"Lai mūsu bērni ticētu, ka ir vērts maksāt nodokļus"

Ministru prezidents Andris Šķēle — sabiedrībai, Latvijas radio piektdien, 10. septembrī

Turpinājums  no 1.lpp.

— Ka tas ir sabiedrībai vienaldzīgi, to es varētu pateikt kaut vai no tā paša, ka no jautājumiem, kurus man klausītāji uzdod, neviens nav saistībā ar kaut kādu valdības stabilitāti, tātad — cilvēkus tas neinteresē.

A.Šķēle:

— Tieši tā — pārejam pie tā, kas interesē cilvēkus!

— Pirmais jautājums! Varbūt uzreiz teikšu tā: mums ir ļoti daudz jautājumu par pensijām, par tām nedaudz, nedaudz vēlāk. Sākumā es paņemšu tos pārējos. Viena pensionāre, kurai ir 64 gadi, saka, ka viņa krāj sev, nu, teiksim tā, vecumdienām, naudiņu bankā iekrāj pa latam, pa latam liek klāt, lai viņai būtu kaut vai sliktām dienām, teiksim tā, bērēm. Vai tas nozīmē, ka viņai šo naudiņu apliek ar nodokli tagad — par to ir runa?

A.Šķēle:

— Nē, tas to nenozīmē, bet šādas diskusijas bija, tādēļ ka, jūs zināt, opozīcijas partijas arī nāca ar daudziem paziņojumiem par nepieciešamību aplikt dažādus ienākumus ar nodokļiem, un valdība izskatīja visus, visu, finansu ministrs ir vērtējis visus — arī viskreisākos — un šī valdība 2000.gada budžeta ietvaros plāno pretējo — samazināt divus nodokļus un pacelt tikai akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Bet es domāju, ka šo cienījamo kundzi tas nu nekādīgi nevarētu satraukt un par savu noguldījumu neaplikšanu viņa var būt mierīga.

— Tad jautājums mums vispār līdz ar to ir izsvītrots.

A.Šķēle:

— Es domāju, ka tas var pacelties varbūt Saeimā — kāds gribēs to darīt, jo, nu, deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus, kas vien ienāk prātā, bet šī valdība — skaidra, labēja valdība, veidota uz saskanīgiem programmas principiem — neizskata šādas iespējas šobrīd.

— Āboltiņas kundze zvana, ka jau pirms nedēļas bijusi runa par bezmaksas zālēm. Izrādījās — tās naudas vienkārši nav un tāpēc nespēj apmaksāt šiem te cilvēkiem.

A.Šķēle:

— Es domāju, ka tur ir drusku kļūda — zālēm, bezmaksas zālēm nauda tiek iedalīta. Iespējams, ir nepietiekami šīs naudas apjomi. Es arī šodien šo jautājumu dzirdēju un droši vien papildus lūgšu paskaidrojumus labklājības ministram, kā tur īsti ir. Visa nauda, kas ir bijusi paredzēta budžetā, šobrīd ir piešķirta, ja ir vēl papildu vajadzības un ir nepietiekami, tad jāskatās, jārisina varbūt arī saistībā ar nākamā gada budžetu.

— Jautājums no Krama kunga — par denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmām un to, ka cilvēki reizēm vienkārši, kā viņa gadījumā — netiek no tās mājas prom tādā ziņā, ka viņam neļauj mainīties, un tādā garā… Tā problēma ar denacionalizēto māju īpašniekiem un īrniekiem — vai valdība mēģinās, vai redzat vispār kaut kādu savas iejaukšanās risinājumu?

A.Šķēle:

— Es domāju, tur nekāda speciāla iejaukšanās droši vien nav vajadzīga, jo jāatzīst arī pilnīgi pamatotas pretējas pretenzijas no māju īpašniekiem. Pēc 50 gadu atņemšanas ir atguvis atpakaļ savu īpašumu kāds Latvijas pilsonis, un viņš grib sākt to apsaimniekot, jo viņam jāmaksā attiecīgie nodokļi — zemes nodoklis, viņam jārūpējas, lai ledus nekrīt uz galvas ziemā, lai siltums ir šai mājā padots. Viņam būtu jāiekasē attiecīgi par šiem pakalpojumiem nauda, tā neienāk; ir dažādi ierobežojumi noteikti vēl arvien uz īres griestiem un tamlīdzīgi, un viņi nāk ar pamatotām pretenzijām — nu, kā tas var būt, ka man ir īpašums, un es no tā ciešu zaudējumus? Ka man neļauj valsts apsaimniekot savu īpašumu tā, lai es varētu pelnīt? Un tai pašā laikā ir otri cilvēki, kuriem ir pamatotas pretenzijas par to — kāds 50 gadus ir dzīvojis šai mājā, nezinādams varbūt, kam īsti tā māja piederējusi, tagad ir atradies īpašnieks, un viņam tā dzīve, pierastais komforts un vieta ir stipri apdraudēta. Bet es domāju, ka tas process, lai cik tas būtu sāpīgs, nepatīkams, pakāpeniski pats no sevis atrisināsies, un es tikai varētu vēlēt, lai īpašnieki mēģina atrast šīs dialoga iespējas un dažādus piedāvājumus tiem īrniekiem, kas izsaka vēlmi pāriet uz citu dzīvokli.

— Lībietes kundze jautā. Jūs savā pirmās valdīšanas laikā iecēlāt par Operas direktoru Žagara kungu. Kā jūs uzskatāt, vai viņš tiešām šobrīd veiksmīgi tiek galā ar darbu, ja tagad ir parādā valstij?

A.Šķēle:

— Šobrīd, kā zināt, arī valdības deklarācijā ir paredzēts vienreiz to Operas jautājumu atrisināt ar speciāla likuma palīdzību. Man nākamnedēļ ir paredzēta arī tikšanās ar kultūras ministri, Rīgas domes mēru, lai mēs sarunātu, kādā veidā, kādās proporcijās valdība un Rīgas dome uzņemas šo atbildību, tad mēs iestrādātu attiecīgos mehānismus likumā, kas šai vienai no svarīgākajām kultūras iestādēm garantētu stabilu finansējumu. Mēs zinām, ka Žagara kunga vadībā ir uzvesti ļoti daudzi vērienīgi un labi apmeklēti iestudējumi, ir bijušas ļoti labas izrādes, bet finansējums, kas ir bijis paredzēts tieši tādā veidā kā šobrīd, ir nepietiekams tiem vērienīgajiem izaugsmes tempiem, ko redz direktors. Bet tas, ka paliek parādā, liecina, ka ir ātrāk jārisina speciāla likuma normas.

— Par pensiju likumiem. Vispirms nedaudz paralēli — Elizabetes kundze jautā: vai lielās algas, piemēram, apliks ar nodokļiem, vai jūs ķersities klāt arī lielajiem ienākumiem tādā ziņā — ja jūs to pateiktu, tad ar to pietiktu, lai cilvēki neietu uz referendumu, zinot, ka neaiztiek tikai viņus vien.

A.Šķēle:

— Mēs šobrīd jau ko darām un rūpīgi iesim cauri arī tālāk, lai ievērotu kādu samērojamības principu valsts finansētās aģentūrās un uzņēmumos ar šīm algām. Nu nevar būt tā, ka dažādos valsts uzņēmumos algas ir lielākas nekā šī uzņēmuma peļņa vai vismaz salīdzināma ar to. Tas nav pareizi, un tur būs samazinājumi. Valdība 81.panta kārtībā jau izmainīja kārtību, kas atļauj pilnvarnieku un padomes statusu savādāk kārtot, ekonomiskāk. Valdība pagājušajā valdības sēdē saīsināja par 30 procentiem mašīnu skaitu ministriju centrālajiem aparātiem. Es esmu izdevis speciālu rīkojumu — vēl veikt analīzi par to, vai nav sasēdušies, ja tā var teikt, zemāku iestāžu vadītāji vēl greznākās mašīnās, un, ja tādas lietas būs, domāju par to, ka nāksies kādam arī kompensēt no savas algas vai arī pārkāpt uz mazāku mašīnīti, varbūt vispār no tās šķirties. Šīs ir lietas, ko mēs darām. Tie, kas saņem šobrīd lielākas algas, arī maksā lielākus nodokļus, jo, teiksim, no simt latu algas tāpat tas ienākumu nodoklis ir 25 lati, un tas ir tieši divreiz lielāks, nekā samaksā tas, kas saņem 50 latus, jā. Vai vajadzīgs ieviest šo neproporcionālo skalu, tas ir, cilvēkiem liegt tieksmi pelnīt vairāk, sakot — ja tu pelnīsi vairāk, tev uzliks vēl lielāku nodokli, nekā ja tu nepelni tik daudz. Es domāju, tas Latvijā vēl nav atbalstāms, jo mums ir jāaicina cilvēki, lai viņi gribētu strādāt, lai gribētu vairāk riskēt, vairāk pelnīt un cerībā, ka viņi par to varēs, protams, vairāk saņemt, maksājot vienādus nodokļus.

— Tomēr tie griesti, tie 12 tūkstoši, kad pēc tam vispār vairs nav jāmaksā šis sociālais nodoklis…

A.Šķēle:

— Tā ir katra izšķiršanās, jo virs 14 tūkstošiem šī norma ir atstāta izvēlei, katrs tur pats lemj, vai viņam vajag uzkrāt pensijai lielāku nodokli vai nē, jo mēs ejam uz individuāli uzkrātu pensiju kapitālu, tālāk paredzam pāriet pilnībā uz fondētām pensijām, un tas nosaka, ka no tās summas, cik tu esi iemaksājis, tu arī saņemsi pensiju. Un tā būs paša cilvēka apņemšanās — vai viņš grib palielināt vēl vairāk savu pensiju kapitālu vai ne.

— Bet šo robežu nevar pacelt augstāk, piemēram, pāri par 14 tūkstošiem?

A.Šķēle:

— Droši vien var. Šobrīd arī likumdošanā spēkā esošais Labklājības ministrijas ekspertu piedāvātais ir bijis tas, ka šī robeža ir pilnīgi pietiekama, lai cilvēks būtu sev garantēti sakrājis ļoti labu pensiju. Ja viņš saņem 14 tūkstošus gadā, kas ir, piekritīsit, ļoti, ļoti pieklājīga summa — tā ir viņa izšķiršanās, vai viņš grib vēl lielākus nodokļus atlikt savai pensijai.

— Vairāki cilvēki zvana — Jānis Purniņš, Vītola no Baltezera, starp citu, viņa arī saka, ka viņa noteikti neatbalsta referendumu, bet jautā: kā tas ir, ka strādājošs pensionārs kā viņa ar algu 30 lati un pensiju nedaudz pāri 64 laikam — kā var graut šo sociālo budžetu, jo tādā gadījumā viņai piežmiedz visu gaisu, viņa nespēj vairs nomaksāt par dzīvokli.

A.Šķēle:

— Nē, es nedomāju, ka šī kundze kaut kādā veidā grauj sociālo budžetu, un man ir tiešām ļoti žēl, ka man, kas savā laikā atcēla šo Gaiļa kunga valdības normu, ka nedrīkstēja strādāt un saņemt pensiju vienlaikus, tagad nācās atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu ieviest šādu cenzu ar 60 latiem strādājošiem pensionāriem. Es pieļauju, ka pēc parakstu vākšanas perioda beigām (un es ceru, ka šos parakstus tomēr iedzīvotāji neizšķirsies uzlikt uz attiecīgā papīra) mēs vienu otru normu tiešām vēl precizēsim, jo visas koalīcijas partijas šobrīd arī pauž gatavību vienu otru normu vēlreiz precizēt un, pilnīgi iespējams, ka tieši sadaļā par šiem strādājošiem pensionāriem...

— ...ka tiem ir cerības. Alviņas kundze jautā: kā jūs vērtējat to, ka partijas to reklamē trīsreiz dienā, viņa gan domā, ka to naudu varētu novirzīt citur. Bet vai tādā gadījumā nevajag pretēju aģitāciju, lai cilvēki var izvērtēt un saprast?

A.Šķēle:

— Es varētu tikai pateikt to, ka opozīcija izvēlējās to visskaudrāko ceļu, ko vien varēja iet, jo, kā zināt, opozīcijai bija pilnas iespējas aicināt likumu pārskatīt vēlreiz, caurlūkot otrreiz, bet viņi izvēlējās un iesniedza šo pieprasījumu, atsaucoties uz pantu, kurš uzliek par pienākumu uzreiz uzsākt procedūru par parakstu vākšanu. Tas neliecina par opozīcijas konstruktīvu pieeju. Tautas partija, būdama deviņus mēnešus opozīcijā, ne vienu reizi neizgāja uz šādiem ļoti nepārdomātiem soļiem, jo referendums jau nepapildinās šo sociālo budžetu. Mans kā valdības vadītāja pienākums ir izdarīt visu, lai pensijas saņemtu garantēti, lai saņemtu aprēķinātajā summā, lai tās tiktu indeksētas un lai sociālais budžets papildinātos ar atlikumu, lai mūsu bērni ticētu, ka ir vērts maksāt nodokļus.

— Pensionāre no Juglas jautā: vai nevajadzētu maksāt pensijas pēc nostrādāto gadu skaita; tādējādi varētu kaut kādā veidā ietaupīt?

A.Šķēle:

— Nu, man jāsaka, ka jau kopš 1996.gada šī pensiju likuma pārveide un šī reforma, kas notikusi, balstās uz to, ka pensiju lielums būs atkarīgs no tā, cik tu esi iemaksājis nodokļos, — jo lielākus nodokļus tu esi maksājis, tātad vairāk saņēmis arī algā, jo tev ir lielāka pensija. Un tur nebūs tik svarīgi nākotnē vairs tavs darba stāžs kopējais, bet svarīgākais būs, cik tu kopumā savā darba laikā, savā darba mūžā esi samaksājis nodokļos. Un man jāsaka — tā ir stimulējoša norma, lai strādājošais prasītu no darba devēja algu nevis konvertā, bet legāli ar nomaksātiem nodokļiem, jo pretējā gadījumā, nostrādājot nelegāli visu mūžu, izrādās, ka viņam pensijas vispār nav.

— Palikuši vairāki neatbildēti jautājumi, bet raidījuma laiks beidzies. Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā