Ministru kabineta rīkojums Nr.305

Rīgā 2008.gada 3.jūnijā (prot. Nr.34 24.§)

Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

 

1. Atbalstīt Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Valsts kanceleju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanas koordinācijā, pārraudzībā un aktualizēšanā.

3. Valsts kancelejai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

3.1. sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2008.gada 1.septembrim – tiesību akta projektu par funkcionālo auditu plānošanas un veikšanas metodiku iestādēs;

3.2. sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un nevalstiskajām organizācijām, ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta devīto daļu, līdz 2008.gada 31.oktobrim – noteikumu projektu par konsultāciju, sabiedrības iesaistīšanas un sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtību;

3.3. līdz 2008.gada 31.decembrim – koncepcijas projektu par Labāka regulējuma politikas īstenošanu Latvijā;

3.4. sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2008.gada 31.decembrim – tiesību aktu projektu politikas plānošanas metodikas noteikšanai;

3.5. sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktos termiņus, – minētā likuma 11.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzēto noteikumu projektus;

3.6. sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2009.gada 1.jūlijam – tiesību aktu projektu par normatīvo aktu anotāciju publicēšanas nodrošināšanu;

3.7. līdz 2009.gada 1.jūlijam – grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 4.decembra noteikumos Nr.501 “Noteikumi par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs”;

3.8. līdz 2009.gada 1.jūlijam – grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 11.decembra ieteikumos Nr.1 “Ieteikumi kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs”;

3.9. sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2009.gada 1.septembrim – instrukcijas projektu par valsts pārvaldes administratīvo funkciju izmaksu aprēķināšanas metodiku.

4. Finanšu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

4.1. līdz 2008.gada 1.novembrim – instrukcijas projektu par kārtību, kādā, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, visu institūciju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas tiek apkopotas un izvērtētas atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram;

4.2. līdz 2008.gada 1.novembrim – likumprojektu par valsts un pašvaldību nodevu administrēšanas procesu;

4.3. sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2009.gada 1.maijam – koncepcijas projektu par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un valsts pārvaldes iestāžu savstarpējo pakalpojumu samaksu.

5. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

5.1. sadarbībā ar Valsts kanceleju, visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem un sociālajiem partneriem katru gadu līdz 1.aprīlim – uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu, ietverot administratīvo procedūru vienkāršošanas pasākumus, kā arī pasākumus administratīvo izmaksu un sloga samazināšanai saimnieciskās darbības veicējiem;

5.2. sadarbībā ar visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem līdz 2009.gada 1.jūlijam – koncepcijas projektu par “vienas pieturas aģentūras” programmu principa iedibināšanu administratīvajās procedūrās saimnieciskās darbības veicējiem.

6. Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

6.1. līdz 2008.gada 31.decembrim – tiesu iekārtas attīstības pamat­nostādņu projektu;

6.2. līdz 2008.gada 31.decembrim – koncepcijas projektu par informācijas atklātības politikas īstenošanu;

6.3. līdz 2009.gada 31.decembrim – koncepcijas projektu par tieslietu informācijas un pakalpojumu centra izveidi;

6.4. sešu mēnešu laikā pēc Administratīvo sodu likuma un Administratīvā soda procesa likuma apstiprināšanas Saeimā – Administratīvo sodu likuma un Administratīvā soda procesa likuma ieviešanas programmu.

7. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

7.1. līdz 2008.gada 1.novembrim – likumprojektu par elektroniskajiem pakalpojumiem;

7.2. līdz 2008.gada 1.decembrim – universālo identifikācijas karšu koncepcijas projektu;

7.3. līdz 2009.gada 1.novembrim – koncepcijas projektu par turpmāko valsts informācijas sistēmu attīstību un uzturēšanas nodrošināšanu;

7.4. līdz 2009.gada 31.decembrim – koncepcijas projektu informācijas sabiedrības drošības jomā.

8. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

8.1. sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un nevalstiskajām organizācijām, ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta devīto daļu, līdz 2008.gada 31.oktobrim – noteikumu projektu par kārtību, kādā notiek konsultācijas un tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē;

8.2. sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu līdz 2008.gada 31.decembrim – koncepcijas projektu par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstību 2009.–2013.gadam;

8.3. līdz 2009.gada 30.decembrim – koncepcijas projektu par stratēģiskās plānošanas sistēmas izveidi un ieviešanu plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī.

9. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus tiesību aktu projektus:

9.1. līdz 2008.gada 30.jūnijam – koncepcijas projektu par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu;

9.2. līdz 2008.gada 30.oktobrim – pamatnostādņu projektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2009.–2013.gadam”;

9.3. līdz 2008.gada 30.decembrim – programmas projektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma 2009.–2013.gadam”;

9.4. līdz 2008.gada 31.decembrim – grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

9.5. līdz 2009.gada 1.jūlijam – koncepcijas projektu par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.

10. Ārlietu ministrijai izstrādāt un līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā darbinieku nodrošināšanas plānu darbam Eiropas Savienības institūcijās un to reintegrāciju Latvijas valsts pārvaldes sistēmā.

11. Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt ar tiesību zinātni saistītās vidējās, augstākās un pieaugušo izglītības programmas un mācību priekšmetus (kursus) atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai, izstrādāt un līdz 2010.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, ietverot priekšlikumus par turpmāko rīcību.

12. Valsts kancelejai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu:

12.1. līdz 2011.gada 1.jūnijam – pamatnostādņu īstenošanas gaitas vidusposma novērtējumu;

12.2. līdz 2013.gada 1.jūnijam – pamatnostādņu īstenošanas gaitas ex-post novērtējumu, ietverot priekšlikumus valsts pārvaldes politikas attīstībai turpmākajiem gadiem.

13. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamat­nostādņu īstenošanai 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

(Ministru kabineta

2008.gada 3.jūnija rīkojums Nr.305)

Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam
kopsavilkums

I. Ievads

Kopš 1993.gada valsts pārvaldes politika ir attīstījusies kā atsevišķa politikas joma. Tā īstenota, balstoties uz dažādiem politikas plānošanas dokumentiem, likumiem un normatīvajiem aktiem, par to bijušas atbildīgas dažādas institūcijas. 2001.gadā pieņemtā Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.–2006.gadam noteica vienotu reformu ietvaru iepriekšējā plānošanas periodā.

2006.gadā tika veikts pētījums par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un sagatavots “Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam ietekmes uz valsts pārvaldes attīstību novērtējuma ziņojums”. Ievērojot pētījumā identificētos virzienus, tika nolemts izstrādāt valsts pārvaldes politikas attīstību 2008.–2013.gadam.

Ar Ministru prezidenta 2007.gada 15.maija rīkojumu Nr.246 “Par darba grupu pamatnostādņu projekta “Valsts pārvaldes attīstības politika 2007.–2013.gadam” izstrādei” Valsts kancelejas vadībā tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai izstrādātu valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnes.

Pamatnostādnēs ir ietverts ievērojams skaits ar valsts pārvaldi un tās darbības efektivitāti saistītu jautājumu – politikas plānošana un finanšu vadība, korupcijas novēršana, institucionālie jautājumi, pakalpojumu kvalitāte, kvalitātes vadība, administratīvā sloga samazināšana, e-pārvaldes attīstība, valsts un privātā partnerība, administratīvais process, cilvēkresursu attīstība, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un citi aktuāli jautājumi. Tādējādi pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz ieviesto reformu izvērtējumu un problēmu analīzi. Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīgas gan augstākās tiešās valsts pārvaldes institūcijas, gan to padotības iestādes un pašvaldības. Vispārējo pamatnostādņu uzraudzību veic Valsts kanceleja.

II. Mērķis un apakšmērķi

Ievērojot iepriekšējās pamatnostādņu sadaļās minētajos tiesību aktos noteiktos pamatprincipus un attīstības pamatelementus, kā arī balstoties uz ieviesto reformu izvērtējumu un problēmu analīzi, noteikts pamatnostādņu mērķis un tā apakš­mērķi.

Pamatnostādņu ilgtermiņa mērķis ir tiesiska, efektīva un kvalitatīva valsts pārvalde, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām.

Attiecīgi šim mērķim ir pakārtoti vairāki politikas apakšmērķi:

1. Uz nākotni vērsta stratēģiska politikas plānošana, kas līdzsvarota ar tās īstenošanai pieejamiem resursiem.

2. Iedzīvotāju un saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstoši, pieejami un kvalitatīvi valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi.

3. Valsts pārvaldes darbības atbilstība likumam un tiesībām, garantējot cilvēktiesības un efektīvi nodrošinot privātpersonu tiesību ievērošanu.

4. Profesionāli, kompetenti un motivēti valsts pārvaldes darbinieki.

5. Nodrošinātas aktīvas pilsoniskās līdzdalības iespējas, un tiek pieņemti izsvērti, lietderīgi un pamatoti lēmumi.

III. Problēmu formulējums un rīcības virzieni

Ievērojot to, ka valsts pārvaldes darbība aptver plašu jautājumu loku, situācijas raksturojums, problēmas un tiem pakārtotie rīcības virzieni iedalīti piecās galvenajās grupās:

1. Politikas plānošana un finanšu vadība

Nepilnīgi ieviesta politikas plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēma, ko ietekmē gan atsevišķu stratēģiskās vadības elementu pakāpeniskā ieviešana, gan nepietiekama valsts augstāko tiešās pārvaldes institūciju un likumdevējvaras sadarbība, gan finanšu vadības neelastīgums.

Rīcības virzieni:

1.1. Finanšu vadības un stratēģiskās plānošanas sistēmas uzlabošana

1.2. Politikas plānošanas sistēmas attīstība

1.3. Politikas plānošanas un likumdošanas procesu sasaiste

1.4. Valsts un pašvaldību savstarpējās sadarbības uzlabošana

1.5. Valsts pārvaldes attīstības pieredzes apmaiņas nodrošināšana

2. Pārvaldes kvalitāte: pakalpojumi un institucionālā sistēma

Kvalitatīvu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kavē gan nepilnvērtīga valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbība, gan e-pārvaldes pa institūcijām sadrumstalotā attīstība, gan dažādi kavēkļi atsevišķu ar valsts pārvaldes funkcijām un iestāžu statusu saistītu jautājumu risināšanā.

Rīcības virzieni:

2.1. Valsts pārvaldes institūciju statusa un darbības pārskatīšana

2.2. Institūciju pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

2.3. E-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstība un pieejamība

2.4. Kvalitātes vadības sistēmas attīstība

2.5. Administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvā sloga mazināšana

2.6. Valsts un privātā sektora sadarbības uzlabošana

3. Pārvaldes darbības tiesiskums

Iestāžu darbības nepilnības administratīvā procesa efektīvā nodrošināšanā, kā arī ļoti augsta administratīvo tiesu noslogotība. Situāciju būtiski ietekmē personāla mainība iestādēs un darbinieku, sabiedrības un dažādu sociālo grupu zināšanu trūkums tiesiskajos jautājumos, arī par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā. Nozīmīgas ir arī tiesiskā regulējuma nepilnības iekšējās kontroles nodrošināšanā un korupcijas riska mazināšanā.

Rīcības virzieni:

3.1. Administratīvā procesa uzlabošana iestādēs

3.2. Efektīvāka administratīvo tiesu darbība

3.3. Iekšējās kontroles sistēmas korupcijas novēršanas jomā nodroši­nāšana un pilnveidošana valsts un pašvaldību institūcijās

3.4. Tiesībsarga lomas stiprināšana

4. Cilvēkresursu attīstība valsts pārvaldē

Vienotas pieejas izstrādi valsts pārvaldes cilvēkresursu politikai kavē sadrumstalota politikas plānošana un ieviešana. Valsts pārvaldē cilvēkresursu vadība ir decentralizēta iestāžu līmenī, un labās prakses pārņemšana notiek reti. Lai gan līdz ar vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanu 2007.gadā ir būtiski uzlabojies augstākās valsts pārvaldes darbinieku atalgojums, tuvinot to privātajam sektoram, tomēr vēl arvien pastāv atšķirības padotības iestāžu līmenī. Valsts pārvaldē nav izstrādātas vienotas ētikas vadlīnijas, atsevišķi ētikas kodeksi pastāv tikai iestāžu līmenī (90 %).

Rīcības virzieni:

4.1. Valsts pārvaldē nodarbināto cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana

4.2. Ētikas normu izstrāde un iedzīvināšana

4.3. Valsts pārvaldes darbinieku izglītības un apmācību sistēmas pilnveidošana

5. Sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē

Nav pietiekami nodrošināta sabiedrības iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā un tiesību aktu izstrādē, ko veicina arī valsts pārvaldē strādājošo nepietiekama sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotāju neiesaistīšanās nevalstisko organizāciju darbībā, kā arī nevalstisko organizāciju kapacitātes un specifisko zināšanu trūkums par valsts pārvaldes procesiem. Šos procesus ietekmē arī iedzīvotāju zemā uzticība valsts pārvaldes iestādēm, politiskajām partijām un likumdevējam – valsts varai kopumā.

Rīcības virzieni:

5.1. Sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un tiesību aktu izstrādē, to īstenošanā un novērtēšanā

5.2. Sabiedrības tiesiskās apziņas un zināšanu pilnveidošana

5.3. Sabiedrības interešu prioritāte valsts amatpersonu darbībā

IV. Politikas rezultāti un to rādītāji

Tabulā atspoguļoti pamatnostādņu īstenošanas politikas rezultāti un to rādītāji atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam mērķim un to apakšmērķiem, galvenajiem rīcību virzieniem.

Politikas rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Līdz 2007	2010	2013
1. Politikas plānošana un finanšu vadība
Valsts politiku ietekme tiek izvērtēta kvalitatīvi	Tiesību aktu īpatsvars, kuri iesniegti Valsts sekretāru sanāksmē un kas izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem1	16 %2	25 %	35 %
2. Pārvaldes kvalitāte: pakalpojumi un institucionālā sistēma
Valsts pārvaldes pakalpojumi ir kvalitatīvi un pieejami	Apelācijas lietu īpatsvars (administratīvās apgabaltiesas lietu īpatsvars), kas atzītas par pamatotām, un lietās ir pieņemts pretējs spriedums (attiecībā no kopējā pabeigto lietu skaita)	12,3 %3	10 %	8 %
	Valsts un pašvaldību pakalpojumu īpatsvars, kas atbilst 4. un 5.elektronizācijas līmenim attiecībā pret publisko pakalpojumu elektroniskajā katalogā iekļautajiem pakalpojumiem	*4	*	*
3. Pārvaldes darbības tiesiskums
Administratīvais process atbilst Administratīvā procesa likuma mērķiem	Administratīvo lietu izskatīšanas vidējais kopējais ilgums visās tiesu instancēs (mēnešos)	6,2	5,2	4,2
4. Cilvēkresursu attīstība valsts pārvaldē
Valsts pārvalde kā darba devējs līdzvērtīgi konkurē ar privāto sektoru un Eiropas Savienības institūcijām	Valsts pārvaldes darbinieku mainība (personāla rotācijas koeficients)5	0,32	0,29	0,26
5. Sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē
Valsts pārvalde ievēro visas sabiedrības intereses, izslēdzot prettiesiskas un koruptīvas darbības	Latvijas korupcijas uztveres indekss attiecībā pret Skandināvijas valstu vidējo rādītāju (iekļauta Norvēģija, Zviedrija, Somija)6	53 %	60 %	70 %

Piezīmes.

^1. Likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu, kuriem izstrādātas anotācijas, īpatsvars, kas iesniegti Valsts sekretāru sanāksmē un kas izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem.

^2. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta apkopotā informācija par 2007.gadu.

^3. Dati aprēķināti, ņemot vērā Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta sniegtos statistiskos datus.

^4. Dati būs pieejami, līdzko tiks izveidots Publisko pakalpojumu elektroniskais katalogs.

^5. Dati par 2007.gada I pusgadu aprēķināti, balstoties uz datiem par Nodarbinātības rādītājiem valsts sektora iestādēs un uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kuros valsts ir kapitāla daļu turētāja

^6. Dati aprēķināti saskaņā ar “Transparency International” publicēto informāciju organizācijas mājaslapā internetā par 2007.gadu (http://www.transparency.org/policy_research/ surveys_indices/cpi/2007).

V. Pamatnostādņu īstenošanas finansējuma avoti

Lai īstenotu Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs ietvertos pasākumus un uzdevumus, Valsts kanceleja un visas iesaistītās institūcijas plāno izmantot un piesaistīt šādus finanšu līdzekļus:

1. Pasākumi, kas saistīti ar dažādu normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, metodiku un instrukciju izstrādi, tiks īstenoti no valsts institūciju piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

2. Finansējums, kas Latvijai būs pieejams no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2007.–2013.gada plānošanas periodā darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” 5.1.pasākuma “Labāka regulējuma politika” un 5.2.pasākuma “Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” 5.2.1.aktivitātes “Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība”, 5.3.pasākuma “Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana” ietvaros, – kopumā LVL 43 334 068 (tai skaitā LVL 6 328 022 nacionālais publiskais finansējums, LVL 36 833 957 Eiropas Savienības fondu finansējums, LVL 172 187 privātais finansējums). 5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros tiks atbalstīti pasākumi publiskās pārvaldes institūciju administratīvās spējas stiprināšanai. Prioritāte vērsta uz:

2.1. valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei;

2.2. valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veidošanā un ieviešanā.

Šīs aktivitātes ietver apmācības, kvalitātes vadības ieviešanu, administratīvā sloga mazināšanu, cilvēkresursu stiprināšanu u.c. Tomēr pašlaik nav iespējams noteikt līdzfinansējuma apjomu konkrēti pa gadiem un katram pasākumam, kas saistīts ar pamatnostādņu uzdevumu īstenošanu, jo Ministru kabinetā vēl nav apstiprināti attiecīgie Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ieviešanas nosacījumi, kā arī nav uzsākta programmu atlase, vērtēšana un apstiprināšana. Ņemot vērā, ka 2008.gada janvārī ir uzsākts Ministru kabinetu noteikumu projektu saskaņošanas process, pirmo Eiropas Savienības struktūrfondu projektu atlasi varētu uzsākt 2008.gada 2.–3.ceturksnī saskaņā ar darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā norādīto informāciju.

3. Atsevišķu pasākumu īstenošanai visā pamatnostādņu darbības laikā nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta – kopumā LVL 307 500.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš