Eiropas Parlaments: Par vispārējo nepieciešamību aizliegt urāna ieročus

Eiropas Parlamenta 21.maija plenārsēdē deputāti apsprieda “Vispārējā nolīguma par urāna ieroču aizliegumu” nepieciešamību. Latvijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (“Pilsoniskā savienība”), kurš ir viens no EP rezolūcijas autoriem, uzskata, ka patlaban daudzu valstu arsenālā ir vairāki bruņojuma veidi, kuru aizliegšana ir aktuāla. To vidū minama arī vājinātā urāna munīcija un militārie izstrādājumi. Lai gan Latvijas rīcībā šāda veida bruņojuma nav, Ģ.V.Kristovskis iesniegs EP rezolūciju Latvijas valdībai un aicinās to ieņemt starptautiski aktīvu nostāju, lai panāktu vājinātā urāna militāras izmantošanas aizliegšanu.

Lai gan patlaban par to, vai nepieciešams vājinātā urāna militāras izmantošanas aizliegums, domas joprojām dalās, tomēr ANO Ģenerālā asambleja 2007.gada 5.decembra rezolūcijā norāda uz bažām par šīs vielas nopietnu iespaidu uz to karavīru un civilpersonu veselību, kas nonāk šā tipa munīcijas izmantošanas epicentros. Minēto ANO rezolūciju aizvadītā gada nogalē parakstīja tādas valstis kā Austrija, Kipra, Vācija, Īrija, Itālija. Beļģijā pieņemts likums vājinātā urāna militāra izmantojuma aizliegšanai.

Tā kā Latvijas atbildīgās institūcijas joprojām izvairās atbalstīt ANO rezolūciju, Ģ.V.Kristovskis, runājot EP plenārsēdē, aicināja Latviju pievienoties tām valstīm, kas iestājas par vājinātā urāna militāra izmantojuma aizliegšanu. Viņš aicināja ES augsto pārstāvi ārlietās Havjeru Solanu sniegt argumentētu viedokli attiecībā uz rezolūcijā ietvertajām deputātu iniciatīvām. Latvijas deputāts turklāt norādīja uz nepieciešamību panākt, ka ES dalībvalstu starpā tiek nodrošināta informācija par operācijās sagaidāmo pielietojamo munīciju veidiem.

Ģ.V.Kristovskis EP plenārsēdē norādīja, ka laikā, kad viņš bija Latvijas aizsardzības ministrs, vairākkārt pasaules sabiedrībai radās aizdomas par dažu koalīcijas valstu vājinātā urāna pielietošanu Irākā un tā izraisītajiem veselības traucējumiem, kas sākušies dažu valstu karavīriem. Ar šiem notikumiem Latvijas karavīriem nebija tieša sakara. Tomēr Latvijā vairāku mēnešu garumā šo notikumu sakarā bija pastiprināta masu mediju un sabiedrības interese. Latvijā politiskā atbildība par sabiedroto rīcību – vājinātā urāna izmantošanas gadījumu sekām – tika prasīta no toreizējās koalīcijas ministra Ģ.V.Kristovska, neraugoties uz to, ka viņu par vājinātā urāna izmantošanu Irākā partnervalstis nebija informējušas.

EK komisārs Luī Mišels un Slovēnijas prezidentūras pārstāvji pateicās par EP deputātu iniciatīvu attiecībā uz vājinātā urāna izmantošanas aizliegumu, kā arī par to, ka Eiropas Komisija un ES Padome savu kompetenču ietvaros veicinās vienota viedokļa pieņemšanu dalībvalstu vidū, lai nodrošinātu atbalstu ANO centieniem panākt vājinātā urāna izmantošanas aizliegumu.

EP Nāciju Eiropas grupas informācija