Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.jūnijā

MK: Par jauniem Ministru kabineta noteikumiem vēl divām Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētām aktivitātēm

2.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja divus Ministru kabineta noteikumus (turpmāk – noteikumi), kas nosaka īstenošanas kārtību divām Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātēm – kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana un sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana, tādējādi dodot iespēju drīzumā sākt projektu atlasi.

Pirmie noteikumi nosaka projektu izstrādes un atbalsta saņemšanas nosacījumus ESF apakšaktivitātei “Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana”. Tās mērķis ir paaugstināt publiskās pārvaldes institūciju darbības un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šīs aktivitātes ietvaros projektus varēs iesniegt valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, institūcijas, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni un novadu pašvaldības. Plānots, ka līdz 2013.gadam atbalstu saņems 98 institūcijas, un pārvaldes iestāžu skaits, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, pieaugs par 25 procentiem. Kopumā Latvijai pieejamais finansējums šai aktivitātei ir 2 248 973 lati, tai skaitā ESF līdzfinansējums 1 911 627 lati.

Otrie noteikumi paredz vērtēšanas kritērijus projektiem aktivitātē “Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana”. Iesniedzot projektus šajā aktivitātē, sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – varēs izveidot un attīstīt reģionālās struktūras un veikt savu biedru apmācību. Tādējādi paredzēts veicināt sociālo partneru kompetenci tiem deleģētajos jautājumos, piemēram, savu interešu pārstāvībā nacionālajās un ES struktūrās. Šai aktivitātei pieejamais finansējums ir 2 259 310 latu, tai skaitā ESF finansējums ir 1 920 414 latu.

Projektu vērtēšanu nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta izveidotā vērtēšanas komisija, kas var pieaicināt arī ekspertus. Par abos noteikumos iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem to izstrādes laikā notika sabiedriskā apspriešana, kurā aktīvi piedalījās vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvji. Ar noteikumiem var iepazīties Valsts kancelejas mājaslapas www.mk.gov.lv sadaļā “Struktūrfondi”.

2007.–2013.gada plānošanas periodā Valsts kanceleja ir noteikta par vienu no atbildīgajām iestādēm ESF administrēšanā, kura piedalās plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā normatīvo aktu projektus un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, plāno pasākuma “Labāka regulējuma politika” un “Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” finansējumu un veic šo pasākumu uzraudzības funkcijas. Kopumā Valsts kancelejai jāizstrādā deviņi noteikumu projekti labākas regulējuma politikas un cilvēkresursu attīstības jomā, no kuriem valdībā apstiprināti jau pieci noteikumi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

EM: Par 2011.gadā plānotās tautas skaitīšanas jautājumiem

2.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Noteikumi par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu”, kas ietver to jautājumu sarakstu, kurus intervētāji uzdos iedzīvotājiem kārtējā tautas skaitīšanas laikā no 2011.gada 1.marta līdz 2011.gada 31.maijam. Iepriekšējā tautas skaitīšana Latvijā notika 2000.gadā.

Tautas skaitīšanā savāktā informācija ļaus iegūt pietiekami detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju struktūru, raksturlielumiem un viņu mājokļiem. Tā būs padziļinātas analīzes pamatā daudzās politikas jomās īstenojamajai plānošanai, pārvaldībai un pārraudzībai pašvaldību, valsts un ES līmenī.

Centrālā statistikas pārvalde, kam Tautas skaitīšanas likums uzdevis sagatavot un veikt tautas skaitīšanu, resursu ekonomijas nolūkā plāno daļu no atbildēm uz tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem jautājumiem iegūt, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošajos administratīvajos reģistros uzkrāto informāciju.

Programma jeb jautājumu saraksts izstrādāts, vadoties no Eiropas statistiķu konferences 2006.gada jūnijā apstiprinātajām Rekomendācijām 2010.gada cikla iedzīvotāju un viņu mājokļu skaitīšanām, kā arī konsultējoties ar citām ministrijām, zinātniskajām iestādēm, augstskolām.

Izstrādājot programmu, ņemtas vērā arī pašlaik apstiprināšanas procesā esošā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.februāra Regulas projekta (EEK) Nr. 69/2007 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu prasības, ieskaitot regulā ietvertos visus ES dalībvalstu tautas skaitīšanu programmās obligāti iekļaujamos rādītājus.

Ar 2011.gada tautas skaitīšanas programmu jeb jautājumu sarakstu ikviens var iepazīties MK mājaslapā.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu” ir izstrādāts saskaņā ar Tautas skaitīšanas likuma 6.pantu. Šajā pantā noteikts, ka programma ietver jautājumus, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā iegūstamas atbildes.

EM: Par fasēto preču nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma prasību

2.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Par fasēto preču nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtībām”, kas attiecas uz Latvijā izplatāmo fasēto preču nominālā daudzuma standartvērtībām un uz produktiem, kas fasēti slēgtā iepakojumā noteiktā nominālā daudzumā.

Ministru kabineta noteikumos definēti produkti, kuriem tiek saglabātas nominālo daudzumu standartvērtības, un tie ir tikai alkoholiskie dzērieni.

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā ar 2009.gada 11.aprīli. Tas nozīmē, ka no 2009.gada 11.aprīļa strikti noteikts fasēto preču nominālais daudzums un tilpums attieksies tikai uz alkoholiskajiem dzērieniem, pārējiem produktiem šī prasība būs atcelta.

Līdz 2009.gada 11.aprīlim attiecīgo jomu regulēs Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumi Nr.202 “Noteikumi par fasēto preču nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtībām”.

Ministru kabineta noteikumos ir norādītas institūcijas, kas kontrolēs minēto normu ievērošanu, un tās ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.

Ar MK noteikumu projektu var iepazīties MK mājaslapā internetā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Finanšu ministrijas nolikumā

Lai aktualizētu Finanšu ministrijas (FM) nolikumu, pirmdien, 2.jūnijā, valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par FM nolikumu.

Tā kā pērn valdība valsts investīciju politiku nodeva Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus FM nolikumā. No ministrijas kompetences jomām izslēgts pienākums sagatavot Valsts investīciju programmas kopējā valsts budžeta ieguldījuma apjoma kontrolskaitļus un saskaņot tos ar Ekonomikas ministriju, kā arī izvērtēt tās finansiāli ekonomisko pamatojumu un veikt līdzekļu izlietojuma uzraudzību.

Izmaiņas nolikumā arī precizē īpašu uzdevuma ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās amata nosaukumu. Amata nosaukums tiek mainīts no “īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās” uz “īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās”.

FM ir valsts kapitāla daļu turētāja AS “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”. Tā kā ir mainījies uzņēmuma statuss no “maksātnespējīgs” uz “maksātspējīgs”, veikti atbilstoši precizējumi nolikumā. FM nolikums precizēts sadaļā par VAS “Diplomātiskais serviss”, par kuras reorganizāciju tika pieņemts lēmums 2008.gada 30.maijā, pievienojot to VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kuras kapitāla daļu turētājs arī ir FM.

Tāpat MK noteikumos par FM nolikumu veikti citi redakcionāla rakstura labojumi.

FM: Par grozījumiem Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu vadības likumā

Ministru kabinets pirmdien, 2.jūnijā, atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai saskaņotu likuma normas ar grozījumiem, kas veikti pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijās.

Šā gada 16.janvārī EEZ finanšu instrumenta komiteja un Norvēģijas Ārlietu ministrija apstiprināja grozījumus pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijās. Izmaiņas paredz, ka turpmāk abu finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenotājiem vairs nebūs jāsniedz projekta progresa gada pārskats. Tā vietā būs jāizmanto projekta progresa pārskata veidlapa, kurā papildus iekļauta horizontālo prioritāšu un riska analīzes sadaļa. Līdz ar to Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā, nodrošinot likuma normu atbilstību pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīniju grozījumiem.

Savukārt, lai nodrošinātu šā likuma viennozīmīgu interpretāciju, papildus tika sagatavotas arī citas izmaiņas. Likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām ir saistoši finanšu instrumentu vadības dokumenti.

Tāpat precizēts termiņš, kādā pieņem lēmumu par apakšprojekta apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī precīzi noteikts, kura subjekta lēmumi ir saistoši, iepazīstoties ar lietu un informācijas atklātības procesā. Precizētas un papildinātas arī normas par lēmumiem, ko pieņem vadošā iestāde par individuālo projektu iesniegumiem, kā arī par lēmumiem, ko pieņem apsaimniekotājs par apakšprojektu iesniegumiem, lai nodrošinātu faktiskajai situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

Latvijai no EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, kura ietvaros varēs īstenot projektus 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas.

Par grozījumu projektu vēl lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas darbiniekiem sedz izdevumus par studijām

Ministru kabinets 2.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”. Grozījumi precizē ar profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, novēršot praksē konstatētās problēmas.

Grozījumi paredz, ka turpmāk līgums ar izglītības iestādi par profesionālās izglītības ieguvi un turpmāko dienestu būs jāslēdz ne vien tām amatpersonām, kuras uz izglītības iestādi tiek pārceltas saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, bet arī tām amatpersonām, kuras studē pilna laika studiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem, bet netiek pārceltas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā par valsts budžeta līdzekļiem studējošai amatpersonai, kas atskaitīta no studijām nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās, būs pienākums pilnā apmērā atmaksāt izglītības iestādei ar profesionālās izglītības iegūšanu saistītos faktiskos izdevumus. Līdz šim šāds pienākums bija tikai pilna laika studējošiem, kuri pirms studiju uzsākšanas nebija dienējuši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Prasība neattiecās uz pilna laika studējošiem par budžeta līdzekļiem, kuri no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes tika pārcelti uz studijām izglītības iestādē, kā arī pilna laika profesionālās maģistrantūras studentiem, līdz ar to šiem studentiem nesekmības gadījumā neradās nekāds finansiāls apgrūtinājums un saistības.

Noteikumos veikti arī citi precizējumi un papildinājumi.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par nākamā mācību gada semestru un brīvdienu laikiem

Vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, 2008./2009.mācību gads sāksies 2008.gada 1.septembrī un beigsies 2009.gada 29.maijā, izņemot 9. un 12.klases skolēnus, kuriem mācību gads noslēgsies attiecīgi 12.jūnijā un 19.jūnijā.

Pirmais semestris skolās ilgs no 2008.gada 1.septembra līdz 2008.gada 19.decembrim; otrais semestris – no 2009.gada 5.janvāra līdz 29.maijam.

Rudens brīvdienas noteiktas no 2008.gada 27. līdz 31.oktobrim; Ziemassvētku brīvdienas – no 2008.gada 22.decembra līdz 2009.gada 2.janvārim; pavasara brīvdienas būs no 2009.gada 3. līdz 9.aprīlim; vasaras brīvdienas – no 2009.gada 1.jūnija līdz 31.augustam, izņemot 9. un 12.klašu skolēnus, kuriem brīvdienas eksāmenu dēļ sāksies vēlāk.

Katra skola var patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām otrā semestra laikā 1.klases skolēniem. Otrajā semestrī izglītības iestādēs tiek organizēta projektu nedēļa, tās norises laiku katra skola nosaka pati.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta “Noteikumi par 2008./2009.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku” 2.jūnijā tika apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Eiropas komunikāciju tīklu projektu virzību

Ir noteikti konkrēti Eiropas komunikāciju tīklu projektu vērtēšanas kritēriji, prasības projektu iesniedzējiem un kārtība šo projektu virzībai. Tāpēc izstrādāts MK noteikumu projekts “Eiropas komunikāciju tīklu projektu un to grozījumu vērtēšana un iesniegšana Eiropas Komisijā”. Pirmdien, 2. jūnijā, šis noteikumu projekts tika atbalstīts valdībā. Projekts nosaka Eiropas komunikācijas tīklu (TEN) projektu iesniegumu iesniedzēju, projektu iesniegumu un projektu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, kārtību, kādā vadošā iestāde (transporta nozarē – Satiksmes ministrija, enerģētikas nozarē – Ekonomikas ministrija) publicē Eiropas Komisijas (EK) uzsaukumus, pieņem un izvērtē projektu iesniegumus un iesniedz tos apstiprināšanai EK, kā arī izvērtē sagatavotos EK lēmuma grozījumu priekšlikumus un iesniedz tos apstiprināšanai EK. TEN programmas mērķis ir Eiropas nozīmes transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstība.

Ir nepieciešama nacionālo transporta tīklu savstarpējā savienošana, dažādu transporta veidu sasaiste, kā arī dalībvalstu pieejamības nodrošināšana. Lai to sasniegtu, ES ir noteikusi vadlīnijas. Projekti, kuri atbilst šīm vadlīnijām, var saņemt TEN budžeta līdzfinansējumu.

SM: Par AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” likvidāciju

Ir iecerēts izbeigt VAS “Latvijas Dzelzceļš” izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi”, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju. Tādā gadījumā AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” šobrīd sniegtie pakalpojumi tiks nodoti VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

“Latvijas Dzelzceļa” izšķirošās ietekmes izbeigšanu uzņēmumā “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojums, kas pirmdien, 2. jūnijā, tika atbalstīts valdībā.

VAS “Latvijas Dzelzceļš”, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51% kapitāla daļu AS “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi”. Uzņēmums “Starptautiskie pasažieru pārvadājumi” nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, nevis pašiem pasažieru pārvadājumiem, turklāt tā vienīgais klients un maksātājs ir VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

Aprēķināts, ka VAS “Latvijas Dzelzceļš” var daudz efektīvāk organizēt starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un, likvidējot attiecīgo uzņēmumu, izdotos samazināt administratīvās izmaksas par 106 tūkstošiem latu gadā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa