās ostās tika īstenoti projekti zvejnieku vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanai, tomēr pārsvarā tajās vēl joprojām ir nepieciešami uzlabojumi, jo īpaši saistībā ar arvien pieaugošo vides aizsardzības prasību izpildi un tehnoloģijām.

Mazo ostu infrastruktūras sakārtošana sekmēs Latvijas reģionu sabalansētu attīstību, kas ir viens no tautsaimniecības sekmīgas attīstības pamatiem. Investīcijas zivsaimniecībai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanā ostās nodrošinās kravu apgrozījumu un investīciju, tai skaitā privāto, pieaugumu.

Lai saņemtu atbalstu, pretendentam jābūt biedrībai, kas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā ir ne mazāk kā pieci biedri, kas nodarbojas komercdarbības jomā ar zvejniecību vai ar to saistītiem pakalpojumiem. Tāpat atbalstu var saņemt arī pašvaldība, kā arī valsts vai pašvaldības veidota publiska juridiskā persona.

Pretendenti atbalstu saņems par zvejas kuģu piestātņu, zivju izkraušanas, zivju un zvejas aprīkojuma uzglabāšanas vietu rekonstrukciju un modernizāciju.Tāpat arī atbalstu saņems jaunu iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai. Pretendenti atbalstu saņems, lai nodrošinātu zvejas darbības datorizētu pārvaldību, tāpat arī lai izveidotu zivju tirdzniecības vietas.

Ostās, kurās neveic starptautiskos kravu pārvadājumus, atbalstu saņems molu rekonstrukcijai un zvejas kuģu uzturēšanas un remonta ierīču iegādei un uzstādīšanai.

Atbalsta pasākuma mērķis ir nodrošināt ekonomiski stabilu, vidi saudzējošu zvejas produktu izkraušanu un uzglabāšanu ostu teritorijā. Īstenojot atbalsta pasākumu, uzņēmumi nodrošina atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Latvijas zvejas flotes kapacitātes līdzsvara plānu 2008.–2013.gadam

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta rīkojumu “Par Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānu 2008.–2013.gadam”, kurā noteikts apstiprināt Latvijas zvejas flotes piepūles sabalansēšanas plānu 2008.–2013.gadam un reizi divos gados (sākot ar 2009.gadu) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāna 2008.–2013.gadam mērķis ir dot detalizētu pamatojumu ilgtspējīga līdzsvara nodrošināšanai starp Latvijai pieejamajiem zivju resursiem un to zvejas kapacitāti, kā arī lai šā mērķa īstenošanai varētu saņemt Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.

Plāns tiks īstenots ar Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadā 1.prioritārā virziena “Pasākumi Kopienas zvejas flotes sabalansēšanai” pasākumiem “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” un “Zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšana”.

Lai novērstu zvejas flotes darbības ekonomisko rādītāju tālāku pasliktināšanos, katram flotes segmentam aprēķināts rekomendētais 2008.– 2013.gada periodā sasniedzamais kapacitātes līmenis, kas atbilstu prognozētajām zvejas iespējām un nodrošinātu ekonomiski līdzsvarotu flotes darbību. Šā kapacitātes līmeņa sasniegšanai zvejas flotes darbības ieņēmumu/izdevumu bilancei jābūt pozitīvai. Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem dos pozitīvu sociāli ekonomisko efektu zvejā nodarbinātajiem darbiniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem.

Zvejas kapacitātes samazinājuma rezultātā sasniedzamais līmenis 2013.gadam ir aprēķinātais iegūto zivju resursiem atbilstošās zvejas flotes kopējās jaudas, tilpības un kuģu skaita līmenis.

Indikatīvie kapacitātes samazinājuma līmeņi atsevišķos gados var tikt pārsniegti. Tas iespējams, ja 2013.gadam prognozētais līmenis tiek sasniegts agrāk par šo termiņu. Tādējādi ātrāk arī veidosies līdzsvars starp flotes kapacitāti un resursiem, kā arī ātrāk stabilizēsies flotes darbības ekonomiskie rādītāji, nodrošinot stabilu peļņu kuģu īpašniekiem. Tāpat ātrāk optimizēsies zivju resursu izmantošana.

Lai nodrošinātu harmonisku zivju resursu izmantošanu, flotes sabalansēšana jāveic katram segmentam atsevišķi.

Finanšu līdzekļu piešķiršana plānam norisināsies Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā (2007–2013) ietvaros.

ZM: Par uztura bagātinātāju izplatīšanas uzraudzību Latvijā

Valdība 26.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”.

Noteikumi ir izstrādāti, lai novērstu sarežģījumus un pārpratumus uztura bagātinātāju reģistrācijas, paziņošanas un kontroles procesā un lai aizsargātu patērētāju no nekvalitatīviem uztura bagātinātājiem. Uzraudzību un kontroli pār noteikumu izpildi turpinās veikt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kura uzdevums būs svītrot uztura bagātinātāju no reģistra, ja tiks konstatēta tā neatbilstība šiem noteikumiem un pārtikas apriti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī ja uztura bagātinātājs tiks atzīts par izplatīšanai nederīgu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa