Par Eiropas Savienības finansējumu Latvijas laukiem

11.janvārī Briselē tikās zemkopības ministrs Atis Slakteris un Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers. Tās laikā panākta vienošanās, ka, iespējams, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) sarunu pozīciju sadaļā "Lauksaimniecība" sāks jūnijā.

Latvija pirmā no Helsinku grupas kandidātvalstīm aizvadītā gada decembrī iesniegusi ES savu pozīcijas dokumentu iestāšanās sarunām sadaļā "Lauksaimniecība".

A.Slakteris informēja F.Fišleru, ka Latvijas lauksaimnieki ir gatavi sākt sarunas jūnijā. "Mēs esam izdarījuši visu, lai tā notiktu, un turpmākais ir atkarīgs no ES rīcības," sacīja zemkopības ministrs. Protams, šis process būs grūts un ilgstošs. Būtiski, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot pozīcijas dokumentu, ņēmusi vērā lauksaimniecības organizāciju Sadarbības padomes ieteikumus. Pašlaik Zemkopības ministrija izstrādā pasākumu plānu, lai realizētu tās saistības, kuras noteiktas sarunu pozīcijas dokumentā. Plānots, ka sarunas lauksaimniecībā notiks divās daļās: vispirms tiks apspriesti tie jautājumi, kas neskar ES budžeta fineses, piemēram, veterināro noteikumu ievērošana, pēc tam — pārējie.

A.Slaktera un F.Fišlera tikšanās laikā pārrunāta Latvijas gatavība saņemt ES finansiālo atbalstu "Sapard" programmas ietvaros. Latvija ir viena no tām kandidātvalstīm, kura vislabāk sagatavojusies ES līdzekļu saņemšanai. Eiropas Komisija solīja darīt visu iespējamo, lai Latvijas lauksaimnieki iespējami drīzāk saņemtu solīto finansējumu. Šo līdzekļu apsaimniekošana tiks nodota Lauku atbalsta dienesta pārziņā. Šajā institūcijā vēl jāveic ES līmeņa akreditācija. Lauku atbalsta dienestā ir veikts pirmsakreditācijas audita vērtējums. Tajā atzīmēts, ka Lauku atbalsta dienestam jāuzlabo informācijas sistēma, kā arī dienesta drošības sistēma. Paredzēts, ka 22.janvārī Latvijā ieradīsies ES auditori, lai izteiktu savu viedokli par Lauku atbalsta dienesta gatavību sākt "Sapard" projektu pieņemšanu un izskatīšanu. Iespējams, ka janvāra beigās tiks parakstīts Latvijas un Eiropas Savienības daudzgadīgais finansu līgums, kurš pēc tam jāratificē Saeimā. Savukārt februāra sākumā plānots parakstīt Latvijas un ES ikgadējo finansu līgumu. Tas nozīmē, ka jau šī gada pirmajā pusē zemnieki varēs iesniegt projektus, lai piedalītos "Sapard" programmā un saņemtu finansējumu. A.Slakteris atzina, ka zemniekiem ir ļoti svarīgi zināt, kad reāli varēs saņemt naudu. Turklāt tuvojas pavasaris, sējas darbi, ir ņemti kredīti bankās, tāpēc vēl jo vairāk ir jābūt skaidrībai.

Tikšanās laikā F.Fišlers izteica zināmas bažas par kandidātvalstu sniegto statistikas datu precizitāti. A.Slakteris atzina, ka Latvijā šī problēma tiks risināta, sākot lauksaimniecības skaitīšanu. Ja valdība atradīs finansējumu, šo procedūru varēs sākt vasaras sākumā. Finansējuma avots tiks meklēts no privatizācijas līdzekļiem. "Lai veiksmīgi risinātu lauksaimniecības problēmas, ticamas ziņas ir nepieciešamas ne tikai ES, bet gan mums pašiem," uzsvēra zemkopības ministrs.

Sarunā ar EK lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāru skartas arī vairākas zivsaimniecības problēmas. ES komisārs solīja atbalstīt un veicināt abpusēju zivju un to produktu ievedmuitas tarifu samazināšanu. "Tas galvenokārt nepieciešams Latvijas zivsaimniekiem, lai varētu saražoto produkciju eksportēt uz ES bez muitas barjerām," sacīja A.Slakteris.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"