Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 9. septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

Jānis Gaigals (savienības "Latvijas ceļš" frakcija

): Man gan pašā sākumā jāsaka, ka acīmredzot nebūs tas lietderīgākais iepazīties detalizēti ar visiem likumprojektiem, kas pirmajā un otrajā lasījumā tiek skatīti. Es domāju, būtu svarīgāk pievērsties daudz svarīgākam jautājumam un tas ir "Valsts budžets 2000.gadam", un "Latvijas ceļa" frakcija tieši to arī sāka darīt šajā nedēļā. Mēs sākām izskatīt nākamā gada budžeta jautājumus atbilstoši tai informācijai, kas mums ir oficiāli pieejama. Fakts ir tas, ka tas ir jāuzsāk savlaicīgi un visiem zināms, ka budžeta jautājums vienmēr ir svarīgs, viens no noteicošiem jautājumiem Saeimā — tātad likums "Par valsts budžetu" — ja ne pats svarīgākais, tad noteicošais. Un tieši šajā kontekstā tika runāts par "Latvijas ceļa" prioritātēm, kas ir noteiktas mūsu programmā un kā zināms, tās ir virzība uz Eiropas Savienību, pašvaldības un izglītība. Man ir šoreiz iespēja nedaudz detalizētāk runāt tieši par izglītības jautājumiem. Budžeta kontekstā noteicošākais jeb pats svarīgākais jautājums būs, protams, skolotāju algas un no tā, vai tas tiešām tiks nākamā gada budžetā atrisināts vai ne, daudzējādā ziņā būs atkarīgs arī budžeta likums kopumā.

Vakar sanāca arī "Latvijas ceļa" izglītības komisija, bija atbraukuši cilvēki no Ludzas, no daudziem citiem Latvijas rajoniem, un mēs runājām par praktiskām lietām, kas skar izglītības darbiniekus, un jāsaka, ka izglītības darbiniekus satrauc dažkārt radikāli politiski uzstādījumi, kas pēc savas būtības — nevarētu teikt, ka tie nebūtu pareizi, bet skaidrs, ka vēl joprojām jeb tajā brīdī, kad šis uzstādījums tiek izteikts, nav skaidrs tā realizācijas mehānisms. Mēs, protams, neesam pret optimizētu skolas sistēmu vai kvalitatīvāku izglītību, vai labākām izglītības programmām, tas viss ir ierakstīts mūsu partiju programmās, bet svarīgi , kā tas tiek realizēts dzīvē. Nepietiek vienkārši pateikt, kas jādara, svarīgi, lai tas tiešām realizējas.

Pilnīgi viennozīmīgi mūsu komisijas pārstāvji bija pret maksas augstākās izglītības sistēmas ieviešanu Latvijā, jo studiju finansēšana to arī nozīmē, ka kredīts ir jāatdod, un otrs, komisija aicināja arī atturēties no tik radikālu reformu pasludināšanas, pirms nav detalizēta mehānisma to realizācijai. Mēs savukārt aicinām maksimāli ātri Izglītības un zinātnes ministriju iesniegt četru gadu attīstības programmu, kā tas ir paredzēts jaunajā Izglītības likumā. Domāju, ja Saeima izskatīs detalizēti un pieņems šādu izglītības attīstības programmu, tad dabiskā ceļā savās vietās nostāsies daudzi jautājumi un nebūs bažu par to pareizu virzību.

Andrejs Klementjevs (Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Manuprāt, mēs šodien izskatījām vissvarīgāko likumu sociālajā sfērā. Tas ir "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums", sakarā ar to, ka šis likums pasliktina černobiliešu likteni, tie cilvēki, kuri dzīvo pilsētās, ja agrāk viņi saņēma 50% atlaides no visiem maksājumiem, šodien viņi saņems 12 latus un ar to viss beigsies. Likvidētājam, kurš dzīvo laukos, tas ir izdevīgi, bet man liekas, ka vairāk cilvēku, kuri ir piedalījušies seku likvidēšanā, dzīvo pilsētās, un tas viņiem nav izdevīgi. Vēl es gribu pievērst uzmanību tam, ka visas transporta līdzekļu atlaides ir noraidītas. Latvijā ir 5000 Černobiļas likvidatoru, domāju, ka tā nebija tik liela summa, no kuras varēja atteikties.

Juris Dalbiņš ("Tautas partijas" frakcija):

Šodien Saeima skatīja Kriminālsodu izpildes likumu un darbs, kā jūs paši varējāt klausīties, mums bija diezgan pamatīgs, bija iesniegti 368 priekšlikumi. Šis likums nākotnē varētu būtiski sakārtot sodu izciešanas jautājumus cietumu sistēmā, tātad tiem cilvēkiem, kuri ir pārkāpuši likumu un kuriem ir jāizcieš par to sava kriminālpārkāpuma sods. Šajā gadījumā mēs domājam, ka nepieciešams ļoti rūpīgi piestrādāt pie šī likuma, jo šie iesniegtie 368 priekšlikumi zināmā mērā šo likumu, kāds tas bija iesniegts pirmajam lasījumam, padarīja nedaudz cietāku, stingrāku, un varbūt dažos momentos šeit parādījās arī tas, ka mēs esam nedaudz skatījušies, kādā veidā reāli mēs varam realizēt tos režīmus, tās priekšrocības vai liegumus šajā sistēmā, kādus izmanto varbūt Eiropā. Tāpēc ir nepieciešams laiks, un pie tā rūpīgi strādās tālāk arī iekšlietu, prokuratūras un tieslietu darbinieki, kā arī deputāti, Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai apmēram pēc trīs mēnešiem varētu sagatavot un iesniegt šo likumu trešajam lasījumam. Šis likums ir ļoti nozīmīgs arī Latvijai, lai mēs varētu ātrāk pabeigt sarunas, kas saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas arī ir viens no tādiem likumiem, uz kuru Eiropa skatās un vēro, kādā veidā mēs to sakārtosim.

Silvija Dreimane ("Jaunās partijas" frakcija)

: Visumā šodien sēde pagāja pietiekami optimāli, jo šodien lielākā daļa pozīcijas un opozīcijas deputātu bija vienojušies un balsojumos par likumprojektu pieņemšanu un nodošanu komisijām balsoja lielāko daļu "par". Un tas ir iepriecinoši, jo te parādās pozīcijas un opozīcijas konstruktīvā sadarbība, kas izpaužas arī komisiju darbā. Es gribētu piebilst, ka šodien tiešām tika pieņemts "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums", un lai arī šis likums, kā jau minēja, nav īsti pilnīgs, tomēr beidzot vairāk nekā pēc desmit gadiem īpašai cilvēku kategorijai tika pievērsta uzmanība un arī pieņemts īpašs likums, kurš nosaka dažādus viņu bezmaksas pakalpojumus ārstniecībā, pensiju kategorijas un tā tālāk. Ja šis likums būs nepilnīgs un dzīve to pierādīs, tad mēs varētu nākotnē to labot un pārveidot. Bet šodien šis likums ir pieņemts.

Šodien tika skatīts arī jautājums par bērnu tiesību aizsardzību. Tas ir jautājums par sūdzību un iesniegumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās. Jo īpaši iepriecina tas, ka šajā likuma pantā un normā ir teikts, ka nekavējoties ir jāizskata tie jautājumi, kuri skar bērnu tiesību pārkāpumus. Un es domāju, ka šajā laika periodā, kad tik daudz mēs esam runājuši par bērnu tiesību pārkāpumiem un tik daudz skandalozu krimināllietu ir ierosināts, šis varētu būt viens no tiem aspektiem, kas pamudinātu iedzīvotājus daudz operatīvāk pievērsties bērnu problēmām. Kriminālsodu izpildes likumā, Dalbiņa kungs jau minēja vairāk tā tehnisko pusi, mani iepriecina 14.panta jaunā sadaļa, kurā tiek runāts par sievietēm atsavinātajiem bērniem un arī tiek lemts jautājums par to, kā šie bērni turpmāk tiks audzināti, kādās iestādēs viņi tiks iekārtoti un kas par viņiem rūpēsies, kamēr mātes izcietīs tiesā noteikto soda mēru. Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs esam atkal pievērsušies ceļu satiksmes drošībai, jo pēc pagājušā gada rādītājiem 65 cietušie ir cietušie no dzērumā un narkotisko vielu iespaidā esošiem autovadītājiem. Sodi tiks paaugstināti un cerēsim, ka šis paaugstinājums samazinās šādu negadījumu skaitu.

Vēl es gribētu minēt likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā", jo es ceru, ka beidzot mūsu tūristi varēs droši doties uz ārvalstīm, jo 16.pants ar jaunu labojumu sniedz iemaksātās naudas drošības garantiju. Tas varētu pasargāt mūsu iedzīvotājus, kas atrodas ārvalstīs, no bēdīgajiem notikumiem, par kuriem mēs esam daudzreiz lasījuši, par mūsu tūrisma firmu organizētajiem braucieniem.

Un pēdējais. Šodien netika nodots izskatīšanai 36 deputātu ierosinātais likumprojekts "Par valsts stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju". Jāsaka, ka mūsu partija pieņēma šo lēmumu pēc tam, kad tika izskatīti "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumi, kuri ir bezgala nepilnīgi, un pēc šiem privatizācijas noteikumiem varētu notikt tā, ka valsts ir uzņēmusies saistības, kuras nav atrunātas un garantētas nākotnē. Un ja varētu būt lieta, ka valsts tiktu iesūdzēta tiesā par vairākiem desmitiem miljonu, tādā gadījumā tie būsim atkal mēs, un atkal būs iemesls aizkavēšanai Saeimā, par budžeta deficītiem un tā tālāk. Tādēļ mēs izlēmām parakstīt šo likumprojektu, jo mēs esam par "caurspīdīgu" privatizāciju un lai šie līdzekļi, kuri tiks ieņemti privatizācijas procesa gaitā, tiktu novirzīti pirmām kārtām sociālajām vajadzībām un tiem cilvēkiem, kuriem tas šodien ir vajadzīgs visvairāk.

Un vēl es gribētu radioklausītājus iepriecināt ar to, ka Jaunās partijas deputāti, sākot ar pirmdienu, ļoti aktīvi darbosies reģionālajā presē laukos, tiksies ar iedzīvotājiem, lai izskaidrotu nepieciešamos grozījumus Pensiju likumā, referenduma nepieciešamību un to, kādas varētu būt sekas, ja pieņems tādus šā likuma grozījumus, kādus šobrīd valdība ir apstiprinājusi.

Dzintars Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Es jūs šodien vēlētos informēt par četriem jautājumiem.

Pirmais, protams, ir šīsdienas sēde, par kuru jau runāja diezgan daudz iepriekšminēto pārstāvju. Taču es gribu uzsvērt, ka svarīgākais, kas šodien tika akceptēts pirmajā lasījumā, ir Antidempinga likums, kas aizsargās Latvijas tirgotāju, pamatā Latvijas ražotāju, arī Latvijas patērētāju no citās valstīs subsidētām precēm, kas nāk importa veidā iekšā pie mums. Tātad aizsargās vietējo ražotāju.

Otrs jautājums, ko es noteikti gribētu minēt, — tikko notika apvienības frakcijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums par Oskara Grīga izslēgšanu no mūsu frakcijas sakarā ar sistemātiskiem pārkāpumiem, frakcijas disciplīnas neievērošanu, un pēc aizrādījuma un brīdinājuma, kas bija iepriekš, tagad sekoja šī izslēgšana, tāpēc ka vakar pietrūka tieši šīs vienas — Oskara Grīga balss, balsojumā pret VDK darbinieku darba līguma pagarināšanu. Tā rezultātā tagad trīs VDK izlūkdienesta darbinieki strādās Latvijas drošības struktūrās. Balsojums bija vienbalsīgs. Par to balsoja visi frakcijas locekļi.

Nākamais, par ko es vēlos informēt, — mūsu frakciju iepriecina fakts, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir apstiprinājusi Dzintaru Kudumu komisijas priekšsēdētāja amatā. Es domāju, ka ar Jāņa Ādamsona nomainīšanu šīs komisijas darbā varētu parādīties jaunas, pozitīvas vēsmas.

Nākamais, ko es noteikti gribu minēt, tas ir mūsu apvienības frakcijas pieņemtais paziņojums, kurā mēs atbalstām ekonomikas ministra Vladimira Makarova nostāju jautājumā par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. Šī nostāja ir tāda, ka jābūt līdzvērtīgām iespējām pretendēt uz privatizāciju, tas ir viens.

Otrs, ka nav pieļaujams dot priekšrocības kādam no pretendentiem.

Trešais ir tas, ka mēs atbalstām Privatizācijas aģentūras valdes samazināšanu. Tāpat kā tika samazināts ministru skaits valdībā, arī šeit būtu jāsamazina aģentūras valdes locekļu skaits. Vēl jo vairāk tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, jo, kā zināms, Privatizācijas aģentūras valdes locekļi saņem trīs reizes lielāku algu nekā ministri.

Vēl informēšu, ka apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK regulāri tiekas ar saviem pārstāvjiem novados. Bieži runā televīzijā, radio un publicējas presē. Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, griezieties mūsu Koordinācijas centrā.

Egils Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Es gribētu pateikt, ka arī šodien bija pietiekami īsa sēde. Mums ir jāatzīst, ka šis sēžu īsums lielā mērā ir tāpēc, ka opozīcijas pārstāvji var piedāvāt daudzus savus likumprojektus, bet tie praktiski līdz Saeimas komisijām nenonāk. Tā arī šoreiz bija jautājumā par to, kas skartu pašus galvenos privatizācijas objektus, kurus mēs uzskatām par stratēģiskiem objektiem un kur atklātība un Saeimas kontrole tiešā veidā nebūt netraucē. Es domāju, ka arī valdībā būtu mazāk skandālu un nebūtu Makarova kungam jāaizstāv savs viedoklis un tiesības. Katrā privatizācijas jautājumā ir jābūt kārtībai, ir jābūt nepieciešamajai zināmai subordinācijai, ka katrs par kaut ko konkrētu ir atbildīgs, bet tā pašreiz nenotika. Ja šajā gadījumā Saeimas komisijas, Saeimas deputāti būtu izteikuši savu kompetento viedokli, būtu saskanīgāks arī pozīcijas deputātu darbs.

Diemžēl šajā gadījumā par privatizāciju, kas skar tieši "Latvenergo", Latvijas valsts mežus, kas skar arī, protams, "Lattelekom" valsts daļu, "Latvijas gāzes" valsts daļu un "Latvijas kuģniecību", praktiski tika liegts Saeimas deputātiem zināmā mērā ietekmēt šo lēmumu ar tādu atklātumu un lēmumu pieņemšanu reāli un šeit piedalīties. Mēs to uzskatām par aplamu. Katrā ziņā tādā vai citādākā formā mēs šo pašu likumprojektu piedāvāsim vēl Saeimas pozīcijas deputātiem un viņiem vajadzēs uz to atbildēt, vai tiešām viņi nevēlas, lai valsts varas pārstāvji lemtu par šo jautājumu, kas ir aktuāls, kur faktiski ir runa par to valsts mantu, kas ir pilsoņu manta, tā vai citādi izlemt tās likteni vienkārši aiz Ministru kabineta sienām, ar vienkāršu balsu vairākumu. Es domāju, ka tas ir jādara citādāk, ir jāpiedalās visām vēlētāju grupām ar saviem pārstāvjiem šā jautājuma izlemšanā.

Vēl es gribētu uzsvērt to, ka sociāldemokrāti, tāpat kā citas opozīcijas partijas, tāpat kā virkne sabiedrisko organizāciju, kā daļa no Latvijas Pensionāru federācijas, Invalīdu biedrības, Politiski represēto apvienības, kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas uzsākušas lielā mērā šo kampaņu un rīcības koordināciju, ir pret Pensiju likuma grozījumu stāšanos spēkā. Es gribu uzsvērt, ka valdība maldina, it īpaši premjers Andris Šķēle, maldina tautu, ka tikai 17 000 ir tie cilvēki, uz kuriem attiecas šā likuma grozījumi.

Vakar mums bija ļoti lietišķa, godprātīga saruna ar labklājības ministru Jurdža kungu, un viņš mums arī visiem deva šos materiālus, kur skaidri redzams, ka 2000.gadā ar pensiju indeksāciju vien no pensionāriem tiks ietaupīti 14,3 miljoni. 14,3 miljoni ik dienu tiek iekasēti no 14 000! Ticiet vai neticiet, tie ir oficiāli dati, tāda ir ministra pozīcija.

Es gribu uzsvērt arī to, ka tas skar pensionāru tiesības strādāt un saņemt gan algu, gan pensiju. Tādi pensionāri, kuriem pensija ir lielāka par 60 latiem ir 171 000. Pat mazliet vairāk nekā 171 000.

No tiem 143 000 nesasniedz iztikas minimumu. Es domāju, katram cilvēkam ir tiesības ar darbu nodrošināt vismaz iztikas minimumu. Tā sociāldemokrāti ir uzsākuši kampaņu, kurā arī mēs dodamies Latvijas pilsētās un novados un tiekamies ar vēlētājiem.

Saeimas preses dienests