Ministru prezidents Andris Šķēle — reģionālās preses pārstāvjiem 10. septembrī
Pats svarīgākais sarunu temats bija par gaidāmo reģionālo reformu, viens no pirmajiem jautājumiem par finansējumu, iespējamo ārvalstu palīdzību un to izlietojumu šajā ziņā.
A.Šķēle:
— Eiropa kopumā ļoti skeptiski vērtē mazos administratīvos veidojumus. Situācija, kāda ir pašlaik Latvijā — ar 26 rajoniem, 480 pagastiem —, Eiropas kontekstā tiek uzskatīta par nepieņemamu. Mēs zinām, kā šie 26 rajoni radās, un neatgriezīsimies pie padomju laikiem, kad tos iedibināja. Viens no tādiem mēroga skaitļiem, par ko Eiropas Savienības (ES) valstis šo fondu ietvaros iedibina, — un tā varētu būt ļoti nozīmīga palīdzība arī mūsu reģioniem — ir aptuveni mērogs ar 200 000 iedzīvotājiem. Par to parasti notiek debates, un šis skaitlis tiek atzīts par optimālu. Vai šajā pašlaik konceptuāli atbalstītajā sadalījumā, kas paredz deviņus reģionus esam tuvinājušies minētajam skaitlim? Aptuveni — jā. ES nav tik lieli iebildumi, ja viena vai divu administratīvi teritoriālo struktūru ietvaros ir viens palīdzības projekts. Šobrīd gatavojamies pirmajam izmēģinājuma projektam, un es darīšu visu, valdībā iestāšos par to, lai šis projekts tiktu atbalstīts un mēs pirmoreiz to izmēģinātu Latgales pusē. Šajā ziņā tiek izvirzītas, ja tā var teikt, četras pazīmes: divas sliktas un divas labas. Man šķiet, ka Latgale jau tagad kvalificējas visā. Pirmā pazīme: tiem reģioniem, kam sniedz šo īpašo palīdzību, ir jābūt ar zemu ienākumu uz vienu iedzīvotāju. Latgale tam atbilst, jo te ir viszemākais ienākums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.