Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par dzīvojamo māju privatizāciju 2000.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2001., Nr. 9 (2396) https://vestnesis.lv/ta/id/1763

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jelgavas domes lēmums Nr. 25/3

Par domes lēmuma papildināšanu Jelgavas teritorijas plānojuma grozīšanai

Vēl šajā numurā

17.01.2001., Nr. 9 (2396)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par dzīvojamo māju privatizāciju 2000.gadā

Tā kā privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš pagarināts līdz šā gada 31.decembrim, mūsu rīcībā vēl ir nepilni divpadsmit mēneši, kuru laikā varam iegūt mājokli īpašumā par privatizācijas sertifikātiem. Bet par to, kā veicies dzīvojamo māju privatizācijas priekšpēdējā gadā, kas tikko noslēdzies, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus vakar, 15.janvārī, informēja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī valsts un pašvaldību īpašuma objekti privatizēti 53,2 miljonu latu vērtībā, bet no privatizācijas sākuma līdz 2000.gada 31.decembrim — 859,1 miljona latu vērtībā. Privatizācijai vēl piedāvājami 10 procenti dzīvojamā fonda, savukārt 65,22 procenti potenciālo dzīvokļu īpašnieku kļuvuši par sava dzīvokļa saimniekiem, iegūstot to īpašumā. Z.Ziediņš atkārtoti uzsvēra, ka pamatvilcienos privatizācija valstī ir pabeigta, bet aptuveni 25 līdz 30 procentu dzīvojamā fonda netiks privatizēti un paliks pašvaldību rīcībā.

Pievēršoties problēmām, ar kurām savā darbībā saduras CDzMPK, Z.Ziediņš norādīja, ka sevišķi aktuāli ir īpašuma tiesiskās sakārtošanas jautājumi. Īpaši tas attiecas uz septiņām lielajām Latvijas pilsētām. Rīgā šobrīd privatizēti vairāk nekā 75 procenti dzīvojamā fonda, bet tiesiski sakārtoti ir tikai 35 procenti.

Privatizācija gausi rit arī Jūrmalā un Daugavpilī. Kā attaisnojumu privatizācijas procesa lēnajai gaitai Daugavpilī Z.Ziediņš minēja faktu, ka 1999.gadā Daugavpils dome no valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pārņēma vairāk nekā 200 dzīvojamo māju, kas bija ļoti sliktā stāvoklī, tādējādi ievērojami palielinājās privatizējamo māju skaitu.

Vēl reāli īpašumā varētu tikt nodoti ne vairāk kā 5 procenti dzīvojamā fonda, tas ir, aptuveni 50 tūkstoši dzīvokļu, prognozēja CDzMPK priekšsēdētājs. Tālab ir pilnīgi nepamatoti nereti izskanējušie apgalvojumi, ka šogad vēl gaidāmas būtiskas aktivitātes dzīvojamo māju privatizācijā, jo apmēram 40 procenti sertifikātu vēl nav raduši pielietojumu. To izmantošanas iespējas dzīvokļu privatizācijā diemžēl ir minimālas. Kā jau minēts, galvenais, kas privatizācijas procesā vēl jāpaveic, ir īpašuma tiesiskā sakārtošana dažādos strīdīgos jautājumos, piemēram, par iespējām nodot privatizācijai zemi vai ēkas, kas atrodas dzelzceļu tuvumā un brīvostu teritorijā, dzīvojamās mājas lidostu teritorijā un citās slēgtās teritorijās utt., uzsvēra CDzMPK priekšsēdētājs.

Neatkarīgi no tā, kā turpināsies privatizācija, atbilstoši Valdības deklarācijai tiks izveidota Mājokļu aģentūra, kuras viena no funkcijām būs privatizācijas lietu pabeigšana, kad savu darbību būs beigusi CDzMPK. Kā pastāstīja Z.Ziediņš, šobrīd vairākas ministrijas vienojušās par to, ka Mājokļu aģentūra sākotnēji darbosies paralēli CDzMPK un kādu laiku vismaz vadības līmenī abas institūcijas strādās nesaistīti. QQ.JPG (32199 BYTES)

Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai pārtraucot savu darbību, tās tiesvedība un īpašums tiks nodots jaunizveidotajai struktūrai. Šobrīd likums "Par valsts aģentūrām", kas reglamentēs arī Mājokļu aģentūras izveidošanu, iesniegts izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, un reāli tas varētu stāties spēkā tikai šā gada septembrī vai oktobrī.

Mājokļu aģentūra nodarbosies ar valstisko programmu uzraudzību un īstenošanu jautājumos, kas saistīti ar energoresursu taupīšanas pasākumiem, finansu resursu piesaisti un valsts atbalstītu programmu īstenošanu mājokļu jomā. Te sagatavoti vairāki paraugprojekti, un sadarbībā ar Hipotēku banku daži no šiem projektiem jau tiek realizēti.

Plašs darba lauks Mājokļu aģentūrai pavērsies arī juridisko jautājumu risināšanā, aktīvi darbojoties likumdošanas jomā, tas ir, visas tās normatīvās bāzes sakārtošanā, kas saistīta ar mājokļiem.

Daudz darāmā aģentūrai būs, arī novērojot, kontrolējot, analizējot un prognozējot situāciju privatizētajās mājās, par mājokļu saimniecību domājot profesionāli. Mājokļu aģentūra varētu nodarboties arī ar privatizēto māju apsaimniekošanas sabiedrību vadošo darbinieku apmācīšanu. CDzMPK vadītājs ar gandarījumu atzīmēja, ka pērn komisija katrā rajonā par savu naudu apmācījusi divas grupas, no kurām katrā ir bijuši vismaz desmit cilvēki, kuri tagad zina, kā izveidot dzīvojamās mājas apsaimniekošanas sabiedrības un kādas ir šo sabiedrību tiesības un pienākumi pēc tam, kad īpašums nonāk to rokās.

Kā informēja CDzMPK priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča, šobrīd Latvijā īpašniekiem nodotas 1273 mājas, no tām pašvaldības nodevušas īpašnieka valdījumā 742 mājas, bet valsts — 531 māju. Divsimt valsts māju nodošanas akti vēl atrodas saskaņošanā pie dzīvokļu īpašniekiem, bet akti vēl nav sagatavoti par 25 pieteikumiem, kas iesniegti komisijā. Lielākā daļa no tām ir viendzīvokļa mājas — kopumā īpašnieki pārņēmuši vairāk nekā 500 viendzīvokļa māju. Turpretī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības pārņēmušas tikai nedaudz vairāk par 100 mājām, ar dzīvokļu īpašnieku koplīgumiem pārņemtas arī gandrīz 500 mājas, tai skaitā arī daudzdzīvokļu mājas, kurās ir līdz pat 80 dzīvokļiem. Tomēr šajā jomā vēl jāstrādā ļoti daudz, jo Latvijā ir vairāk nekā 30 tūkstošu valsts un pašvaldību māju, no kurām īpašniekiem nodotas 1200 — tātad tikai viena trīsdesmitā daļa.

Savukārt CDzMPK atbildīgais sekretārs Indulis Krauze norādīja, ka likumdošanā joprojām nav atrisināta problēma, kas saistīta ar administratīvajām ēkām, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, bet kurās atrodas dzīvokļi. Lai gan likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" paredz, ka šie dzīvokļi principā ir privatizējami, tomēr nav noteikts, tieši kā to izdarīt. Ar oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Saeima noteikusi, ka šādi dzīvokļi ir privatizējami minētajā likumā noteiktajā kārtībā, bet saskaņā ar decembrī pieņemtajiem grozījumiem paātrinātā privatizācija šiem dzīvokļiem nav piemērojama, tātad faktiski tiek aizliegta. Šī pretruna dzīvojamo māju privatizācijā visdrīzākajā laikā būtu jāatrisina.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!