• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.2008., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/176373

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 3.jūnijā

Vēl šajā numurā

05.06.2008., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 2.jūnijā

 

TM: Par Valsts probācijas dienesta klientu reibuma stāvokļa pārbaudi

2.jūnijā Ministru kabinets pieņēma alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pašlaik VPD amatpersonām nav noteiktas tiesības pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.

Taču ļoti bieži probācijas klienti ierodas VPD, piespiedu darba izpildes vietā vai uz dienesta programmām, atrodoties šo vielu ietekmē. Tādēļ šādos brīžos darbs ar probācijas klientu ir apgrūtināts vai nav iespējams vispār.

Uzraudzības laikā dienesta darbinieka uzdevums ir gan motivēt probācijas klientu risināt savas problēmas, kuras kļuvušas par cēloni noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, gan veikt kontroli, kā probācijas klients ievēro likumā noteiktos vai tiesas un prokurora uzliktos pienākumus. Ja probācijas klients atrodas reibuma stāvoklī, tad adekvāta informācijas uztvere no viņa puses ir neiespējama, kas lielā mērā kavē efektīvu dienesta funkciju īstenošanu un resursu izmantošanu.

Jaunie noteikumi regulēs alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes kārtību ārstniecības iestādēs un kārtību, kādā policijas vai pašvaldības policijas darbinieks, vai VPD amatpersona pārbaudīs personas ar mērierīcēm alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā.

Noteikumi garantēs savlaicīgu un vienotu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārbaudes kārtību dienestā, kas savukārt nodrošinās efektīvu VPD funkciju īstenošanu un resursu izmantošanu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par precizētiem pārtikas preču marķēšanas noteikumiem attiecībā uz alergēniem

Valdība 2.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.964 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi””.

Noteikumi nepieciešami, lai tiktu ieviestas izmaiņas prasībās attiecībā uz dažām pārtikas sastāvdaļām.

Noteikumi paredz, ka dažas pārtikas preču sastāvdaļas – alergēni vai no tiem atvasinātas vielas – tiek izņemtas no alergēnu saraksta, jo, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumiem, šīs vielas nevar izraisīt alerģiskas blakusparādības. Līdz noteikumu pieņemšanai šīm vielām bija piešķirts tikai pagaidu atbrīvojums no marķēšanas prasību piemērošanas.

 

ZM: Par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas kārtību

Valdība 2.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas prasības un kontroles kārtība”.

Noteikumi nepieciešami, lai noteiktu audzēšanas un uzglabāšanas prasības tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas marķēt produkciju, apliecinot, ka tā ir izaudzēta, lietojot integrētās audzēšanas metodes.

2006.gada nogalē Eiropas Komisija (EK) akceptēja Latvijas izstrādāto priekšlikumu par valsts atbalstu tām augļu un dārzeņu saimniecībām, kuras savā ražošanas procesā ievēro integrētās ražošanas nosacījumus jeb ražo produktus, izmantojot vidi saudzējošus pasākumus, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus nodrošinot augu aizsardzības pasākumus. Komisija savā atzinumā norādīja, ka šāds atbalsts turpmāk būtu jāparedz Lauku attīstības programmā 2008.–2013.gadam.

Noteikumi tika izstrādāti, lai radītu tiesisko pamatu šādam atbalsta pasākumam. Šim nolūkam tika veikti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kurā tika noteikta lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas definīcija un deleģējums MK noteikt lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī šo saimniecību kontroles kārtību. Normatīvajā dokumentā noteikta kārtība, kādā audzētājs, kurš vēlas audzēt produktus, izmantojot integrēto audzēšanas metodi, reģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), kā arī kārtība, kādā notiek šo audzētāju kontrole un produkcijas marķēšana.

Audzētājam, kurš vēlas nodarboties ar augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu integrēto audzēšanu, līdz 2008.gada 1.augustam jāiesniedz iesniegums VAAD. Turpmākajos gadus šāds iesniegums jāiesniedz līdz 15.maijam.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par prasībām akvakultūras uzņēmumu atzīšanai

Valdība 2.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic akvakultūras komersanta uzņēmuma un pārstrādes komersanta uzņēmuma atzīšanu uzņēmējdarbībai, uzņēmuma reģistrāciju un reģistra datu uzturēšanu. Normatīvais akts nosaka arī dzīvnieku veselības nosacījumus, lai veiktu akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu piedāvājumu tirgū.

Fiziska vai juridiska persona, kura nav atzīta kā akvakultūras nozares uzņēmums, ja ūdens dzīvnieki tajā tiek turēti bez nodoma tos piedāvāt tirgū, iesniedz iesniegumu Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), lai reģistrētu iekārtas un aprīkojumus. Tāpat fiziskai vai juridiskai personai jāreģistrē audzētavas makšķerēšanai un akvakultūras nozares uzņēmums, kas piedāvā tirgū akvakultūras dzīvniekus lietošanai pārtikā.

Akvakultūras nozares uzņēmumu un pārstrādes uzņēmumu PVD neatzīst un atzīšanas numuru nepiešķir, ja šo uzņēmumu darbība var radīt nepieļaujamu risku infekcijas slimību izplatībai uz citām audzētavām. Pirms tiek pieņemts lēmums par atzīšanas procesa pārtraukšanu un atzīšanas numura neizsniegšanu, PVD amatpersona, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju akvakultūras nozares uzņēmumā vai pārstrādes uzņēmumā, nosaka riska mazināšanas pasākumus, kā arī attiecīgās darbības organizēšanu citā vietā. PVD amatpersona atzīšanas numuru piešķir, ja akvakultūras nozares uzņēmuma vai pārstrādes uzņēmuma operators veic visus infekcijas slimību izplatīšanās riska mazināšanas pasākumus.

Tāpat dokumentā noteikta arī akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu ievešanas kārtība Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm un norādīta minimālā informācija, kas jāziņo dalībvalstīm, ja valstī tiek konstatēta kāda no noteikumos minētajām infekcijas slimībām. Noteikumi nodrošinās labvēlīgas sociālās izmaiņas sabiedrības veselībā un pārtikas drošībā.

Normatīvais akts uzņēmējdarbības vidi skars tikai tajā gadījumā, ja tiks konstatēta kāda no akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām. Tāpat noteikumi pozitīvi ietekmēs vidi, mazinot infekciju risku un uzlabojot piesārņojuma kontroli.

Noteikumos paredzēto normu izpildi nodrošinās PVD.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku barības aprites likumu

Valdība 2.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumu “Dzīvnieku barības aprites likums”.

Likums paredz Ministru kabinetam (MK) pilnvarojumu noteikt prasības barības apritē iesaistītajām personām un uzņēmumiem, kā arī barības apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst barības apritē iesaistīto uzņēmumu, ja tajā nodrošināta barības un ārstnieciskās barības ražošanas, iepakošanas, izplatīšanas, uzglabāšanas, ievešanas un izvešanas atbilstība normatīvo aktu prasībām. Reģistrētos un atzītos uzņēmumus Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” iekļauj barības apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrā.

Likumā noteikts, ka barību importēt Latvijā un eksportēt no Latvijas drīkst tikai barības apritē iesaistītā persona, kuras uzņēmums ir reģistrēts un atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Tāpat likums nosaka, ka barības aprites valsts uzraudzību un kontroli veic PVD, kura inspektori ir tiesīgi apturēt barības apritē iesaistītā uzņēmuma darbību, ja konstatēti barības apriti regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi.

Likums arī paredz Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic dzīvnieku barības laboratorisko kontroli, kā arī references laboratorijas akreditācijas kārtību, funkcijas un pienākumus.

Likums stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!