Aigars Kalvītis, zemkopības ministrs,— "Latvijas Vēstnesim"

Par būtiskām izmaiņām  ministrijas sistēmā

— Zemkopības ministrijas (ZM) struktūrās gaidāmas būtiskas institucionālas pārmaiņas: tiks atdalītas lauksaimniecības politikas veidošanas, analīzes un stratēģijas veidošanas funkcijas no valsts administrēšanas funkcijām. Normatīvo aktu izstrādātāja turpmāk būs Zemkopības ministrija, bet administratīvo funkciju izpildītāja un materiālo lietu, arī nacionālo subsīdiju un dažādu ārvalstu fondu līdzekļu turētāja — jaunizveidota maksājumu un informācijas aģentūra. Šai aģentūrai būs pakļautas arī reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kas veiks tikai administrējošās funkcijas. Mūsu sistēma varbūt būs valstī pirmā, kur tiks atdalīta politikas veidošana no lauksaimniecības administrēšanas.

Pašlaik esam plānojuši deviņas reģionālas pārvaldes 26 lauksaimniecības departamentu vietā, jo valdība arī ir plānojusi deviņus administratīvi teritoriālos reģionus. Manuprāt, lauksaimniecības pārvalžu skaitam nav obligāti jāsakrīt ar teritoriālā iedalījuma reģionu skaitu, jo mums jāorientējas pēc lauksaimnieciskās specifikas. Tur, kur lauksaimnieciskās ražošanas ir vairāk, nenoliedzami ir citādas iespējas nekā reģionos, kas ir mežaināki un kur lauksaimnieciskā ražošana ir maza. Jau pašlaik veidojam pirmo — Ziemeļvidzemes reģionu ar lauksaimniecības pārvaldi — Valmierā, un nākamgad kārta būs pārējai Latvijas teritorijai.

Vēl nav skaidri zināmas visu reģionu robežas, jo tās var mainīties saistībā ar teritoriāli administratīvās reformas gaitu. Eiropas valstīs lauksaimniecisko reģionu robežas nesaskan ar reģionāli administratīvo iedalījumu, un mums arī tā būtu ērtāk. Piemēram, Ventspils pēc teritoriāli administratīvā iedalījuma var būt centrs, bet no lauksaimnieciskās ražošanas viedokļa Ventspils nav tā aktīvākā vieta. Mūs vairāk interesē Tukums, Talsi, Kuldīga. Tāpat arī teritoriālais reģions būs Rīga, bet — kāda tad ir lauksaimnieciskā ražošana Rīgas pilsētā? Tādēļ lauksaimniecisko pārvalžu vietas pēc reformām varētu nesakrist ar teritoriāli administratīvā iedalījuma centriem. Vienīgais, kas varētu sakrist, ir Valmieras reģions, kurā tad pašlaik arī notiek pārmaiņas.

— Tas ir reģionos. Kas paliek rajonos?

— Jau esošais Lauksaimniecības konsultāciju dienesta tīkls, kas nodrošinās tiešo saikni ar zemniekiem, kā arī saglabājas zinātniskie centri. Tiek likvidēti tikai lauksaimniecības departamenti, un to vietā stāsies reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes būs bijušo lauksaimniecības departamentu saistību pārņēmējas.

Valmieras reģionā septembrī beigsies konkurss, tad būs zināms, kurš būs pārvaldes priekšnieks, kas rūpēsies par struktūras darba uzsākšanu. Pārvaldes direktoram tieši būs pakļauts direktora vietnieks integrācijas un SAPARD jautājumos, vecākais referents juridiskajos jautājumos un vecākais referents lietvedībā un kadros, un pārvaldē būs atbalsta nodaļa, finansu un informācijas nodaļa, meliorācijas nodaļa un tehniskās kontroles nodaļa. Pārējā Ziemeļvidzemes reģionā — Valkā, Valmierā un Cēsīs — būs konsultāciju dienesta konsultanti, veterinārais dienests, sēklu un citas laboratorijas un viss pārējais, kas tajos jau darbojas, atskaitot lauksaimniecības departamenta struktūras. Visus dokumentus un citas lietas zemnieks varēs nogādāt pārvaldei ar konsultantu starpniecību.

Izmaiņas skars arī Zemkopības ministrijas pakļautībā esošās institūcijas. Zem viena jumta būs visi augkopības dienesti, kuri pašlaik ir četri un kuriem katram ir savas filiāles rajonos, izveidojot vienotu Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienestu. Tāpat saglabāsies Veterinārais dienests, Sanitārā robežinspekcija un Augu aizsardzības dienests.

— Cilvēki ir uztraukušies par to, ka dokumentu kārtošanai būs nepieciešams mērot tālu gabalu no paša reģiona nomales uz centru, kur atradīsies lauksaimniecības pārvalde — dažkārt pat ap 100 kilometru uz vienu pusi.

— Viņiem nebūs obligāti jābrauc. Nepieciešamos dokumentus varēs arī nosūtīt pa pastu vai nogādāt pārvaldē ar lauksaimniecības konsultantu palīdzību. Precīzāk — zemnieki pilnvaros konsultantus. Varētu būt arī noteiktas dienas, kad lauksaimniecības pārvaldes speciālisti noteiktās telpās atradīsies rajonos, kur zemnieki varēs atnākt un izrunāties, sakārtot nepieciešamās lietas. Jebkuram zemniekam, kurš saņems valsts vai cita veida atbalstu, būs jāatstāj ziņas par savu saimniecību.

— Vai nenotiks pārrāvums informācijas apmaiņā starp ministriju un lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem?

— Informācijas nodaļa būs aģentūras sastāvā. Subsīdiju izmaksāšana ir ļoti cieši saistīta ar informācijas bāzi un tās veidošanu. Te acīmredzot nebūs uzskaites par pašpatēriņa jeb naturālā veidā saimniekojošām saimniecībām, bet tās jau arī nav lauksaimnieciskās produkcijas ražotājas tirgum. Tātad uzskaitē būs tās saimniecības, kas legāli ražo un pārdod, tajā skaitā arī mazās saimniecības, kas ir preču ražotājas.

— Kādas izmaiņas skars pašu Zemkopības ministriju?

— Kā jau iepriekš teicu, ZM nodarbosies ar normatīvo aktu izstrādāšanu. Lielos vilcienos tās shēma būs šāda. Zemkopības ministram tieši būs pakļauts valsts sekretārs. Valsts sekretāra tiešā pakļautībā atradīsies audita lietas; budžeta, izglītības, valsts īpašuma saglabāšanas lietas; ministrijas Administratīvais departaments (personāla, lietvedības, protokola, grāmatvedības un juridiskās lietas), kā arī Meža departaments. Un, protams, valsts sekretāra vietnieks, kura pārziņā tiks nodotas likumdošanas kopīgās funkcijas (lauksaimniecības politikas analīze, normatīvo aktu izstrāde un virzīšana, atzinumu sagatavošana, ES integrācijas dokumentu tulkošana un ieviešana Latvijas likumdošanā, nacionālo interešu aizstāvēšana ES, valdības deklarācijas izpildes kontrole, pakļautība un pārraudzības iestāžu un laboratoriju tīkla optimizēšana, subsīdiju un SAPARD nolikums, starptautiskie līgumi, pārtikas kvalitātes, zemes izmantošanas un meliorācijas lietas, kvotas, muitas tarifi, intervences un citi jautājumi). Precīza departamentu struktūra vēl ir izstrādes procesā.

— Kāda ir pamatdoma šās reorganizācijas veikšanai?

— Mums ir jāveido nozares politika — lieta, ko ZM pēdējā laikā ir atstājusi novārtā. Lauksaimniecība ir ilggadēja nozare, kurai jābūt ilggadējai programmai, un tā ir jāizstrādā. Un jāatdala stratēģijas un politikas lietas ilglaicīgā skatījumā no administrēšanas lietām, subsīdiju un valsts atbalsta jautājumiem. Visu veidu atbalsts zemniekiem būs programmu veidā, un jāpanāk, lai tās ik gadu nemainītos. Tāda ir mūsu iecere. Turklāt vēl daudz normatīvo aktu jāpielāgo ES prasībām, kā arī saistībā ar ES jābūt gataviem jaunu funkciju pildīšanai. Zemkopības ministrijas sistēmas darbam jākļūst efektīvākam, un tas, manuprāt, tāds kļūs, vienlaikus ietaupot valsts līdzekļus.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Zemkopības ministrijas reorganizācijas grafiks