"Reģionālajai reformai — vēl tikai mugurkauls..."

Turpinājums  no 1.lpp.

Ministru prezidents Andris ŠĶĒLE — reģionālās preses pārstāvjiem piektdien, 10. septembrī

Otrs sliktais kritērijs, ko ņem par pamatu, ir bezdarba līmenis. Neapšaubāmi, Latgale ir reģions ar visaugstāko bezdarba līmeni — gan oficiālo, gan neoficiālo. Tad vēl divi šie labie kritēriji. Viens — politisks lēmums, ko pieņēmušas šīs pašvaldības un vienojušās šo apjomīgo projektu veidot. Latgalē šāda vienošanās starp visiem rajoniem un pilsētām ir. Te jau veiksmīgi darbojas Latgales attīstības padome. Otrs — izveidots reālais darba instruments. Kas notiek pašlaik? Tiek veidota šī Latgales reģiona attīstības aģentūra. Vai tur būs viens vai divi apriņķi vai reģioni, atkarībā no tā, kā Saeima vēlēsies nosaukt administratīvo veidojumu, — tas nebūs būtiskākais. Tā ka deviņu rajonu sadalījums nekavēs, bet — gluži otrādi — Eiropai parādīs, ka mēs respektējam modernos mērogus un redzējumu par reģionu plānošanas lietām.

— Vai nenonākam pretrunā: ir jāveido jauna aģentūra, kam atkal kaut kas būs jāapvieno?

A.Šķēle: — Nē, jo tā nebūs aģentūra, kam kaut kas jāapvieno. Tā ir uz šīs panāktās politiskās vienošanās pamata viena institūcija, kas strādā ar vienu konkrētu projektu. Ļoti daudz kur — tikai Latvijā neesam pie tā pieraduši — veido projektus un attīsta pēc shēmas, kad ir nolemts, ko darīt, kādā veidā darīt, un šī projekta īstenošanas gaitā izveido šādu instrumentu. Kamēr konkrētu projektu realizē, šāds darba instruments strādā. Nevajadzētu tiekties uz tādām "sasaldētām" konstrukcijām, ka tas būs tikai šī viena rajona vai pagastiņa, vai pat ciematiņa ietvaros. Tādējādi mēs netiekam ārā no šiem pašiem rāmjiem, kurus uzstādām.

Atbildot uz cēsnieku jautājumu lauksaimniecības uzņēmumu iespējamo maiņu sakarā ar iecerēto teritoriālo reformu,

A.Šķēle teica: — Domāju, ka zemkopības ministrs jau vairākkārt ir bijis jūsu pusē, gan Valmieras un Valkas rajonā, un sniedzis šos pamatojumus. Vienmēr jebkura pārmaiņa kādam ir akceptējama, citam — mazāk akceptējama.Tas nenozīmē, ka Cēsīs kaut kas tiks pārtraukts. Kas attiecas uz pašiem Priekuļiem, tas ir pētniecības centrs, saimnieciska organizācija. Vai mums pārvaldes lietas jāsasaista ar vienu saimniecisku organizāciju? Diezin vai jāvadās no kritērija, kas ir saimnieciska vai tieši zinātniska darbība, domājot par administratīvo pārvaldes modeli.

— Kādas būs iespējas atsevišķiem pagastiem izvēlēties, pie kura reģiona tie vēlētos darboties? Limbažu rajonā, piemēram, Skulte, Vidriži, Lēdurga agrāk bija pie Rīgas reģiona, vēlāk, pēc kara, tika atdalīti, bet tagad vēlas atgriezties pie Rīgas reģiona.

A.Šķēle: —Es nevaru konkrēti atbildēt par Skulti vai Vidrižiem, bet tas, ko jūs jautājat, ir trāpīgi un svarīgi. Jo šobrīd nereti ir tā, ka pagasts atrodas tuvāk cita rajona centram vai infrastruktūras galvenajām maģistrālēm nekā esošā rajona ietvaros, kur tas pašlaik pierakstīts. Jūs zināt, ka šie rajoni tika izveidoti pēc voluntāriem principiem. Uzskatu, ka tagad ir laba iespēja, vienlaikus domājot par reģionālo līmeni, un tāda nostāja bija arī valdībā — darīt visu pie pirmā līmeņa, lai pašvaldības varētu izteikt savu vēlmi, kā šajā procesā piedalīties. Un tas būtu stimuls, atbalsts. Mums nav ar varu neviens jāpiesaista pie konkrēta reģiona, kur nav ne infrastruktūras, ne tradīciju, ne citu pozitīvu argumentu. Taču paradoksāli gadās tā — blakus divi esoši pagasti neko nevarēja darīt kopā, jo atrodas divos dažādos rajonos. Princips, ko iesākām realizēt 1996.gadā, tas ir, nauda iet līdzi skolēnam, pamazām darbojas, jo vecāki meklē, kurās skolās bērnus labāk skolot. Man no brauciena uz Latgali ir pozitīvas emocijas, uzzinot, ka pat no Rēzeknes pilsētas skolēni iet uz labu pagastskolu. Ja pašvaldība ieguldījusi līdzekļus un enerģiju skolas atīstībā un tas attaisnojies, ka tur grib mācīties vairāk skolēnu, tas ir apsveicami.

Žurnālistu jautājumos izskanēja arī bažas par tā vai cita pagasta nākotni, jaunās teritoriālās reformas ietvaros.

A.Šķēle: — Valdībā bija nopietnas debates par to, ka varbūt mums nav jāveido uzreiz četri lieli novadi. Tomēr jāņem vērā tā nepieciešamība, ko reāli izdarīt tuvākajā nākotnē, tas ir, līdz 2001.gada martam, kad būs pašvaldību vēlēšanas. Cik ilgi var šīs lietas stiept garumā jau kopš 1990.gada, kad ievēlēja Augstāko padomi? Turklāt iztērēti jau seši vai septiņi miljoni latu. Par ko? Par vērtēšanu, pārvērtēšanu, novērtēšanu un pievērtēšanu, ekspertu izbraukšanu un atbraukšanu, pa labi un pa kreisi... Un nekādu rezultātu, nekāda lēmuma. Nesaprotu bažas par minēto izšķīšanu vispār. Ko tas nozīmē? Vai kādam noņems ko nost? Kas slikts, ja pašvaldības nolems, ka tām pēc infrastruktūras, pēc visa tā piedāvājuma labāk būt kādai daļai citā reģionā? Turklāt tas, kas ir iezīmēts kartē uz pagasta robežām, nav uzskatāms par pilnīgi precīzu, jo tas ir fiksēts uz esošo rajonu bāzes. Svarīgi, lai pagasti paši izlemj, kā vēlas organizēties.

— Vai taisnība, ka jūs, apspriežot reģionālās reformas koncepciju, iestājāties par ieceltu, nevis vēlētu, šo struktūru vadītāju? Kādi bija jūsu argumenti?

A.Šķēle: —Jā, tā ir taisnība. Es vienmēr to esmu uzsvēris — manā uztverē šobrīd tāds pārvaldes modelis būtu lētāks un efektīvāks, tas dotu iespēju labāk koordinēt no ministrijām savulaik aizmukušos dienestus. Šāda pieredze par ieceltu vadītāju ir kaimiņvalstī Igaunijā. Līdzīga arī Somijā. Protams, ir valstis, kas bagātākas un var uzturēt daudzpakāpju vēlētas institūcijas. Bet mans viedoklis valdībā netika atbalstīts, un arī "Tautas partijā" par šo modeli domas dalās. Es pilnīgi respektēju koleģiālo lēmumu un aizstāvēšu valdības viedokli.

— Bet galarezultātā taču balsojums būs pēc partiju sarakstiem. Varbūt pārsvaru iegūst kreisi noskaņotie?

A.Šķēle: — Gribētu teikt, ka dalījums labējos un kreisajos, redzot, kas notiek politikā, partijās, ir ļoti nosacīts. Bet, manuprāt, ir normāls process, ja vienā partijā kāda kreisāka ideja vai konkrētas partijas idejas gūst pārsvaru zināmu laiku, kamēr tās nepierāda savu nepiemērotību, bezcerīgumu. Diezin vai par to vajadzētu daudz satraukties.

Domājot par saiknēm ar Krieviju, jāatzīmē, ka šobrīd, lai gan joprojām tā ir nozīmīgs partneris, mūsu produkcijas eksports uz šo valsti ir 7,2 procenti. Uz visām NVS valstīm kopā ņemot, no Latvijas ir 11,3 —11,4 procenti eksporta. Uz Lietuvu un Igauniju eksportējam vairāk preču nekā uz visām NVS valstīm. Uz Lietuvu kā vienu pašu partneri — 4,7 procenti mūsu eksporta, uz lielo Krieviju, kā minēju, 7,2 procenti. Vai kāds pirms četriem gadiem būtu ticējis šādām pārmaiņām? Importā Krievija vispār sastāda 9,2 procentus, neraugoties uz milzīgo apjomu, ko tur iepērkam energonesējos — ogles, gāzi, naftu, dažādus benzīnus. Eiropas Savienība veido 65 procentus eksportā Latvijai, nedaudz mazāk — importā.

— Salīdzinājumā ar ES valstīm Latvijā visai vāji attīstīts mazais un vidējais bizness. Ko teritoriālās reformas rezultātā iegūs šīs struktūras, un vai nav paredzama lielāka migrācija?

A.Šķēle: — Runājot par otrā līmeņa pašvaldību reformu, nav tādu plānu, ka cilvēkiem vajadzēs pārvietoties uz citu reģionu. Kas ir tās lietas, kuras jākārto cilvēkam rajona līmenī? Otrā līmenī rajonā faktiski kārto vienu — represētā statusa iegūšanu. Pārējās varēs nokārtot pagastos. Reformas ietvaros pirmā līmeņa pašvaldībā — jaunajā pagastā — ir jāspēj nokārtot visas lietas, saņemt nepieciešamo informāciju. Tajā skaitā pieeja pie datora dažādu izziņu iegūšanai. Protams, dokumentus kārtot būs jābrauc uz otrā līmeņa pašvaldību, teiksim, uz attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu, veterināro dienestu vai, ja būs nepieciešams, iesniegt ziņojumu prokuratūrā vai tiesā. Katrā pagastā taču nesēdēs prokurors vai tiesnesis. Tā nav arī pašlaik. Galvenais — būs jānodrošina, lai pagastos cilvēks varētu iegūt vajadzīgo informāciju, izziņas, kā rīkoties tālāk. Esam par stipriem pagastiem, par nokārtot spējīgiem pagastiem un otrā līmeņa pašvaldībām, kas uz kopējiem projektiem spēj sakārtot vides lietas— piemēram, izgāztuves, arī ceļus, transportu, skolu tīklu, veselības jautājumus. Jo pašlaik bieži vien divi kaimiņi nu nekādi nevar vienoties par vietējās skolas sakārtošanu, ceļa remontu u.t. ml. Kas attiecas uz sīkāku dalījumu — kāds pagasts vai pilsēta pie kāda reģiona būs, par to vēl konkrēti jālemj. Jo pašlaik ir koncepcija par deviņiem reģioniem, izlemts, līdz kuram laikam tas jāizdara, ka būs vēlēti vadītāji, ka vēlēšanas notiks pēc partiju sarakstiem. Vārdu sakot, šobrīd ir tikai tāds mugurkauls, zināms rāmis.

Atbildot uz jautājumu par vidējo un mazo biznesu, 2000.gada budžetā iecerēta palīdzība aptuveni par desmit miljoniem. Bet kur ir šie biznesa projekti ar visiem plāniem? Vai šie miljoni būtu jāsaprot kā dāvana, bez konkrēta pamatojuma? Palīdzība domāta šiem reģioniem, bet nelaime tāda, ka mēs neprotam absorbēt, izmantot šo naudu, lai pierādītu efektivitāti.

Atgriežoties strādāt Ministru kabinetā, man ir tāda sajūta, ka atkal jārisina tie paši jautājumi, kādi bija pirms trim gadiem...

— Šur tur izskanējusi doma par iespējamo lata devalvāciju. Ko jūs varat teikt šajā sakarībā?

A.Šķēle: — Varu nomierināt cilvēkus: lata devalvācijas nebūs. Par to paziņojis arī Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, vairāki eksperti. Kam ir izdevīgi izplatīt šādas valodas? Galvenokārt tiem, kuru ieņēmumi ir dolāros, bet maksājumi jākārto latos.

Reģionālās preses pārstāvjus interesēja arī premjera viedoklis par pensiju likuma grozījumiem, iespējamo referendumu (par ko gan viņš teica: " Ceru, ka referendums nebūs nepieciešams..."), situāciju sociālajā budžetā, lielo uzņēmumu privatizāciju un citi jautājumi. Sarunas dalībnieki saņēma atklātas un lietišķas atbildes, vienojās, ka līdzīgas tikšanās ir lietderīgas un turpināmas.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā