• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas nākotni - Jaltā, šodien. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.1999., Nr. 302/303 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17644

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts pasūtījuma sludinājumiem

Vēl šajā numurā

15.09.1999., Nr. 302/303

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas nākotni — Jaltā, šodien
1.JPG (21731 BYTES)

Baltijas valstu dominante Jaltas 1999. gada konferencē (no labās): Igaunijas Nacionālās bankas pārstāvis Andruss Kūsmans, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Didžoks (sēdes vadītājs), Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Ukrainas pārstāvis Melnās jūras valstu ekonomikās sadarbības organizācijā Oļegs Skoropads

Foto: Jānis Ūdris,"LV"

Vienlaikus ar Baltijas jūras un Melnās jūras reģionu 22 valstu vadītāju sanāksmi 10. un 11. septembrī Jaltā notika arī starptautiska zinātniskā konference "Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbība: uz integrētu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām", kurā bez sanāksmē pārstāvētajām valstīm piedalījās arī Itālijas, Francijas un ASV pārstāvji. Tādējādi Jaltas konferencē pavisam bija pārstāvētas 25 valstis, kā arī 8 starptautiskās organizācijas.

Formāli Baltijas un Melnās jūras reģionu valstu sanāksme un konference notika dažādās vietās. Valstu vadītāji pulcējās vēsturiskajā Livādijas pilī — kādreizējā Krievijas cara vasaras rezidencē pārdesmit kilometru ārpus Jaltas. Vietā, kur pirms 54 gadiem tobrīd pasaules trīs varenāko valstu — ASV, Lielbritānijas un PSRS — vadītāji pulcējās citā Jaltas konferencē, kuras lēmumi, kā zināms, atstāja lielu daļu Eiropas valstu Padomju savienības ietekmes sfērā. Īpaši dramatiski šie lēmumi bija Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tāpēc sanāksmes norises vieta bija visnotaļ simboliska.

Savukārt zemāka ranga politiķi, zinātnieki, darījumu aprindu pārstāvji no 25 konferences dalībvalstīm pulcējās grandiozās viesnīcas "Jalta" Kristāla zālē.

Taču abus šos reprezentācijas līmeņa un kvantitatīvo parametru ziņā atšķirīgos forumus vienoja labā sadarbības griba, zīmējot jaunas, ietekmju sfēru un politiskā dalījuma līniju neizkropļotas XXI gadsimta Eiropas metus.

Var teikt, ka valstu prezidenti sanāksmē veidoja šīs jaunās Eiropas politisko seju, bet konferences dalībnieki "Jaltas" Kristāla zālē risināja jau visnotaļ konkrētu sarunu par XXI gadsimta Eiropas ekonomisko stabilitāti, apspriežot abpusēji izdevīgas saimnieciskās sadarbības iespējas.

Latviju konferencē pārstāvēja vairāki mūsu valsts politiķi, biznesmeņi, žurnālists, mūsu valsts pārstāvji konferencē arī uzstājās ar diviem referātiem. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts nolasīja referātu "Ekonomiskās reformas un ekonomiskā drošība integrētā Eiropā", bet Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs sniedza pārskatu par tranzīta priekšrocībām Latvijā. Taču visnotaļ zīmīgas bija arī daudzu citu valstu pārstāvju atziņas Jaltas konferencē — akcentējot Baltijas valstu un galvenokārt jau Latvijas potenciālās iespējas un ekonomiskās attīstības perspektīvas, pirmām kārtām tranzīta jomā. Par to — nākamajā "Latvijas Vēstneša" numurā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!