Ekonomikas ministrs: Pārrunājot Zviedrijas enerģētikas politikas nostādnes

Pirmdien, 9.jūnijā, Ekonomikas ministrijā notiks ekonomikas ministra Kaspara Gerharda un Zviedrijas vēstnieka Latvijā Jērana Hokansona tikšanās, lai pārrunātu Zviedrijas enerģētikas politiku un sadarbību elektroenerģijas starpsavienojuma izveidē ar Baltijas valstīm.

Kaspars Gerhards uzaicinājis Zviedrijas vēstnieku uz sarunu par Zviedrijas enerģētikas politikas nostādnēm, kā arī par Zviedrijas gatavību apgādāt Baltiju ar elektroenerģiju, par ko vakar, atsaucoties uz interviju ar Zviedrijas premjerministru Frederiku Reinfeltu, ziņo Latvijas mediji.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, uzsvērdams situācijas nopietnību, norāda: “Latvijai nav oficiālas informācijas, kas liecinātu par izmaiņām Zviedrijas enerģētikas politikā. Līdzšinējās oficiālajās sarunās starp Latvijas un Zviedrijas ekspertiem un politiķiem Zviedrija ir apliecinājusi interesi par starpsavienojumu ar Baltijas valstīm, kā arī apliecinājusi interesi par abpusēji izdevīgām elektroenerģijas piegādēm.”

Papildu sarunās, kas notikušas ar Zviedrijas amatpersonām, nav izskanējusi informācija par būtisku jaudas pārpalikumu Zviedrijā, ko būtu iespējams pārdot citām valstīm.

Zviedrijas premjerministra izteiktais viedoklis liek Ekonomikas ministrijai precizēt Zviedrijas pozīciju attiecībā uz elektroenerģijas jaudas pārpalikumu un eksporta iespējām.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka viņš pozitīvi skatās uz Baltijas un Zviedrijas iespējamā starpsavienojuma izveidi: “Starpsavienojums ar Zviedriju, pirmkārt, palielinātu Baltijas energoapgādes drošību, jo mēs nebūtu atrauti no Eiropas un atkarīgi tikai no esošajiem energoresursiem. Līdzšinējās sarunas ar Zviedriju apliecinājušas abpusēju interesi starpsavienojuma izveidē, kurā enerģijas plūsmas būtu vērstas abos virzienos, ne tikai Baltijas virzienā. Uz šādu pamatojumu balstās gan Latvijas, gan Lietuvas plāni enerģētikā.”

Ministrs atzīmē, ka gan Baltijas valstis, gan Zviedrija domā par enerģijas resursu pieejamību un nodrošināšanu nākotnē, tādēļ paralēli starpvalstu projektiem risina iespējas attīstīt elektroenerģijas ražošanas projektus savās valstīs.

Kā zināms, Ekonomikas ministrija rosinājusi un Ministru kabinets ir atbalstījis ieceri par divu jaunu elektrostaciju būvniecību Latvijā.

EM norāda: jāņem vērā fakts, ka lēmums par kabeļa būvniecību no Zviedrijas uz Baltijas valstīm vēl nav pieņemts, tāpat kā nav pieņemts lēmums par to, ar kuru no Baltijas valstīm tiešais starpsavienojums varētu tikt veidots.

Inga Spriņķe, ministra padomniece