Latvija piemin Jāni Čaksti

Viņš bija Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents (1922–1927), pirmais Tautas padomes (1918–1920) priekšsēdētājs, pirmais Latvijas Republikas Satversmes sapulces priekšsēdētājs (1920–1922). Augstu tiek vērtēta viņa talantīgās personības daudzveidīgā un rosīgā darbība: izcils jurists un starptautisko tiesību speciālists, Latvijas Universitātes ārštata profesors un šīs augstskolas tiesību zinātņu doktors ( honoris causa ).

Kopš svinību sākuma svētdien, 12. septembrī, Jelgavā katrs runātājs atgādināja par lieliem darbiem, kas paveikti Jelgavā, jau ģimnāzijā mācoties un veicot patriotisko audzināšanu. Pēc Maskavas universitātes beigšanas Jānis Čakste atgriezies Jelgavā, paralēli profesionālajam darbam izvērsis apbrīnojami vērienīgu sabiedrisko darbību kultūrā, izglītībā un daudzās tautsaimniecības nozarēs. Desmitiem konkrētu piemēru minēja Jelgavas pilsētas un rajona vadības un sabiedriskie darbinieki. Jelgavas vadība paziņoja, ka ir gatavs pieminekļa projekts un to jelgavnieki uzcels savam dižajam novadniekam. Par izvēlēto vietu ļoti gandarīts bija mazdēls Jānis Čakste — Danderikla ģimnāzijas rektors Zviedrijā. Viņš īsajā pateicības runā atzīmēja, ka izvēlēta ideāla vieta. Te garām iet daudz cilvēku, un gan jau katrs garāmgājējs, ieraugot nākotnē te pieminekli, rosinās sevī piemiņu vai meklēs rakstos šī diženā vīra atziņas.

Svētdien pēcpusdienā Sidrabenes pagasta "Aučos" atklāja Jāņa Čakstes memoriālo muzeju. Kad viņa vecāki iegādājušies šo īpašumu un pārnākuši te uz dzīvi, Jānim bijis jau 12 gadu. Taču, pēc viņa mazdēla atmiņām, šeit viņš parādījis savas zemes apsaimniekotāja talantu un īstenojis gandrīz vai fantastiskas ieceres — veidojot augļu dārzu, kurā būtu tūkstoš ābeļu, sējot lielās platībās mežus, veidojot lielu bišu dravu. Jāņa Čakstes piederīgie piebilda, ka viņš pats dzīves laikā nesagaidījis visu savu ieceru piepildi. Nepaspējis pilnībā vēl pabeigt arī mājas celtniecību. Taču nu pēc daudziem postījumu gadiem "Auči" ir atdzimuši. Jelgavnieki sadarbībā ar kuplo Čakstu dzimtu īstenoja sen lolotu ieceri — izveidot memoriālo muzeju. To atklāja Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase pirmo Jānim Čakstem iekārtoto ekspozīciju nodeva Sidrabenes pagastam kā dāvinājumu un vēlējumu to glabāt un pilnveidot.

Īpaši jāpiemin jelgavnieku abi pasākumi. Tie bija saturīgi, īsi un sirsnīgi. Dalībnieki varēja pārliecināties par to, ka Jelgavas pilsētas un rajona vadība un sabiedrība prot izcili tikt galā ar šiem svētkiem. Pirmdien, 13. septembrī, nelielu izstādi Jānim Čakstem atklāja Latvijas Kara muzejā Rīgā. Arī te, piedaloties kuplās Čakstes dzimtas pārstāvjiem, valdīja draudzība un sirsnība uzrunās, domu apmaiņā un jaunu uzziņu iegūšanā. Kā īpašu pārsteigumu muzejs bija sarūpējis videoierakstu par koku izciršanu pirms 11 gadiem Meža kapos, ar kuriem bija "aizsegts" Jāņa Čakstes kapa piemineklis. Šī darba veicēji pastāstīja par savu tālaika darbību, par savām izjūtām un sabiedrības attieksmi.

Vakar vakarā Nacionālajā teātrī notika Latvijas pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem veltīta svinīgā sēde. Latvijas Kara muzejā ar pateicības un atzinības vārdiem svinīgi atvēra Aināra Dimanta sastādīto grāmatu "Jānis Čakste. Taisnība vienmēr uzvarēs". Grāmatu ievada Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Jāņa Stradiņa raksts "Jānis Čakste un demokrātijas ideju iedibināšana Latvijā". Grāmatas sastādītājs ar saviem palīgiem paveicis lielu darbu Latvijas vēstures apzināšanā, jo tas, kas ietverts šajā darbā, ir patiess pārskats par Latvijas valsts veidošanos. Par daudziem principiem var izlasīt racionāli izvēlētajās atziņās. Taču īpaša atzinība sastādītājam pienākas par plašo Jāņa Čakstes runu kopu no 1887. gada līdz 1926. gadam. Pirmo reizi vienkopus šeit publicēti daudzi dokumenti, J.Čakstes vēstules un līdz šim nezināmi vai arī daži aizmirsti viņa raksti.

Šajā gadījumā jāmin, ka mūsu rīcībā ir vēl otra grāmata par Jāni Čaksti. Tas ir ilustrēts piemiņas rakstu krājums, kas Rīgā izdots 1928. gadā. To rediģējis cand. iur . A.Kurmis. Tā kā jaunā izdevuma veidošanā ir bijuši citi metodiskas un pētnieciskas dabas principi, autori daudz ko no šīs grāmatas nevarēja izmantot. Taču skolotājiem un pētniekiem būs interesanti šeit izlasīt populāri uzraksītu biogrāfiju. Taču galvenais ir tas, ka šajā grāmatā viss Jāņa Čakstes darba mūžs ir dots laikabiedru atmiņās un raksturojumos. To uzrakstījušas šī gadsimta sākumā pazīstamas personības: valstsvīri, rakstnieki, mākslinieki, zinātnieki, armijas augstākā virsniecība un daudzi diplomāti.

Dr. Sigizmunds Timšāns,  "LV" informācijas redaktors