Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 27.maijā

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu Ainai Verzei

Ministru kabinets 27.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta (MK) Atzinības raksts piešķirts Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājai Ainai Verzei par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts pensiju sistēmas attīstībā. Labklājības ministrijas vēstulē uzsvērts: “Aina Verze devusi nozīmīgu ieguldījumu pensiju reformas īstenošanā, sociālās palīdzības jautājumu risināšanā, sniegusi priekšlikumus par problēmām un to iespējamajiem risinājumiem jomās, kas skar ne tikai pensionārus, bet arī citas sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupas.”

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ainai Verzei pasniedz labklājības ministre Iveta Purne.

MK: Par operatīvās darbības nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietošanas kontroles normatīvo regulējumu

Ministru kabinets 27.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par darba grupu operatīvās darbības nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietošanas kontroles pilnveidošanai normatīvā regulējuma jomā”.

Lai sagatavotu priekšlikumus par operatīvās darbības finansēšanai paredzēto finanšu līdzekļu izlietošanas kontroles pilnveidošanu un operatīvajai darbībai izmantojamo materiālo vērtību realizācijas kārtības izstrādāšanu, izveidota darba grupa, kurai līdz 2008.gada 1.septembrim tie jāiesniedz Ministru kabinetā.

Par darba grupas vadītāju iecelta Indra Gratkovska, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore.

Darba grupā būs pārstāvji no Valsts kases, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu ministrijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Satversmes aizsardzības biroja, Aizsardzības ministrijas, Drošības policijas, Valsts policijas, Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras.

MK: Par operatīvās darbības nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietošanas kontroles grāmatvedību

Ministru kabinets 27.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par darba grupu operatīvās darbības nodrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietošanas kontroles pilnveidošanai grāmatvedības jomā”.

Lai sagatavotu priekšlikumus par operatīvās darbības subjekta finansēšanas pārskatu konsolidācijas nosacījumu izstrādāšanu un operatīvajai darbībai izmantoto materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaites pilnveidošanai, izveidota darba grupa, kurai līdz 2008.gada 1.septembrim tie jāiesniedz MK.

Par darba grupas vadītāju iecelta Jānis Šints – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Darba grupā būs pārstāvji no Valsts kases, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu ministrijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Satversmes aizsardzības biroja, Aizsardzības ministrijas, Drošības policijas, Valsts policijas, Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Baltijas valstu sadarbību aizsardzībā un militārajās attiecībās

27.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas līgumu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā”.

Apstiprinātie MK noteikumi izstrādāti, lai padziļinātu Baltijas valstu trīspusējo sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā, kā arī definētu principus, atbilstoši kuriem šī sadarbība ir jāīsteno, ņemot vērā vienlīdzības, partnerības, kopīgo interešu principus, kā arī nacionālo tiesību aktus un to starptautiskās saistības.

Kā viena no sadarbības formām tiek paredzēta apmaiņa ar civilo personālu, kā arī militāro darbinieku nosūtīšana uz ārvalstīm, lai iegūtu citu valstu pieredzi un praktiskas iemaņas.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par jauno Finanšu ministrijas valsts sekretāru

27.maijā valdība Ministru kabineta (MK) sēdē par jauno Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru apstiprināja līdzšinējo Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

M.Bičevska virzīšanu Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatam finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro ar kandidāta plašo izglītību un līdzšinējā darbā iegūtajām zināšanām, kā arī daudzpusīgu darba pieredzi valsts sektorā.

“Laikā, kad Mārtiņš Bičevskis pieņēma izaicinājumu kļūt par Tieslietu ministrijas valsts sekretāru, Latvijas tieslietu sfēra atradās uz lielu pārmaiņu sliekšņa. Šodien, atskatoties uz četros gados paveikto, mēs redzam, ka Bičevska kungs ir spējis veiksmīgi virzīt tieslietu sistēmas attīstību, ieviešot virkni uzlabojumu. Šobrīd visnotaļ līdzīgā situācijā ir finanšu joma, tādēļ viens no galvenajiem kritērijiem jaunā valsts sekretāra atlasē bija kandidāta spēja nākt klajā ar inovatīviem risinājumiem, piedāvāt savu redzējumu. Svarīgs faktors bija arī paša kandidāta vēlme uzņemties tik atbildīgu amatu,” stāsta finanšu ministrs A.Slakteris.

Finanšu ministrs norāda, ka M.Bičevskis kā atbilstošākais kandidāts Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatam izvēlēts no vairāku kandidātu loka: “Tika vērtēti kandidāti gan no valsts sektora, gan ārpus tā, tika apskatīta arī iespēja paaugstināt kādu no šā brīža Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekiem. Konsultāciju gaitā ar padomniekiem un nozares ekspertiem, izvērtējot kandidātu līdzšinējā darba rezultātus, tika pieņemts lēmums par Finanšu ministrijas valsts sekretāru virzīt Mārtiņu Bičevski.”

M.Bičevskis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā tika iecelts 2004.gada martā, pirms tam bijis valsts sekretāra vietnieks Iekšlietu ministrijā. Augstāko izglītību Bičevskis ieguvis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Iepriekšējā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane savu amatu atstāja šā gada 28.aprīlī, kad Saeima viņu apstiprināja par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.

FM: Par valsts budžeta iestāžu iepirkumu grafiku

Valdība otrdien, 27.maijā, izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts iepirkumu izpildi janvārī–aprīlī, kā arī uzdeva valsts budžeta iestādēm izvērtēt šā gada otrajā pusē plānoto iepirkumu veikšanas grafikus.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemto rīkojumu, gatavojot informāciju par valsts iepirkumu izpildi 2008.gada pirmajā pusē, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm būs jāprecizē iepirkumu plāns atbilstoši gaidāmajām izmaiņām likumā par valsts budžetu 2008.gadam. Ja saskaņā ar valsts budžeta iestāžu prognozēm līdz gada beigām nebūs reāli iespējams veikt iepirkumus, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm būs jāsniedz priekšlikumi konkrētu budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumu samazināšanai.

Gada sākumā MK uzdeva ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm pārskatīt savus plānotos iepirkumu veikšanas grafikus, nepieciešamības gadījumā tos pārstrukturizējot tā, lai visi iepirkumi netiktu atlikti uz gada otro pusi vai beigām. Tomēr valsts budžeta iestāžu iesniegtā informācija liecina, ka lielākais iepirkumu apjoms joprojām ieplānots gada otrajā pusē.

FM apkopotā informācija par valsts pamatbudžetu liecina, ka 2008.gada janvārī un februārī veikti izdevumi valsts iepirkumiem attiecīgi 31,3 milj. latu un 40,1 milj. latu apmērā jeb 3,8% un 4,9% apmērā no kopējiem plānotajiem izdevumiem valsts iepirkumiem. Martā tika plānots veikt valsts iepirkumus 70,6 milj. latu apmērā, kas veido 8,6% no kopējiem gada izdevumiem. Martā iepirkumiem iztērēts 41,1 milj. latu jeb 58,2% no mēneša plāna. Aprīlī tika plānots veikt valsts iepirkumus 49,9 milj. latu apmērā, kas veido 6,1% no kopējiem gada izdevumiem. Šajā laika periodā iztērēti 50,6 milj. latu jeb 101,4% no mēneša plāna.

Savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā līdzekļi valsts iepirkumu apmaksai 2008.gada martā apgūti 433 tūkst. latu apmērā jeb 39,7% no plānotā un aprīlī apgūti līdzekļi 331,8 tūkst. latu apmērā jeb 44,8% no plānotā.

Finanšu ministrija nākamo informatīvo ziņojumu “Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts iepirkumu izpildi 2008.gada janvārī–jūnijā” sagatavos līdz 2008.gada 28.jūlijam.

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansētajiem projektiem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 27.maijā, apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 3 125 315 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 1 156 665 latu apmērā – Ekonomikas ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai;

• 422 762 latu apmērā – Tieslietu ministrijai Pārejas programmas, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 17 897 latu apmērā – Kultūras ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 338 390 latu apmērā – Veselības ministrijai Pārejas programmas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 1 189 601 lata apmērā – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF un ERAF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam noteic, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par vienošanos muitas caurlaides punktu darbības pagarināšanai uz Latvijas un Krievijas robežas

27.maijā valdība apstiprināja protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1993.gada 2.jūnija vienošanās par muitas robežas caurlaides punktiem pagarināšanu.

1993.gada 2.jūnijā tika parakstīta abu valdību vienošanās par muitas robežas caurlaides punktiem, kas nosaka muitas robežas caurlaides punktus starp Krievijas Federāciju un Latvijas Republiku dzelzceļa, autoceļu, gaisa un jūras satiksmē. Vienošanās paredz, ka tā ir spēkā līdz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas noteikšanai un var tikt pagarināta pēc abpusējas vienošanās.

Tā kā pērn stājās spēkā līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu, ir nepieciešams pagarināt vienošanās darbības termiņu, jo līgumā par valsts robežu atsevišķi nav noteikti muitas robežas caurlaides punkti.

Krievijas puse ir paziņojusi, ka tā ir pabeigusi protokola projekta starpministriju saskaņošanu un 2008.gada 5.martā projekts ir iesniegts izskatīšanai Krievijas Federācijas valdībā.

Atbilstoši Ārlietu ministrijas sniegtajai informācijai protokolu plānots parakstīt pirms Baltijas jūras valstu padomes samita, kas norisināsies šā gada 3.–4.jūnijā Rīgā. Paredzams, ka protokolu parakstīs Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par pasākumiem skolēnu nesekmības novēršanai

Lai motivētu skolēnus aktīvākam mācību darbam un veicinātu skolēnu motivāciju mācīties, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsākusi vairāku nozīmīgu pasākumu īstenošanu.

27.maijā valdība tika iepazīstināta ar IZM informatīvo ziņojumu par pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu skolēnu ar zemiem mācību sasniegumiem skaitu vispārējā izglītībā.

Jau 2007.gadā stājās spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs. Lai skolēnu pārceltu nākamajā klasē, ar šo mācību gadu nepietiekams vērtējums līdz šim pieļaujamo trīs nepietiekamo vērtējumu vietā 1.–4.klasē drīkst būt ne vairāk kā vienā mācību priekšmetā, bet 5.–8.klasē un 10.–11.klasē – ne vairāk kā divos mācību priekšmetos.

Lai sniegtu atbalstu 1.–6.klašu skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās, skolās plānots ieviest skolotāja palīga amatu. IZM pieprasījusi papildu finansējumu 180 tūkstošu latu apmērā, lai jau 2008./2009.mācību gadā varētu uzsākt skolotāja palīga darba aprobāciju, ieviešot vienu skolotāja palīga likmi katrā vispārējās izglītības iestādē.

Plānojot pedagogu tālākizglītības kursu prioritātes 2008./2009.mācību gadam, kā vienu no prioritārajiem virzieniem plānots paredzēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveidošanu darbā ar mazmotivētiem vai nemotivētiem skolēniem, kā arī nesekmības efektīvas profilakses pasākumu veikšanu.

Izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu un valsts budžeta līdzekļus, IZM jau šobrīd veic plānveida izglītības iestāžu nodrošināšanu ar mūsdienīgiem, moderniem mācību līdzekļiem, modernizē izglītības saturu, nodrošinot atbilstošu metodisko atbalstu un tālākizglītību pedagogiem.

Lai mācības padarītu skolēniem interesantākas un mūsdienu situācijai atbilstošas, jau šobrīd pakāpeniski mācību procesā ievieš informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ir svarīgi izglītības iestāžu bibliotēkām visus 1.–9.klašu skolēnus nodrošināt ar obligāto mācību literatūru, tāpēc IZM pieprasīs valsts budžetā pietiekamu finansējumu mācību literatūras iegādei.
Analizējot skolēnu nesekmības cēloņus, bieži tiek runāts par skolas un vecāku nepietiekamu sadarbību.

Lai veicinātu vecāku informētību par bērna gaitām skolā, vecāki aktīvāk jāaicina izmantot skolvadības sistēmu “e-klase”, kas jau šobrīd piedāvā iespēju iepazīties ar sava bērna skolas gaitām, izmantojot elektronisko žurnālu vispārizglītojošajām skolām, skolēnu atzīmju, kavējumu un piezīmju piegādi vecākiem SMS veidā, vecāku pieeju elektroniskajam žurnālam un sekmju izrakstus internetā, atskaites un analīzes rīkus skolu vajadzībām.

Nākotnē tiks izstrādāti vairāki jauni analīzes rīki skolu vadības vajadzībām: salīdzinošie vērtējumi dažādos griezumos, informācijas atlase pēc dažādiem kritērijiem un iegūto rezultātu novērtējums.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par minimālās algas palielināšanu līdz 180 latiem

Neraugoties uz Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu 2009.gadā palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem, 27.maijā valdība pieņēma lēmumu nākamajā gadā paaugstināt minimālo algu līdz 180 latiem.

Labklājības ministre Iveta Purne norādīja: “Pieņemot lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu līdz 180 latiem, ir būtiski domāt par citiem veidiem, kā palielināt algu, ko Latvijā strādājošais saņem pēc nodokļu nomaksas. Šo jautājumu piedāvāju risināt, palielinot neapliekamo minimumu.”

LM uzskata, ka 2009.gadā ir iespējama un nepieciešama minimālās mēneša darba algas paaugstināšana vismaz līdz Ls 200, lai strādājošie, kuriem noteikta darba alga minimālās mēneša darba algas apmērā, sasniegtu izdzīvošanas līmeni. Tāpat, paaugstinot minimālo darba algu, tiktu izpildītas starptautiskās saistības, kas noteic, ka visiem strādājošajiem un viņu ģimenēm jānodrošina cilvēka cienīga dzīve.

Minētais iekļauts LM informatīvajā ziņojumā, kurš izstrādāts, pamatojoties uz 2003.gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz septiņu gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009.gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas, pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, 2008.gadā ir 450,80 lati. Tātad aprēķinātajai minimālajai algai 2009.gadā būtu jābūt Ls 220,89.

Saskaņā ar FM aprēķiniem, lai paaugstinātu minimālo algu līdz 180 latiem, valsts un pašvaldību budžetā papildus nepieciešami 3,4 milj. latu, savukārt ieņēmumi šajos budžetos tiek prognozēti 23,5 milj. latu apmērā. Minētais aprēķins attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem darba samaksa ir mazāka par plānoto minimālo mēneša darba algu.

Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas valdībā Labklājības ministrija izstrādās Ministru kabineta noteikumus par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Pēc statistikas datiem, 2007.gadā to strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkst. cilvēku no strādājošo kopskaita jeb 9,2%, t.sk. privātajā sektorā – 64,7 tūkst. (11,9%) un sabiedriskajā sektorā – 8,6 tūkst. cilvēku (3,4%).

Atgādinām, ka minimālajai mēneša darba algai 2009.gadā jābūt 49% apmērā no strādājošo vidējās bruto darba algas par iepriekšējo gadu. To nosaka noteikumi par kārtību, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par publisko interneta pieejas punktu attīstības projektu īstenošanas termiņa pagarināšanu

27.maijā Ministru kabinets atbalstīja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansēto publisko interneta pieejas punktu attīstības projektu īstenošanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 31.oktobrim. Aktivitātē par publisko interneta pieejas punktu attīstību kopumā tika pieņemti 14 projektu iesniegumi, no kuriem ar 13 projektu iesniedzējiem tika noslēgti līgumi par projektu īstenošanu. Līgums ar vienu projekta iesniedzēju netika noslēgts sakarā ar neatrisinātiem jautājumiem saistībā ar atbalstītā projekta iesniedzēja iestādes restrukturizāciju.

Tā kā pusotra gada laikā vienošanās netika panākta un projektu nav iespējams īstenot līdz iepriekš noteiktajam termiņam – šā gada 31.augustam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieņēma lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, kā rezultātā publisko interneta pieejas punktu attīstībai paliek neapgūts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 308 205 latu apmērā.

Lai veicinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda apguvi, ministrija jau rosinājusi grozījumus valdības noteikumos, kas noteic, ka maksimālā projekta finansējuma summa nedrīkst pārsniegt 600 000 latu. Tādējādi dota iespēja palielināt projekta iznākuma rādītāju skaitu, veidojot jaunus interneta pieejas punktus.

Viens no Latvijas reģionālās politikas mērķiem ir līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību.

Efektīvāku izpildi nodrošinātu reģionāla mēroga projektu atbalsts, kurus īstenojot tiek nodrošināta vienmērīgāka un plašāka valsts teritorijas aptveršana. Veicinot publisko interneta pieejas punktu attīstību, tiek sekmētas vienādas piekļuves iespējas internetam visā Latvijas teritorijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par čeku obligātu izsniegšanu taksometros

Vieglo taksometru vadītājiem čeki par braucienu klientiem būs jāizsniedz obligāti, ja vien konkrētajā automobilī tas būs tehniski iespējams.

Savukārt, ja šādas iespējas taksometrā nebūs, tad, tāpat kā līdz šim, pasažieris varēs pieprasīt taksometra vadītājam izsniegt kvīti par pakalpojumu.

Šāds tiesiskais regulējums paredzēts Satiksmes ministrijas izstrādātajā projektā “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”, kura jaunā redakcija otrdien, 27. maijā, tika atbalstīta valdībā.

Lai potenciālajiem pasažieriem ļautu iegūt informāciju par pakalpojuma cenām pirms taksometra nolīgšanas, noteikts, ka uz vieglo taksometru virsbūves būs jāizvieto informācija par pasažieru un bagāžas pārvadājumu tarifiem. Šīs informācijas burtu un ciparu augstums noteikts 40 milimetri.

Jaunie noteikumi uzliks vadītājam par pienākumu attiecīgi pilnvarotas kontroles iestādes amatpersonai uzrādīt ar pārvadātāju noslēgtu darba līgumu vai tā kopiju, lai mazinātu pārkāpumus nodarbinātības jomā.

Telefoniski izsaucot taksometru, varēs pieprasīt, lai vieglais taksometrs būtu aprīkots ar tiesību aktos par ceļu satiksmi paredzētajiem drošības līdzekļiem bērnu pārvadāšanai vai tiktu nodrošināts ar maksimāli iespējamo (līdz 7) sēdvietu skaitu.

Noteikumu projekts ir izstrādāts jaunā redakcijā, jo to paredz Autopārvadājumu likums.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par klimata un enerģētikas normatīvo aktu komplektu

27.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par nacionālajām pozīcijām par klimata un enerģētikas normatīvo aktu komplektu (turpmāk – informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums ir sagatavots, balstoties uz trim nacionālajām pozīcijām par klimata un enerģētikas normatīvo aktu komplektu:

• priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru papildina direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu;

• priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020.gadam;

• priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ģeoloģisko oglekļa dioksīda uzglabāšanu.

Kā jau ziņots iepriekš, Klimata un enerģētikas normatīvo aktu komplekta vispārējais mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20% salīdzinājumā 1990.gadu, sasniegt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 20% apmērā kopējā Eiropas Savienības enerģijas galapatēriņā un biodegvielas daļu 10% apmērā transporta jomā.

Sagatavotās pozīcijas balstītas uz 2008.gada 12.februārī apstiprinātajām sākotnējām pozīcijām, tās papildinot ar precīzāku Latvijas nostāju par atsevišķiem projektu elementiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par tiešajā tirdzniecībā pārdodamā svaigpiena apjomu gada laikā

Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi “Grozījums Ministru kabineta (MK) 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.875 “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”” 27.maijā tika apstiprināti valdībā.

MK noteikumos Nr.875 “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”, kas ir spēkā šobrīd, tika veikti grozījumi, pamatojoties uz svaigpiena ražotāju ierosinājumu.

Izvērtējot svaigpiena apriti, arī neliela apjoma svaigpiena apriti valstī, tika konstatēts, ka nav nepieciešams noteikt, ka gada laikā svaigpiena ražotājs var pārdot 7000 kilogramu svaigpiena galapatērētājam vai komersantam, kurš nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tieši realizē svaigpienu galapatērētājam Latvijas teritorijā, kā tas bija fiksēts līdzšinējos noteikumos. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos veikti grozījumi, kas paredz, ka par nelielu piena apjomu tiek noteikts tāds piena daudzums, ko piena ražotājs iegūst savā saimniecībā un var pārdot gada laikā, izmantojot tam piešķirtās tiešās tirdzniecības kvotas.

Svaigpiena ražotājs tiešās tirdzniecības kvotas saņems, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību. Piena kvotas Latvijā administrē valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa