Par mūsu ārlietu ministra darba vizīti Briselē

Aizvadītajā nedēļā, 9.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš darba vizītē viesojās Briselē, kur tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Elmāru Broku, Eiropas Savienības un Latvijas Parlamentārās komitejas EP delegācijas vadītāju Alfrēdu Gomolku, kā arī ar Eiropas Savienības komisāru Hansu van den Bruku.

Tiekoties ar E.Broku un A.Gomolku, ārlietu ministrs aicināja EP arī turpmāk atbalstīt Latvijas centienus uzsākt sarunas par iestāšanos ES. E.Broks un A.Gomolka izteicās optimistiski par Latvijas izredzēm ES galotņu konferencē Helsinkos decembrī tikt uzaicinātai uzsākt iestāšanās sarunas, lai arī nevarēja prognozēt, kāds būs Eiropas Komisijas viedoklis tās regulārajā ziņojumā par Latviju. Ziņojumu paredzēts publicēt 13. oktobrī.

Sarunas laikā apspriests arī jautājums par Krievijas iesaistīšanu ciešākā sadarbībā ar ES un lomu, kāda varētu būt Baltijas loma šajos centienos. I.Bērziņš informēja eiroparlamentāriešus par pašreizējo situāciju jautājumā par valodas likumu, uzsverot, ka Latvijai nepieciešams rūpīgi izstrādāts un sabiedrības integrāciju veicinošs likums. A.Gomolka savukārt informēja par nupat beigušos EP tikšanos ar jaunās Eiropas Komisijas komisāru kandidātiem un izteica prognozi, ka jaunā Komisija varētu tikt apstiprināta EP plenārsēdē Strasbūrā 15.septembrī.

Vizītes laikā ārlietu ministrs parakstīja Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par Latvijas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem kopienas pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas programmās, kā arī pētniecības un mācību pasākumu programmās.

Tiekoties ar ES komisāru Hansu van den Bruku, ministrs saņēma apstiprinājumu, ka arī šogad, līdzīgi kā pērn, gatavojot regulāros ziņojumus un rekomendācijas par asociētajām valstīm, Komisijas vērtējuma pamatā būs objektīvi — Kopenhāgenas — kritēriji. Runājot par Latvijas cerībām gada beigās saņemt uzaicinājumu uzsākt intensīvas iestāšanās sarunas ar ES, komisārs atzīmēja, ka pirms regulāro ziņojumu pabeigšanas ir pāragri kādai no valstīm dot simtprocentīgas garantijas. Tomēr H. van den Bruks izteica cerību, ka ziņojums varētu apstiprināt Latvijas pozitīvo virzību un sniegt pamatu Vīnē pieņemto lēmumu apstiprināšanai Helsinkos.

Eiropas komisārs atzīmēja arī "jūtīgos punktus", kuriem būtu pievēršama īpaša uzmanība: konkurētspēja tirgus ekonomikas apstākļos (to skaitā spēja kontrolēt sarežģītas situācijas, piemēram, Krievijas krīzes ietekmes pārvarēšana), administratīvās kapacitātes nodrošināšana, atbilstība politiskajiem kritērijiem, konkrēti minot valodas likumu. I.Bērziņš pastāstīja, kāds darbs Latvijā tiek veikts minēto jautājumu kontekstā.

Sarunas laikā skarti arī plašāki jautājumi — H. van den Bruks dalījās savā redzējumā par ES paplašināšanās procesa nākotni ilgstošākā laika periodā, ES institucionālajām reformām un attiecībām ar Krieviju.

Ārlietu ministrijas preses centrs