Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Aizrit 2001. gada pirmais mēnesis, un tas ir laiks, kad , palūkojoties vēl uz nupat aizvadītajā gadā paveikto, sākam strādāt jaunajā darba posmā. Kāds tad ir bijis iepriekšējais gads Valsts kontroles ikdienā?

— 2000. gads bija pirmais, kad sākām īstenot Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plānu, kas izstrādāts no 2000. līdz 2004. gadam. Tātad zināms pavērsiens Valsts kontroles dzīvē. Iespējams, ka sabiedrībā tas nav īpaši manāms, jo notiek pakāpeniski. Šajā plānā ir risināmi vairāki jautājumi, no kuriem minēšu pašas galvenās sastāvdaļas: Valsts kontroles un ar to saistītās likumdošanas pilnveidošana, tātad metodoloģijas pilnīgošana, pāreja darbā uz starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un vienlaikus virzībā uz Eiropas Savienības izpratnē izmantojamiem standartiem, tad personāla, kā tagad mēdz teikt, kapacitātes paaugstināšana, tas ir, mācības, izglītošana, spēju novērtēšana un, protams, viss, kas saistīts ar informācijas tehnoloģiju. Ar to arī mēs sākām.

Pagājušajā gadā sākām personāla darba vērtēšanu. Pirmais posms nu ir pabeigts, esam noteikuši tās jomas, kas mūsu personālam apgūstamas papildus, un jau pērn tika veikti vairāki pasākumi, lai situāciju mainītu un pārveidotu.

— Vai visiem Valsts kontroles darbiniekiem vajadzēja piedalīties šajā pirmajā pārbaudē?

— Praktiski visiem, izņemot tos, kurus apstiprinājusi Saeima,—Valsts kontroles padomes locekļus, arī departamentu kolēģiju vadītājus, viņi bija šīs pārbaudes organizētāji. Faktiski tā nebija atestācija īstenajā nozīmē, jo nenoteica kādu kvalifikācijas pakāpi, kas saistīta ar algu, bet drīzāk — kā pārbaude par nepieciešamajām zināšanām, pildot amata pienākumus. Piemēram, tika uzdoti mājas darbi par konkrētu tematu, tad bija rakstiskais pārbaudījums par revīziju tehnoloģiju u. tml. Te atklājās, ka daudzi tiešām bija radoši izmantojuši Revīzijas rokasgrāmatas ieteikumus, taču vienlaikus uztaustījām arī vājās vietas šajā jomā. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, VK pērnā gada beigās sāka, un šogad jau esam iedibinājuši pamatus struktūrai personālattīstības jautājumos, ir konkrēts cilvēks, kurš nodarbojas ar šīs ideoloģijas koncepcijas izstrādi, kas, protams, nemitīgi attīstīsies. Tā ir viena no prioritārajām jomām, īstenojot sākumā minēto stratēģiskās attīstības plānu. Turpmāk šīs pārbaudes atkārtosies, lai noteiktu VK darbinieku spējas, potenciālu un tad jau varēs runāt par atestāciju tiešā nozīmē. Domāju, ka ieviesīsim atestācijas divus līmeņus: — pirmo — pēc trim gadiem, otro — pēc kādiem sešiem. Tad šie rezultāti būs sasaistīti gan ar materiālajiem labumiem, sociālajām garantijām, gan karjeras veicinošas izaugsmes iespējām. Tā pagaidām ir koncepcija, shēma, kā perspektīvā šajā virzienā strādāsim.

— Droši vien tas galvenokārt attieksies uz Valsts kontroles revidentiem, citiem departamentu un nodaļu darbiniekiem.

— Ne tikai. Arī arhīva darbiniekiem, datorspeciālistiem, kas saistīti ar tehnisko nodrošinājumu, jādomā par progresu. Protams, katram cilvēkam savā darba vietā šīs prasības ir atšķirīgas, tomēr ikvienam ir iespējas pilnveidoties.

— Dažkārt dzirdēts, ka reizēm Valsts kontroles revidenti pārbaudēs izturas visai augstprātīgi, pietrūkst takta saskarsmē ar citu institūciju darbiniekiem. Vai VK stratēģiskajā plānā izglītošanas sadaļā ietilpst arī tādi priekšmeti kā psiholoģija, saskarsmes kultūra?

— Jā, arī šie jautājumi tur paredzēti, jo mācībās runā ne tikai par likumdošanu, ekonomiku, grāmatvedības un revīzijas lietām, bet arī par saskarsmes kultūru, psiholoģijas elementiem. Izmantojām profesionāļu sagatavotus speciālus testus, kas vismaz teorētiski deva iespēju vērtēt, kā darbinieki varētu uzvesties tādā vai citādā konflikta situācijā.

No vienas puses, Valsts kontrole ir kā noslēgta sistēma, bet no otras—notiek pastāvīga sadarbība ar citām institūcijām, ar klientiem pārbaudēs. Pagājušajā gadā nopietni strādājām VK padomes līmenī, divas dienas dodoties prom no iestādes un kopā ar speciālistiem apgūstot saskarsmes un citus jautājumus.Tādējādi pilnveidojām darbības principus, strādājot komandā, kā arī individuāli, lai veiksmīgāk un efektīvāk risinātu stratēģiskās attīstības plānā noteiktos uzdevumus.

— Vai visiem VK revīziju departamentiem apstiprināti pilntiesīgi vadītāji, vai Saeima akceptējusi visus jūsu izvirzītos Valsts kontroles padomes locekļus?

— Pilnīgi visu vēl nav. Decembrī Saeima, atkārtoti izskatot, par VK padomes locekli apstiprināja Induli Šķibeli, taču otro kandidātu noraidīja. Tas, manuprāt, ir normāli, jo VK padomes locekļu kandidātu apspriešana Saeimā ir viens no indikatoriem sabiedrības skatījumā, kad šī atbildības latiņa arvien tiek paaugstināta. Ierosinot konkrētu kandidātu apstiprināšanai parlamentā, tas uzliek arī man pienākumu rūpīgāk izvērtēt katra kandidāta atbilstību noteiktam amatam. Šajā ziņā notiek abpusējs profesionāls darbs.

— Kādā no mūsu iepriekšējām intervijām jūs stāstījāt, ka kopā ar pašmāju un ārzemju ekspertiem tiek gatavoti priekšlikumi likuma "Par Valsts kontroli" grozījumiem. Kā sokas šis darbs?

— Pagājušajā gadā darba grupa, kurā strādāja arī kāds no ārzemju kvalificētākajiem ekspertiem šajā jomā — Detlavs Spārbergs —, pamatos izstrādājusi jauno likumprojektu. Pērnā gada nogalē es vēlreiz tikos ar D. Spārbergu, un viņš bija gandarīts par šīs darba grupas veikumu. Viņaprāt, mūsu likums par Valsts kontoli varētu tikt vērtēts kā viens no labākajiem un modernākajiem Austrumeiropā. Šī mēneša beigās sagatavotos priekšlikumus likumprojektā (pašlaik tos vēl "pieslīpē" un tulko angļu valodā) vēlreiz nosūtīsim ekspertu vērtējumam, un tad jau varētu par tiem diskutēt plašāk, lai pamazām virzītu uz Saeimu. Jāsaka gan, ka konceptuālu izmaiņu projektā nav daudz, vairāk tādi precizējumi, piemēram, striktāk noteikts, kādas revīzijas VK rīko — nodalītas finansu, lietderības revīzijas, dotas tiesības revidēt Eiropas un citu ārvalstu fondu izmantošanu Latvijā. Lai gan to darījām arī līdz šim, tagad likumprojekts paredz šīs tiesības nepārprotami, kā pienākumu. Ir ieteikumi par VK finansēšanu — par to lemjot Saeimai, nevis pastarpināti valdībai, Finansu ministrijai. Šī problēma ir daudzās valstīs. Kā zināms, likumu "Par Valsts kontroli" atjaunoja 1993. gadā un tas ir 1922. gadā pieņemtais likums. Jaunais izstrādātais likums būs modernizēts, ievērojot mūsdienu reālo situāciju un, cerams, pieņemot to un īstenojot, Valsts kontrole strādās vēl efektīvāk.

Vēl gribu piebilst, ka aizvadītā gada nogalē ar Eiropas Savienības ekspertu palīdzību un līdzdalību VK darbinieki mācījās seminārā par lietderības revīzijām, starptautiskajiem standartiem un citiem aktuāliem jautājumiem. Lekcijas lasīja Eiropas līmeņa speciālisti, un tas bija vērtīgs ieguvums zināšanu papildināšanā.

— Kādus jauninājumus vēl paredzēts ieviest Valsts kontrolē 2001. gadā un kādi būs galvenie darbības virzieni revīziju jomā ?

— Esam iecerējuši un jau sākam strādāt informācijas tehnoloģijas plašākā izmantošanā revīziju gaitā, grāmatvedības saskaņotībā. Šajā gadā izsludināsim konkursu,lai izvēlētos firmu, kas mums iznomās datortehniku, jo pirms dažiem gadiem ar Norvēģijas un Dānijas palīdzību iegādātie datori jau fiziski novecojuši. Tāpēc nolēmām, ka minētais variants par datortehnikas nomu ir izdevīgāks, un jau šogad saņemsim 50 jaunus datorus, attiecīgā firma sakarā ar līgumu gādās par tehnisko apkalpošanu, bet pēc trim gadiem šos datorus nomainīs ar jauniem. Tādējādi nebūs arī problēmu ar vecās tehnikas norakstīšanu.

Ļoti atbildīgs un darbietilpīgs posms VK sācies jaunajā gadā sakarā ar to, ka 2001. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas 1994. gada 24. martā pieņemtajā likumā "Par budžetu un finansu vadību". Šis likums nosaka, ka, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, pašvaldībām saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem, instrukcijām tās noteiktajos termiņos jāiesniedz detalizēti gada finansu pārskati par budžeta izpildi, kam pievienots VK atzinums par šo pārskatu sagatavošanas pareizību. Valstī ir 580 pašvaldību, plus 26 valsts budžeta iestādes, par kuru pārskatiem pirmajā ceturksnī jāsagatavo atzinumi. Tiesa gan, šī apjomīgā darba veikšanai neesam saņēmuši papildlīdzekļus. Zināmas iestrādes jau bija pagājušajā gadā, kad rīkojām tā dēvētās pilotrevīzijas vairāk nekā 30 pašvaldībās. Tā ka šis process VK nav svešs, izstrādāti grafiki, kādā veidā prasīsim pašvaldībām iesniegt gada pārskatus un kādā veidā sniegsim šos atzinumus. Uztrauc tas, ka daudzas pašvaldības hroniski nepilda likumu "Par pašvaldībām", neslēdz līgumus ar zvērinātiem revidentiem vai auditfirmām, lai reizi gadā veiktu kvalitatīvas finansu revīzijas. Valsts kontrole šādām pašvaldībām iesaka izvērtēt savas rīcības iespējamās sekas. Pašvaldības, iesniedzot Valsts kasē savu gada pārskatu bez VK atzinuma, nebūs pildījušas likuma "Par budžetu un finansu vadību" 30. pantā noteikto. Tas savukārt nozīmē, ka attiecīgām institūcijām būs jādomā par administratīvā soda piemērošanu vai jāiedarbina citas, piemēram, ekonomiskas sviras. Valsts kontrole grib panākt, lai nodokļu maksātāji, visi iedzīvotāji zinātu, kā pašvaldības, protams, arī citās nozarēs izlieto finansu līdzekļus. Ikgadējie gada pārskati ir šis atskaites punkts. Ja tā notiks visur, tad nebūs tādu gadījumu, kā ar to sagriezto zviedru kuģi, kas tikai pēc sešiem gadiem pēkšņi "uzpeldējis" un radījis problēmas Latvijai. Tagad ir diezgan sarežģīti atrast vainīgo, kas atbildīgs par šo darījumu. Ja ir pareiza pārskatu sistēma, tad ilgāk par gadu tādas situācijas neturpinātos. Turklāt, ja pastāv iekšējās kontroles mehānisms un tas darbojas, tādas lietas nenotiktu. Notikums ar šo kuģi jau nav vienīgais, laiku pa laikam parādās fakti, kā ar to "Neoplan" iegādi, sakarā ar "Robežbūvi" u. c. Taču šādas lietas ir novēršamas laikus, bez politiskiem lozungiem, izprotot, ka jābūt pārskatāmībai un vispirms — regulārai iekšējai kontrolei neatkarīgi no tā, kādas partijas veido koalīcijas valdību, neatkarīgi no valsts politiskās sistēmas.

— Iekšējās revīzijas dažādos uzņēmumos, pašvaldībās un valsts institūcijās, tās struktūras joprojām ir tāds sāpju bērns. Par to runā jau vairākus gadus…

— Šī situācija tomēr nedaudz uzlabojusies. Pieņemti valdības noteikumi par iekšējo revīziju, Finansu ministrijā iedibināta speciāla struktūra, kas atbild par revīziju metodiku, kārtību, kā revīzijas notiek. Protams, no ideāla esam tālu. Taču, domāju, turpinot šīs sistēmas sakārtošanu, varētu perspektīvā runāt par finansu uzraudzības pilnu ciklu. Skaidrs, ka saistībā ar minētajiem VK atzinumiem par gada pārskatiem pirmajā gadā visu iecerēto diezin vai paveiksim. Vispirms jau būs jākonstatē, vai šie pārskati pēc formas ir pareizi, vai saskan tajā šie skaitļi, tā aritmētika, vai ievērotas formālās prasības. Tāpēc plānojam citus pasākumus, ja, izvērtējot pārskatus, atklāsim kļūdas vai citu faktu neatbilstību.

Un vēl par jau iepriekšējā gadā sākto un šajā gadā turpināmo darbu, tas ir, sākām analizēt ziedojumu piešķiršanu pašvaldībām. Piemēram, lielas nebūšanas atklājām Jūrmalas domes rīcībā, kur par ziedojumiem nebija īstas uzskaites, arī par to izlietošanu, te varēja samanīt pat zināmu interešu konfliktu. Šogad pievērsīsimies arī valsts institūcijām, jo arī tām ir tiesības pieņemt ziedojumus. Tomēr neliek mieru doma par šiem aptuveni 20 miljoniem latu gadā, kas sakarā ar nodokļu atlaidēm novirzās no valsts budžeta.

— Pavisam nesen bankas "Pareks" vadība piešķīra 6000 latu ziedojumu Valsts policijai noziedzības apkarošanai, īpaši sakarā ar uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavības izmeklēšanu.

— Manuprāt, ja labdarības nolūkos kāds ziedo savus brīvos līdzekļus kultūras, izglītības, sporta vai reliģiskajai organizācijai, sociālajai sfērai, tas ir slavējami, taču nedaudz citādi ir, ja to novēl valsts institūcijai. Vai tomēr policija nav pietiekami jāfinansē no valsts budžeta? Nedrīkstētu pieļaut, ka jebkuras valsts funkcijas, tajā skaitā arī noziedzības apkarošana kļūst atkarīga no ziedotāju labvēlības. Labdarība ir sfēra, ko nevajadzētu jaukt ar valsts pārvaldi, tās institūcijām. Turklāt, kā jau minēju, šo nodokļu atlaižu rezultātā valsts budžets nevar izmantot prāvas summas.

Šajā gadā lielāku uzmanību pievērsīsim valsts pasūtījumu struktūrai.Tie ir aptuveni 300 miljoni, kas ik gadu tiek sadalīti šādā veidā. Var sacīt, ka šī sistēma nav pilnīga, šaubas rada tās nepietiekamā caurskatāmība. Te ir vesela problēmu gūzma.

— Kā jūs vērtējat Valsts kontroles un Prokuratūras sadarbību? Vai daudzos gadījumos VK nosūta materiālus detalizētai izpētei Prokuratūrai un iespējamo vainīgo saukšanai pie kriminālatbildības?

— Aizvadītā gada beigās Valsts kontrolē mums bija tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, vairākiem citiem Prokuratūras vadošajiem darbiniekiem. Pārrunājām, kā stiprināmas saiknes starp šīm institūcijām, lai abas nenodarbotos ar paralēlām lietām. Lai gan katrai ir sava darbības sfēra un likumā noteiktie pienākumi, tomēr atrodami arī saskarsmes punkti. Kā Prokuratūrā, tā Valsts kontrolē ir darbinieks, kas ikdienā uztur šo atgriezenisko saikni. Pagājušajā gadā VK Prokuratūrai nosūtījusi 15 revīziju materiālus, katru divdesmito no visām veiktajām. Piemēram, par Latvijas Tirdzniecības centru, "Latvijas gāzi ", kinoteātra "Palladium" privatizāciju, Jūrmalas domi ziedojumu sakarā u. c. Četras revīzijas Valsts kontrole veica pēc Prokuratūras ierosinājuma.

— Par ko jums ir gandarījums, izvērtējot 2000. gadā padarīto? Vai ir problēmas, kas joprojām urda prātu un gaida risinājumu?

— Nezinu, vai to var saukt par gandarījumu, tomēr jāatzīst, ka pēdējos gados vairākkārt VK revīzijas un atzinumi, piemēram, par Ķemeru sanatorijas privatizāciju pievērsa plašas sabiedrības uzmanību. Panākta vienošanās ar Itālijas firmu par reālu līdzekļu ieguldījumu sanatorijas rekonstrukcijā un profila saglabāšanā, tomēr šaubas paliek, kas būs pēc pieciem gadiem, kad pabeigs rekonstrukciju. Tāpēc šīs lietas risinājumam turpmāk vērīgi sekosim. Joprojām vēl nav īstas skaidrības par valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumiem. Šos jautājumus esam ietvēruši VK darbības plānā, taču jāgaida valdības un Saeimas politiskā izšķiršanās, lai varētu konkrēti skatīt noteikumus, sekot privatizācijas procesiem. Gatavojam priekšlikumus valdībai, kā strādāt nākamā gada budžeta veidošanā. Cik zināms, Saeimā otrajā lasījumā sagatavots likumprojekts par aģentūrām. Arī šajos jautājumos VK iesniedza savus priekšlikumus. Mūsuprāt, ir vājas vietas finansu vadības jomā. Tāpēc esam paredzējuši tematiskas revīzijas par aģentūru darbību, par valsts īpašuma apsaimniekošanu. Šogad būs mazāk tādu revīziju, kur "izķidājam" kādu uzņēmumu vai pašvaldību no A līdz Z, bet vairāk tematisku, programmu izpildes pētījošu apjomīgu. Vēlamies pēc iespējas plašāk aptvert naudas izlietošanu dažādās ar valsts budžeta likumu apstiprinātās programmās.

— Paldies par lietišķo stāstījumu un veiksmīgu jaunā gadsimta ievadījumu!

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"