Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Jānis Rozenbergs. Tiesneša objektivitāte: Senāta prakse un likuma prasības 

2008.gada 19.maijā Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā vairāki aizstāvji pieteica noraidījumu tiesas priekšsēdētājai, pamatojot šo noraidījumu ar Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punktu, kas noteic, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tiesas sastāvs pieteikto noraidījumu uzskatīja par pamatotu un lēma par sastāva priekšsēdētājai pieteiktā noraidījuma pieņemšanu.

Kopš tā laika dažādos plašsaziņas līdzekļos jautājums par pieteiktā noraidījuma pamatotību tiek visai plaši iztirzāts. Savu viedokli gan par šo konkrēto gadījumu, gan arī par KPL 52.panta ceturtās daļas 1.punkta piemērojamību vispār pauda vairāki krimināltiesību speciālisti. Ja var ticēt plašsaziņas līdzekļu objektivitātei, jāsecina, ka juristu vidū valdošais viedoklis ir tāds, ka pieteikto noraidījumu tiesas sastāvs ir pieņēmis nepamatoti, nepareizi interpretējot minēto KPL normu.

• Inese Cinīte. Nekavējoties izpildāma administratīvā aresta atbilstība Satversmei 

Raksta mērķis ir izpētīt normu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem dokumentiem administratīvo pārkāpumu lietās, kad tiek piemērots administratīvais arests. Raksta autore pievēršas strīdīgajam jautājumam (ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 283. un 317.pantā) par aresta izpildi nekavējoties, par tā atbilstību Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegtajām atziņām.

Satversmes 92.pants paredz, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Iespēja un pat nepieciešamība piemērot starptautiskās normas Satversmē ietverto pamattiesību iztulkošanai izriet no Satversmes 89.panta, kas noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

• Ilze Ciematniece. Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā (II)

Laulības līgumi bija jāslēdz rakstiski, un Vidzemes pilsētās tie bija jāslēdz notariālā kārtībā vai jāapliecina pie notāra (BVLK III daļas 36.paragrāfs), bet pārējās Latvijas daļās tos varēja slēgt mājas kārtībā. Pēc 1937.gada CL, laulības līgumi jāslēdz notariālā vai uzrādījuma kārtībā. Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu arī zemesgrāmatās.

Šajā sakarā BVLK III daļa noteica: lai līgums iegūtu spēku attiecībā uz trešajām personām, tas jāizsludina apgabaltiesai, trīs reizes iespiežot sludinājumu “Valdības Vēstnesī” un vietējā avīzē. Bez tam šāds sludinājums pieliekams pie tiesas durvīm un izliekams notāra kantorī, kurš līgumu taisījis vai apstiprinājis.

“Jurista Vārda” redakcija