Saeimas 2008. gada 29. maija sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Mums ir jāsāk darbs.

Pirms sākam izskatīt Saeimas 29.maija sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu, kurā deputāti lūdz iekļaut 29.maija sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā pirmo izskatāmo jautājumu Prezidija ziņojumu par Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto patstāvīgo priekšlikumu – Saeimas lēmuma projektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta prasībām gadījumos, kad patstāvīgie priekšlikumi deputātiem nav bijuši pieejami vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Saeima var nolemt, ka Prezidijs ziņo arī par šiem priekšlikumiem.

“Par” ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā runās deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Šodien es lēmuma projekta iesniedzēju un arīdzan Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs iekļaut šodienas darba kārtībā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto Saeimas lēmuma projektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””, jo, lūk, situācija ir visai nepatīkama – Latvija vienīgā no Eiropas Savienības valstīm vēl nav parakstījusi ANO Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”.

Mēs Sociālo un darba lietu komisijā izanalizējām Labklājības ministrijas darbību šajā jautājumā, uzklausījām gan Ārlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas pārstāvjus, gan arī Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvjus un konstatējām, ka Ministru kabinets līdz šim brīdim, tas ir, laikā no 2007.gada marta, kad šī konvencija tika atvērta parakstīšanai, nav spējis vienoties un savstarpēji nav ticis galā ar citām ministrijām.

Un, lūk, otrdien mūsu komisijas sēdē tika panākta šī vienošanās, tika atrasti kompromisi, kaut gan jāsaka pavisam atklāti, ka mēs bijām arī izbrīnīti, jo Tieslietu ministrija uz mūsu komisijas sēdi bija deleģējusi cilvēkus, kas ir speciālisti krimināltiesību jautājumos. Bet lai nu tā būtu! Mēs tomēr vienojāmies un komisijā izdiskutējām arīdzan tos soļus, kādi būtu jāsper līdz šīs konvencijas ratifikācijai. Tātad Sociālo un darba lietu komisijas locekļi no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām vienprātīgi – es uzsveru, vienprātīgi! – saskaņoja viedokļus un nobalsoja “par” šo lēmuma projektu.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu šajā konkrētajā gadījumā atbalstīt šo lēmuma projektu un iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies Barčas kundzei par šo informāciju.

Vai kāds vēlas runāt “pret” ziņojuma iekļaušanu? (No zāles: “Nevēlas!”) Vai mums ir jābalso par ziņojuma iekļaušanu? Nav jābalso, jo deputāti piekrīt iekļaušanai.

Tātad Saeimas Prezidijs ziņo, ka ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavots lēmuma projekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums ir uzskatāms par iekļautu darba kārtības beigās.

Turpināsim uzklausīt Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Anda Kāposta, Augusta Brigmaņa, Gunāra Upenieka, Pētera Hankas un Baibas Rivžas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Nav!”) Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā runāt ir pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kam šodien ir vajadzīga šī ņemšanās ap nāves soda pilnīgu atcelšanu? Pilnīgi lieki! Ja šodien runā par sabiedrības interesēm, tad tieši šajā jautājumā būtu ļoti svarīgi uzzināt, ko par to domā Latvijas Republikas pilsoņu vairākums. Apskatot tieši šādu jautājumu, būtu rīkojama tautas nobalsošana, vai mūsu pilsoņi ir “par” vai “pret” nāves soda pilnīgu atcelšanu.

Turklāt pilsoņu viedoklis būtu svarīgs jebkurai valstij, arī citai Eiropas Padomes dalībvalstij, jo tas ir visspēcīgākais arguments, ja kādas valsts pilsoņu vairākums kaut ko ir izlēmis.

Ļoti ciniski skan šis apgalvojums, ka tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, ja mēs to pieminam tad, kad runājam par nomocītiem, izvarotiem un noslepkavotiem mazgadīgiem bērniem. Kādas tad viņiem paliek tiesības uz dzīvību? Un ko lai dara ar šo nelieti, kas kaut ko tādu ir pastrādājis?

Redziet, viņam tiek piespriests mūža ieslodzījums – mūža maize par brīvu uz to pašu nodokļu maksātāju rēķina, par ko visi tik ļoti uztraucas. Vēl viņam paliek izredzes izbēgt no cietuma, kas šad un tad arī notiek.

Ja runā par nāves soda atcelšanu kara laikā, tad nu atliek vien skābi pasmaidīt. Nedod Dievs, ja kaut kas tāds notiks! Bet, ja arī notiks, tad šāda nāves soda atcelšana uz papīra realitātē novedīs pie izrēķināšanās uz vietas, turklāt no abām pusēm.

Te viens otrs nezin kāpēc ir aizrunājies līdz pāraudzināšanai. Ko tad te var pāraudzināt? Turklāt es pavisam nopietni presē lasu jaukas pārdomas par pedofilu pilnīgu pāraudzināšanu. Nu tad ziniet: ja kāds pedofilu grib pāraudzināt, tad viņam tas pedofils vispirms ir jāizkastrē, un tad viņš kļūs mierīgāks un “mīkstāks”. Un tikai tad kāds varbūt var kaut ko mēģināt lietas labā darīt. Tā ka mūsu sabiedrība pārlieku aizraujas ar lētu labsirdību, nepadomājot par to, pie kā tas noved.

Tātad Eiropas Padomē tik un tik valstis ir ratificējušas šo 13.protokolu, bet tik un tik valstis – nav. Taču mums ir jāskatās pašiem uz savu valsti! Un tieši pēdējo gadu ļoti drausmīgie notikumi, kas skāra mazgadīgus bērnus, liek man padomāt par to, vai mums tomēr nevajadzētu nopietni parunāt ar sabiedrību par to, kā mūsu sabiedrība skatās uz šādiem lēmumiem, kas reizēm ir tiešām sasteigti un bez īpašas vajadzības.

Es personīgi balsošu “pret” šā protokola ratifikāciju.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dobelis ir runājis “pret”. “Par” nodošanu komisijām neviens deputāts runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām uzklausīt Prezidija ziņojumus, informēju jūs, ka pieci Saeimas deputāti ir lūguši grozīt Saeimas 29.maija sēdes darba kārtību un pārcelt Saeimas lēmuma projekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”” izskatīšanu tūlīt aiz darba kārtības 10.punkta – likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpināsim uzklausīt Prezidija ziņojumus.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apžēlošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Liepājas Universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi, tagad izskatīsim patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu, kura iesniedzēja ir Sociālo un darba lietu komisija. Tā ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””.

Komisijas vārdā runās deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, izskatot jautājumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”, izstrādāja un komisijas sēdē vienprātīgi nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par šo jautājumu. Vienlaikus vēlos, kolēģi, jums atgādināt, ka Apvienoto Nāciju Organizācija, tās Ģenerālā Asambleja, 2006.gada 13.decembrī pieņēma rezolūciju, ar kuru tika akceptēta Vispārējā konvencija “Par personu ar invaliditāti tiesībām” un arīdzan šīs konvencijas fakultatīvais protokols.

Konvencija un tās protokols parakstīšanai visām valstīm un reģionālās integrācijas organizācijām tika atvērts Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 2007.gada 30.marta, un jau pirmajā parakstīšanas dienā 81 valsts šo konvenciju parakstīja. Patlaban situācija ir tāda, ka šo konvenciju ir parakstījušas visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Latviju. Un, lūk, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs izanalizējām situāciju, kādēļ tad Latvijā ir noticis tā, ka Ministru kabinets un atsevišķas ministrijas vēl joprojām nav spējušas nopietni izvērtēt šo jautājumu un parakstīt konvenciju.

Sociālo un darba lietu komisijā mēs izpētījām, kādas ir bijušas Labklājības ministrijas darbības, gan nodrošinot šā angliskā konvencijas teksta tulkošanu latviešu valodā Tulkošanas un terminoloģijas centrā, gan arīdzan organizējot sadarbību ar citām ministrijām, pieprasot citu ministriju aprēķinus, cik naudas izteiksmē prasītu konvencijas pilnīga ieviešana Latvijā, bet diemžēl šādas vienošanās netika panāktas. Un gandrīz vai par kuriozu ir jāuzskata, manuprāt, arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanējušais Tieslietu ministrijas atzinums, ka mēs nevarēsim parakstīt šo konvenciju tāpēc, ka Tieslietu ministrija, lūkojoties uz atsevišķiem pantiem, Latvijā nekādi nevar saskatīt neatkarīgu iestādi, kura varētu pārraudzīt šīs konvencijas ieviešanu. Tad mēs kopīgi diskutējām un nonācām pie secinājuma, ka mums tāda iestāde ir – un tas ir Tiesībsarga birojs. Arī Tieslietu ministrijai pašai vajadzētu tā nopietnāk ieskatīties mūsu likumdošanas bāzē.

Konvencijas parakstīšana, kolēģi, un pēc tam ceļš līdz ratifikācijai Saeimā ir noteikti ejams un vairs nav atliekams, tāpēc Sociālo un darba lietu komisija Saeimai piedāvātajā lēmuma projektā Ministru kabinetam ir izvirzījusi četrus ļoti nopietnus uzdevumus.

Tātad skatīsim visu pa soļiem, ja reiz tas nav varējis tik tālu nokļūt. Tas nozīmē, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina kolēģus Ministru kabinetam noteikt šādus uzdevumus.

Līdz 2008.gada 1.septembrim nodrošināt šīs ANO konvencijas parakstīšanu Latvijas Republikas vārdā.

Līdz 2008.gada 31.decembrim izvērtēt Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību konvencijas prasībām. Un mēs pilnīgi apzināmies, ka vislielākās diskusijas un visgrūtāk ieviešamais varētu būt konvencijas 9.pants, jo tajā ir runa par pakalpojumu pieejamību visplašākajā nozīmē – gan uz ielas, gan valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, gan medicīnas un izglītības iestādēs, gan arīdzan sabiedriskajā transportā, gan autobusos, gan uz dzelzceļa utt.

Un tālāk. Līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt rīcības plānu konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai. Tas nozīmē dot ministrijām ļoti konkrētus uzdevumus, izpētīt mūsu pašreizējo likumdošanas bāzi, visu pārbaudīt, jo, ļoti iespējams, – un to mēs jau šodien varam skaidri un gaiši pateikt –, ka vairākos likumdošanas aktos, tas ir, likumos un Ministru kabineta noteikumos, būs jāizdara attiecīgi grozījumi.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija uzskata, ka līdz 2009.gada 1.decembrim Ministru kabinetam ir jāspēj sagatavot likumprojektu par konvencijas ratifikāciju Saeimā, un šim likumprojektam ir jāpievieno vesela likumprojektu pakete, lai mēs vienlaikus varētu izskatīt šos likumprojektus un arī sakārtot Latvijas normatīvo aktu bāzi tā, kā tas ir nepieciešams, lai Latvijā šo konvenciju varētu ratificēt.

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas un arī mana pārliecība ir tā, ka Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir tieši tādas pašas tiesības kā cilvēkiem, kuriem šādu veselības kaitējumu nav. Atcerēsimies kaut vai to vien, ka pensiju nodrošinājums cilvēkiem ar invaliditāti ir zemāks nekā valsts vecuma pensijas saņēmējiem! Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” attiecas tikai uz valsts vecuma pensijas saņēmējiem. Invalīdi pašreiz Latvijā dzīvo ļoti sliktos apstākļos un saņem ļoti mazas pensijas.

Tad nu, kolēģi, būsim tik laipni un par to nopietni padomāsim! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu jūs komisijas izstrādāto lēmuma projektu šodien pieņemt. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies ziņotājai.

Atklājam debates. Pirmais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Man tiešām ir prieks, ka beidzot arī šī lieta ir mūsu parlamentā un valdībā sakustējusies. Ļoti žēl tikai, ka tā ir sakustējusies tik vēlu! Mēs kārtējo reizi esam parādījuši gan mūsu sabiedrībai, gan arī starptautiskajai sabiedrībai, ka šīs tiesības, šāda veida cilvēktiesības, mūs interesē tikai tad, kad cilvēki, kas ir ar speciālām vajadzībām, ir gatavi iet pie mūsu valdības un runāt par to, ka tālāk tā dzīvot viņi vairs nevar.

Man ir žēl, ka Latvija attiecībā uz šo ANO konvenciju, kurā runāts par cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, ir palikusi pēdējā valsts Eiropas Savienībā. Es uzsveru: Latvija ir Eiropas Savienībā pēdējā valsts, kas beidzot sāk runāt par šīs konvencijas parakstīšanu. Nemaz jau nerunājot par ratifikāciju.

Un, no šāda viedokļa skatoties, protams, mēs, savienība “Citai politikai”, es un Aigars Štokenbergs, atbalstīsim šīs konvencijas parakstīšanu un ratifikāciju. Taču mēs aicinām neapstāties tikai pie pašas konvencijas, bet iet vēl soli uz priekšu – parakstīt arī protokolu, kas pievienots šai konvencijai. Šis protokols ir ļoti būtisks tiem mūsu valsts cilvēkiem, kuri ir ar speciālām vajadzībām, jo tas ļaus viņiem atsevišķi vērsties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas un arī iesniegt sūdzības, ja tādas būs, par attieksmi pret viņiem.

Vēlreiz uzsveru: ne tikai konvencija, bet arī protokols ir mūsu valstij un šiem cilvēkiem vajadzīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija ar abām rokām ir “par” Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvu. Taču gribam uzsvērt, ka tas panākts zem zināma spiediena – gan mūsu spiediena, gan Invalīdu organizācijas spiediena (organizācija ir pieteikusi protesta mītiņu 30.maijā).

Es gribētu PCTVL frakcijas vārdā atbalstīt Pabrika kunga teikto par šīs konvencijas fakultatīvo protokolu. Starp citu, to jau parakstījusi 71 valsts, bet komisijas lēmuma projektā diemžēl nav ne vārda par šo protokolu.

Situācija ar termiņiem ir tāda, ka tikai nākamā gada 1.decembrī, tas ir, pēc pusotra gada, būs likumprojektu pakete gatava, lai to iesniegtu Saeimā. Mēs uzskatām, ka tā ir apzināta bremzēšana un ka mēs nedarām… faktiski nesperam to soli uz invalīdu prasību apmierināšanu, bet tikai vilcinām laiku.

Un sakarā ar to es Pabrika kunga uzstāšanos gribētu papildināt ar priekšlikumu – tomēr nepieņemt šodien šo lēmuma projektu galīgajā variantā, bet nodot to Sociālo un darba lietu komisijai, lai frakcijas varētu šo lēmuma projektu papildināt ar prasību ratificēt arī fakultatīvo protokolu un saīsināt tos termiņus, kuri ir ierakstīti lēmuma projekta tekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi.

Ievērojot to, ka mūs šodien klausās ļoti daudz cilvēku, kuriem ir ļoti akūta un dziļi svarīga šī mūsu pievienošanās šai konvencijai, es vienkārši vēlos informēt, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde šā gada 12.maijā, pirms vairāk nekā divām nedēļām, izskatīja šo jautājumu un pēc mūsu priekšsēdētāja Roberta Zīles ierosinājuma vienprātīgi pieņēma ministriem un arī mūsu deputātiem saistošu lēmumu – atbalstīt pievienošanos konvencijai. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Paldies!”) Un mūsu deputātiem arī atbalstīt pievienošanos konvencijai. Un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk būs mūsu valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Protams, tas ir ļoti labi, un es esmu tiešām priecīgs, un mūsu frakcija ir priecīga. Mums jāpateicas Sociālo un darba lietu komisijai par to, ka virzās uz priekšu darbs attiecībā uz pievienošanos šai konvencijai.

Es nenosaukšu to cilvēku uzvārdus, kas šeit šodien uzstājās. Man gribētos tikai atsaukt jums atmiņā to, ka šī konvencija pirmām kārtām bija “iestrēgusi” Ministru kabinetā. Man ļoti gribētos, lai tie bijušie ministri, kas atrodas šeit, zālē, un kas bija atbildīgi par to, lai šī konvencija ātrāk nonāktu šeit, Saeimā, vienkārši atcerētos, ka paši… Es ļoti ceru, ka šodien viņi, šie bijušie ministri, arī nobalsos “par”. Taču man negribētos, lai mēs būtu tādi… nu, drusku ciniski (tagad ir populārs tāds vārds). Tad, kad tas dokuments atrodas Ministru kabinetā, mēs drusku piebremzējam un sakām: “Tas ļoti dārgi maksā, un mēs neesam gatavi to konvenciju ratificēt.” Bet, kad es vairs nesēžu ministra krēslā un varu brīvi izteikt… brīvāk izteikt savas domas, tad es esmu liels demokrāts.

Es būšu ļoti priecīgs, ja šeit visas šīs konvencijas tieši virzīsies… tā, kā šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamā debatēs runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Humānisms un vienlīdzīga attieksme maksā dārgi. To mēs visi zinām. Un šī kļūda ir jālabo – labāk vēlu nekā nekad. “Pilsoniskā Savienība” aicina jūs šo konvenciju parakstīt un ratificēt pēc iespējas ātrāk. Un atgādinu jums, ka rīt pulksten 12.00 Esplanādē notiek organizācijas “Sustento” rīkots pasākums, uz kuru esam aicināti arī mēs visi. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Apsveicam jūs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies deputātei Druvietei.

Debates slēdzam.

Godātie kolēģi! Balsosim par lēmuma projektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.

Turpinām Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Nākamais ir lēmuma projekts, kuru ir iesnieguši deputāti Silva Bendrāte, Ausma Ziedone-Kantāne, Ingrīda Circene, Dzintars Zaķis, Sarmīte Ķikuste un citi, – “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim mums ir jālemj par to, vai šis jautājums ir iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Nav iebildumu!”) Deputātiem nav iebildumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “…un jēgas arī nekādas!”) Vai deputāti vēlas izteikties par šo jautājumu?

Pirmā izteiksies deputāte Silva Bendrāte. Kā iesniedzēja. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Man tiešām ir liels gandarījums – arī frakcijas “Jaunais laiks” vārdā izsaku šādu gandarījumu –, ka mēs esam jau tik tālu tikuši, virzīdami uz priekšu Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Jo, kad mēs pirms pusotras nedēļas vai divām nedēļām saņēmām no “Sustento” vēstuli, ar kuru mūs informēja par to, ka Ministru kabinetā ir “iestrēdzis” šis jautājums, tad, protams, sagaidīja no mums aktīvu rīcību. Un “Jaunais laiks” nekavējoties arī reaģēja – mēs sagatavojām savu lēmuma projektu, kas uzdod Ministru kabinetam parakstīt šo konvenciju. Un, tā kā, protams, šis jau bija darba kārtībā iekļauts jautājums un mēs jau esam it kā daļēji par to lēmuši, es vēlētos tomēr pastāstīt par šo mūsu priekšlikumu un arī, protams, rosināt jūs nodot šo dokumentu izskatīšanai Saeimas komisijām, lai mēs varētu visus šos dokumentus apvienot un virzīt tālāk, jo mūsu iesniegtais lēmuma projekts ir ar mazliet citādiem termiņiem.

Tātad, kā mēs uzzinājām, Latvija ir viena no pēdējām… patiesībā palikusi pēdējā šīs konvencijas parakstīšanā un ratificēšanā: 129 valstis ir to parakstījušas, un no tām 27 jau ir to arī ratificējušas.

Mums šķita, ka konvencijas mērķis ir skaidrs – ka ir runa par cilvēkiem ar īpašām tiesībām. Ka šis mērķis ir veicināt un nodrošināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnīgi un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības; veicināt cilvēka cieņas ievērošanu. Šī konvencija nav nekādas ārkārtas saistības, tas ir patiešām cilvēktiesību dokuments. Tās 50 pantos izklāstītas civilizētā sabiedrībā pašsaprotamas lietas, jo nav pieļaujams, ka vienas un tās pašas cilvēktiesības un brīvības tiek attiecībā uz invalīdiem atzītas mazākā mērā (piemēram, tik pašsaprotamas tiesības kā tiesības uz dzīvību, uz personas brīvību un neaizskaramību, individuālu pārvietošanos, patstāvīgu dzīvesveidu un iekļaušanos sabiedrībā, vārda un uzskatu brīvību, tiesības uz izglītību, veselību, darbu, nodarbinātību, pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību, līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē un citas tiesības). Visgrūtāk varbūt būs īstenot 9.pantu, kuru jau arī Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Barčas kundze minēja, – to, kurā ir runāts par pieeju fiziskai videi, par transporta, informācijas un sakaru, to skaitā sakaru tehnoloģiju, pieejamību. Tomēr pakāpeniski arī šā panta prasības ir īstenojamas, un šīs pieejamības īstenošana noderēs arī veciem cilvēkiem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Konvencijas ieviešanu ir mēģināts vērtēt arī finansiāli, apgalvojot, ka tās īstenošanai būtu nepieciešams aptuveni 1 miljards latu. Taču šie aprēķini ir virspusēji jeb ļoti aptuveni, ļoti neprecīzi, un arī Labklājības ministrija to atzina, kad mēs šo jautājumu skatījām Sociālās drošības apakškomisijas sēdē.

Apbrīnojamā kārtā ir izrādījies, ka galvenā konvencijas parakstīšanas bremzētāja bija Tieslietu ministrija, kas, kā mums šķita, bija pat apmaldījusies, tā teikt, trijās priedēs. Jo tā nav bijusi spējīga apjaust, kura varētu būt konvencijas izpildi uzraugošā neatkarīgā institūcija. Mums likās pašsaprotami, ka tāda varētu būt arī Tiesībsarga institūcija.

“Jaunais laiks” uzskata, ka konvencijas parakstīšanu un pārējos ar to saistītos darbus ir iespējams virzīt straujāk uz priekšu, uzdodot Ministru kabinetam līdz šā gada 1.augustam parakstīt Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Šī konvencija, kolēģi, Latvijā skar 112 tūkstošus cilvēku, un tie ir nevis neredzami Latvijas pilsoņi, bet gan šīs valsts daļa, kura vēlas realizēt savas tiesības uz dzīvi! Tā ir teikts arī šajā “Sustento” vēstulē. Un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto lēmuma projektu. Kopīgi šos dokumentus skatot Sociālo un darba lietu komisijā, mēs varētu diskutēt par pašiem labākajiem termiņiem un pašu labāko variantu. (No zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Pirms sākam debates, atgādinu, ka mēs nupat jau esam pieņēmuši vienu lēmuma projektu par attiecīgo konvenciju.

Atklājam debates. Debatēs pirmā runās deputāte Aija Barča.

Es atvainojos, mēs šobrīd vēl runājam tikai par jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Es atvainojos.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tieši to es arīdzan gribēju pateikt: nupat mēs jau pieņēmām, nobalsodami ar 86 balsīm “par”, Saeimas lēmuma projektu, kura iesniedzēja bija Sociālo un darba lietu komisija. Un varēja būt pat vēl vairāk par šiem astoņdesmit sešiem deputātiem! Es tikai gribu paust savu izbrīnu par to, ka to piecu deputātu skaitā, kuri nepiedalījās balsojumā par šo lēmuma projektu, tātad par konvenciju, bija diemžēl… nolasīšu tūlīt… Atvainojiet, kolēģi, bet šoreiz tiešām nolasīšu!

Un kā pirmais man ir jānosauc cilvēks, kurš, uzstādamies tribīnē, stāstīja, cik ļoti nopietns šis jautājums ir, un dziļi brīnījās, kāpēc tas tā vēl nav izdarīts. Tas, lūk, ir cilvēks, kurš 2007.gada 30.martā, kad pirmajā piegājienā astoņdesmit viena valsts parakstīja šo konvenciju, bija ārlietu ministrs. Tas ir Pabrika kungs! (No zāles: “Kauns!”)

Kolēģi! Mums jau nav ko kaunināt, jo pēc iedvesmojošās runas Pabrika kungs zāli atstāja un viņa vienkārši pašreiz šeit nav.

Diemžēl man ir dziļi jābrīnās, ka starp kolēģiem, kuri neizteica savu gribu atbalstīt šo konvenciju, ir arī deputāts Ingmārs Līdaka no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, Ivans Ribakovs no frakcijas “Saskaņas Centrs”, frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētājs deputāts Dzintars Zaķis un PCTVL frakcijas deputāts Jakovs Pliners. Diemžēl, kolēģi, tāda ir tā balsojuma rezultātu izdruka, kuru mēs esam tiesīgi lasīt.

Es vēlos vēl pabrīnīties arīdzan par Tieslietu ministriju. Bet paldies TB/LNNK valdei, kura 12.maijā par to lēma!... Kā jau es teicu un kā uzsvēra arī mūsu komisijas deputāte Silva Bendrātes kundze, Tieslietu ministrija ir viena no tām, kas visu laiku aktīvi bremzē šīs konvencijas parakstīšanas gaitu.

Paldies par uzmanību, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā viens deputāts ir runājis “par”, otrs – “pret”. Tagad mums ir jābalso par to, vai Saeima piekrīt lēmuma projekta iekļaušanai šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 5, atturas – 40. Lēmuma projekts nav iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas kārtības rullis prasa, lai Saeima tagad izlemtu, vai lēmuma projektu iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Šo jautājumu mēs izlemsim balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 15, atturas – 30. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117.panta astotajai daļai uzskatāms par noraidītu.

Turpinām darbu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu, kurā lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Guntas Sokolovas atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu iecelt tiesnesi Guntu Sokolovu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amatā atkārtoti uz diviem gadiem.

Aicinu, kolēģi, arī jūs atbalstīt lēmuma projektu “Par Guntas Sokolovas atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Guntas Sokolovas atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Sandras Strences apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 6, atturas – 11. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Antras Zutes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam likumprojektu izskatīšanu.

Pirmais šīs sadaļas darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Aicinu pieņemt trešajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”, jo uz trešo lasījumu nav saņemts neviens deputātu priekšlikums. Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šo likumprojektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Tātad es aicinu balsot. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies par vienprātīgo atbalstu!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Sēdes vadītājas kundze! Dāmas un kungi! Izskatāmā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” dokumenta numurs ir 2453. Īstais ir slepens...

Pavisam komisijā ir saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 2.priekšlikumā ir izcēlies deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Pārejam tālāk pie nobeiguma lapām.

Tur ir 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbildīgā komisija Juridisko biroju ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi tā ideju deputāta Leiškalna priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un par 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

5.priekšlikumā ir iekļauts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, no kura ir paredzēts svītrot 198.panta septīto daļu. Komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

6. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi! Vairāk priekšlikumu par likumprojektu nav, tāpēc aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Šā dokumenta numurs ir 2454, un, kā jau priekšsēdētāja biedre teica, tas ir likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Komisija pavisam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

Pirmo no tiem ir iesniegusi deputāte Anta Rugāte. Tas ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 3.priekšlikumu par likuma 57.panta otro daļu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 4. – deputāta Leiškalna priekšlikumā, bet tomēr vēlreiz ir redakcionāli precizējusi. Aicinu atbalstīt arī šo.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 2455, un mēs skatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” trešajā lasījumā, par kuru komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja.

Arī 3.priekšlikums par likuma 3.pantu ir saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija 2.priekšlikumu ir atbalstījusi, iekļaujot to 5.priekšlikumā, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, bet 3.priekšlikumu vispār nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to mēs pārejam pie 5.priekšlikuma, kuru ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Paldies.

Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

2456 – tā mēs esam numurējuši sēdes vadītājas nosaukto likumprojektu, un par to atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to tūdaļ ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts, iekļaujot to 4. – deputāta Leiškalna priekšlikumā. Savukārt 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2., 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie un ļoti cienītās! Tātad jūsu priekšā ir likumprojekti Nr.2309 un Nr.2435 – “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Likumprojekti tika izskatīti Sociālo un darba lietu komisijā un atbalstīti bez iebildumiem. Tātad mums ir jāiet līdzi Eiropas laika garam, notikumiem un likumu korekcijām, tāpēc aicinu ar savām balsīm atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.J.Eniņš.

Priekšlikumus būtu vēlams iesniegt līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 679/Lp9 – likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”. Saeimas Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajam lasījumam, kā arī aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, mums ir jāizlemj jautājums par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Rasnačs.

Komisija arī lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 14, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas dienu.

Dz.Rasnačs.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam iesakām noteikt 2.jūniju, bet par izskatīšanas dienu Saeimas sēdē – 5.jūniju.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.jūnijs, izskatīšana – 5.jūnija sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.668/Lp9 – “Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums”.

Juridiskā komisija likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā un lūdz jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Kāposts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu par termiņu nav? Priekšlikumus tātad var iesniegt līdz 10.jūnijam.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (pirmais lasījums). Tas ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts. Un vienlaikus tiek skatīts arī otrs likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Arī to ir iesniedzis Ministru kabinets.

Un ir arī alternatīvs likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kuru sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies par man doto vārdu, sēdes vadītāja Muižnieces kundze!

Valdība kārtējo reizi ir iesniegusi divus likumprojektus – ārkārtīgi īsus tehniskus grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tie, protams, ir no dažādām ministrijām. Es tomēr lūgtu Valsts kanceleju turpmāk likumprojektus apvienot, kaut vai papīra taupīšanas nolūkos, un sūtīt vienu pilnvērtīgu grozījumu uz parlamentu.

Pirmais mums ir jāizskata valdības iesniegtais – “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (dokumenta numurs ir 2312). Es aicinu to noraidīt, jo komisija, apvienojot divus, ir izstrādājusi pati savu – alternatīvo likumprojektu.

Tātad aicinu noraidīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurš ir lasāms dokumentā Nr.2312 un kura reģistrācijas numurs ir 680/Lp9.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Mums tātad vispirms ir jābalso par pirmo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 680/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 43, atturas – 36. Likumprojekts nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Sēdes vadītājas kundze! Nākamo tagad skatīsim dokumentu, kura numurs ir 2315, – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Ar smagu sirdi komisijas vārdā aicinu to noraidīt, jo tas ir iekļauts nākamajā – alternatīvajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektu, kuru ir sagatavojis Ministru kabinets un kura reģistrācijas numurs ir 683/Lp9! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 35, atturas – 40. Likumprojekts nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Tagad sāksim skatīt komisijas izstrādāto. Patiesībā komisija ir valdības spožās idejas tikai apvienojusi vienā likumprojektā. Šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir skatāms dokumentā Nr.2438, un aicinu deputātus to vienprātīgi atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, balsosim par komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Komisija gaidīs priekšlikumus līdz šā gada 5.jūnijam.

Sēdes vadītāja.

Tātad termiņš ir šā gada 5.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2462 – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Iesniegti 410 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

2. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

I.Valers.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

4. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

5. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

6. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

7. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

8. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

9. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

10. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

11. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

12. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

13. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

14. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

15. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

16. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

17. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

18. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

19. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

20. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Nav iebildumu.

I.Valers.

21. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

22. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

23. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

24. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

I.Valers.

25. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

26. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

27. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

28. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

29. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

30. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

31. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

32. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

33. – tieslietu ministra priekšlikums – guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

34. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

35. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

36. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

I.Valers.

37. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

38. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

39. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

40. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

41. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

42. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 42. un 43.priekšlikumu.

I.Valers.

43. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

44. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

45. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

46. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

47. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

48. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

49. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Valers.

50. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

I.Valers.

51. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

52. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

53. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

54. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

55. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

56. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

57. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

58. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

59. – Juridiskās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

60. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 60. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Cik ilgi var muldēt?!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošo likumu kā aizstāvis kriminālprocesā var piedalīties ne tikai zvērināts Latvijas advokāts, bet arī jebkuras citas valsts pārstāvis – kaut vai Dienvidāfrikas Republikas –, ja Latvijai ar šo valsti ir parakstīts attiecīgs līgums. Eiropas Savienības pilsoņiem pat nav nepieciešams šāds speciāls līgums, ja tikai viņi ir saņēmuši attiecīgu kvalifikāciju šajā milzum lielajā valstī – teritorijā no Narvas līdz Lisabonai.

Paradokss slēpjas tanī, ka šādu tiesību nav tādam Eiropas Savienības iedzīvotājam kā Latvijas nepilsonim, kas ir ieguvis absolūti analoģisku kvalifikāciju, kāda, piemēram, ir potenciālam advokātam, teiksim, no Luksemburgas. Viņam šādu tiesību nav! Tā ir klaja diskriminācija pēc pilsonības pazīmes, un tā attiecas uz gandrīz pusi Latvijas mazākumtautību pārstāvju. Šāda diskriminācija ir nesamērīga, tai nav nedz leģitīma mērķa, nedz saprātīga attaisnojuma. Tāpēc es ierosinu atcelt to.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

I.Valers.

Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I.Valers.

61. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

62. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

63. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Valers.

64. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

65. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

66. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 67. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 66. un 67.priekšlikumu.

I.Valers.

68. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

69. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

70. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

71. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

72. – Juridiskās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

73. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74.priekšlikumu.

I.Valers.

75. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 76.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 75. un 76.priekšlikumu.

I.Valers.

77. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

78. – tieslietu ministra priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

79. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

80. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

81. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

82. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

83. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 83. un 84.priekšlikumu.

I.Valers.

85. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

86. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

87. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

88. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

89. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Arī 90. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ne jau pirmo reizi es no šīs tribīnes runāju par šo jautājumu – par legālās prezumpcijas ieviešanu mūsu Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Un ne reizi vien esmu skaidrojusi, kāds tad no tā varētu būt labums un ka šo konkrēto likuma normu ir izstrādājusi ļoti kompetenta komisija, kuras darbā piedalījušies gan ģenerālprokurors, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan speciālisti, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu. Turklāt šī redakcija ir ieguvusi vispārēju atbalstu speciālistu vidū.

Savukārt, lai pierādītu to, kāpēc tad mums ir vajadzīga legālā prezumpcija, manuprāt, nav jāizdomā nekas jauns. Jau mūsu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā diezgan pasenā intervijā 2006.gada 2.janvārī ir teikusi šādus vārdus: “Es visu laiku nenogurusi runāju par nepieciešamību ieviest legālo prezumpciju, kas darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu. Es biju gatava arī pati prezidenta likumdošanas iniciatīvas ietvaros iesniegt Saeimā atbilstošu projektu, taču visas valdības šos sešarpus gadus, kamēr esmu prezidente, pārliecināja mani: “Tūlīt mēs paši visu sagatavosim! Mums ir jāizveido darba grupa, jāiesaista eksperti.”” Pēc viņas teiktā, diemžēl līdz šim nezināmu iemeslu dēļ attiecīgs likumprojekts valdībā tomēr netika sagatavots, un tāpēc ir izveidojusies tāda absurda situācija, ka amatpersonas turpina ņirgāties par sabiedrību, stāstīdamas, kādas summas tās ir varējušas uzkrāt no algas vai no vecmāmiņu mantojuma. “Vai tiešām šie kungi domā, ka mēs ticēsim šādām pasakām? Vai padomju laikā viņi varēja uzkrāt miljonus? Es tomēr ceru, ka legālās prezumpcijas princips tiks ieviests un ka katrai amatpersonai pašai nāksies pierādīt savu ienākumu legalitāti. Ja tomēr viņa to pierādīt nevarēs, tad valsts iedarbinās attiecīgo sankciju mehānismu.” Tā sacīja Vaira Vīķe-Freiberga 2006.gadā.

Paskatīsimies, vai šodien ir kas mainījies. Vai ir zudusi nepieciešamība pēc šādas normas mūsu likumā? Un vai ir kas mainījies mūsu sabiedrības attieksmē pret mums, politiķiem, un pret to, ko mēs darām un kā mēs to vērtējam? Manuprāt, viss ir mainījies tikai uz slikto pusi, tāpēc varbūt spersim vienu soli sabiedrības uzticības atjaunošanas virzienā un atbalstīsim šo normu par legālās prezumpcijas ieviešanu mūsu Kriminālprocesa likumā!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Es nolasīšu 90.priekšlikuma tekstu, kas ir ļoti īss un lakonisks, jo visi varbūt tajā nav iedziļinājušies: “Papildināt 125.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, ja persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot šo finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes vai piederības likumību.””

Kolēģi, man liekas, ka tas, ko kolēģe Āboltiņa nupat argumentēja… Ieklausoties šajā tekstā liekas, ka tas viss ir pats par sevi saprotams, jo, ja mums likumdošanā būtu šāds pants, tad pierādījumu vākšana par nelegāli iegūtu mantu vai naudu pārietu uz šīs mantas vai naudas īpašnieku. Tad tieši viņam būtu jāpierāda, no kurienes tā manta vai nauda viņam ir radusies.

Šāda prakse nav nekas jaunizgudrots un pastāv ļoti daudzās valstīs, tāpēc es aicinu katru deputātu, kurš neatbalsta šo priekšlikumu, nākt šajā tribīnē un paskaidrot mums, kāpēc viņš to neatbalsta. Kādi ir argumenti? Es daudz par to esmu domājis, taču nespēju tos saredzēt. Tātad, Šmita kungs, ja jums ir pretargumenti, lūdzu, nāciet šeit, tribīnē! Nāciet šeit, tribīnē, arī Dobeļa kungs, ja jums ir kādi argumenti! Nāciet un pasakiet, kāpēc jūs to neatbalstāt. Taču, ja jūs to atbalstāt, tad visi balsosim “par”. Komisija diemžēl – es gan nesaprotu, kāpēc – to nav atbalstījusi. Varbūt deputāti nebija atnākuši uz komisijas sēdi?

Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Taču, ja kāds to neatbalsta, tad lai viņš nāk un argumentē, kāpēc neatbalsta. (No zāles dep. J.Dobelis: “Sēdies, divi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītāj! Paldies, Kariņa kungs! Es nezinu, kāds šeit tam visam ir sakars ar Kriminālprocesa likumu, jo jau šobrīd likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” liek iedzīvotājiem, kuri, pēc Finanšu ministrijas vai pēc Valsts ieņēmumu dienesta domām, tērē vairāk nekā saņem un kuriem ir neskaidras izcelsmes manta – un nav svarīgi, vai tas ir dārgs automobilis vai dzīvoklis… Tās visas lietas ir reģistrējamas… Jau šobrīd Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests liek cilvēkiem iesniegt papildu deklarāciju, tā ka šī pierādīšana jau ir spēkā… Turklāt attiecībā uz šiem cilvēkiem jau tiek veikts nodokļu audits. Pilns nodokļu audits, kas rada ārkārtīgi smagas sekas, to skaitā arī milzīgus uzrēķinus par šiem nesamaksātajiem nodokļiem. Un šis tad nu ir tas gadījums, kad personai pašai ir jāpierāda, no kurienes viņa šos ieņēmumus ir guvusi. Nespējot to pierādīt, viņai ir jāsamaksā nodoklis vairākkārt kopā ar sodu. Tā ka šobrīd tas viss jau pastāv…

Ja mēs runājam par to, vai šīs darbības pēc nodokļu audita veikšanas un attiecīgās uzrēķina nomaksas ir kriminālsodāmas vai nav kriminālsodāmas, tas jau ir kriminālistikas zinātņu pārstāvju, juristu, debašu jautājums, bet jau šobrīd neviens nevar plātīties ar mantu, kuru nav nopelnījis godīgā ceļā, un viņam ir jāsniedz pilna atskaite.

To es gribēju jums pateikt, Kariņa kungs! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 90.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 50, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

91. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

92. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

93. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

94. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

95. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

96. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

97. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

Arī 98. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Nav iebildumu.

I.Valers.

99. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

100. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

101. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

102. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 103.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 102. un 103.priekšlikumu.

I.Valers.

104. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

105. …

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs! Es lūdzu jūs pieteikties debatēs savlaicīgi. Turpiniet, lūdzu! (Buzajevs runā no zāles. No zāles: “Tālāk!”)

Turpiniet, lūdzu, par 105.priekšlikumu!

I.Valers.

105. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

106. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

107. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

108. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

109. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

110. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

111. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

112. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

113. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Nav iebildumu.

I.Valers.

114. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

115. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

116. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

117. – tieslietu ministra priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

118. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

119. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

120. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

121. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

122. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

123. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

124. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

125. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

126. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

127. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

128. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 130. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

129. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

130. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 130.priekšlikumu? Lūdz balsojumu par 130.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 6, atturas – 20. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

131. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

132. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

133. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

134. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Lūdzu deputātus savstarpējās sarunas veikt klusāk, lai varētu dzirdēt runātājus no tribīnes!

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

135. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

136. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

137. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

138. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

139. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 140. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 139. un 140.priekšlikumu.

I.Valers.

141. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

142. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

143. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

144. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

145. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Lūdzu ziņotāju pārtraukt šobrīd ziņojumu. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Mēs darbu ar likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Pirms tiek darīti zināmi reģistrācijas rezultāti, mēs šodien jubilejā sveicam deputāti Inu Druvieti! (Aplausi.)

Tagad – paziņojumi.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi, Tautsaimniecības komisijas dalībnieki, lūdzu uz sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35 – 106.telpā. Lūgums ierasties precīzi, jo ir uzaicinātie!

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu 426.telpā – Juridiskās komisijas sēžu zālē – uz tikšanos ar lietuviešu delegāciju. Aicinu mums piebiedroties arī visus tos, kuri ir Deputātu grupā sadarbībai ar Lietuvas parlamentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Es tomēr gribētu paust savu neizpratni par to, ka mēs neizskatījām un nebalsojām par 104. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu. Tas ir priekšlikums pazemināt no 18 līdz 14 gadiem to cilvēku vecumu, kuriem obligāti jāparaksta protokols. Tā ir ļoti nopietna lieta, kas skar bērnu tiesības. Es tomēr aicinu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju pirms likumprojekta trešā lasījuma uzmanīgi izskatīt šo priekšlikumu un dot attiecīgas rekomendācijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Buzajeva kungs.

Atgādinu, ka paziņojumi ir sniedzami par tādiem jautājumiem, kas attiecas uz citām lietām – tādām, kas nav darba kārtībā. Jūsu paziņojums attiecās uz darba kārtības jautājumu.

Un aicinu arī pārējos kolēģus debatēs vienmēr pieteikties savlaicīgi, kā arī balsojumus ierosināt savlaicīgi, lai mēs varētu visu izlemt.

Nākamajam paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde tūliņ pat – komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Gundars Daudze, Vaira Paegle, Sergejs Dolgopolovs, Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Baiba Rivža, Artis Pabriks un Jānis Tutins.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām darbu.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Esam tikuši līdz 146.priekšlikumam.

Lūdzu!

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

146. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

147. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 148.priekšlikumā, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 147. un 148.priekšlikumu.

I.Valers.

149. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

150. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

151. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

152. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

153. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

154. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

155. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas iesniegtajā 156.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 155. un 156.priekšlikumu.

I.Valers.

157. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

158. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

159. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

160. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

161. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

162. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

163. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

164. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

165. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

166. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

167. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

168. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 169. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 168. un 169.priekšlikumu.

I.Valers.

170. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

171. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

172. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

173. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

174. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

175. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

176. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

177. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas iesniegtajā 178.priekšlikumā, kurš komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 177. un 178.priekšlikumu.

I.Valers.

179. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

180. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

181. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

182. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

183. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

184. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

185. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

186. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

187. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

188. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

189. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

190. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 190. – tieslietu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. – tieslietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 17, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

191. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 192. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 191. un 192.priekšlikumu.

I.Valers.

193. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

194. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

195. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

196. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

197. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

198. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

199. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

200. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

201. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

202. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

203. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

204. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

205. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

206. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

207. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

208. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

209. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 210. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 209. un 210.priekšlikumu.

I.Valers.

211. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

212. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

213. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

214. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

215. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

216. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

217. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

218. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

219. – tieslietu ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 220. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 219. un 220.priekšlikumu.

I.Valers.

221. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

222. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 222.priekšlikumu, ko iesniedzis tieslietu ministrs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 33, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

223. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

224. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

225. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Valers.

226. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 226.priekšlikumu. Debatēt pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! 226.priekšlikuma būtība ir tāda, ka Tautas partija piedāvā likvidēt iespēju sadalīt Kriminālprocesu, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

Un tas pamatojums, ko mēs dzirdējām Juridiskajā komisijā, bija tāds, ka tādējādi tiesājamam varētu rasties vairākas sodāmības.

Es gribētu atgādināt, ka katra nākamā soda noteikšanā tiesa ņem vērā gan nozieguma atkārtošanos, gan arī iepriekšējās sodāmības. Tādējādi, ja tiek saglabāta Kriminālprocesa pašreizējā norma un netiek atbalstīts šis priekšlikums, tad tiesājamā stāvoklis no tā nekādā veidā nemainās, bet ieguvums, kas tiktu panākts, saglabājot Kriminālprocesā esošo normu, būtu tāds, ka sodu kaut vai par vienu šīs personas izdarītu nozieguma epizodi varētu noteikt ātri un taisnīgi. Un tieši soda neizbēgamība un tā ātra noteikšana ir tas, kas Kriminālprocesā būtu jāsaglabā.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Deputāts Štokenbergs tikko ļoti precīzi izskaidroja šā grozījuma būtību un tā pieņemšanas juridiskās sekas, un šis ir viens no tiem pantiem, kuram ir arī politiskās sekas. Tāpēc ir visai dīvaini, ka ļoti pieredzējusī Tautas partija, kura ir slavena ar saviem kompetentajiem juristiem un ar savu it kā kompetento rīcību visās sfērās, piedāvā svītrot no panta, kurš saucas “Pirmstiesas kriminālprocesa sadalīšana”, vienīgo sadaļu, kas šajā pantā attiecas uz kriminālprocesa sadalīšanu.

Jautājums: kāpēc tas notiek tieši šobrīd, tieši tagad? Kāpēc pēkšņi Tautas partija, kura iesniedza šim likumam tik daudzus grozījumus, lielāko daļu no tiem atsauca? Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu piekrita speciālistu viedoklim, ka nebūtu pareizi svītrot šo panta daļu, un neatbalstīja šo priekšlikumu. Pēc tam sekoja nākamā darbība. Juridiskā komisija, kas ir nākamā instance, kas šajā namā vēlreiz izskatīja šo pantu un nobalsoja jau pilnīgi citādāk, – tātad atbalstīja šo priekšlikumu.

Atbilde ir pavisam vienkārša: mums joprojām ir aktuāli divi kriminālprocesi, kur ir daudzas epizodes, kuras ir sarežģīti izskatīt un kurās varētu tikt piemērots tieši šis pants, lai lietu pabeigtu saprātīgā termiņā. Es nebaidīšos arī no šīs tribīnes nosaukt tās lietas. Tā ir lieta, kas attiecas uz Ventspili, un tā ir digitālās televīzijas lieta. Un tam ir politisks iemesls, kāpēc tiek piedāvāts šo panta daļu svītrot. Vai mēs šeit risinām jautājumu pēc būtības vai risinām to politiski?

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vai šo var piemērot ar atpakaļejošu datumu?”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

I.Valers.

Jā. Arī komisijā par šo jautājumu bija diskusija. Tas ir Tautas partijas frakcijas un Advokātu padomes kopīgi sagatavots priekšlikums, bet, ja mēs runājam par Ventspils lietu, tad šī lieta jau sen būs izskatīta, kad šis likumprojekts stāsies spēkā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 226. – Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 26, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

227. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! 227.priekšlikumā Tautas partija un droši vien arī Advokātu kolēģija kopīgi ir piedāvājusi sekojošo. Turpmāk, ja pirmstiesas izmeklēšanas procesa laikā kļūst zināms, ka ir kāda persona, kas ir izdarījusi noziegumu, vai arī pats apsūdzētais ir izdarījis jaunu noziegumu, tad turpmāk lēmumu par jauna kriminālprocesa uzsākšanu, par šāda procesa izdalīšanu no esošas krimināllietas, būs iespējams pārsūdzēt. Tā ir absolūti absurda juridiskā norma, kas aizdomās turētajam ļautu pārsūdzēt kriminālprocesa uzsākšanu pret viņu.

Un tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates tiek slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

I.Valers.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 227.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

228. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

229. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

230. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

231. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

232. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

233. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 234. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 233. un 234.priekšlikumu.

I.Valers.

235. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

236. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 237. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 236. un 237.priekšlikumu.

I.Valers.

238. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

239. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

240. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

241. – deputāta Dzintara Jaundžeikara priekšlikums – komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. – deputāta Jaundžeikara priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

242.priekšlikums, manuprāt, vairs nav balsojams, jo…

Sēdes vadītāja.

Ir balsojams!

I.Valers.

…jo 242. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Debatēs runās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man vakar kādā intervijā žurnālists jautāja: “Tagad tik daudzi runā par to, kā politiķi ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbu. Kā tad viņi tajā iejaucas, kā tad viņi to kavē un kā tad tiem cilvēkiem, kuri stāv blakus politikai, ir iespējams ietekmēt šo darbu?” Tikko jūs to redzējāt, kādā veidā tas notiek! Mēs paši to nodemonstrējām – turklāt nodemonstrējām visabsurdākajā veidā, kādu vien šajā zālē var iedomāties. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nav ne vienam, ne otram taisnība!”)

Paņemiet tagad šo likumprojektu, tā 410.pantu, un izlasiet! 410.pants saucas “Kriminālprocesa izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu”. Izlasiet arī to daļu, ko jūs tagad izslēdzāt! 410.pants ar šādu saturu ir pastāvējis ne tikai šajā jaunajā Kriminālprocesa likumā. Tas ir pastāvējis arī Latvijas PSR Kriminālkodeksā, un tā piemērošana nav bijusi visai bieža.

Tas, ko piedāvāja prokuratūra šajā ceturtajā sadaļā, kuru jūs tagad izsvītrojāt, bija precizēt, kuri tad ir tie smagie noziegumi vai sevišķi smagie noziegumi, uz kuriem tas neattiektos. Jūs to šobrīd kaut kādās dīvainās bailēs vai ar kaut kādu pilnīgi nesaprotamu motivāciju izsvītrojāt. Šis ir pants, kuru pozīcija sauc par “stukaču likumu”, bet opozīcija – par “antimafijas likumu”. Un tas ir likums, kurš visu laiku ir normāli strādājis un kuru prokuratūra gribēja precizēt.

Un nu es atgriezīšos pie tā, kā tad mēs kavējam šo darbu. Šis ir spilgts piemērs, kā strādā valdošā koalīcija un kā tas viss notiek. Tieši tāpat šis likumprojekts… šis 4.pants bija tas, kāpēc Kriminālprocesa likums tika atvērts. Tas mūsu parlamentā tika iesniegts pagājušā gada janvārī. Tad, kad tas nonāca Juridiskajā komisijā, komisijas vadītājs pēkšņi sacēla ļoti histērisku brēku: “Nu mēs tagad viens par otru “stukačosim”! Vai tad Tieslietu ministrija… (lai gan likums nāca no valdības)… tagad to pieļaus? Mēs to nevaram! Metīsim šo koncepciju atpakaļ!” Ļoti ilgi tā šis likumprojekts nostāvēja… vismaz kādu brītiņu. Tad sākās visas slavenās debates, un tā tas nonāca līdz Godmaņa valdības veidošanai, kad Ivars Godmanis kā premjera amata kandidāts teica: “Nē, mēs šo jautājumu atrisināsim! Mēs izveidosim darba grupu un to atrisināsim.”

Jau janvāra sākumā šī redakcija, kura tagad būtu bijusi jāatbalsta ar mūsu balsojumu, bija sagatavota. Savukārt tad tā meistariski netika laista ārā no Ministru kabineta vismaz līdz februāra vidum. Februāra vidū beidzot kāds to uzdrīkstējās darīt, un cilvēki, kuri atbild par to, lai šis likums tiktu virzīts tālāk, atnāca uz parlamentu. Pēc tam tas ļoti ilgu laiku nenonāca līdz mūsu apakškomisijai. Un tad beidzot mēs visi apakškomisijā drosmīgi nolēmām: “Jā, šis likums ir labs! Tas ir papildināts ar normu, kas tiešām ir nepieciešama norma, kā, lemjot jautājumu par soda piemērošanu vai nepiemērošanu, būtu izlemjams jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu. Tas tiešām ir ļoti būtisks un vērtīgs papildinājums.” Bet vai tāpēc vajadzēja šo likumprojektu “marinēt” pusotru gadu? Baidos, ka ne. Un ko jūs izdarījāt šodien? Nu taču prokurors joprojām to var darīt… Bet jautājumu par to, ko darīt ar noziedzīgi iegūtu mantu, viņš nevarēs izlemt, jo tā jūs paši ar savām rociņām nupat nobalsojāt. Pirms jūs akli izpildāt kādu politikai tuvu stāvošu cilvēku lūgumus vai aizrādījumus, nu izlasiet taču, kas ir rakstīts šajā likumā!

Tā ka es aicinu pārbalsot iepriekšējo (man, protams, ir jāuzraksta attiecīgs iesniegums) un atbalstīt šo – 242.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Āboltiņas kundze, mēs vēl par 242.priekšlikumu neesam balsojuši. Mēs tagad par to debatējam.

Tātad turpinām debates. Debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītāj!

Kas ir noticis šobrīd? Deputāts Jaundžeikars 241.priekšlikumā ir ierosinājis izslēgt likumprojekta 4.pantu pirmā lasījuma redakcijā. Savukārt 242.priekšlikumā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir šo pašu likumprojekta pantu izteicis citā redakcijā. Nav jau no likuma izslēgts 410.pants. Tas ir pilnīgi absurdi! Līdz ar to, protams, mēs vairāk runājam par jautājumu, kā likuma pantu nosaukt – vai to nosaukt par “antimafijas” likumu vai par “stukaču” likumu –, bet esam ārkārtīgi maz domājuši par pašu šo saturu. Un ko es šajā gadījumā darītu, ja man būtu teikšana? Varbūt uz trešo lasījumu to izdarīšu – iesniegšu priekšlikumu 410.pantā ierakstīt (pēc analoģijas ar Latvijas Republikas Satversmi): “Prokurors uz īpaša likuma pamata var atbrīvot…” – un tālāk, kā ir tekstā. Īpašais likums ārkārtīgi precīzi minēts Latvijas Republikas Satversmes 45.pantā, kur runāts par Valsts prezidenta tiesībām apžēlot jau notiesātus noziedzniekus.

Ārkārtīgi precīzi pateikt, kurā situācijā kas ir piemērojams; kas notiek ar noziedzīgā ceļā iegūto mantu, ja atbrīvo līdzvērtīgus noziedzniekus… Neapšaubāmi, ir vajadzīga tāda norma, bet tā nav norma, kuru var Kriminālprocesa likumā ierakstīt divos teikumos.

Desmit gadus… nu, desmit gadus nē, bet vismaz gadu to muļļāt medijos un nepiedāvāt nevienu reālu, saprotamu risinājumu?… Tāpēc es tagad aicinu atbalstīt tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es gribētu pilnībā pievienoties cienījamās Solvitas Āboltiņas viedoklim, kā arī piebilst, ka 241.priekšlikumu nedz apakškomisijā, nedz komisijā pat neviens deputāts nelika uz balsošanu. Tātad tā bija tāda spēle, lai opozīcija klusi sēdētu, un bija sazvērestība pozīcijas frakcijām, kā arī viņu piekritējiem, kas nobalsoja par šo iepriekšējo priekšlikumu. Acīmredzot tas ir politisks solis. Un visas bažas, kas bija izskanējušas sabiedrībā, – ka Saeimas vairākums atbalsta mafiju un mafiozas lietas… tas ir lielisks pierādījums tam.

Ja runā par nākamo, 242.priekšlikumu, tad jāteic, ka būtu ļoti dīvaini, ja mēs nobalsotu un atbalstītu šo priekšlikumu par to pašu pantu, kuru tikko izsvītrojām no likuma. Bet PCTVL frakcija tomēr balsos “par”. Kaut gan šis priekšlikums, skatot atsevišķi no iepriekšējā balsojuma, ļoti samazina prokuratūras iespējas salīdzinājumā ar to, par ko mēs nobalsojām pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas, ko mēs nupat no cienījamā deputāta Kārļa Leiškalna dzirdējām par vēl viena speciāla likuma radīšanu, – tas ir tās spēles turpinājums. Tās spēles turpinājums divu gadu garumā. Kalvīša valdības ierosinātais likumprojekts, kas te šodien tiek noraidīts. Pēc diviem gadiem.

Es gribētu atgādināt tiem bijušajiem Kalvīša valdības ministriem, kuri šodien ir te, zālē, – Oskaram Spurdziņam, Baibai Rivžai, Dagnijai Staķei… Jūs bijāt tie, kas šo priekšlikumu atbalstīja valdības sēdē 2007.gada janvārī. Kas ar jums ir noticis? Es gribētu atgādināt tiem Juridiskās komisijas deputātiem, kuri tieslietu ministra priekšlikumu bez debatēm atbalstīja Juridiskās komisijas sēdē. Kas ir noticis jūsu galvās pa šīm divām nedēļām? Kādi ir bijuši tie iemesli, kas ir likuši jums mainīt savu viedokli?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mēs debatējam par konkrēto priekšlikumu, un šis ir 242.priekšlikums.

Pirmām kārtām es gribētu lūgt: iemācieties, mīļie draugi, orientēties likumprojekta tabulā! Pirmais stabiņš – tā ir spēkā esošā likuma redakcija. Otrs stabiņš – tā ir pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija. Un trešais stabiņš – tie ir mūsu priekšlikumi. Vai tad nav saprotamas tik vienkāršas lietas?! Nu, un tagad paskatīsimies… Balsojumam par 241.priekšlikumu nebija absolūti nekādas nozīmes. Ja mēs nobalsojam “par” – vairākums nobalsoja “par” –, tad tiek izslēgts no otrā stabiņa, nevis no pirmā stabiņa kaut kas. Vismaz tik daudz taču vajadzētu saprast!

Un, ja runājam par 242.priekšlikumu, tad jāteic, ka 242.priekšlikums arī izslēdz visu, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Un 242.priekšlikuma redakcija ir labāka gan par to, kas ir spēkā, gan par to, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā. Vai tad tas nav saprotams?

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Leiškalns – otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Štokenberga kungs! Man gan jāteic, ka es neesmu bijis Kalvīša kunga padomnieks nevienā no Kalvīša kunga valdībām un neesmu gatavojis šādus likumprojektus. Un ar tām normām, kas šeit ir ierakstītas, esmu iepazinies tikai un vienīgi tad, kad tie materiāli tika izdalīti pirmo reizi, – pirms pirmā lasījuma.

Tiešām par attiecīgo pantu jāteic, ka tā norma ir ārkārtīgi īsa. Šobrīd tieslietu ministrs piedāvā garāku normu. Es jau teicu, ka tolaik, kamēr mēs te diskutējām, kā to likumu nosaukt, Ministru kabinets, konkrēti Tieslietu ministrija, varēja izstrādāt īpašu likumu, jo šī norma ir ārkārtīgi būtiska un tā nav, kā daži saka, piemērojama dažām personām politiskas konjunktūras dēļ. Tas ir ārkārtīgi smalks likums, kas risina veselu virkni lietu.

Līdz ar to mans aicinājums būtu, protams, izstrādāt šādu likumu. Taču es vēlreiz atgādināšu – un to arī Rasnača kungs teica –, ka, izsvītrojuši šo likumprojekta pantu un atbalstījuši 242.priekšlikumu, mēs ieraudzīsim otrā lasījuma redakciju likuma 410.pantam, neko vairāk un neko mazāk. Mēs vienkārši izmetam drusciņu iztērētas tintes, lai tā vietā ieliktu drusciņ vēl vairāk tintes.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates slēdzu. Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

I.Valers.

Komisijas vārdā gribu teikt, ka komisija ir atbalstījusi 242.priekšlikumu. Aicinu Saeimu atbalstīt to!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 242.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

I.Valers.

243. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

244. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

245. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

246. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

247. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

248. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotajā 249.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 248. un 249.priekšlikumu.

I.Valers.

250. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

251. – Juridiskās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

252. – tieslietu ministra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotajā 253.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 252. un 253.priekšlikumu.

I.Valers.

254. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Valers.

255. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

256. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

257. – Juridiskās komisijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Valers.

258. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

259. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

260. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

261. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

262. – tieslietu ministra priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

263. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – komisijā atbalstīts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 38.laidienā