Ministru kabineta noteikumi Nr.352
Rīgā 2008.gada 19.maijā (prot. Nr.31 29.§)
Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtība, kā arī kārtība, kādā aprēķina bijušā zemes īpašuma vērtību, kāda tā bija 1940.gada 21.jūlijā, un kārtība, kādā tiek piešķirta līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem
Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.1 panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtību pilsētās, kā arī kārtību, kādā aprēķina bijušā zemes īpašuma vērtību, kāda tā bija 1940.gada 21.jūlijā, un kārtību, kādā tiek piešķirta līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.
2. Līdzvērtīgu zemi piešķir bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (turpmāk – pretendenti), kas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu uz līdzvērtīgu zemi par īpašumā neatjaunoto, 1940.gada 21.jūlijā piederējušo zemes īpašumu vai tā daļu (turpmāk – bijušais zemes īpašums) tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja par to nav piešķirta kompensācija vai līdzvērtīga zeme.
II. Fonda izveidošanas kārtība
3. Fondu izveido pilsētas (novada) dome ar lēmumu par fonda izveidošanu.
4. Fondā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iekļauj pilsētas administratīvajā teritorijā esošo zemi, ko atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1panta trešajai daļai un 6.panta pirmajai un piektajai daļai izmanto zemes reformas pabeigšanai.
5. Pēc pretendenta ierosinājuma fondā var iekļaut zemes starpgabalu, ja tas robežojas ar pretendenta īpašumā esošu zemesgabalu un pilsētas (novada) dome nav pieņēmusi lēmumu par tā piekritību saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta otrās daļas 4.punktu.
6. Starpgabalu, kas iekļauts fondā atbilstoši šo noteikumu 5.punktam, var piešķirt īpašumā kā līdzvērtīgu zemi tikai tam pretendentam, kurš ierosinājis starpgabala iekļaušanu fondā. Ja pretendenta bijušā zemes īpašuma vērtība ir zemāka par fondā iekļautā starpgabala kadastrālo vērtību, starpību starp piešķirtās līdzvērtīgās zemes kadastrālo vērtību un bijušā zemes īpašuma vērtību sedz pretendents, kā maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus vai latus. Maksāšanas līdzekli izvēlas pretendents.
7. Pilsētas (novada) dome pieņem lēmumu par zemesgabala iekļaušanu fondā, ja pilsētas administratīvajā teritorijā ir konstatēta šo noteikumu 4.punktā minētā zeme, kā arī šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā.
8. Zemesgabalu sagatavo (tai skaitā izveido) iekļaušanai fondā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pilsētas (novada) domes noteiktajā kārtībā. Fondā iekļaujamos zemesgabalus veido atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam teritorijas plānojumam, nodrošinot tiem piekļuvi (izņemot starpgabalu).
9. Lēmumā par zemesgabala iekļaušanu fondā norāda:
9.1. zemesgabala kadastra apzīmējumu;
9.2. zemesgabala platību, norādot, vai tā ir uzmērīta vai nav uzmērīta;
9.3. zemesgabala adresi, ja tāda ir piešķirta;
9.4. zemesgabala kadastrālo vērtību, kas aprēķināta kā vēsturiskā kadastrālā vērtība uz 2007.gada 31.decembri;
9.5. zemesgabala plānoto (atļauto) izmantošanas veidu saskaņā ar apstiprināto teritorijas plānojumu;
9.6. ka zemesgabals ir starpgabals (ja tā ir) un pretendentu, pēc kura ierosinājuma starpgabals iekļauts fondā;
9.7. zemesgabala apgrūtinājumus, ja tādi ir.
10. Pašvaldība fondā iekļautos zemesgabalus uzskaita elektroniskā reģistrā (turpmāk – fonda saraksts) un norāda:
10.1. tā lēmuma datumu un numuru, uz kuru pamatojoties zemesgabals iekļauts fondā;
10.2. šo noteikumu 9.punktā minēto informāciju;
10.3. atzīmi, ka par zemesgabalu ir pieņemts starplēmums (atzinums) (turpmāk – starplēmums) par tā piešķiršanu pretendentam. Norāda starplēmuma datumu un numuru.
11. Ja zemesgabals fondā ir iekļauts, pilsētas (novada) dome nevar ar jaunu lēmumu atcelt pieņemto lēmumu par zemesgabala iekļaušanu fondā. Zemesgabalu no fonda izslēdz:
11.1. bez pilsētas (novada) domes lēmuma:
11.1.1. ja fondā iekļautais zemesgabals ir piešķirts pretendentam īpašumā;
11.1.2. pamatojoties uz tiesas spriedumu, ar kuru uz fondā iekļauto zemesgabalu atjaunotas īpašuma tiesības;
11.1.3. ja izbeigušies šo noteikumu 6.punktā minētie apstākļi (pretendents atsaucis ierosinājumu vai pretendentam izbeigtas īpašuma tiesības uz zemesgabalu, kas robežojas ar starpgabalu);
11.2. ar motivētu pilsētas (novada) domes lēmumu, ja:
11.2.1. ir stājies spēkā jauns teritorijas plānojums vai izdarīti grozījumi esošajā teritorijas plānojumā un tāpēc fondā iekļauto zemesgabalu nav iespējams piešķirt pretendentam īpašumā;
11.2.2. fondā iekļautais zemesgabals nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju īstenošanai.
12. Pilsētas (novada) dome publicē vietējā laikrakstā (ja tāda nav, – rajona laikrakstā) informāciju par zemesgabala iekļaušanu fondā vai izslēgšanu no fonda, kā arī nosūta lēmumu par zemesgabala iekļaušanu fondā Valsts zemes dienestam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizēšanai.
13. Pašvaldība fonda sarakstu aktualizē, publicē savā mājaslapā internetā un izvieto personām pieejamā pašvaldības telpā nākamajā darbdienā pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par zemesgabala iekļaušanu fondā vai zemesgabala izslēgšanu no fonda.
III. Līdzvērtīgas zemes piešķiršanas kārtība
14. Pretendentiem līdzvērtīgu zemi piešķir, ja šādas tiesības ir atzītas:
14.1. pašvaldības lēmumā, kas pieņemts līdz 1995.gada 15.novembrim;
14.2. pilsētas zemes komisijas lēmumā vai atzinumā;
14.3. Centrālās zemes komisijas lēmumā, kas pieņemts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
14.4. tiesas spriedumā.
15. Pilsētas zemes komisija līdz 2008.gada 31.jūlijam ierakstītā pasta sūtījumā uz pretendenta norādīto adresi vai, ja tādas nav, uz deklarēto dzīvesvietas adresi ar pavadvēstuli nosūta pretendentam paziņojumu par bijušā zemes īpašuma vērtību uz 1940.gada 21.jūliju, kā arī informē par pilsētas (novada) domes izveidoto fondu un tiesībām iegūt līdzvērtīgu zemi šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Pilsētas zemes komisija vienlaikus ar paziņojumu var nosūtīt pretendentam līdzvērtīgu zemesgabalu piedāvājumu (turpmāk – zemesgabalu piedāvājums) un iesnieguma veidlapu (1.pielikums) ar lūgumu mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas informēt par savu izvēli, atsūtot aizpildītu iesnieguma veidlapu. Zemesgabalu piedāvājums ir uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
16. Ja pretendents līdz 2008.gada 1.septembrim šo noteikumu 15.punktā minēto paziņojumu nav saņēmis, pretendents par to rakstiski informē attiecīgo pilsētas zemes komisiju.
17. Visiem pretendentiem vienlaikus nosūta to zemesgabalu piedāvājumu, uz kuriem tiem ir tiesības pretendēt, un līdzvērtīga zemesgabala piešķiršanas iesnieguma veidlapu (1.pielikums). Zemesgabalu piedāvājumā par katru zemesgabalu norāda šo noteikumu 9.punktā minēto informāciju. Zemesgabalu, par kuru fonda sarakstā ir atzīme, ka attiecībā uz to ir pieņemts starplēmums par tā piešķiršanu pretendentam, citam pretendentam nepiedāvā, izņemot gadījumu, ja šo starplēmumu vēlāk atceļ.
18. Pretendents no zemesgabalu piedāvājuma izvēlas zemesgabalus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz bijušā īpašuma vērtību uz 1940.gada 21.jūliju vai ir zemāka par to, izņemot šo noteikumu 21.punktā minēto gadījumu, kad pretendents no zemesgabalu piedāvājuma izvēlas zemesgabalus, kuru platība nepārsniedz pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto minimālo zemesgabalu platību. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt ierobežojumu attiecībā uz zemesgabalu skaitu, kurus pretendents var izvēlēties no zemesgabalu piedāvājuma.
19. Pretendenti, iesniedzot notariāli apliecinātu (vai pilsētas zemes komisijas apliecinātu) kopīgi parakstītu vienošanos, kurā norādītas domājamās daļas, kādās līdzvērtīgā zeme piešķirama katram pretendentam, var lūgt vienu līdzvērtīgu zemesgabalu piešķirt kopīpašumā (2.pielikums). Pretendenti (vai viens no pretendentiem) iesniedz vienošanos attiecīgajā pilsētas zemes komisijā.
20. Pretendents mēneša laikā no zemesgabalu piedāvājuma saņemšanas dienas par savu izvēli rakstiski paziņo pilsētas zemes komisijai, nosūtot aizpildītu iesnieguma veidlapu. Veidlapā norāda izvēlētos zemesgabalus prioritārā secībā ar kārtas numuru. Ja pretendents noteiktajā termiņā par savu izvēli nepaziņo vai nepiekrīt piedāvājumam, pilsētas zemes komisija pretendentam nosūta nākamo zemesgabalu piedāvājumu, ja tāds ir.
21. Pretendents, kuram īpašuma tiesības nav atjaunojamas saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 3.punktu un kura bijušā zemes īpašuma vērtība ir tik zema, ka attiecīgajā pašvaldībā nav iespējams izveidot fondā ieskaitāmu zemesgabalu, ir tiesīgs iegūt īpašumā kā līdzvērtīgu zemi fondā iekļautu zemesgabalu, kura platība nepārsniedz pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto minimālo zemesgabala platību. Starpību starp piešķirtās līdzvērtīgās zemes kadastrālo vērtību un bijušā zemes īpašuma vērtību sedz pretendents, kā maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus vai latus. Maksāšanas līdzekli izvēlas pretendents.
22. Ja uz vienu līdzvērtīgu zemesgabalu piesakās vairāki pretendenti, zemesgabalu piešķir tam pretendentam, uz kura bijušā zemes īpašuma atrodas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti. Ja šādi pretendenti ir vairāki vai nav neviens šāds pretendents, zemesgabalu piešķir tam pretendentam, kura bijušā zemes īpašuma vērtība ir vislielākā (ja ir vairāki pretendenti ar vienādu vislielāko bijušā zemes īpašuma vērtību, pilsētas (novada) dome veic izlozi).
23. Ja saskaņā ar šo noteikumu 18.punktā minētajiem nosacījumiem pretendenta izvēlei atbilst vairāki līdzvērtīgi zemesgabali, viņam piešķir to līdzvērtīgo zemesgabalu, kuru viņš saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu ir izvēlējies kā pirmo prioritāro.
24. Zemesgabalu piedāvājumu izsūta un līdzvērtīgās zemes pieprasījumu izskata neatkarīgi no pretendenta pieprasījuma iesniegšanas datuma, pašvaldības lēmuma pieņemšanas datuma vai tiesas sprieduma spēkā stāšanās datuma.
25. Pretendenta izvēli apstiprina ar pilsētas zemes komisijas starplēmumu par līdzvērtīgās zemes piešķiršanu. Starplēmumam pievieno zemesgabala grafisko pielikumu – zemes robežu shēmu (izdruku no Kadastra kartes) (3.pielikums). Zemesgabala grafisko pielikumu sagatavo Valsts zemes dienests vai pašvaldība, kurai ir pieejami pēdējie aktuālie Kadastra kartes dati.
26. Pilsētas zemes komisija starplēmumu un zemesgabala grafisko pielikumu mēneša laikā no starplēmuma pieņemšanas dienas iesniedz Valsts zemes dienestā reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Starplēmums ir pamats, lai veiktu zemes kadastrālo uzmērīšanu. Pamatojoties uz zemes robežu plānu, pilsētas zemes komisija pieņem lēmumu par līdzvērtīga zemesgabala nodošanu īpašumā.
IV. Bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķināšanas kārtība
27. Pieprasījumu bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķināšanai (turpmāk – pieprasījums) Valsts zemes dienestam iesniedz pašvaldība vai pilsētas zemes komisija. Pieprasījumam pievieno:
27.1. kādu no šo noteikumu 14.punktā minētajiem dokumentiem;
27.2. bijušā zemes īpašuma grafisko attēlojumu;
27.3. kādu no šiem dokumentiem, kas apliecina zemesgabala vērtību līdz 1940.gada 21.jūlijam, ja pašvaldības vai pilsētas zemes komisijas rīcībā tāds ir:
27.3.1. uzziņu par zemesgabala tirgus vērtību;
27.3.2. zemes pirkuma līgumu;
27.3.3. hipotēku ierakstu zemesgrāmatā;
27.3.4. zemes kadastrālo novērtējumu;
27.3.5. citu dokumentu, kas apliecina zemesgabala vērtību līdz 1940.gada 21.jūlijam.
28. Ja pašvaldības vai pilsētas zemes komisijas rīcībā ir vairāki šo noteikumu 27.3.apakšpunktā minētie dokumenti, pieprasījumam pievieno jaunāko dokumentu.
29. Ja pašvaldības vai pilsētas zemes komisijas rīcībā nav neviena no šo noteikumu 27.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, bet ir izstrādāts vēsturiskais zemes vērtību zonējums vai ir pieņemts pilsētas domes lēmums, ar kuru apstiprināta zemes tirgus vērtība līdz 1940.gada 21.jūlijam, pieprasījumā norāda šajos dokumentos minēto bijušajam īpašumam tuvināto viena kvadrātmetra zemes tirgus vērtību.
30. Bijušā zemes īpašuma vērtību Valsts zemes dienests aprēķina 14 dienu laikā pēc pašvaldības vai pilsētas zemes komisijas pieprasījuma saņemšanas.
31. Ja pašvaldība vai pilsētas zemes komisija Valsts zemes dienestam nav iesniegusi nevienu no šo noteikumu 27.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī pieprasījumā nav norādīta bijušajam īpašumam tuvinātā viena kvadrātmetra zemes tirgus vērtība, Valsts zemes dienests bijušā zemes īpašuma vērtību aprēķina:
31.1. izmantojot tirgus cenu līmenim tuvināto zemes tirgus vērtību, ko nosaka, analizējot informāciju par nekustamo īpašumu tirgu līdz 1940.gada 21.jūlijam. Šo noteikumu 27.3.apakšpunktā minētajos dokumentos norādīto tirgus vērtību teritoriāli piesaista pilsētas apbūves plānam, apzina bijušā zemes īpašuma tuvumā esošo zemesgabalu tirgus vērtību un izpēta zemes vērtību noteicošos faktorus (piemēram, lietošanas mērķis, platība) salīdzinājumā ar zemes īpašumu, kam jānosaka vērtība. Vairākiem bijušā zemesgabala tuvumā esošiem līdzīgiem zemesgabaliem nosaka kvadrātmetra vidējo vērtību un attiecina uz bijušo zemes īpašumu kā tirgus cenu līmenim tuvināto zemes tirgus vērtību;
31.2. bijušajām lauku apvidu zemēm, kas atrodas pilsētas pašreizējās administratīvajās teritorijās, – pēc blakus esošo pagastu zemes vidējiem novērtējumiem ballēs saskaņā ar Ministru Padomes 1993.gada 10.februāra lēmumu Nr.66 “Par normatīvo aktu apstiprināšanu zemes privatizācijai lauku apvidos”.
32. Bijušā zemes īpašuma vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Vb = F x V x KL, kur
Vb – bijušā zemes īpašuma vērtība latos;
F – bijušā zemes īpašuma platība vai daļa no platības kvadrātmetros;
V – bijušā zemes īpašuma tirgus vērtība vai tuvinātā zemes tirgus vērtība līdz 1940.gada 21.jūlijam latos par kvadrātmetru;
KL – koeficients 1924.–1941.gada lata (turpmāk – pirmskara lats) vērtības pārrēķināšanai pašreizējā lata vērtībā.
33. Koeficientu pirmskara lata vērtības pārrēķināšanai pašreizējā lata vērtībā aprēķina Valsts zemes dienests, izmantojot šādu formulu:
KL – koeficients pirmskara lata
pārrēķināšanai pašreizējā lata vērtībā;
CL – Latvijas Bankas noteiktais
viena grama zelta kurss latos pēdējo četru nedēļu laikā pirms
pašvaldības pieprasījuma saņemšanas datuma;
K1 – viena grama tīra zelta
vidējā cena Amerikas Savienoto Valstu dolāros pasaules tirgū
tajā gadā, kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti
bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķināšanai
(4.pielikums);
K2 – Amerikas Savienoto Valstu
dolāra vidējais kurss pirmskara latos tajā gadā, kurā
sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti bijušā zemes īpašuma
vērtības aprēķināšanai (4.pielikums).
34. Ja bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķināšanā izmanto:
34.1. tuvināto zemes tirgus vērtību, – šo noteikumu 33.punktā minētos lielumus K1 un K2 piemēro uz 1940.gadu;
34.2. dokumentus, kas sastādīti līdz 1924.gadam, – šo noteikumu 33.punktā minētos lielumus K1 un K2 piemēro uz 1924.gadu.
35. Valsts zemes dienests izsniedz vai nosūta ar pavadvēstuli pašvaldībai vai pilsētas zemes komisijai bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķina protokolu. Protokolā norāda:
35.1. bijušā zemes īpašuma adresi;
35.2. bijušā zemes īpašuma grupas un grunts numuru;
35.3. bijušā zemes īpašuma vai tā daļas platību;
35.4. datumu, kad saņemts pašvaldības vai pilsētas zemes komisijas pieprasījums par bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķināšanu;
35.5. dokumentu, kas tiek izmantots bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķināšanā;
35.6. bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķinu;
35.7. aprēķināto bijušā zemes īpašuma vērtību.
36. Bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķina protokolu persona var apstrīdēt mēneša laikā no tā saņemšanas, iesniedzot Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu.
37. Bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķina protokolu un bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķinā izmantotos dokumentus pastāvīgi glabā Valsts zemes dienesta arhīvā.
V. Noslēguma jautājumi
38. Šajos noteikumos minētā līdzvērtīgā zemesgabala kadastrālā vērtība ir tāda, kāda tā bija 2007.gada 31.decembrī un kuru aprēķina kā vēsturisko kadastrālo vērtību.
39. Fondu ar pilsētas domes lēmumu izveido triju mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
40. Tos līdzvērtīgos zemesgabalus, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai bija iekļauti līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumu Nr.264 “Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās” 53.punktu, iekļauj fondā ar jaunu pilsētas domes lēmumu, izņemot tos zemesgabalus, par kuriem ir pieņemts pilsētas zemes komisijas starplēmums par zemesgabala kā līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā.
Ministru prezidents I.Godmanis
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.352
Līdzvērtīga zemesgabala piešķiršanas iesnieguma veidlapa
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.352
Iesnieguma paraugs par zemesgabala piešķiršanu kopīpašumā
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.352
Zemesgabala grafiskais pielikums
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.352
Viena grama tīra zelta vidējā cena Amerikas Savienoto Valstu dolāros pasaules tirgū un viena Amerikas Savienoto Valstu dolāra vidējais kurss 1924.–1941.gada latos
|
Nr.
p.k.
|
Gads
|
Viena grama tīra zelta vidējā cena Amerikas
Savienoto Valstu dolāros pasaules tirgū (koeficients
K1)
|
Amerikas Savienoto Valstu dolāra vidējais kurss
1924.–1941.gada latos (koeficients K2)
|
|
1.
|
1924.
|
0,6650
|
5,1830
|
|
2.
|
1925.
|
0,6640
|
5,1830
|
|
3.
|
1926.
|
0,6650
|
5,1830
|
|
4.
|
1927.
|
0,6640
|
5,1830
|
|
5.
|
1928.
|
0,6630
|
5,1800
|
|
6.
|
1929.
|
0,6620
|
5,1850
|
|
7.
|
1930.
|
0,6620
|
5,1850
|
|
8.
|
1931.
|
0,6620
|
5,1850
|
|
9.
|
1932.
|
1,1250
|
3,1260
|
|
10.
|
1933.
|
1,1250
|
3,1260
|
|
11.
|
1934.
|
1,1250
|
3,1260
|
|
12.
|
1935.
|
1,1250
|
3,1180
|
|
13.
|
1936.
|
1,1250
|
4,1090
|
|
14.
|
1937.
|
1,1250
|
5,1000
|
|
15.
|
1938.
|
1,1250
|
5,1650
|
|
16.
|
1939.
|
1,1250
|
5,3000
|
|
17.
|
1940.
|
1,1250
|
5,3000
|
|
18.
|
1941.
|
1,1250
|
5,3000
|
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
