Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 22. maija sēdes

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

No šodien izskatītajiem nozīmīgākais ir otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par rajonu padomju reorganizāciju, kas nākamajā gadā ļoti būtiski skars visas Latvijas pašvaldības, pašvaldībām pakļautos darbiniekus un iestāžu darbību. Diskusija vēl turpināsies nākamajā mēnesī, bet būtiskākā izmaiņa notiks attiecībā uz atbildīgo pašvaldību, kura atbildēs par rajona padomes funkciju, iestāžu, mantas un saistību tālākās nodošanas plāna īstenošanu nākamā gada otrajā pusē. Valdība sākotnēji bija iecerējusi, ka atbildīgo pašvaldību noteiks Ministru kabinets. Tas var radīt aizdomas, ka Ministru kabinetam atsevišķos gadījumos varētu būt simpātijas pret kādas noteiktas partijas vadītu pašvaldību, kā arī antipātijas pret citām. Līdz ar to varam būt tikai priecīgi, ka gan komisija, gan Saeima ir atbalstījusi variantu, ko piedāvāja arī mūsu frakcijas deputāti, ka šo atbildīgo pašvaldību tomēr izvēlas un par to arī lemj pati rajona padome.

Mūsu apvienība savukārt gatavojas pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodas pozīciju vājināšanu. Bieži vien nākas runāt par atsevišķiem gadījumiem, piemēram, saistībā ar sportu un ar to, kas notiek uz ielas, veikalos un citās iestādēs, jo tam uzmanību pievērš gan iedzīvotāji, gan sabiedriskās organizācijas, gan arī žurnālisti. Jaunnedēļ mēs gatavojamies runāt ar izglītības ministri par to, ka valdībā ir Augstskolu likuma grozījumu projekts, kas paredz stipri vien paplašināt dažādu valodu, ne tikai ar Eiropas Savienību saistītu valodu, lietošanu par mācību valodu augstskolās. Mūsuprāt, tā tiktu izjaukts līdzsvars, kāds pašlaik ir noteikts Augstskolu likumā. Likums jau tagad līdztekus latviešu valodai paredz arī apmācību Eiropas Savienības valstu valodās. Ar ministri runāsim arī par izmaiņām latviešu valodas un literatūras standartā, par ko kritiski izteikusies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes pasniedzēju grupa. Gribam uzklausīt gan profesionāļu, gan ministrijas vadības viedokli, kādēļ šādi grozījumi tiek gatavoti.

Tāpat mēs nākamnedēļ plānojam tikties ar Nacionālās radio un televīzijas padomes vadību jautājumā par to, cik objektīvi vai neobjektīvi notiek frekvenču piešķiršana apraidei, par ko sūdzas atsevišķi konkursu jau uzvarējuši, bet frekvences tā arī vēl nesaņēmuši raidītāju vadītāji.

J.Dukšinskis
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīti vairāk nekā 20 likumprojekti. Īpaši gribu izcelt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kurš tika izskatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Pēc bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika iniciatīvas tiek sperti tālāki soļi Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” prioritāšu īstenošanā bērnu pasargāšanai no izmantošanas un nelabvēlīgas ietekmes. Likumā uzsvērts, ka bērnu porno­grāfijas aprites aizliegumu turpmāk regulēs Pornogrāfijas ierobežošanas likums. Līdz ar to ir veikti nopietni soļi bērnu pornogrāfijas ierobežošanai mūsu valstī. Kā svarīgs papildinājums likumā tika noteikts nakts laiks, kad bērni, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, nedrīkst atrasties uz ielas. Līdz šim likumā tika minēts nakts laiks, bet nebija noteikts konkrēts pulksteņa laiks, un regulējums, ko noteica tikai konkrēta pašvaldība. Tagad šis laiks būs konkrēts – par nakts laiku ir uzskatāms laiks no 22 līdz 6 rītā, ja attiecīgās pašvaldības nav noteikušas vēl stingrākus ierobežojumus.

Likuma grozījumos tiek definēts arī viesģimenes statuss, kā arī sankcijas un ierobežojumi. Pamatojoties uz aizdomām, ka bērnam ir alkohols un narkotikas, tiesības bērnu pārmeklēt būs arī internātskolu direktoriem. Diskusijās komisijā izskanēja arī viedoklis, ka tādām tiesībām jābūt arī citu izglītības iestāžu vadītājiem. Likumā ir deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts līdzekļus sākumskolas skolēnu ēdināšanai.

LPP/LC un es personīgi atbalstām šos grozījumus, jo tie ir nozīmīgi lēmumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Ceram, ka uz trešo lasījumu likumprojekts vēl tiks uzlabots. Latvijā ir problēmas ar likuma realizāciju, uzraudzību un kontroli, tāpēc mūsu apakškomisija turpinās darbu pie kontroles mehānisma uzlabošanas.

Kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs gribu vērst uzmanību vēl kādam svarīgam jautājumam ģimenes atbalsta jomā, kurā mums ir nepieciešams ikviena pilsoņa atbalsts.

Kā zināms, Latvijā tiek atzīmēta Mātes diena un Starptautiskā ģimenes diena, taču tēviem šādu svētku nav. Tas gan ir diskutabls jautājums, vai šāda diena būtu nepieciešama, tomēr pilnvērtīga ģimene ir tā, kurā ir gan māte, gan tēvs. Turklāt vairāk nekā 100 valstīs šāda diena ir. Likumā tā ir noteikta arī mūsu kaimiņiem – gan lietuviešiem, gan igauņiem. Ainars Baštiks no LPP/LC frakcijas aicina visus iedzīvināt Latvijā jaunu tradīciju – tēva dienas svinēšanu, lai atzinīgi novērtētu tēvus, kuri ar patiesu mīlestību un apzinību pilda savus pienākumus ģimenē. Tā pienācīgi tiks novērtēta tēva loma ģimenē. Latvija nebūs pirmā valsts Eiropā, kas nāks klajā ar šādu ierosinājumu. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā ir sākusies arī balsošana par tēvu dienas ieviešanas nepieciešamību. Tāpēc LPP/LC un es aicinām atvērt mājas lapu www.bm.gov.lv un nobalsot par tēvu dienu.

Gribu vēlreiz atgādināt, ka šo sestdien, 24.maijā, Rīgā norisināsies Ģimenes svētki. LPP/LC frakcijas un savā vārdā vēlos apsveikt visas Latvijas ģimenes šajos svētkos un aicinu piedalīties svētku norisē Doma laukumā un Vērmanes dārzā. Atbalsta ģimenēm gan morāli, gan finansiāli nekad nevar būt par daudz. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Tāpēc LPP/LC kategoriski noraida izskanējušos priekšlikumus likvidēt Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Šo jautājumu pacelšana visaugstākajā līmenī, Ainara Baštika personīgais ieguldījums un iniciatīva ir noteikuši to, ka kopš ministrijas reālā atbalsta piešķiršanas ģimenēm ar bērniem esam piedzīvojuši strauju dzimstības pieaugumu, noslēgto laulību skaita pieaugumu, šķiršanās gadījumu samazināšanos un vietējās adopcijas pieaugumu. Mēs ejam pareizajā virzienā, un šis process noteikti ir jāturpina.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Kā vienu no nozīmīgākajiem šonedēļ Saeimā skatāmajiem likumprojektiem es uzskatu likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē”, jo tika savākti vairāk nekā 217 tūkstošu vēlētāju paraksti. “Saskaņas Centra” frakcija respektē šo vēlētāju ierosinājumu, un apvienības “Saskaņas Centrs” deputāti bija arī starp tiem, kuri vērsās pie tautas ar aicinājumu piedalīties parakstu savākšanā. Katrs mūsu deputāts parakstījās savā vēlēšanu apgabalā.

Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts, kuru pašlaik skata komisijas, paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Proti, grozījumi Satversmē paredz vienkāršāku Saeimas atlaišanas kārtību. Tagad pie šīs lietas būs jāķeras absolūti visiem tautas kalpiem, bet, mūsuprāt, jau šobrīd ir skaidrs, ka referendums jeb tautas nobalsošana par šo jautājumu ir neizbēgama, jo Satversmes grozījumi ir nodoti izskatīšanai visām Saeimas komisijām un lielākā daļa no tām tos ir noraidījusi. Īstenībā neko citu no varas partijām mēs nevarējām sagaidīt, jo, strādājot Saeimā, redzam, ar kādiem asiem nagiem koalīcija cenšas noturēties savos krēslos. Grozījumus nākamnedēļ skatīs arī Saeimas Juridiskā komisija, bet pēc tam tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimas sēdē. Tomēr esam pārliecināti, ka Latvijas Republikas Satversme tiks grozīta un vēlētājiem būs iespēja ierosināt Saeimas atlaišanu.

Otrkārt, vēlos pievērst uzmanību tam, ka šodien darba kārtībā bija arī deputātu pieprasījums Mārtiņam Rozem par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu. Latvijā ir Meža attīstības fonds, un zemkopības ministrs Rozes kungs ir fonda padomes priekšsēdētājs. “Saskaņas Centrs” balsoja par pieprasījumu, jo, mūsuprāt, ir atklājies kārtējais skandāls par milzīgu summu Meža dienu organizēšanai Varakļānos. Mums vienkārši ir grūti saprast, kā šis pasākums varētu tieši ietekmēt mežu attīstību. Mēs uzskatām, ka ar ministru nopietni jārunā ne tikai par, iespējams, nesaimniecisku rīcību, bet arī par vairākiem citiem faktiem, kuri liecina par to, ka Mārtiņš Roze vienkārši netiek galā ar saviem pienākumiem. Par to arī liecina piensaimnieku gatavotā akcija, problēmas zivsaimniecībā un tā tālāk.

Visbeidzot, treškārt, vēlos pievērst uzmanību grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Patiešām, vairāki grozījumi tika atbalstīti, bet ne jau opozīcijas priekšlikumi. Starp tiem bija patiešām saprātīgi mūsu kolēģu ierosinājumi, kurus diemžēl noraidīja. Piemēram, priekšlikums par to, ka, ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kamēr pašvaldība ģimenei ar bērnu ierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Mēs uzskatām, ka nav pieļaujams tā vienkārši no dzīvokļa izmest bērnu pat par parādiem. Bērnu pasargāšana ir “Saskaņas Centra” prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos. Diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts. Mēs turpināsim strādāt, lai radoši papildinātu arī Bērnu tiesību aizsardzības likumu.

A.Kāposts
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien es gribētu parunāt par lauksaimniecības problēmām, jo mūsu skatījumā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem pašreiz ir piena ražošana. Varētu runāt arī par pārējām lauksaimniecības nozarēm, jo straujais izmaksu kāpums rada problēmas visā nozarē. Šīs problēmas ir jārisina tagad. Manā skatījumā, pirmā un lielākā problēma ir Eiropas nostāja pret jaunajām dalībvalstīm. Jo, ja maksājumu summa būtu izlīdzināta visām dalībvalstīm kaut daļēji līdzīgi, tad pašreizējā situācija Latvijā nebūtu tik traģiska.

Gribu citēt Eiropas Kopienas komisijas ziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam “Ilggadējā politikas stratēģija 2009.gadam” vienu punktu, kas tieši attiecas uz šo tēmu. “Dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gadā, turpināsies pakāpeniska tiešā lauksaimniecības atbalsta ieviešana, pieaugot no 50 procentiem līdz 60 procentiem no galīgā apjoma. Dalībvalstīs, kas pievienojās 2007.gadā, šis pieaugums būs no 30 procentiem līdz 35 procentiem. Pēc tam, kad tiks pieņemta lielākā daļa lauku attīstības programmu 2008.gada sākumā, visas programmu sekmīgai īstenošanai vajadzīgās struktūras izveidos līdz 2009.gadam, līdztekus izmantos, lai uzlabotu lauksaimniecības konkurētspēju un vidi lauku apvidos, veicinātu dzīves kvalitāti un dažādu lauku apvidu ekonomiku.”

Manā skatījumā, šī sadaļa nav pieņemama. Šo jautājumu skatījām arī Eiropas lietu komisijā. Šī pozīcija tika noraidīta, jo tā nevis uzlabo lauksaimniecības konkurētspēju, bet reāli to kropļo. Mēs nevaram konkurēt ar Eiropas Savienības zemniekiem, ja mēs saņemam vienu ceturto vai vienu trešo daļu no tiem maksājumiem, ko saņem Eiropas Savienības vecās dalībvalstis. Kāds būs tālākais risinājums un kā šo jautājumu risinās Eiropas Padome, tas kļūs zināms tuvākajā laikā. Tajā pašā laikā arī pašiem ražotājiem jāsaprot, ka jābūt vienotākiem savā darbībā un lielāka vērība jāpievērš kooperācijai.

Tuvākajā laikā Tautsaimniecības komisijā pēc mana ierosinājuma tiks skatīti visi jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Uz komisiju aicināsim ministrijas un atbildīgās institūcijas šo jautājumu risināšanā. Minēšu vienu piemēru. Nav pieņemams, ka koeficients, kas parāda attiecību starp piena ražotāja un mazumtirdzniecības cenu, Latvijā ir 3,7, kaut gan pasaulē tas ir no 2 līdz 2,2. Tas ir moments, kas pierāda, ka cieš tieši ražotājs un patērētājs, bet peļņu iegūst kaut kas pa vidu. Lai šos jautājumus tomēr risinātu, 30.maijā Doma laukumā būs akcija “Piens tieši no ražotājiem – patērētājam”. Aicinu visus to apmeklēt un atbalstīt zemniekus un arī patērētājus.

M.Mitrofanovs
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien, 22.maijā, Saeimā teritoriālās reformas kontekstā tika izskatīts Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums. Šis likumprojekts ir tikai viens no ar pašvaldību reorganizāciju saistītajiem normatīvajiem aktiem, bet tā apspriešana ir derīga, lai noskaidrotu visu partiju attieksmi pret reformu.

Partija PCTVL neatbalsta teritoriālo reformu formā, kādā tā tiek piedāvāta pašreiz. Atzīstot, ka vairāku gadu desmitu perspektīvā pašvaldību palielināšanās var nodrošināt ekonomisko izaugsmi, un pozitīvi novērtējot tos kompromisus, kas tika panākti starp Saeimas frakcijām, diskutējot par teritoriālo reformu, PCTVL tomēr konstatē, ka nav atrasti risinājumi daudzām būtiskām, ar reformu saistītām problēmām. Mēs uzskatām, ka piespiedu pašvaldību palielināšanās noteikti novedīs pie pastāvošās izglītības sistēmas un veselības aizsardzības sistēmas sabrukuma daudzos Latvijas lauku reģionos. Šodien līdz galam nav skaidrs, kā tiks organizēta izglītošana un medicīniskā aprūpe jaunizveidotajās teritoriālajās vienībās, kuru robežas nesakrīt ar esošo rajonu robežām. Konkrētu medicīnas un izglītības sistēmu reorganizācijas plānu neesamība, sasteigta un piespiedu kārtā realizēta pašvaldību palielināšana var paātrināt lauku reģionu sociālo degradāciju un stimulēt iedzīvotāju aizplūšanu no nelielām apdzīvotām vietām uz novadu centriem un lielām pilsētām. Šajos apstākļos no pašvaldību palielināšanas nevar cerēt uz pozitīvu ekonomisko efektu, jo jaunizveidotās pašvaldības nespēs apgūt gaidāmās investīcijas elementāra darba roku un speciālistu trūkuma dēļ.

Frakcija PCTVL neatbalsta teritoriālo reformu arī tāpēc, ka tā ir ieplānota, lai nodrošinātu labējo partiju politisko dominēšanu reģionos. Tās atsevišķās pašvaldības, kurās līdz šim ir tikušas pārstāvētas kreisās vai reģionālās partijas, apvienojas ar blīvāk apdzīvotām pašvaldībām, kurās tradicionāli dominē labējās un konservatīvās partijas. Tādā veidā tiek radīti mākslīgi apstākļi opozīcijas pilnīgai izstumšanai no reģionālās politikas līmeņa, kas vēl vairāk pastiprinās politisko nevienlīdzību un sociālo netaisnīgumu mūsu valstī.

Partija PCTVL arī turpmāk aktīvi piedalīsies teritoriālās reformas apspriešanā, lai panāktu no valdības skaidras garantijas sociālās infrastruktūras, tai skaitā izglītības sistēmas un veselības aizsardzības sistēmas saglabāšanai. PCTVL aicina reorganizējamo pašvaldību iedzīvotājus aktīvāk paust savu viedokli un izdarīt spiedienu uz Saeimu ar mērķi minimizēt draudus sociālajai sistēmai, kurus neizbēgami rada teritoriālā reforma.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Pirmais, par ko gribētu runāt, ir partijas “Jaunais laiks” pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem saistībā ar vispārzināmajiem nelietderīgajiem naudas izšķiešanas mēģinājumiem ministrijas paspārnē esošajā Meža attīstības fondā. Iebildumi pret Rozes kungu “Jaunajam laikam” nav tikai par šo konkrēto gadījumu, bet arī par jau ilgstošo ministra bezdarbību vai darbību nepareizajā virzienā daudzos citos valstij svarīgos jautājumos.

Mārtiņš Roze šajā nozarē ir ministrs jau kopš 2002.gada oktobra, un jāatceras, ko šī ministrija Rozes kunga vadībā ir paveikusi šajā laikā. Manuprāt, tas, kas visiem ataust atmiņā, ir cukura nozares iznīcināšana un Latvijas zemniekiem nelabvēlīgu noteikumu parakstīšana, iestājoties Eiropas Savienībā, par ko runāja arī Kāposta kungs. Šobrīd ir ļoti nopietnas problēmas Latvijas piensaimniecības nozarē. Problēmas atklājušās arī meža nozarē, jo līdz šim mūsu eksporta flagmanī vērojami ļoti strauji apgrozījuma un eksporta kritumi, pie kā, mūsuprāt, ir novedusi tieši ministra bezdarbība un viņa vadītās nozares atsevišķu fondu un uzņēmumu izšķērdība.

Mūsuprāt, Rozes kungam, ļoti precīzi un detalizēti argumentējot visas šīs problēmas, jāparāda plāns, kā viņš strādās turpmāk un kādā veidā viņš cer uzlabot šo krīzes priekšvakarā esošo nozaru darbību. Piensaimnieki, kā zināms, streikos tūliņ, bet daudzi mežu pārstrādes uzņēmumi grasās bankrotēt vai arī jau ir bankrotējuši. Tomēr mēs no Rozes kunga diemžēl sagaidījām tikai un vienīgi politiskas atrunas un mēģinājumu savas problēmas kaut kādā veidā uzvelt citiem. Mēs uzskatām, ka vienīgais veids, kā ilgtermiņā sakārtot meža nozari un visu ministrijas pakļautībā darbojošos uzņēmumu kvalitāti, ir ministra maiņa. Rozes kungs ir pierādījis, ka viņš nav tas cilvēks, kurš spēj ilgtermiņā atrisināt visas ar nozari saistītās problēmas.

Otrs Latvijā aktuālais jautājums ir novadu reformas kontekstā otrajā lasījumā pieņemtais Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumprojekts. Te gan jāatzīst, ka vienā no retajām reizēm “Jaunajam laikam” kā opozīcijas partijai izdevās panākt ļoti būtiskus likuma uzlabojumus. Viens no tiem saistīts ar nekonkrētību un neskaidrību otrā līmeņa pašvaldību darbībā nākotnē pēc reformas. Līdz šim nedz valdība, nedz ministrija nav spējusi paskaidrot, kāds būs šis otrais līmenis, vai tas vispār būs un kādas būs tā funkcijas, finansējums un pienākumi. “Jaunais laiks” ir panācis to, ka likumprojektā šobrīd ir iestrādāta norma, ka līdz šī gada beigām valdībai ir pienākums nākt klajā ar koncepciju, bet līdz pašvaldību vēlēšanām izstrādāt un pieņemt likumus, kas saistīti ar otrā līmeņa pašvaldībām. Tātad, ja koncepcija līdz vēlēšanām nebūs pieņemama, tad vēlētāji jau vēlēšanās varēs paust savu noraidošo vai jebkāda cita veida attieksmi. Manuprāt, šis varētu būt ļoti būtisks atskaites punkts tam, vai reforma tāda, kādai tai būtu jānotiek, varēs notikt vai ne.

Treškārt, gribu pieskarties situācijai Latvijas ekonomikā. Ir jūtams un redzams, ka inflācija joprojām turpina augt, lai gan atbildīgās amatpersonas sola, kā tā kritīsies. Tāpat ir jūtams un redzams, ka ļoti strauji krītas iekšzemes pieprasījums, līdz ar to arī apgrozījums visā Latvijas tautsaimniecībā. Līdz ar to būtiski krītas arī budžeta ieņēmumi. Visiem ir saprotams, ka Latvijas valstī ir gaidāma būtiska krīze, ko prognozē arī eksperti. Tomēr tas, kā uz to ir reaģējusi valdība, vienīgi grozot galvas, reizēm piekrītot un arī uztraucoties, ir tikai vārdos. Reāli darbi neseko. Redzams, ka nav konkrētas, taustāmas un reālas atbalsta programmas. Joprojām valsts pārvaldē turpinās nelietderīgi tēriņi, neviens ministrs nav gatavs pakāpties kaut nedaudz nostāk no sava krēsla, zinot, ka šī problēma var būt ir ļoti, ļoti svarīga un būtiska. Izšķērdība joprojām turpinās, lai gan krīze jau ir tepat mūsu priekšā.

“Jaunais laiks” ir izstrādājis un tuvākajā laikā nāks klajā ar ļoti detalizētu piedāvājumu šai krīzes pārvarēšanas programmai gan ekonomikas, gan nodokļu jautājumos, gan arī visos pārējos aspektos. Ļoti ceram, ka šajā piedāvājumā tāpat kā rajonu reorganizācijas jautājumā ieklausīsies arī valdošā koalīcija un tie cilvēki, kuri šobrīd ir spējīgi lemt par to, kā mums visiem šajā valstī dzīvot.

M.Ārbergs
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki nozīmīgi likumprojekti. Pakavēšos tikai pie dažiem no tiem.

Trešajā galīgajā lasījumā tika atbalstīti “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, kurā pielaide valsts noslēpumam tika piešķirta tiesībsargam. Tāpat trešajā lasījumā tika atbalstīti “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, “Grozījumi Gada pārskata likumā” un “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas būtiski atvieglos gada pārskatu iesniegšanas procedūru. Trešajā lasījumā, izskatot 42 priekšlikumus, tika atbalstīti arī “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Tāpat, izvērtējot 59 priekšlikumus, trešajā, galīgajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Civilprocesa likumā. Otrajā lasījumā tika izskatīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bija iesniegti 37 priekšlikumi, no kuriem mūsu frakcija neatbalstīja trīs deputāta Buzajeva iesniegtos priekšlikumus.

Savukārt pats apjomīgākais un priekšlikumiem bagātākais – 66 priekšlikumi – bija otrajā lasījumā izskatītais un pieņemtais Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums. Tautas partijas frakcija atbalstīja visus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītos priekšlikumus, jo komisija, mūsuprāt, ir rūpīgi strādājusi, izvērtējusi visus iespējamos un izvēlējusies pašus būtiskākos un atbilstošākos variantus. Svarīgākais, pieņemot šo Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumprojektu, mūsuprāt, ir tas, ka rajona padome reorganizācijas plānā noteiks vienu no bijušā rajona teritorijā izveidotajām novadu pašvaldībām, kuras dome pēc 2009.gada 1.jūlija koordinēs reorganizācijas plāna izpildi. Tāpat arī, diskutējot par jautājumu par otrā līmeņa pašvaldībām, būtiski, ka likumā ir paredzēts Ministru kabinetam līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegt Saeimai atzinumu, kurā izvērtētas tiešās valsts pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas. Tāpat gribu pieminēt, ka likumprojekts līdz 2009.gada 1.jūnijam paredz Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu un darbību. Protams, priekšā vēl ir liels darbs, lai šo un arī citus likumprojektus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, pieņemtu trešajā lasījumā.

Tautas partijas frakcija atbalsta teritoriālo reformu un visu ar to saistīto likumprojektu pieņemšanu, lai beidzot pieliktu punktu administratīvi teritoriālajai reformai Latvijā.

Saeimas preses dienests