Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs O.Kastēns

Uz jaut. nr.58/J9 – dok. nr.2402

Par nacionālo iecietības veicināšanas programmu

Atsaucoties uz Saeimas Kancelejas lūgumu sniegt atbildi uz Saeimas deputātu sagatavotajiem jautājumiem par Nacionālo iecietības programmu (jautājumu reģistra Nr. 58/J9), saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 121.pantu informēju Saeimas deputātus, ka:

1. Valsts programmā “Nacionālā programma iecietības veicināšanai” (turpmāk – Programma) nav dažādu diskriminācijai pakļauto minoritāšu grupu uzskaitījuma, jo Programmas koncepts pamatojas domā, ka iecietības veicināšana attiecas uz ikvienu sabiedrības locekli, nevis tikai uz to indivīdu loku, kas kvalificējas Eiropas Savienības pamatdokumentos minētajām sešām diskriminācijas pazīmēm. Mūsdienu atvērtā tiesiskā telpa sabiedrībai rada arvien jaunus izaicinājumus tieši iecietības jomā. Pētījumi liecina, ka pazīmēm, pēc kurām indivīdi izjūt neiecietību un diskrimināciju, ir tendence palielināties/dažādoties, piemēram, arvien vairāk cilvēku jūtas diskriminēti pēc liekā svara pazīmes, kā arī mātes, kuras vienas audzina bērnus, izjūt neiecietību. Tādējādi Programmas saturiskais tvērums ir daudz plašāks, nekā tas bija iepriekš. Pie tam Pro­grammā iestrādātais mehānisms – pastāvīgi funkcionējoša starpinstitucionāla Programmas koordinācijas padome, kas sanāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos, – nodrošinās iespēju elastīgi reaģēt uz konkrētā brīža neiecietības izpausmēm sabiedrībā, kā arī aizsargāt cietušo indivīdu un informēt sabiedrību par konkrēto gadījumu. Līdz ar to Programma attiecas un aizstāv ikvienu Latvijā dzīvojošu iedzīvotāju.

2. Saskaņā ar Satversmi visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Diskriminācija un neiecietība nav savienojama ar demokrātiskas valsts principiem un vērtībām. Šo vērtību iedzīvināšanas priekšnoteikums ir iecietība, ar ko Programmas kontekstā tiek saprasta attieksme un sociāla prakse, kuras pamatā ir ikviena cilvēka cieņas atzīšana.

Latvija ir pievienojusies vairākām Eiropas Savienības direktīvām un hartām, kas definē visvairāk diskriminētās sabiedrības grupas. Programmas mērķis ir cieņpilnas, drošas, iekļaujošas un solidāras sabiedrības veidošana Latvijā, bet apakšmērķi ir: dažādu sabiedrības grupu savstarpējās iepazīšanas un izpratnes attīstīšana, fiziskas un emocionālas vardarbības mazināšana, diskriminācijas novēršana, neiecietības mazināšanās publiskajā telpā, kā arī sadarbības kultūras attīstīšana.

3. Vēlos norādīt, ka Programmas aktualizācijas laikā notika konsultācijas ar vairākām nevalstiskajām organizācijām. Lai pārrunātu jaunās Programmas saturu, š.g. 14. aprīlī notika tikšanās ar NVO pārstāvjiem no Resursu centra sievietēm “Marta”, Latvijas Cilvēktiesību centra, Latvijas Pensionāru federācijas, Arābu kultūras centra, Latvijas čigānu (romu) apvienības “Nēvo Drom”, Ebreju kopienas, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”, Latvijas ukraiņu biedrības un Pilsoniskās iniciatīvas 21.

Tikšanās laikā nevalstisko organizāciju pārstāvji akcentēja neiecietības palielināšanos sabiedrībā pret gados vecākiem cilvēkiem un lūdza aktīvi risināt šo problēmu. Īpaši uzmanība tika pievērsta neiecietībai internetā, kas ir vērsta pret daudzām mūsu sabiedrības grupām. Diskusijas dalībnieki kopumā par programmas saturu izteicās pozitīvi.

Ar cieņu,

īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Rīgā 2008.gada 10.maijā

Ministrs A.Baštiks

Uz jaut. nr.61/J9 – dok. nr.2444

Par ar bērniem saistītajiem normatīvajiem aktiem

Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (turpmāk – Ministrija) esmu saņēmis no Saeimas Kancelejas partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijas deputātu jautājumu Nr.61/J9, kurā ietverti jautājumi par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.panta piektajā daļā ietvertā principa ieviešanu (kas paredz, ka, veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes); par bērnu izmantotāju reģistra ieviešanu; par grozījumiem Krimināllikumā, paredzot, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda netiek piemērota, ja notiesātais ir persona, kam sods piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret nepilngadīgo personu; par paveikto Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.–2008.gadam (turpmāk – Valsts programma) ietvaros, kā arī plāniem jaunas valsts programmas izstrādei nākamajam politikas plānošanas periodam. Atbildot uz minētajiem jautājumiem, sniedzu šādas atbildes.

1. Lai nodrošinātu, ka, veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes, Ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai normatīvo aktu izstrādāšanas un pieņemšanas kārtībai aktīvi piedalās normatīvo aktu izstrādes procesā, kas saistīti ar minētās normas ieviešanu: tostarp Ministrija ir sniegusi atzinumus par likuma projektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (izsludināts Valsts sekretāru 2008.gada 3.aprīļa sanāksmē, VSS–642), iebilstot pret likuma 6.panta piektās daļas svītrošanu, Ministrija ir sniegusi atzinumu par noteikumu projektu “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”, VSS–1107, ierosinot šajos noteikumos paredzēt, ka, nosakot maršruta tīkla apjomu ārpus pilsētas administratīvajām teritorijām, primāri jānodrošina skolniekiem iespējas apmeklēt izglītības iestādes un pirmskolas vecuma bērniem iespējas apmeklēt pirmskolas izglītības iestādes.

Papildus sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pilnveidošanas iespējām nepieciešams izvērtēt alternatīvas tam, kā nodrošināt skolēniem drošu transportu, lai tie varētu nokļūt izglītības iestādē. Ievērojot minēto, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 19.oktobra rezolūciju Nr. 45/SAN–3110/17647, ir izveidota starpinstitūciju darba grupa (piedalās arī Ministrijas pārstāvis), kuras uzdevums ir līdz 2008.gada 1.septembrim sagatavot priekšlikumus tiesību akta projekta veidā par pašvaldību nodrošinājumu ar transportu (skolēnu autobusiem) skolēnu pārvadāšanai. Darba grupa plāno izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā tiek īstenota skolēnu pārvadāšana pašvaldībās, kādam jābūt attālumam no skolēnu transporta līdz izglītības iestādei un dzīvesvietai, kāds ir šī pakalpojuma finansēšanas avots.

2. Izvērtējot reģistra izveides nepieciešamību par personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, uzskatu, ka īpaša reģistra izveidošana nav lietderīga, jo jau patlaban darbojas reģistri, kuros pieejama informācija par noziedzīgus nodarījumus izdarījušām personām, kā arī par noziegumiem, par kādiem šīs personas ir sodītas. Tādēļ pirmām kārtām nepieciešams nodrošināt, ka šajos reģistros (Sodu reģistrā un Noziedzīgu nodarījumu reģistrā) pieejamā informācija tiek atbilstoši izmantota. Piemēram, nepieciešams nodrošināt, ka iestādes vadītāji, pieņemot darbā personas, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piekto daļu vienmēr pieprasa izziņas no Sodu reģistra par šo personu sodāmību.

Vienlaikus uzskatu, ka informācijai par dzimumnoziedzniekiem nebūtu jābūt pilnībā publiski pieejamai. Šādiem datiem jābūt pieejamiem bāriņtiesas priekšsēdētājam, pašvaldības vadītājam, pašvaldības policistiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu informēt iedzīvotājus par personām, no kurām būtu nepieciešams uzmanīties. Par savu nostāju par likuma projektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr.361/Lp9) un likuma projektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.360/Lp9) informēšu arī partijas LPP/LC Saeimas frakciju.

Papildus informēju, ka, lai efektīvi pasargātu sabiedrību no dzimumnoziegumiem, tai skaitā atkārtotiem dzimumnoziegumiem, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ministriju un citām valsts pārvaldes iestādēm ir izstrādājusi rīcības plāna projektu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (2008–2010), izsludināts 2008.gada 10.janvāra Valsts sekretāru sanāksmē, VSS–20.

3. Izvērtējot likuma projektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.444/Lp9), uzskatu, ka šādas normas ietveršana Krimināllikumā ir pamatota ar nepieciešamību aizsargāt īpaši neaizsargātas iedzīvotāju grupas – bērnu – intereses, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Tādējādi pēc iespējas tiktu pagarināts laika posms, kādā notiesātais tiek izolēts no sabiedrības un ar savu rīcību nerada tai apdraudējumu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ir svarīgs elements progresīvās kriminālsodu izciešanas sistēmā. Iespēja būt nosacīti pirms termiņa atbrīvotam: individualizē kriminālsoda izpildi, motivē personu sadarboties ar to institūciju darbiniekiem, kas īsteno soda izpildi, motivē notiesāto ievērot ieslodzījuma vietā noteikto kārtību, iesaistīties resocializējošās aktivitātēs, ļauj mazināt noteiktās krimināltiesiskās represijas apjomu, ja soda mērķus izdodas sasniegt agrāk, nekā tas noteikts tiesas spriedumā. Par savu viedokli par šo likuma projektu informēšu LPP/LC Saeimas frakciju.

4. Informēju, ka par Valsts programmas izpildes koordinēšanu atbildīga ir Iekšlietu ministrija.

Savukārt Ministrija nolūkā izpildīt Valsts programmas pasākumus 2007.gadā turpināja veikt izglītojošus un informatīvus pasākumus dažādu nozaru speciālistiem vardarbības novēršanas jautājumos. Tika veikta 1118 sociālo dienestu un pašvaldību bāriņtiesu darbinieku apmācība par darbu ar riska ģimenēm, par riska faktoru identificēšanas procesu un to novēršanu praktiskajā darbā, kā arī 706 policistu apmācība par bērnu tiesību jautājumiem un rīcību ģimenes konfliktsituācijās.

Papildus tika izveidota sociālo darbinieku apmācības programma par sociālās korekcijas programmas izveidi vecākiem no augsta riska ģimenēm un vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes tiesības. Savukārt ar Ministrijas finansiālo atbalstu nodibinājums “Centrs Dardedze” izveidojis mājas lapu (www.dzimba.lv) par bērnu drošības jautājumiem un palīdzības iespējām no vardarbības cietušajiem bērniem.

Vienlaikus Ministrija plašsaziņas informācijas līdzekļos ir īstenojusi sabiedrības informēšanas kampaņu fiziskās un emocionālās vardarbības mazināšanai pret bērniem.

Savukārt 2008.gadā Valsts programmas īstenošanai plānoti šādi pasākumi: nodrošināt bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo speciālistu apmācību par bērnu tiesību jautājumiem; organizēt programmas “Bērna emocionālā audzināšana” (BEA) par nevardarbīgu audzināšanu treneru apmācības ģimenes atbalsta centros un katrā ģimenes atbalsta centrā organizēt un apmācīt vismaz vienu vecāku grupu (12 cilvēkus); izglītot vismaz 500 speciālistus par to, kā atklāt vardarbībā cietušos bērnus; īstenot preventīvu pasākumu kopumu – interaktīvu izstādi un izglītojošus pasākumus, kuri veicina vardarbības samazināšanos; apmācīt vismaz 400 sociālos darbiniekus, kā strādāt ar augsta sociālā riska ģimenēm (papildus skatīt Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2008.gadam).

5. Saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanu 7.4.5.apakšpunktā noteikto Iekšlietu ministrijai līdz 2008.gada 22.decembrim ir jāizstrādā jauna valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2012.gadam.

Nolūkā nodrošināt, ka jaunā valsts programma ir rezultatīva arī 2009.gadā, esmu aicinājis iekšlietu ministru paātrināt programmas izstrādi un pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka finansējums tās īstenošanai no valsts budžeta tiek piešķirts visiem nākamajā plānošanas periodā nepieciešamajiem pasākumiem. Vienlaikus esmu aicinājis ministru programmas izstrādē pēc iespējas aktīvi iesaistīt arī pārējās valsts pārvaldes iestādes, kuras atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgas par pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2008.gada 21.maijā

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut. nr.62/J9 – dok. nr. 2429

Par situāciju ar vakcināciju pret ērču encefalītu

Veselības ministrija ir izskatījusi Saeimas Prezidija adresētu deputātu jautājumu “Par situāciju ar vakcināciju pret ērču encefalītu” un informē:

1. Laika posmā no 1998. līdz 2004.gadam vakcinācija pret ērču encefalītu tika veikta 132 augsti endēmiskajās ērču encefalīta teritorijās, kur saslimstība ar ērču encefalītu bērniem bija 6 līdz 10 reizes augstāka par vidējiem saslimstības rādītājiem valstī. Kopā tika vakcinēti 45 000 bērnu. Vakcinācija minētajās teritorijās pierādīja šī pasākuma efektivitāti, gandrīz pilnībā novēršot bērnu saslimstību ar ērču encefalītu.

Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, Imunizācijas valsts padome 2005.gada 27.janvāra sēdē (protokols Nr.15) pieņēma lēmumu 2006.gadā turpināt bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu, sedzot vakcinācijas izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka imūnbioloģisko preparātu iegādei tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi iepriekšējo gadu apmērā (2005. – 1 568 748 Ls, 2006. – 2 513 027 Ls), vakcinējamo bērnu skaits tika precizēts – 10 000 un noteikts, ka, pirmkārt, ir jāvakcinē bērni, kuri ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar ērču encefalītu, t.i., bērni augsti endēmiskajās ērču encefalīta teritorijās, kur saslimstība pārsniedz vidējos saslimstības rādītājus valstī un kur līdz šim vakcinācijas kampaņa netika veikta. Vakcinācija tika uzsākta 2007.gada pavasarī un vakcīnas pret ērču encefalītu 30 000 devu iegādei gadā tiek izlietoti 300 000 Ls.

Vakcinējot visus bērnus vecumā no viena gada līdz 18 gadu sasniegšanai, pirmajā vakcinācijas gadā, ņemot vērā, ka katram bērnam ir jāsaņem 2 potes (ar viena mēneša starpniecību), vakcīnu iegādei būtu nepieciešami:

17x 2 x20000 x10= 6 800 000Ls (pieņemot, ka visi bērni ir jāvakcinē)

– 17 – vecuma grupas no 1 līdz 17 gadiem;

– 2 – nepieciešamo vakcināciju skaits pirmajā gadā, uzsākot vakcināciju;

– 20 000 – vidēji vienā vecuma grupā esošo bērnu skaits;

– 10,00Ls – vakcīnas vidējā iepirkuma cena 2007.gadā.

Pieņemot, ka apmēram puse Latvijas bērnu ir vakcinēti, nepieciešamie finanšu līdzekļi ir attiecīgi 3 400 000Ls. Papildu finanšu līdzekļi imūnbioloģisko preparātu iegādei 2008.gadā Veselības ministrijai nav iedalīti.

2. Veselības ministrija ir izstrādājusi un ar Ministru kabineta 2008.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.43 ir apstiprināta Imunizācijas valsts programma 2008.–2010.gadam, kur V. daļas 7.punkts nosaka 2009.gadā uzsākt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās (ārpus ērču encefalīta endēmiskajām teritorijām) par valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem šo bērnu skaits ir 4300. Izvērtējot pašreizējās vakcīnu cenas, vakcinācijas nodrošināšanai ir nepieciešami papildus 100 293 Ls gadā. Šādu resursu Veselības ministrijas budžetā šobrīd nav.

3. Šobrīd Latvijā reģistrētas vakcīnas:

– Tico Vac vakcīna (bērniem un pieau­gušajiem), Baxter AG, Austrija;

– Encepur vakcīna (bērniem un pieau­gušajiem), Novartis, Vācija.

Lai nodrošinātu komercvakcīnu pieejamību un augušo pieprasījumu:

1) ir notikušas sarunas ar minēto vakcīnu ražotāju pārstāvjiem par vakcīnu nodrošinājumu. Ir saņemts skaidrojums, ka vakcīnu pieprasījums ir liels visā pasaulē un ražotāja jaudas nevar nodrošināt nepārtrauktu vakcīnu piegādi;

2) Zāļu valsts aģentūra ir izsniegusi ievešanas atļaujas 118 300 vakcīnu ievešanai bez marķējuma latviešu valodā, kas paātrinās arī vakcīnu piegādi ārstniecības iestādēm.

Tomēr jāatzīmē, ka pieprasījums pēc vakcīnām katru gadu pieaug:

– 2007.gadā tika izlietotas 220 000 devas vakcīnas pret ērču encefalītu;

– 2008.gadā no janvāra līdz aprīlim (ieskaitot) 182 300 devas.

Vienlaikus informējam Jūs, ka Veselības ministrija kā kvalitātes kritērijus ģimenes ārstu novērtēšanā ir iekļāvusi pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu vakcināciju.

Veselības ministrija arī turpmāk veiks izglītojošu darbu ar ģimenes ārstiem, norādot, ka slimību profilaksei (vakcinācijai) ir nozīmīga vieta infekcijas slimību, t.sk. ērču encefalīta, apkarošanā. Katram ģimenes ārstam ir jārūpējas par savu reģistrēto pacientu veselību un savlaicīgi jāplāno pacientu vakcinācija gan pret ērču encefalītu, gan arī pret citām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 19.maijā