• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par situāciju Latvijas piena nozarē un tās nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2008., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/176192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

03.06.2008., Nr. 85

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par situāciju Latvijas piena nozarē un tās nākotni

 

Latvijas Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze

Vakar, 2.jūnijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar Latvijas piensaimniecības nozares pārstāvjiem, lai vēlreiz pārrunātu situāciju piensaimniecībā, izvērtētu iespējamos risinājumus un vienotos par turpmāko rīcību. 

“Dažādās sanāksmēs un tikšanās reizēs gan ar organizācijām, gan atsevišķiem piensaimniekiem esmu uzklausījis un pieņēmis gan secinājumus, gan komentārus, gan arī ieteikumus un vēlmes par to, kas nozarei nepieciešams, lai atgūtos no situācijas, kāda tā šobrīd izveidojusies. Zemkopības ministrija daudzus šos ieteikumus ir ņēmusi vērā un jau īstenojusi vairākus pasākumus, kas ir tās kompetencē, lai sniegtu atbalstu piensaimniecībai.

Tomēr šī tikšanās bija vēl viena svarīga informācijas apmaiņa ministrijas un nozares dalībnieku starpā, tā bija patiesi konstruktīva saruna. Rezultātā mēs vienojāmies par konkrētiem rīcības soļiem, un šoreiz – ne tikai no ministrijas puses, bet arī no pašu nozares pārstāvju puses, kas ir īpaši būtiski, jo tikai kopīgiem spēkiem mēs nonāksim pie apmierinoša rezultāta, jo kategoriski vienas puses ultimāti otrai nav uz risinājumu vērsta sadarbība,” stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Tikšanās laikā Mārtiņš Roze ar piensaimnieku pārstāvjiem vienojās, ka Zemkopības ministrijas (ZM) līmenī tiks aktualizēts grozījumu projekts Konkurences likumā, kura mērķis būs regulēt cenu veidošanās struktūru. ZM uzņēmās organizēt tikšanos ar Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāri par valsts atbalsta nosacījumiem un tiešmaksājumu apjomu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. Tuvākajā laikā Mārtiņš Roze tiksies arī ar juristiem un tieslietu speciālistiem, lai vienotos par ES iestāšanās līguma analīzi, īpaši attiecībā uz tiem pantiem, kuri, iespējams, pārkāpti attiecībā uz vienlīdzīgu konkurenci. Tāpat zemkopības ministrs šajā jautājumā aicinās aktīvi iesaistīties arī valdību un Ārlietu ministriju. ZM turpinās arī pārrunas ar Krieviju par svaigpiena un piena produktu eksportu.

Savukārt piensaimniecības kooperatīvi divu nedēļu laikā apņēmās sagatavot koncepciju par kooperatīvu sadarbību ar mērķi iegādāties piena pārstrādes uzņēmumus, nodrošinot adekvātu piena daudzumu pārstrādei. Tikmēr ZM Finanšu ministrijā noskaidros iespējamo valsts galvojuma vai garantēto kredītu piešķiršanas procedūru un to pieejamību piensaimniecības kooperatīviem.

Ar piensaimniecības nozares pārstāvjiem Mārtiņš Roze atkal tiksies 18.jūnijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 


 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca 

“Protams, piena lopkopju protesta akcija ir stingrs signāls, ka peļņa no piena ražošanas, tas ir, piena cena mīnus lopbarības, minerālmēslu un enerģijas izmaksas, ir apdraudēta.

Tomēr godīgi jāatzīst, ka šāda attīstība ir normāla tirgus attīstība, kādu līdzīgu iepriekšējos mēnešos Eiropā esam pieredzējuši cūkgaļas tirgū. Sasniegt noteikto kvotu līmeni nevar uzskatīt par ražošanas virsuzdevumu – kā plānu sociālisma laikos, neraugoties uz tirgus situāciju. Tas ir neracionāli no ekonomikas viedokļa. Kvota ir iespēja ražot, nevis pienākums.

Tā vietā lai karotu, Latvijas valdībai ir jāaicina zemnieki un jāsēžas pie galda, lai kopīgi noteiktu piemērotāko piena ražošanas daudzumu un pareizo cenu.

Tas ir, vispirms Latvijas valdības un piensaimnieku kopīgs lēmumus – vai Latvija kļūs par piena eksporta lielvalsti vai piensaimnieki pamatā būs lauku ainavas veidotāji (vairāk nekā 20 tūkstošiem saimniecību Latvijā ir viena govs). Tā ir vakardienas politika – eksportēt piena produktus uz tirgiem, kur cenas ir zemākas, ar eksporta subsīdijām atbalstot pašu nekonkurētspēju. Ja Latvijas un ES lauksaimniecība vēlas noturēties un paplašināties atklātā tirgū, kas būs realitāte jau 2015. gadā, tad nevar savus ražotājus aizsargāt ar pagājušā gadsimta metodēm. Valdībai un piensaimniekiem jābūt gataviem strādāt brīva tirgus apstākļos jau šodien.

Savukārt attīstīt lauku ainavu ar nozares konkurētspējas kāpināšanai domātiem līdzekļiem ir bezatbildīgi.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!