Saeimas 2008. gada 22. maija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 35.laidienā (“LV”, Nr.83, 29.05.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2414 – ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 37 priekšlikumi, kuri ir rūpīgi izvērtēti…

Sēdes vadītājs.

Šis mums ir otrais lasījums…

J.Šmits.

Atvainojos! Uz otro lasījumu ir iesniegti 37 priekšlikumi, kuri visi ir izskatīti atbildīgās komisijas sēdē.

1. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 2. un 3.priekšlikumā, kuri ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

4. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Likuma pants, par kuru es gribu iesniegt priekšlikumus, skan ļoti skaisti: “Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārda, uzvārda un pilsonības iegūšanu.” Šī frāze ir cītīgi pārrakstīta no Konvencijas par bērna tiesībām 7.panta, un analoģiska norma ir arī Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

Jautājums par jaundzimušo pilsonību – tā ir īpaša tēma, kuru es šodien negrasos aplūkot. Pietiek vien teikt, ka tiesības uz pilsonību ir, taču tās izmantot var tikai 7000 nepilsoņu bērnu, kuri dzimuši pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet 17 000 bērnu joprojām paliek nepilsoņi.

Diemžēl arī ar tiesībām uz vārdu un uzvārdu ne viss ir tik lieliski, kā tas ir rakstīts likumā. Virknē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumu ir atzīmēts, ka tiesības uz oriģinālvārdu un oriģināluzvārdu ir svarīgākā cilvēka identitātes daļa un ka to sagrozīšana oficiālajos dokumentos var kļūt par nepieļaujamu iejaukšanos privātajā dzīvē. Tāpēc es ierosinu papildināt minēto pantu ar šādu frāzi: “Pie Latvijas mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības uz vārdu un uzvārdu mazākumtautības valodā.”

Valsts valodas likums un citi normatīvie akti paredz vārdu un uzvārdu veidošanu saskaņā ar latviešu alfabēta prasībām. No otras puses, pasē vai dzimšanas apliecībā var pēc vēlēšanās ierakstīt vārdu un uzvārdu latīņu burtiem. Diemžēl oficiālā un neoficiālā vārda un uzvārda pielietošanas sfēras ir tik atšķirīgas, ka šeit nevar būt nekāda runa par identitātes saglabāšanu un neiejaukšanos privātajā dzīvē. Piemēram, oriģinālvārds un oriģināluzvārds netiek ierakstīti dokumentos par izglītību.

Šī problēma aizskar arī pieaugušo mazākumtautību pārstāvju pašcieņu, bet it īpaši aizskaroša tā ir attiecībā pret bērniem: valsts faktiski diktē vecākiem, kā nosaukt bērnu.

Dāmas un kungi! Es izrādīju centību un atradu laiku, lai Iedzīvotāju reģistrā pārbaudītu, kāda situācija ir ar manis paša vārdu. Izrādās, Latvijā dzīvo 24 961 cilvēks ar sagrozītu vārdu – “Vladimirs”. Tomēr 1270 cilvēku ir saglabājuši savu oriģinālvārdu – “Vladimir”. Skaitliskā attiecība ir 1:20, kas apmēram atbilst tai daļai Latvijas krievu, kuri bija spiesti pieņemt ārvalstu pilsonību. Paradokss ir tanī, ka likums dod iespēju ārvalstniekam labāk saglabāt savu identitāti nekā Latvijas pilsonim. Jāatzīmē arī tas, ka Iedzīvotāju reģistrs tā iemesla dēļ, ka tajā ir 1270 Vladimiru bez galotnes “s”, nepārstāj funkcionēt. Tādējādi krievu vārdu saglabāšana oriģinālformā nebūt nerada valstij nepārvaramas grūtības. Mēs joprojām uzskatām, ka ir jāpārskata un jāmaina likumi, kuri sagroza mūsu oriģinālvārdus un oriģināluzvārdus. Pieprasām pārskatīt un mainīt tos.

Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Šmitam ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

5. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamā likuma 10.panta trešā daļa skan diezgan svinīgi: “Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.” Mēs ierosinām papildināt šo deklaratīvi tukšo frāzi ar konkrētu šāda satura tekstu: “Ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kamēr pašvaldība ierāda ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Parasti mums iebilst, ka šai frāzei nav vietas konkrētajā likumā un ka tādam nolūkam ir it kā paredzēti speciāli likumi. Ieskatīsimies speciālā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”! Tajā likumā patiešām ir garantijas pret ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvojamās telpas, turklāt tieši tādā redakcijā, kādu piedāvājam arī mēs. Tur ir paredzēta atbildīgā instance – bāriņtiesa, kurai būtu vispārējās jurisdikcijas tiesai, kas pieņem spriedumu par ģimenes izlikšanu, divas reizes jāsūta attiecīgi paziņojumi. Diemžēl šīs garantijas attiecas tikai uz maznodrošināto īrnieku bērniem. Tos, kurus varētu uzskatīt par maznodrošinātiem, nosaka Ministru kabinets, noteikdams ienākumu apmēram smieklīgu līmeni – 27 latus mēnesī. Šādu summu Saeimas deputāts nopelna divu stundu laikā, apmeklēdams vienu komisijas un vienu apakškomisijas sēdi. Bagātas pašvaldības ir daudz dāsnākas. Piemēram, Rīgā ienākumu līmenis ir noteikts 120 latu apmērā uz vienu ģimenes locekli – tātad tik liela summa, kādu Saeimas deputāts nopelna par dažām darba dienām. Nu protams, deputāts jau sava paša mājokļa problēmu atrisinās un par saviem bērniem parūpēsies.

Dāmas un kungi! Diemžēl ne jau visi Latvijas bērni ir Saeimas deputātu bērni. Vispār nācija atrodas uz izmiršanas robežas. Saeimā nav nevienas partijas vai deputāta, kas pirms vēlēšanām nebūtu solījis, ka atrisinās demogrāfisko problēmu. Īpaši skaisti to bija deklarējusi Tautas partija, neatpalika no tās arī pašreizējā Ministru prezidenta partija. Lūk, arī jaundzimusī partija, kas sastāv no sešiem Saeimas deputātiem un trijiem Eiropas Parlamenta deputātiem, nu piebiedrojas kopējam balsu korim. Diemžēl šī problēma – bērna tiesības uz pajumti virs galvas – savu aktualitāti nav zaudējusi, un it īpaši tas sakāms par tiem dažiem tūkstošiem ģimeņu ar bērniem, kuras ir no denacionalizētiem namiem.

Ja Saeimas vairākums atbalstīs mūsu priekšlikumu, neizteiksmīgais Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas faktiski ir diezgan deklaratīvs, tāds, kas ne sliktumu, ne labumu nenes, uzreiz pārvērtīsies par tiešas darbības likumu. Un ģimeņu ar bērniem izlikšana no mājokļa pārvērtīsies par galvassāpes izraisošu problēmu tiesām.

Pretējā gadījumā mēs tā arī nosēdēsim savu termiņu Saeimā bez jaušama labuma tautai.

Aicinu balsot “par”! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputātam Šmitam būtu kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 21, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

6. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātā grozījuma būtība ir tāda: lai mazākumtautību pārstāvju bērnu tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā tiktu pastiprinātas ar varas pārstāvju garantiju šādas tiesības nodrošināt! Patlaban Izglītības likums garantē tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības iegūt izglītību Latvijai tradicionālo mazākumtautību valodās netiek garantētas, bet vienīgi deklarētas. Turklāt saistībā ar to ir zināmi ne mazums gadījumu, kad skolu administrācija patvaļīgi samazinājusi likuma normā noteiktās prasības par izglītības satura daļas pasniegšanu mazākumtautību valodās, neņemdama vērā vecāku izteiktās vēlmes un skolēnu iespējas sekmīgi mācīties valsts valodā. Tas noved pie tādām sekām, ka mazākumtautību pārstāvju bērniem samazinās iespējas saglabāt savas kultūras identitāti.

Sakarā ar iepriekš minēto aicinām atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Šmits vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

7. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

8. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

9. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

10. – Saeimas Juridiskā biroja viedais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

11. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

12. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

13. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

16. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

17. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. Un arī 18.priekšlikums, kuru ir iesniedzis ministrs Baštiks, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

21. un 22. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

25. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Runājot par 25.priekšlikumu, kurš komisijā netika atbalstīts, man gribētos atgādināt, ka pašreizējais likums nosaka atbildīgos par bērna drošību publiskos pasākumos un publiskās vietās. To regulē arī Ministru kabineta noteikumi. Taču pasākumu organizatori neatbild un reāli nevar atbildēt par bērna uzraudzību. Tās ir divas dažādas lietas! Lielākā daļa arī no mums ir piedzīvojuši milzu uztraukumu, kad, uz brīdi atlaižot bērna rociņu, pēc sekundes viņš jau ir pazudis no redzesloka. Taču ir arī gadījumi, kad vecāki dažādu apstākļu dēļ atstāj bērnu vispār bez uzraudzības, savā vaļā, un tādējādi var tikt apdraudēta bērna drošība, veselība un dzīvība.

Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums paredz noteikt bērna vecākiem atbildību par bērna uzraudzību publiskā vietā; bet, ja nu bērns ir noklīdis, pasākuma organizatoram ir jānodrošina atrastā bērna atrašanas fakta un vietas paziņošana ar skaļruņa palīdzību. Pašreiz šādu prasību nav un pasākumu organizatoru rīcība ir atkarīga tikai no viņu brīvas gribas.

Lūdzu Saeimu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan komisijā tas tika noraidīts bez nekādas argumentācijas. Tas neprasītu ne budžeta līdzekļus, ne, tā teikt, politiskus uzstādījumus, toties uzlabotu bērna drošības labā veiktos pasākumus. Pieļauju, ka noraidošais komisijas balsojums ir vienkārši pārpratums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Šmits vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

J.Šmits.

Komisija rūpīgi izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja tajā ietverto ideju, tomēr aicina frakciju “Jaunais laiks” iesniegt precīzu redakciju uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 19, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits.

26. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

28. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

29. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums ir daļēji atbalstīts…

Sēdes vadītājs.

Mēs izlaidām 27.priekšlikumu! Pēc 26. nāk 27. – Juridiskā biroja priekšlikums.

J.Šmits.

27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Arī 28. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

29. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

30. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Un visbeidzot 31. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

32. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 33.priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

34. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

36. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Un visbeidzot 37. – bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Šmits.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits.

Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 29.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai tika nodoti divi atsevišķi likumprojekti ar vienādu nosaukumu – “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kuru reģistrācijas numuri ir 686/Lp9 un 687/Lp9. Tos ir sagatavojusi Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija.

Komisija šā gada 14.maija sēdē izskatīja minētos likumprojektus un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 85.pantam izveidoja alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kam ir piešķirts reģistrācijas numurs 706/Lp9. Tāpēc lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā atbildīgās komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” ar reģistrācijas numuru 706/Lp9. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Divi jānoraida!”)

Es negribēju šos vārdus teikt, es tev tos atstāju…

Sēdes vadītājs.

Deputāti, lūdzu, nesarunājieties no tribīnes ar zāli! Sākumā mums ir jābalso par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem un tikai tad varam balsot par alternatīvo likumprojektu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” ar reģistrācijas numuru 686/Lp9, kuru iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 42, atturas – 41. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Tagad mums ir jābalso par otro Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ar reģistrācijas numuru 687/Lp9, kam ir tāds pats nosaukums – “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” ar reģistrācijas numuru 687/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 36, atturas – 44. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Blumbergs.

Šā gada 29.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Juridiskās komisijas sēde notiks pēc dažām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc 5 minūtēm doties uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (ZZS frakcija).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc 3 minūtēm 106.telpā. Lūgums sanākt kopā ātri, kompakti un operatīvi!

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.50. Arī šoreiz aicinu sanākt kopā kompakti un ātri. Būs jāskata nopietni jautājumi.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties pēc 5 minūtēm uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aigars Štokenbergs (No zāles: “Ir, ir!”), Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs un Jānis Tutins. Paldies! Viss.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Es gribētu atzīmēt, ka mūsu komisija strādāja patiešām ļoti profesionāli, bieži vien noliekot malā politisko pārstāvniecību un ambīcijas, ko mēs katrs pārstāvam, un ņēma vērā arī to, ka šis likumprojekts no lielās pašvaldību reformu paketes ir pirmais. Līdz ar to bija saprotama arī deputātu vēlme iesniegt priekšlikumus, ja tā varētu teikt, par visu “laukumu” – par visu reformu kopumā. Tādējādi komisijai, protams, radās zināmas problēmas, lēni šķetinot un skatot šos jautājumus. Daļa no jūsu priekšlikumiem tika novirzīta uz citiem likumprojektiem, kuri tūlīt, tūlīt sekos šim likumprojektam, jo mēs intensīvi turpinām darbu arī pie Pašvaldību likuma un vēl citiem likumiem.

Taču šobrīd runāsim par Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu, par kuru ir saņemti 66 priekšlikumi.

1. ir “Jaunā laika” frakcijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – deputāta Šķestera priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

4. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

5. – deputāta Laicāna priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nosaka to, ka reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni saskaņā ar šo likumu, rajona pašvaldības reorganizācijas plānu un citiem normatīvajiem aktiem pārņem attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, tiesības un saistības.

Ko es gribēju ar to pateikt? Faktiski, spriežot pēc šā priekšlikuma, sanāk tā, ka visas rajona pašvaldības funkcijas, kuras nav nodotas uz leju vietējām pašvaldībām, tiek nodotas plānošanas reģioniem. Es gribētu jums atgādināt arī to, kādas šobrīd mums ir administratīvās teritorijas saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

Tātad mums patlaban reāli pastāv pagasti, pilsētas, pilsētas ar lauku teritorijām, novadi un vēl arī republikas pilsētas. Šīs ir tās administratīvās teritorijas, uz kurām varētu attiekties arī Administratīvi teritoriālās reformas likums, un, ja mēs šodien runājam tieši par pašvaldību reformu, tad pašvaldību reformas kontekstā es gribētu teikt, ka pastāv šie divi pašvaldību līmeņi – vietējās pašvaldības administratīvā teritorija un reģionālo pašvaldību administratīvās teritorijas.

Kas šodien ietilpst vietējo pašvaldību administratīvajās teritorijās? Tajās ietilpst iepriekš minētie pagasti, pilsētas, pilsētas ar lauku teritorijām, novadi un arī republikas nozīmes pilsētas.

Kas šodien ietilpst reģionālo pašvaldību administratīvajās teritorijās? Patlaban reģionālo pašvaldību administratīvās teritorijas faktiski sastāv no divdesmit sešiem rajoniem. (No zāles: “Vai!”) Un tāpēc es gribētu teikt, ka es faktiski saprotu Kučinska kunga izsaucienus. Viņam tik pozitīvi tie ir! Tas, ka šodien te likvidē rajonu pašvaldības, ko šis likumprojekts arī paredz… Tā nav nekāda reorganizācija! Šis likums faktiski paredz rajona padomes likvidāciju –tātad šā reģionālā līmeņa pašvaldības likvidāciju. Un šajā sakarā es gribētu teikt, ka faktiski rajona padome netiek likvidēta tikai līdz 2009.gada 1.jūlijam – līdz laikam, kad tiks izveidoti šie apriņķi. Un tas ir arī mans turpmākais piedāvājums. Tātad šis risinājums varētu būt tāds, ka šīs funkcijas, kuras tiks pārdalītas rajona padomei, reāli varētu novirzīt izpildei uz jaunajiem novadiem, kuri tiks izveidoti līdz ar jaunajām vēlēšanām, bet daļu funkciju, kuras nav ekonomiski un lietderīgi novirzīt uz leju, varētu novadīt uz apriņķiem. Līdz ar to rajonu pašvaldības varētu pastāvēt līdz tam laikam, kamēr tiek izveidoti apriņķi kā reģionālās pašvaldības.

Vietējo pašvaldību reformas rezultātā radīsies vairāk nekā 112 pašvaldības, bet to skaitu šodien vēl nevar precīzi pateikt, kaut gan Ministru kabineta pagājušā gada 4.septembra noteikumi ir paredzējuši 112 pašvaldības. Tātad reāli šīs pašvaldības būs jaunajās teritorijās. Un arī vēlēšanas reāli notiks jaunajās teritorijās. Reāli visas šīs saistības, tiesības, pienākumi un manta būs jānodod attiecīgi šīm jaunajām teritorijām. Tādējādi reāli šī situācija varētu izveidoties tāda, ka, ievēlot jauno pašvaldību un reizē likvidējot rajona pašvaldību, var rasties milzīgas problēmas, jo faktiski rajonam kā administratīvi teritoriālajai vienībai ir piesaistītas citas valsts pārvaldes iestāžu struktūras. Un līdz ar to mēs pašlaik vēl nezinām, kā īsti šī saikne turpinās darboties.

Šodien ministrijai ir iesniegti vairāk nekā 102 likumprojekta grozījumi. Iedomājieties, kādā termiņā ir jāizskata visi šie priekšlikumi un cik likumu ir jāpieņem, lai mēs varētu reāli veikt šo administratīvi teritoriālo reformu vietējā līmenī.

Tātad rajona padomes pilnvaras pēc mana priekšlikuma izbeidzas tad, kad ir izpildīts rajona reorganizācijas plāns, ir veikti paredzētie pasākumi un kad rajona pašvaldības visa manta, institūcijas, tiesības un saistības tiek nodotas novadam vai apriņķim. Šajā situācijā nav pamata likvidēt rajona padomi līdz tam brīdim, kamēr nav izveidots apriņķis un kamēr daļa šo funkciju nav tieši nodota apriņķim.

Tāpēc es lūgtu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas 6.priekšlikumu, bet atbalstīt manu 7.priekšlikumu.

Un arī visi pārējie priekšlikumi, kurus es tālāk esmu iesniedzis kā deputāts, ir pieskaņoti tam, ka šī rajona padome saglabās šo pārejas posmu, kamēr tiks izveidots apriņķis. (No zāles dep. A.Rugāte: “Lai dzīvo rajons, kas ir mūžīgs!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputātam Spurdziņam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Es gribētu, kolēģi, piebilst tikai to, ka Šķestera kunga piedāvātā sistēma ir nedaudz citāda. Komisijas vairākums atbalstīja to sistēmu, ka pašvaldības pašas izraugās atbildīgo pašvaldību, un pēc tās sistēmas mēs arī vadījāmies visā likumprojekta tekstā. Līdz ar to vairums Šķestera kunga piedāvāto priekšlikumu tika noraidīti.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 5, atturas – 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

O.Spurdziņš.

7. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

8. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

9. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu un par pārējiem, ir jāteic, ka komisija tiešām ir rūpīgi pastrādājusi un visa tā darba rezultāts ir tas, ka koncepcija ir uzlabojusies. Tomēr ir arī tādas lietas, kuras būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē. Un kāpēc? Tagad mēs runājam par rajonu padomju pilnvaru izbeigšanos un par mantas nodošanu, bet joprojām neesam izlēmuši, vai apriņķi būs vai nebūs, kaut arī ir redzams, ka komisija pārejas noteikumos ir atbalstījusi to, ka jābūt īpašam likumam par apriņķu izveidošanu. Ja par šo priekšlikumu tiks nobalsots, tad, protams, būtu ļoti lietderīgi šajā paketē izskatīt arī visus pārējos likumprojektus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu un likumu “Par pašvaldībām”.

Mūsu sagatavotais 9.priekšlikums paredz, ka rajona padomes mantu un pilnvaras var likvidēt tikai tad, kad ir sanākušas uz sēdi to pašvaldību domes, kuras ir nodibinājušas novadu līdzšinējā rajona teritorijā.

Bet kas notiek ar pārējām pašvaldībām, ja rajona teritorijā izveidotas vairākas pašvaldības? Mēs, nezinādami, kā atrisināsies jautājums par reģionālo pašvaldību, bijām šajā likumā ierakstījuši, ka šo mantu var nodot arī reģionāla līmeņa pašpārvaldes institūcijas izveidošanai. Ja šī pašpārvaldes institūcija būs tik tiešām apriņķis un būs šis īpašais likums, tad nav problēmu, veicot trešo lasījumu, šo priekšlikumu izlabot, ierakstot šo konkrēto institūciju.

Tāpēc es lūdzu pievērst 9.priekšlikumam uzmanību un atbalstīt to šodien Saeimas sēdē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kas tā par pašpārvaldi! Pilnīgas muļķības!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputātam Spurdziņam ir kaut kas sakāms komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Es gribētu tikai paskaidrot, ka deputātes Druvietes un citu priekšlikums ierosina izveidot kaut kādu jaunu pašpārvaldes līmeni, par ko šobrīd nav runa šajā pārvaldes sistēmā, kāda ir mūsu valstī. Tāpēc mēs to noraidījām. Tajā pašā laikā, neizvairoties no debatēm par otrā līmeņa pašvaldību, mēs to uzturējām spēkā un to arī iekļausim… Tas ir iekļauts gan pārejas noteikumos, gan arī citur.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 35, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

10. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

12. – deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau apstiprinātajā komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

13. – deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

14. – deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

15. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

16. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Faktiski šis priekšlikums paredz to, ka reorganizācijas plānu neizstrādā un nepieņem, ja rajona teritorijā izveido vienu novadu.

Faktiski, manā izpratnē, visām rajona pašvaldībām un visām pašvaldībām kopumā jābūt vienādiem nosacījumiem. Nedrīkst būt tā, ka vienai pašvaldību grupai ir kaut kādas privilēģijas un tām nav jāizstrādā reorganizācijas plāns.

Tāpēc ir iesniegts šis mans priekšlikums – izslēgt šā panta trešo daļu. Un tālāk ir iestrādāta tā norma, ka visām pašvaldībām, rajona pašvaldībām, ir jāizstrādā reorganizācijas plāni. Kaut arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā 22.priekšlikuma otrajā daļā ir teikts, ka “reorganizācijas plānu izstrādā tikai par to rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību nodošanu plānošanas reģionam”… Tātad reāli ir tā, ka šādiem plāniem tomēr ir jābūt katram no šiem rajoniem. Ka nedrīkstētu būt tā, ka rajonam nav šāda plāna. Kā tas reāli realizēsies un kā to reāli izdarīs – tas vairs nav atkarīgs no tā, vai rajonā būs viens novads vai astoņi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Spurdziņa kungam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Staņislava Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 17, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

17. – deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts, jo tas ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

18. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

19. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

20. – deputātu Seiles, Kalnietes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 65. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

21. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

23. – deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas izstrādātā redakcija ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

26. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

27. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

29. – deputāta Šķestera priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Kā var neatbalstīt? Es nesaprotu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti… (No zāles: Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 18, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 30. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Arī 31. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 32. – deputāta Šķestera kunga priekšlikums – nav guvis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Atkal! Kas notiek Saeimā?” No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 19, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

33. – deputāta Šķestera priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsot!”) Es atvainojos! Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 21, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

34. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

35. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22., 24. un 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

37. – deputāta Šķestera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

38. – deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

39. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

40. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

41. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 48. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

42. – deputāta Šķestera priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 21, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Savukārt 43. – deputāta Grīnblata priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Deputāta Šķestera 44.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau faktiski… Jā, ja kopumā šī koncepcija nav atbalstīta, tad šim priekšlikumam vairs nav jēgas (No zāles dep. A.Rugāte: “Atsauc savu priekšlikumu!”), jo no rajona iepriekšējā sasaukuma padomes pilnvaru izbeigšanās brīža līdz apriņķa izveidei rajona padomes funkcijas saskaņā ar šo reorganizācijas plānu pilda jaunizveidotā rajona padome (No zāles dep. A.Rugāte: “Atsauc savu priekšlikumu!”), kas sastāv no visu šo novadu deputātiem. Tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, lai gan saprotu, ka kopumā šī koncepcija iet mazliet greizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Lūgums izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 20, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

45. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei. (No zāles: “Atsauc!”) Kā es saprotu, deputāte Seile atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

O.Spurdziņš.

46. – deputāta Laicāna priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

“Jaunā laika” 47.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šajā pantā un šajā “Jaunā laika” priekšlikumā ir runa par vienu no būtiskākajiem elementiem rajonu reorganizācijā – tātad par to struktūru vai par to cilvēku, kurš reorganizācijas procesā pēc pašvaldību vēlēšanām būs par to visu atbildīgs. Kā mēs atceramies, arī koalīcijā šā likuma izstrādes gaitā bija diezgan asas pretrunas un domstarpības par to, kurš tas varētu būt. Atcerēsimies, ka vienā brīdī ministrs paziņoja, ka tas varētu būt viens administrators. Nākamā ideja bija tāda, ka tā varētu būt atbildīgā pašvaldība, kura bija sākotnējā. Un tā šīs domas ir nemitīgi mainījušās.

Kā es saprotu, arī šobrīd koalīcijas vidū nav pilnīgas vienprātības par to, kā tam visam vajadzētu notikt, tāpēc “Jaunais laiks” ir izstrādājis savu, manuprāt, pārdomātu un ar pašvaldībām saskaņotu ideju. Tātad – ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam to, ka šajā pārejas posmā visu šo procesu vada, administrē un par to atbild komisija, kura tiek izveidota no tām pašvaldībām, kuras kopā iekļaujas jaunajā novadā. Tātad šajā komisijā strādā pa vienam pārstāvim no visām tām pašvaldībām, kuras ir apvienojušās, veidojot jauno novadu.

Principā šeit varētu būt diskusija par to, kas šie cilvēki varētu būt. Tie varētu būt vai nu bijušie izpilddirektori, vai novadu vadītāji vai arī pašvaldību vadītāji. Un tas būtu pilnīgi loģiski, jo šie ir tie cilvēki, kuri vistiešākajā veidā saprot katrs savas pašvaldības vajadzības, funkcionālās nepieciešamības un zina līdzšinējo pieredzi. Līdz ar to viņi būtiski mazinātu arī šo politisko spriedzi, ko varētu radīt līdzšinējie priekšlikumi, kas paredz, ka atbildīgā ir tikai kāda viena persona vai pašvaldība. Pārrunājot šo jautājumu ar ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem, mūsuprāt, tas varētu būt kompromisa priekšlikums un spētu funkcionēt ļoti, ļoti veiksmīgi, demokrātiski un pārdomāti.

Kolēģi! Protams, strādājot pie šīs reorganizācijas komisijas izveides principiem, vajadzētu iesniegt vēl detalizētas idejas un veikt precizējumus, bet mēs šajā priekšlikumā paredzam, ka šīs komisijas izveides un darbības kārtību varētu noteikt Ministru kabinets, bet mums kā Saeimai šajā likumā vajadzētu precīzi deleģēt politiskās vajadzības un tās funkcijas, kuras būtu jāveic šai komisijai. Es domāju, ka jums argumentu nav, lai izteiktu pretēju viedokli.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ideja, ka reorganizāciju tomēr vadīs viena pašvaldība, kaut arī to izvirzījis un ievēlējis rajons, manuprāt, neiztur kritiku, jo mūsu piedāvātais risinājums ir daudz demokrātiskāks un ietver sevī visu pašvaldību un to iedzīvotāju garantētās intereses.

Tātad, kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu piedāvāto 47.priekšlikumu un ar to saistīto mūsu 49.priekšlikumu, jo tas tiešām pēc savas būtības nekādā ziņā neizjauc likuma struktūru un garu. Tieši otrādi! Tas papildina un, manuprāt, vēl vairāk demokratizē to darbu, ko ir paveikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kopā ar ministriju. Manuprāt, šeit nav nekādu pretrunu, lai to vajadzētu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

Vienlaikus es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus aizrādījumus par to, ka zvanoši mobilie telefoni traucē piedalīties sēdes darbā. Lūdzu, pārslēdziet tos varbūt kādā klusākā režīmā! (No zāles dep. J.Dobelis: “Izraidīt no zāles!”)

Vārds deputātam Sergejam Dolgo­polovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ir sens, sens likums: ja grib kādu lietu iedzīt strupceļā, tad vajag izveidot komisiju. Šinī gadījumā ir gluži tas pats: ir noteikti darbības plāni ar konkrētiem pasākumiem un konkrētām darbībām, ir noteikta koordinējošā institūcija. Visa pārējā darbība ir saistīta ar finansējumu no pašvaldību budžeta, kurš, starp citu, šinī līmenī formējas lielākoties no Izlīdzināšanas fonda. Un līdz ar to šī reorganizācijas komisija ir lieka.

Es ierosinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. (No zāles: “Pareizi! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Šis ir interesants “Jaunā laika” frakcijas priekšlikums, un par to pagaras debates bija arī komisijā, bet mēs tomēr izšķīrāmies par atbalstu Latvijas Pašvaldību savienības piedāvātajam variantam, ka pašvaldības pašas izvēlas šo atbildīgo pašvaldību. Es pieļauju, ka arī trešajā lasījumā vēl varētu būt debates par šo problēmu, bet šobrīd es aicinu neatbalstīt šo 47.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 21, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 48.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet ir taču atbalstīts! Kas ir ar to Šķesteru?”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums faktiski ir pats nozīmīgākais saistībā ar mūsu demokrātijas nodrošināšanas procesu. Izlasīsim šo priekšlikumu: “Rajona padome reorganizācijas plānā nosaka vienu (No zāles dep. A.Rugāte: “Vienu, vienu!”) no bijušā rajona teritorijā izveidotajām novada pašvaldībām, kuras dome pēc 2009.gada 1.jūlija koordinēs reorganizācijas plāna izpildi, nodrošinās šā panta pirmajā daļā minētās juridiskās personas darbības nepārtrauktību un veiks citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.”

Pēc šī priekšlikuma var saprast, ka mēs uzliksim vienu atbildīgo pašvaldību pār pārējiem novadiem (No zāles dep. A.Rugāte: “Mēs neuzliksim, viņi paši izvēlēsies!”), kuri būs izveidoti. Un tā tagad koordinēs, regulēs un kārtos visas lietas pārējo pašvaldību vietā. Es gribētu piebilst, ka kopumā tas, manā izpratnē, ir tiesiskais nihilisms. Kā tas var būt, ka viena līmeņa pašvaldībām mēs uzliekam virsū vēl kaut kādu atbildīgo pašvaldību, kura tagad regulēs, koordinēs un rīkosies ar mantu, īpašumu, līdzekļiem un visām pārējām lietām? Teiksim, būs kā tāds virskungs par visām šīm lietām… Nu tā vispār ir kaut kāda nesaprotama lieta!

Tāpēc es domāju, cienījamie kolēģi, ka šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. (No zāles dep. A.Rugāte: “Mēs nevaram atbalstīt tevi!”) Lai uz trešo lasījumu nāk varbūt vēl kādi priekšlikumi par komisiju vai kādi citi piedāvājumi, bet šādu priekšlikumu gan nevajadzētu atbalstīt. Tāpēc lūdzu un pieprasu arī balsojumu par šo jautājumu, lai mēs neatbalstītu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Līdz šim likumprojekts virzījās uz priekšu ļoti izsvērti, un es gribu teikt, ka to varētu atbalstīt arī šajā lasījumā, taču šis priekšlikums būtu ļoti rūpīgi apspriežams. Manas domas ir tādas, ka atbalstīt šo priekšlikumu nevar, tāpēc ka rajona padome līdz šim ir darbojusies kopīgi. Pašlaik to pārstāv visu pašvaldību vadītāji, bet nu pēkšņi to grib uzdot vienai pašvaldībai. Ja šajā likumā pēc Zalāna kunga priekšlikuma nebūtu ielikta tāda norma, ka balsojumos šādos gadījumos uzvar tā pašvaldība, kura pārstāv 75 procentus iedzīvotāju, tad par to vēl varētu padomāt. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu par to, kura būs atbildīgā pašvaldība, parasti vinnēs pilsēta, kura ietilps šajā jaunajā veidojumā. Piemēram, Talsos, protams, būs šie 75 procenti iedzīvotāju salīdzinājumā ar pārējiem mazajiem novadiem un pagastiem, un tāpēc tomēr ir jābūt koleģiālākai izpratnei. Te var gadīties, ka parādās vienas vai divu partiju diktāti, un līdz ar to objektivitātes var arī nebūt.

Tāpēc es uzskatu, ka tagad šis priekšlikums ir noraidāms, bet trešajā lasījumā būtu precizējams.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Gribu viest nelielu skaidrību un kliedēt maldus, ko dzirdēju divu iepriekšējo runātāju sacītajā. Faktiski šis priekšlikums ir gandrīz vai pats būtiskākais, kā šis reorganizācijas plāns tiek īstenots.

Tātad malds numur viens ir tāds, ka te kāds kaut ko noteiks. Šeit skaidri ir uzrakstīts, ka rajons pats vienosies. Un es, Šķestera kungs, ļoti ceru, ka Rēzeknes rajons noteiks, piemēram, Mākoņkalna pašvaldību, nevis Rēzeknes pilsētu par atbildīgo, ka tā būs nevis Valmiera, bet Ipiķi, jo, saprotiet, tā būs nevis kaut kāda līdzekļu dalīšana, bet tā būs tikai uzrakstītā plāna īstenošana – īstenībā smags un nežēlīgs darbs.

Otrais malds ir tāds, ka rajona organizācija no 1.jūlija vairs nebūs rajona organizācija. Rajona padome turpinās sēdēt, bet tikai bez saviem lielajiem lēmējiem. Tātad šobrīd administrācija saglabāsies.

Un divi iepriekšējie varianti kā vispār iespējamās alternatīvas… Pirmais variants, tas, ko piedāvāja “Jaunais laiks”, – arī tas bija apsverams variants, taču komisija vairāk sliecās domāt par iedzīvotājiem, jo gan komisijas, gan administratora gadījumā problēmas būs ar darbiniekiem. Administratoram viņi būs vai nu jāatlaiž, vai arī šī pašvaldība, kura būs atbildīgā, būs spiesta rēķināties ar cilvēkiem. Tātad tas bija galvenais faktors.

Un administrators, protams, ir “viscietākais” variants, kas zināmā mērā vispār pārveido visu likumu, jo tad ir jāpakļauj… ir jāatbild uz kādiem 20 citiem jautājumiem.

Tā ka šis variants ir optimāls. Mēs esam aptaujājuši arī pašvaldības, un pašvaldības tam piekrīt. Tam piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tā ka mani nedaudz izbrīna kritika no tā viedokļa, ka neko labāku mēs nespējam piedāvāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nu, draugs Visvaldi, pasaki!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Staņislava Šķestera priekšlikumu tieši tādēļ, ka arī pirmajā lasījumā, runājot par šo likumprojektu, es atbalstīju šo domu vispār, pamatodams šo domu ar to, ka mūsu demokrātijas tēvs, kā viņu pamatoti dēvē, mūsu pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, toreiz, runādams par nepieciešamajām pašvaldību teritoriālajām un citām reformām, jo mantojumā bija atstāts mums nederīgs cariskās Krievijas teritoriālais pašvaldību sadalījums, teica, ka īstā demokrātijā ir jārēķinās ar katras pašvaldības suverēnām tiesībām, ja vispār runā par šo pašvaldību tiesībām.

Taču šeit es tomēr saskatu – saskatu! –, ka vienu pašvaldību kādā brīdī grib izvirzīt augstāk par citām. Tāpēc es nevaru šim komisijas viedoklim piekrist un vēlreiz lūdzu atbalstīt Staņislava Šķestera priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kampar, Kampar, tu jau vienreiz runāji! Kampar, tev vajag kaut ko iešpricēt!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es gribu paust varbūt izbrīnu par tiem kolēģiem, kas šeit nāca un oponēja šim priekšlikumam, jo, manuprāt, viņi to nedarīja īsti vietā. Vēlreiz atgādināšu, kādā situācijā mēs esam saistībā ar šo būtisko jautājumu.

Tātad principā tiek piedāvāti trīs varianti. Esošajā redakcijā atbildīgās pašvaldības dome ir atbildīgā, un to ieceļ Ministru kabinets. Otra versija ir “Jaunā laika” piedāvātā versija, kas tika noraidīta. Mēs piedāvājām veidot komisiju no to pašvaldību pārstāvjiem, kuras veido jauno novadu. Trešā versija, kas tiek piedāvāta kā komisijas kompromiss, ir tāda, ka ir atbildīgā pašvaldība, bet to ieceļ nevis Ministru kabinets, bet pašas rajona pašvaldības vienojoties kādu no pašvaldībām deleģē šim uzdevumam.

Es to jau argumentēju, runādams par iepriekšējo priekšlikumu, ka “Jaunā laika” piedāvātais priekšlikums principā ir tieši tas, par ko debatēs runāja Lāča kungs, tieši tas, par ko uzstājās Šķestera kungs, un tieši tas, par ko runāja arī Seiles kundze. Mani tiešām izbrīna vienīgi tas, ka viņi visi nez kāpēc balsojumā par šo priekšlikumu ir atturējušies.

Kolēģi! Kas notiks tad, ja mēs šobrīd noraidīsim šo priekšlikumu? Mēs tad atgriezīsimies pie jau nobalsotās redakcijas – manuprāt, pie vissliktākās redakcijas, kura paredz, ka šo vienu atbildīgo pašvaldību ieceļ Ministru kabinets. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”) Taču argumentācija no šīs tribīnes bija diezgan nesaprotama.

Tāpēc es uzskatu, ka otrā versija tomēr ir pieņemamāka un nedaudz demokrātiskāka. Mēs, “Jaunais laiks”, uz trešo lasījumu iesniegsim priekšlikumu, ka ir kontroles un uzraudzības komisija, kurā darbosies pārstāvji no tām pašvaldībām, kas veido novadu, un kura šajā procesā uzraudzīs šo atbildīgo pašvaldību. Tātad tas ir solis, ko mēs varam spert, kolēģi, visi kopā, ja mēs raugāmies uz šo reformu racionāli, nevis vienkārši runājam “pa tukšo”, paši nesaprazdami, par ko ir saruna.

Kolēģi! Es aicinu tomēr šoreiz atbalstīt šo priekšlikumu, ja reiz esam noraidījuši “Jaunā laika” priekšlikumu, un strādāt pie trešā lasījuma, lai šī situācija kļūtu vairāk vai mazāk kontrolējama.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Deputāts Lagzdiņš nevēlas runāt.

Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi, es daļēji varētu piekrist arī deputātam Kamparam, bet es gribētu tomēr pateikt divus teikumus par to, ka lēmumu pieņem paši – paši! – rajona padomē. Tātad lemj paši, nevis Rugāte, Šķesters vai vēl kāds cits ārpus rajona padomes. Un nevajag maldināt ļaudis, kuri mūs šobrīd klausās un varbūt nesaprot, par ko mēs te skaldām matus! Jo būtība jau ir tāda: ja rajona padomei – tai, kura ir šobrīd, šai kolektīvajai varai, kas viņiem tur ir, – nav savstarpējas uzticēšanās, ja tiem deputātiem, kas tur ir ievēlēti, lai strādātu iedzīvotāju labā, nav kopīga mērķa, tad nelīdzēs neviena formula un neviens piedāvājums nekad nebūs labs. Tas nekad nenotiks, ka tad šie deputāti varēs sasniegt mērķi – strādāt iedzīvotāju labā.

Ja nevarēs vienoties, tad Ministru kabinets izdarīs savu darbu, un ir likumā paredzēta attiecīga norma. Taču nevaru saredzēt nevienu citu iespēju kā vien to – demokrātiski dot tās lēmuma pieņemšanas tiesības pašiem tiem, uz kuriem šis lēmums arī attieksies, proti, pašai rajona padomei. Nav pamata neuzticēties!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram – otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Velns ar ārā! Kas te notiek?”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir pamats… Jo šeit ir teikts, ka viena esošā pašvaldība pēc 2009.gada 1.jūlija koordinēs… Viena pašvaldība! Un ka tātad… atvainojos, tas šeit tā nav pateikts… ka tātad vienai pašvaldībai jākoordinē teritorijas, par kurām viņa neatbild. (No zāles dep. A.Rugāte: “Par to pieņems viņi visi kopā!”) Nu atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Jā, nu debates pierādīja, ka tiešām šis ir, tā teikt, atslēgas lomu pildošs priekšlikums. Bet, ja jau mēs esam gatavi atbalstīt šo sistēmu, tad, šo priekšlikumu neatbalstot, mēs nonāksim pie tā, ko teica Kampara kungs, – ka mums vairs nebūs sistēmas. Līdz ar to vairs nebūs bāzes šim likumprojektam.

Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt 48. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

49. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Seiles kundze informēja, ka 50.priekšlikumu atsauc deputātu grupa.

Sēdes vadītājs.

Tātad nav balsojams.

O.Spurdziņš.

51. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

52. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Seiles kundze informēja, ka deputātu grupa atsauc arī 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to tas nav balsojams.

O.Spurdziņš.

54. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Deputāta Šķestera iesniegtais 55.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Arī deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes iesniegtais 56.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika 57. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

58. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumos – 6. un 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

59. – ministra Zalāna priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

60. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

61. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

62. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Neguva atbalstu 63. – deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Tika atbalstīts 64. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva arī 65. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šī ir viena no tām retajām reizēm, par kurām jāteic, ka grūta darba rezultāts ir tas, ka komisijā tika uzklausītas arī opozīcijas idejas un ar grūtu, smagu balsojumu (kā šajā gadījumā ar šo – 65.priekšlikumu) tika arī atbalstītas.

Īsumā paskaidrošu, ko paredz šis – 65.priekšlikums.

Manuprāt, viena no galvenajām lietām, par ko valdība un tātad arī ministrija šobrīd tiek kritizēta saistībā ar novadu reformu, būtībā ir tā, ka šobrīd nevienam Latvijā nav skaidrs, kāds būs vai nebūs Latvijas otrā līmeņa pašvaldību modelis. Kādas būs funkcijas, kādas būs robežas, kāda būs pārstāvniecība; kas šīm pašvaldībām piederēs, kā tas viss darbosies, un tā tālāk. Visi runā tikai par to, ka tas ir laikam vajadzīgs… Tomēr, kā vienmēr, izrādās, ka ministriju starpā nav nekādas vienošanās un ka nav īsti skaidrs, kāda ir šī koncepcija. Un “Jaunā laika” iebildumus vienmēr izraisījusi tieši šī neskaidrība un neziņa, jo, manuprāt, nevar veidot reformu, nezinot, kas būs beigās. Un, tā kā līdz pašvaldību vēlēšanām, kurām vajadzētu pavilkt svītru apakšā visam šim procesam, ir palicis gandrīz tikai gads, man ir prieks, ka beidzot ir radusi dzirdīgas ausis mūsu argumentācija, ka nevar vilkt garumā šīs sistēmas koncepcijas detalizētu izstrādi un arī likuma izstrādi, tai jābūt jau paveiktai līdz šīm pašvaldību vēlēšanām.

Tātad mēs šeit balsosim par to… un arī komisija ir atbalstījusi to, ka līdz šā gada beigām Ministru kabinetam ir jau jāliek priekšā sabiedrībai koncepcija par to, kāds būs šis otrā līmeņa pašvaldību modelis Latvijā turpmāk.

Uz šīs koncepcijas bāzes, par kuru, protams, tiks diskutēts (ļoti ceru, ka tas tiks darīts, uzklausot arī pašu pašvaldību pārstāvjus un arī opozīcijas pārstāvjus), līdz vēlēšanām, 2009.gada 1.jūnijam, ir jāpieņem likums, kurš jau precīzi, detalizēti noteiks, kā nākamie pašvaldību deputāti strādās, kādas būs viņu pilnvaras, funkcijas un kuras funkcijas tiks deleģētas otrajam līmenim.

Tas ir ļoti svarīgi. Es uzskatu, ka šis punkts ir viens no lielākajiem panākumiem un būtiskākajiem jautājumiem visa šā likuma kontekstā. Cik zinu, līdzīgi domā arī citi deputāti, tāpēc esmu tiešām priecīgs, ka šāds punkts ir pieņemts.

Aicinu likumprojekta trešajā lasījumā detalizēti pilnveidot tā redakciju jautājumā par kontroli un pārvaldi un atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Deputāts Oskars Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā.

O.Spurdziņš.

Jā, es domāju, ka tas ir ļoti pamatots priekšlikums, kas, protams, rosinās valdību uz ātrāku darbību, kas ir nepieciešama visas paketes pieņemšanas procesā, lai mēs varētu jau laikus zināt un izvērtēt reformas gaitu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka arī Kampara kungs aicināja atbalstīt šo priekšlikumu. Ir jautājums – vai kāds uzstāj, ka vajag veikt balsojumu? Vai kādam ir pretējas domas? (No zāles: “Nē!”) Deputāti neiebilst pret to, ka priekšlikums tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Un arī 66. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Aicinu otrajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Es saprotu, ka būtu vēlams dot pienācīgu laiku likumprojekta izvērtēšanai, taču lūgums ir strādāt ātri, jo idejas principā jau ir skaidras, arī komisijā daudzas virmoja… Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2423 – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums – deputāta Anda Kāposta priekšlikums – un tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Valers.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers.

Termiņš – 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz pagarināt līdz 26.maijam priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs deputātu jautājumus.

Viens no tiem ir jautājums, ko iesnieguši deputāti Bendrāte, Mūrniece, Circene, Reirs un Latkovskis un kas ir adresēts Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Tas ir jautājums “Par sociālā budžeta uzkrājumu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Otrs ir deputātu Mūrnieces, Latkovska, Bendrātes, Kampara un Kariņa jautājums finanšu ministram Atim Slakterim – “Par Valsts ieņēmumu dienesta kampaņu”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Un trešais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Kabanova un Mitrofanova jautājums labklājības minis­trei Ivetai Purnei – “Par pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām”. Jautājums tiek nodots labklājības ministrei Ivetai Purnei.

Savukārt izskatīšanai šodien paredzētajā jautājumu un atbilžu sēdē tika izziņoti pieci deputātu jautājumi. Uz visiem tiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Triju jautājumu iesniedzēji ir informējuši Saeimas Prezidiju, ka viņus apmierina rakstiskās atbildes un ka viņi nevēlas uzdot papildjautājumus ministriem.

Savukārt divi jautājumi, kas ir adresēti satiksmes ministram Aināram Šleseram, tiek pārcelti uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi, jo Ainārs Šlesers šobrīd atrodas komandējumā Zviedrijas Karalistē. Tātad viņš nevar attaisnojošu iemeslu dēļ ierasties.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Andis Kāposts, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs, Jānis Tutins un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Paldies Saeimas sekretāra biedram deputātam Klementjevam.

Līdz ar to Saeimas 22.maija sēdi pasludinu par slēgtu.