Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 29.maijā

MK: Par precizētu Ministru kabineta kārtības rulli

29.maijā valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja izsludinājusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis””. Projekts izstrādāts, lai precizētu Ministru kabineta (MK) kārtības ruļļa nodaļas un apakšnodaļas, kas attiecas uz institūcijas darbības stratēģiju.

Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts instrukcijas projekts “Kārtība, kādā izstrādājama, aktualizējama un novērtējama institūcijas darbības stratēģija”, kas detalizēti skaidro šos procesus un stratēģijas saturu. Instrukcijas projekta saskaņošanas procesā iesaistītās puses norādīja uz nepieciešamību izvērtēt Ministru kabineta kārtības rullī ietvertās informācijas detalizāciju, atbilstību esošajai situācijai un citiem plānošanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Attīstības plānošanas sistēmas likumam.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz precizēt institūcijas darbības stratēģijas piederību dokumentu veidam “institūcijas vadības dokuments”, kā arī šā dokumenta sasaisti ar ikgadējo un vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu. Tāpat noteikumu projekts nosaka jauno politikas iniciatīvu izstrādes un iesniegšanas nodalīšanu no institūcijas darbības stratēģijas iesniegšanas un aktualizēšanas. Grozījumi noteikumos paredz deleģējumu MK izstrādāt instrukciju, kurā noteikts stratēģijas saturs, kā arī stratēģijas izstrādāšanas, aktualizēšanas un novērtēšanas kārtība.

Vienlaikus noteikumu projekts precizē institūciju kompetenču sadalījumu atzinumu sniegšanai par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem pievienotajām anotācijām.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par izmaiņām darbību regulējumā ar valstij piekritīgajām akcīzes precēm

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Tiesību aktu projekts ceturtdien, 29.maijā, tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas likumā par akcīzes nodokli. No likuma tika izslēgta norma, kas reglamentēja MK pilnvarojumu noteikt valstij piekritīgo akcīzes preču iznīcināšanas, pārstrādāšanas vai izmantošanas kārtību.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu atbilstību likumam par akcīzes nodokli, no tiesību akta plānots izslēgt normu, kas paredz, ka konfiscētās akcīzes preces realizē un iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka konfiscēto akcīzes preču (alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu, bezalkoholisko dzērienu un kafijas) iznīcināšanas, pārstrādes un izmantošanas kārtību.

Tā vietā ar nosacījumiem par valstij piekritīgo akcīzes preču iznīcināšanu, pārstrādāšanu vai izmantošanu plānots papildināt MK noteikumus.

Paredzams, ka tiesību aktā tiks veiktas arī citas precizējošas izmaiņas, kas aktuālas, veicot darbības ar valstij piekritīgo mantu.

Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un ieinteresētajām institūcijām. Pēc tam par izmaiņām regulējumā lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības paplašināšanu

Lai mazinātu vardarbības sekas Latvijā, Labklājības ministrija (LM) rosina arī vardarbībā cietušiem pieaugušajiem sociālo rehabilitāciju nodrošināt par valsts budžeta līdzekļiem.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas 29.maijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

Minētie grozījumi paredz no 2009.gada valsts finansēto pakalpojumu klāstā iekļaut sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem pieaugušajiem (gan sievietēm, gan vīriešiem).

Pēc LM prognozēm, sociālās rehabilitācijas iestādēs pēc palīdzības varētu vērsties ap 200 pieaugušo gadā. Savukārt sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā varētu saņemt ap 300 cilvēkiem gadā.

Lai nodrošinātu sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem pieaugušajiem, ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami vairāk nekā 172 tūkstoši latu.

Minētie grozījumi paredz no 2010.gada arī vardarbības veicējiem nodrošināt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem.

Sociālā rehabilitācija varmākām būtu nepieciešama, lai mainītu šo cilvēku uzvedību un novērstu vardarbības atkārtošanos.

Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka šo pakalpojumu gadā varētu izmantot ap 50 cilvēkiem. Lai nodrošinātu sociālo rehabilitāciju vardarbības veicējiem, no valsts budžeta ik gadu būtu nepieciešami ap 65 tūkstošiem latu.

Atgādinām, ka šobrīd sociālā rehabilitācija par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta tikai vardarbībā cietušiem bērniem līdz 18 gadu vecumam. Taču gadījumos, kad vardarbībā ģimenē cietusi arī sieviete, nav iespējams nodrošināt atbilstošu palīdzību.

LM: Par Eiropas fondu atbalstu sociālās atstumtības riska mazināšanai

Lai motivētu un palīdzētu sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem atgriezties vai iekļauties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu turpmākos piecus gadus plāno ieguldīt vairāk nekā 15 miljonus latu dažādu komplekso atbalsta pasākumu organizēšanai.

Paredzēts, ka atbalstu saņems gandrīz 14 tūkstoši sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, to skaitā jaunieši, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, cilvēki ar invaliditāti, bijušie ieslodzītie, cilvēki ar atkarības problēmām un citi.

Kompleksie atbalsta pasākumi paredz speciālistu konsultācijas, grupu nodarbības, ierastās vides maiņu (pusceļa mājas, grupu mājas (dzīvokļi)), higiēnas nodrošināšanu, pasākumus atkarības problēmu risināšanai, darba prasmju attīstīšanu un citas aktivitātes, lai palīdzētu šo mērķa grupu cilvēkiem iekļauties darba tirgū.

Tāpat projekta ietvaros tiks piedāvāta iespēja apgūt nepieciešamās darba prasmes un iemaņas, īslaicīgi strādājot pie darba devēja. Tas nozīmē, ka, piemēram, četras dienas nedēļā šiem cilvēkiem būs iespēja darba vadītāja uzraudzībā strādāt algotā darbā, bet piektajā dienā – saņemt individuālas speciālistu konsultācijas, piedalīties grupu darbā, saņemt praktisku apmācību darba vietā un tamlīdzīgi.

Savukārt personas ar atkarības problēmām un viņu ģimenes locekļi varēs iziet ģimenes terapijas kursu motivācijas un izturības atgūšanai, lai veiksmīgi integrētos darba tirgū. Tāpat šiem cilvēkiem paredzēta virkne pasākumu atkarības problēmu risināšanā – ārsta palīdzība, noturības stiprināšana, motivācijas programmas u.c.

Plānots, ka pēc atbalsta saņemšanas vismaz 30% projektā iesaistīto personu iekļausies darba tirgū.

Tas paredzēts 29.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā par ESF aktivitāti “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū”. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrija ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā.

No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas fondi, bet pārējo – valsts budžets.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par klasificētās informācijas glabāšanas noteikumiem

29.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas  aizsardzības noteikumos. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) speciālisti.

Kā teikts projekta paskaidrojuma rakstā, pēc grozījumu stāšanās spēkā noteikumos tiks svītrota norma, kas paredz, ka personai var izsniegt sertifikātu, ja tai nepieciešama īslaicīga pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētai informācijai un tā nav iekļauta institūcijas attiecīgā amatu sarakstā, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama šāda pieeja. Nacionālās drošības iestādei iesniegums jāizskata un atbilde jāsniedz 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Ievērojot NATO amatpersonu paustās bažas par NATO klasificētās informācijas drošību jaunajās dalībvalstīs, nepieciešams ļoti rūpīgi veikt to personu pārbaudi, kas pretendē saņemt sertifikātu NATO vai ES klasificētai informācijai. Latvija NATO un ES sastāvā atrodas vairāk nekā četrus gadus, tādēļ nav pamatoti saglabāt noteikumos sākotnēji iekļauto normu par īslaicīgiem sertifikātiem.

Grozījumi paredz precizēt fiziskās drošības prasības telpām, kurās tiek uzkrāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai ES klasificētā informācija.   Atsevišķos gadījumos prasības tiks pazeminātas. Telpu fiziskās drošības prasības paredz jaunus veidus un paņēmienus drošu telpu izbūvē, ievērojot pēdējos gados notikušās izmaiņas celtniecības materiālu piedāvājumā, piemēram, drošo telpu izbūve no metāla konstrukcijām vai nosacīti vieglām konstrukcijām, kas rada iespēju telpas izbūvēt vietās, kur tas iepriekš nebija iespējams. Turklāt grozījumi nosaka telpu konstrukciju nepieciešamos fizikāli mehāniskos parametrus.

Noteikumu projekts paplašinās iespējas, kā valsts noslēpuma objektus, NATO un ES klasificēto informāciju var nogādāt adresātiem Latvijā un no ārvalstīm uz Latviju. Proti, tos varēs nogādāt ar diplomātisko pastu, izmantojot   institūcijas kurjeru vai institūcijas vadītāja vai tā pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotu darbinieku. Attiecīgi valsts noslēpuma objektus, NATO un ES klasificēto informāciju nogādās, izmantojot dienesta autotransportu vai gaisa transportu.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Valsts kancelejai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Bankai un Augstākajai tiesai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par meteoroloģijas dienesta datu kvalitātes uzlabošanas iespējām

29.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos Konvencijai par Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas dibināšanu un saistošajiem noteikumiem”.

Pievienošanās EUMETSAT Latvijā ievērojami uzlabos meteoroloģijas dienesta datu kvalitāti un prognožu ticamību, kas sekmēs darbību jomās, kas tieši atkarīgas no laika un klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat pievienošanās EUMETSAT sniegs papildu atbalstu Pasaules meteoroloģijas organizācijas programmu īstenošanā Latvijā, nodrošinās jaunas iespējas sinoptiķu izglītībā un kvalifikācijas celšanā, kā arī zinātniski pētnieciskā darba veikšanā. Augstākas precizitātes laika prognozes dos iespēju laikus brīdināt pa bīstamām un stihiskām dabas parādībām un ļaus pēc iespējas sagatavoties un novērst postījumu sekas.

Pašlaik pastāv divas Latvijas pievienošanās iespējas EUMETSAT – kļūstot par dalībvalsti no 2009. vai no 2010.gada.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par piena pulvera ražošanas pilnveidošanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem un kārtību, kādā novērtējama minēto produktu atbilstība šīm prasībām”, ko 29.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka piena olbaltumvielu dabiskajam saturam konservētā pienā ir jābūt tādam pašam, kāds tas ir savāktā pienā.

Turpretī trešo valstu ražotājiem, kuri dehidrētos piena produktus ražo atbilstoši starptautiskajiem Pārtikas kodeksa standartiem, jau kopš 1999.gada standartizē olbaltumvielu saturu produkta beztauku sausnā.

Tas rada nelabvēlīgus konkurences nosacījumus ES dehidrētā piena ražotājiem, tāpēc noteikumu grozījumu projekts paredz, ka turpmāk piena pārstrādes uzņēmumi dehidrētu jeb no ūdens atbrīvotu piena produktu piena olbaltumvielu daudzumu beztauku sausnā varēs standartizēt līdz 34 procentiem. Samazinot olbaltumvielu daudzumu piena produktos, tās ražošanas procesā iespējams pievienot citiem produktiem, tādējādi veicinot ražošanas ekonomiskumu. Šobrīd Latvijā no dehidrētajiem piena produktiem ražo piena un vājpiena pulveri.

Līdz šim daudzās pasaules valstīs, izņemot Eiropas Savienību, dehidrēto piena produktu piena olbaltumvielas daudzuma standarts jau bija 34 procenti, tāpēc arī Latvijā tiek noteikts šis standarts, lai tiktu nodrošināta līdzvērtīga konkurence starp ražošanas uzņēmumiem.

Grozījumu projektā arī noteikts, kādas izejvielas varēs izmantot, lai standartizētu šo dehidrēto piena produktu piena olbaltumvielu daudzumu, kā arī paredzēs iespēju dehidrētajiem piena produktiem pievienot vitamīnus un minerālvielas saskaņā ar regulas prasībām, kas nosaka kārtību par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikai.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa