Par 7. Baltijas jūras valstu galotņu samitu Rīgā

Par Baltijas jūras valstu padomes prioritātēm un tālāko darbu

4.jūnijā Rīgā Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā tika pieņemta deklarācija par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) reformu, kurā definētas organizācijas ilgtermiņa prioritātes, kā arī Baltijas jūras valstu samita priekšsēdētāja secinājumu dokuments, kurā atspoguļoti sasniegumi un aktivitātes Latvijas prezidentūras laikā BJVP, kā arī nākotnes perspektīvas definētajās prioritārajās jomās.

Turpmākos gadus BJVP prioritātes būs:

• vide (iekļaujot klimata izmaiņas),

• ekonomiskā attīstība (iekļaujot inovācijas, konkurētspēju, labvēlīgu biznesa vidi, uzņēmējdarbības veicināšanu, jūras ekonomiku, transportu, loģistiku u.c.),

• enerģētika (iekļaujot enerģētisko drošību, efektivitāti, atjaunojamos energoresursus, enerģijas ietekmi uz vidi u.c.),

• izglītība un kultūra (iekļaujot Eirofakultātes konceptu, studentu un akadēmiķu mobilitāti, zinātnes un izpētes tīklu kapacitātes celšanu un reģionālās identitātes veidošanu),

• civilā drošība un humanitārā dimensija (iekļaujot cīņu pret cilvēktirdzniecību, bērnu tiesību aizsardzību, kodoldrošību, jauniešu lietas, tolerances veicināšanu u.c.).

Prioritātes īstenos ekspertu grupas, kurās iesaistīti gan valsts, gan nevalstisko institūciju pārstāvji, nosakot skaidru mandātu, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus un laika rāmi. Šobrīd pastāvošās darba grupas tiks likvidētas vai pārveidotas par ekspertu grupām. Priekšlikumus un lēmumus par ekspertu grupu izveidi pieņems BJVP Vecāko amatpersonu komiteja.

Deklarācijā paredzēta arī BJVP pastāvīgā sekretariāta pārstrukturēšana, lai veicinātu finansējuma piesaisti un sekmētu projektu izstrādi un to īstenošanu. Sekretariāta darbinieki tiks piesaistīti konkrētiem projektiem un iniciatīvām, kas vērstas uz definēto prioritāšu īstenošanu.

Izvirzītās prioritātes un to īstenošanas metodes regulāri tiks pārskatītas un izvērtētas.

Deklarācijā noteikts, ka turpmāk “īpašie dalībnieki” un “stratēģiskie partneri” tiks apvienoti vienā jēdzienā un dēvēti par “stratēģiskajiem partneriem” ar mērķi veicināt savstarpējo sadarbību un koordinēt dažādas aktivitātes, īpaši prioritārajos virzienos.

BJVP turpinās saskaņot pasākumus ar Ziemeļu ministru padomi, Barenca–Eiroarktikas padomi, Arktikas padomi un Ziemeļu dimensijas partnerībām, kā arī padziļināt sadarbību ar Eiropas Savienības programmām, tai skaitā Eiropas kaimiņpolitiku un transnacionālām programmām. Eiropas Komisijas dalība BJVP nodrošinās regulāru informācijas apmaiņu attiecībā uz Baltijas jūras reģiona stratēģiju ES.

Nākamajai – Dānijas – prezidentūrai būs jānodrošina šo lēmumu nostiprināšana BJVP un BJVP sekretariāta nolikumos un citos normatīvajos aktos.

Savukārt Baltijas jūras valstu samita priekšsēdētāja secinājumu dokumentā pozitīvi novērtēts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, lai atjaunotu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli līdz 2021.gadam, kura īstenošana ir viena no reģiona politiskajām prioritātēm. Šajā dokumentā valdības paudušas gatavību veikt nacionālus pasākumus šī rīcības plāna īstenošanā. Vienlaikus tiek uzsvērti tādi būtiski jautājumi kā jūras drošība, jūras politika, ilgtspējīga jūras apsaimniekošana.

Tāpat tiek atzīta sadarbība Baltic 21 ietvaros, kā arī liktas cerības uz ES jūras stratēģijas direktīvas ieviešanu un tās eventuāli pozitīvo ietekmi uz vides aizsardzību Baltijas jūrā. Valdību vadītāji atzīmē arī Ziemeļu dimensijas vides partnerību, īstenojot dažādus projektus, piesaistot tam finansējumu no dažādiem avotiem. Dokumentā valdību vadītāji īpaši aicina BJVP un tā stratēģiskos partnerus vērst uzmanību uz klimata pārmaiņām reģionā un ierobežot tā negatīvo ietekmi uz reģionu.

Valdību vadītāji atzīst, ka zinātne, attīstība un inovācijas ir jāskata kā prioritāras jomas, lai sekmētu reģiona konkurētspēju un nodrošinātu reģiona izaugsmi. Īpaša uzmanība jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, jūras ekonomikas sektoram, reģiona transporta un loģistikas, zinātnes parku un rūpniecisko klāsteru, biznesa vides un darba tirgus attīstībai.

Valdību vadītāji uzsver, ka stabilas un drošas energopiegādes ir nozīmīgas ekonomiskajai attīstībai un labklājībai. Ir nepieciešams vairāk attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī sekmēt energoefektivitāti. Rudenī plānotā enerģētikas ministru sanāksme iezīmēs jaunas sadarbības idejas un virzienus 2009.–2011.gadam. Šajā kontekstā energotirgu integrācija, stabila un droša energopiegāde reģionā ir īpaši būtiska. BASREC, kas ir reģiona sadarbības darba grupa enerģētikas jautājumos, tiek aicināta vēl vairāk fokusēties uz šo mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Izglītības jomā, kas ir investīcija reģiona konkurētspējā, nepieciešams vērst uzmanību uz universitašu sadarbības sekmēšanu, mācību programmu uzlabošanu, studentu un akadēmiskā personāla mobilitātes veicināšanu, zinātnes tīklu kapacitātes uzlabošanu, pieaugušo izglītības un mūžizglītības attīstību.

Dokumentā uzsvērta arī sadarbība kultūras jomā, saglabājot kultūras mantojumu, stiprinot reģiona identitāti un veicinot radošo industriju attīstību, kultūras tūrismu, zemūdens kultūras mantojuma saglabāšanu, cīņu pret kultūras dārgumu eksportu un melno arheoloģiju. Pozitīvi novērtēta sadarbība Ars Baltica ietvaros, kultūras sadarbības partnerība Ziemeļu dimensijas ietvaros, Baltijas jūras festivāla iniciatīva un Latvijas prezidentūras kultūras un publiskās diplomātijas projekts “Balticness“.

Valdību vadītāji atzīst arī sadarbības formas, kas cīnās pret organizēto noziedzību, cilvēktirdzniecību, veicina bērnu tiesību aizsardzību, toleranci, kā arī kodoldrošību un radiācijas drošību, vēršas pret nelegālo migrāciju. Tiek uzsvērta arī Ziemeļu dimensijas sociālās labklājības un veselības partnerība, atzīmēja īstenoto pētījumu par korupijas novēršanas praksi valsts pārvaldē reģiona valstīs.

Valdību vadītāji akcentē arī sadarbību jaunatnes politikas jomā, attīstot brīvprātīgo darbu, jauniešu uzņēmējdarbību, pētniecību par jaunatni un starpkultūru izglītību.

Ar šo sanāksmi beidzas Latvijas prezidentūra BJVP – no Latvijas prezidentūru pārņems Dānija.

Nākamais BJVP valdību vadītāju samits notiks 2010.gadā Lietuvā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Baltijas jūras valstu valdību vadītāji un viņu vadītās delegācijas 7.Baltijas jūras reģiona valstu galotņu samita darba sesijas laikā Rīgā, Melngalvju namā, vakar, 4.jūnijā. Iepretī pa kreisi – Latvijas delegācija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadībā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vakar, 4.jūnijā, samita darba sesijas laikā, diskutējot un lemjot (attēlos no kreisās): Vācijas vicepremjers un ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers un Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils; Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs un Ģedimins Ķirķils; Somijas premjerministrs Mati Vanhanens un Polijas premjerministrs Donalds Tusks Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Preses konferencē, 4.jūnijā, noslēdzot samitu

Latvijas Republikas – līdz šim prezidējošās valsts – Ministru prezidents Ivars Godmanis:

“Šodien Rīgā noslēdzās 7. Baltijas jūras valstu samits, kas noritēja konstruktīvā gaisotnē. Galvenā uzmanība tika pievērsta BJVP reformēšanas jautājumiem, kā arī tika skarti jautājumi par Baltijas jūras stratēģijas izstrādāšanu un atsevišķām reģiona aktualitātēm.

Ļoti īsi par reformu: samitā tika pieņemta deklarācija par BJVP reformu un definētas ilgtermiņa prioritātes: vide, iekļaujot klimata izmaiņu problēmas; ekonomiskā attīstība, iekļaujot inovācijas, konkurētspēju, veselīgu biznesa vidi, uzņēmējdarbības veicināšanu, jūras ekonomiku, transportu un loģistiku; enerģētika, iekļaujot enerģētisko drošību, efektivitāti, atjaunojamos energoresursus, enerģijas ietekmi uz vidi u.c.; izglītība un kultūra, iekļaujot Eirofakultātes konceptu, studentu un akadēmiķu mobilitāti, zinātnes un izpētes tīkla kapacitātes celšanu un reģionālās identitātes veidošanu; un noslēdzot – civilā drošība un humanitārā dimensija, iekļaujot cīņu pret cilvēku tirdzniecību, bērnu aizsardzību, kodoldrošību, jauniešu lietas un tolerances veicināšanu.

Prioritātes tiks veicinātas ar ekspertu grupu, kurās iesaistīti gan valsts, gan nevalstisko institūciju pārstāvji, palīdzību, nosakot skaidru mandātu, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus un laika ietvarus. Priekšlikumus un lēmumus par ekspertu grupas izveidi pieņems BJVP vecāko amatpersonu komiteja. Pastāvošās darba grupas tiks likvidētas un pārveidotas par ekspertu grupām.

Deklarācijā paredzēta arī BJVP pastāvīgā sekretariāta pārstrukturizēšana. Lai veicinātu finansējuma piesaisti, ir sekmēta gan projektu piesaiste, gan to īstenošana. Sekretariāta darbinieki tiks piesaistīti konkrētiem projektiem un iniciatīvām, kas vērstas uz definēto prioritāšu īstenošanu.

Izvirzītās prioritātes un to īstenošanas metodes regulāri tiks pārskatītas un izvērtētas. Tiks uzlabota BJVP mājaslapa, pārveidojot to par “vienas pieturas aģentūru”, lai sekmētu informācijas apriti par reģionā notiekošajām iniciatīvām.

Deklarācijā noteikts arī tas, ka turpmāk īpašie dalībnieki un stratēģiskie partneri tiek dēvēti par stratēģiskajiem partneriem, lai veicinātu savstarpēju sadarbību un koordinētu dažādas aktivitātes, īpaši prioritāros virzienos.”

Dānijas Karalistes – nākamās BJVP prezidējošās valsts – premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens:

“Pirmkārt gribu pateikties Latvijas prezidentūrai par brīnišķīgi noorganizēto samitu un veiksmīgo darbu visas prezidentūras laikā. Dānija lielā mērā ir gatava pārņemt prezidējošās valsts pienākumus un turpināt veiksmīgo darbu, ko uzsākusi Latvija BJVP reformēšanā.

Pamatojoties uz mūsu šīsdienas diskusijām, var droši apgalvot, ka starp mums pastāv vienprātība par problēmām un lielajiem uzdevumiem, kas mums reģionā jārisina. Mēs gribam padarīt Baltijas jūras reģionu par dinamiskāko un straujāk augošo ekonomisko sistēmu Eiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, pirmkārt, nepieciešams uzlabot mūsu reģiona konkurētspēju un mobilitāti, nojaucot dažādos tirdzniecības ierobežojumus un šķēršļus.

Otrkārt, nepieciešams izstrādāt spēcīgus un konkurētspējīgus uzņēmumu klasterus vairākās nozarēs, piemēram, dabaszinātnēs, informācijas tehnoloģijās, tāpat arī vides aizsardzības un enerģētikas tehnoloģiju jomā.

Treškārt, mums vajag veicināt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību reģionā. Veicinot universitāšu sadarbību, mēs varētu paplašināt arī apmaiņas programmas. Jāattīsta savienojumi energoresursu piegādēm, nodrošinot, ka visas valstis Baltijas jūras reģionā ir savstarpēji savienotas vienotā energoresursu piegādes tīklā un ka energoresursu piegādes ir drošas un nepārtrauktas.

Visbeidzot, viens no nepārtrauktas reģiona izaugsmes priekšnoteikumiem ir tālāka satiksmes tīklu attīstība. Kā piemēru var minēt tiltu, kas savieno Dāniju un Zviedriju.

Vēlreiz gribu pateikties Latvijai un Ministru prezidentam Godmanim par teicamo darbu. Mēs ar prieku uzņemsimies šīs lāpas nešanu tālāk.”

“Latvijas Vēstneša” jautājums Latvijas un Dānijas premjerministriem:

Vai, pēc jūsu domām un vērojumiem šajā samitā, Baltijas Jūras valstu padomes darbs pēc Eiropas Savienības pēdējās paplašināšanas kļuvis vieglāks vai smagāks?

I.Godmanis: “Dzīve parāda, ka mēs tagad esam vairāk saistīti savā starpā, reāli integrēti. To arī mūsu tikšanās laikā uzsvēra Igaunijas premjers – mēs šajā reģionā esam ļoti būtiski integrēti: gan finansiāli, gan tirdzniecības ziņā, gan eksporta un importa operācijas…

Taču ir jomas, ko vēl vajadzētu pastiprināt, piemēram, humanitāro sfēru, universitāšu sadarbību. Vakardienas koncerts lieliski parādīja, ka valstis, kas atrodas apkārt Baltijas jūrai, lieliski var vienoties arī mākslā.

Es domāju, dzīve parāda, ka, atšķirībā varbūt no citiem reģioniem, Baltijas jūras reģions un visas tā valstis, gan tās, kas ir ES dalībvalstis, gan arī Krievija, Norvēģija un Īslande – de facto demonstrējušas lielāku reģionālo saistību, un mums šajā ziņā vēl jāiet uz priekšu.

Tāpēc es domāju, ka progress pēc ES paplašināšanas ir viennozīmīgs.”

A.F.Rasmusens: “Es uzskatu, ka BJVP spēlēs ļoti svarīgu lomu nākotnes procesos, tāpat kā tas jau noticis pagātnē. Taču starptautiskā un Eiropas kontekstā notiek procesi, kam nepieciešams veltīt vairāk uzmanības, tāpēc nepieciešams reformēt arī pašu BJVP, lai padarītu tās darbu iespējami mērķtiecīgu un efektīvu. Taču es šeit gribu minēt divas lietas.

Pirmkārt, ES kļuvusi par kopējo pamatu sadarbībai starp tās dalībvalstīm. Tomēr arī šajā kontekstā mēs varam veicināt sadarbību Baltijas jūras reģiona līmenī. Uzskatu, ka tieši BJVP ir organizācija, kas nodarbojas ar reģionālās sadarbības jautājumiem. Mēs, protams, esam pateicīgi Eiropas Savienībai, ka tā šobrīd strādā pie ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas. Uzskatu, ka šī izstrāde tiks pabeigta Zviedrijas ES prezidentūras laikā 2009.gada otrajā pusē.

Otrkārt BJVP ir arī brīnišķīgs forums, kurā varam veidot stratēģiskās partnerattiecības kā ES dalībvalstis ar Krieviju, un šeit svarīgu lomu spēlē arī Ziemeļu dimensija. Tā ļauj mums sadarboties arī ar divām svarīgām Eiropas Ekonomiskā līguma valstīm – Norvēģiju un Īslandi. Tādēļ, es domāju, BJVP ir ļoti nozīmīga loma un tāda tā saglabāsies arī nākotnē.”

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā