Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja  vietnieks Guntis Blumbergs:

Ventspils brīvosta šodien un rīt

Ziņojums nolasīts starptautiskajā konferencē "Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu sadarbība: uz integrētu Eiropu bez līniju dalījuma" Jaltā 1999. gada 10. septembrī

Cienījamās dāmas un kungi!

Atļaujiet man izteikt pateicību šīs nozīmīgās konferences rīkotājiem par ielūgumu un man doto iespēju uzrunāt šo autoritatīvo auditoriju.

Latvija ir maza, neatkarīga valsts Baltijas jūras austrumu piekrastes centrā. Ukraina ir liela valsts pie Melnās jūras. Krima ir unikāla teritorija, kurā notikuši daudzi nozīmīgi vēsturiski notikumi, kas atstājuši pēdas mūsu zemju dzīvē, — Krimas karš, Sevastopole, Jaltas konference u.c. Mūsu zemju jūras ostas vienmēr bijušas starptautiski vārti tirdzniecībai, ekonomiskajai attīstībai un sadarbībai.

Savā īsajā uzrunā es skaršu mūsu sadarbības vēsturi, dalīšos mūsu pieredzē un mūsu attīstības plānos, kā arī pastāstīšu par mūsu integrācijas tendencēm un perspektīvām Eiropas Savienībā.

Preču plūsma no Baltijas līdz Melnajai jūrai sākās jau vikingu laikos. Viens no vikingu ceļiem no Baltijas līdz Melnajai jūrai — pa Daugavu un Dņepru caur Rīgu, Polocku un Kijevu — pavēra jaunas iespējas pilsētu radīšanai un tirdzniecības attīstībai. Šajā pašā laikā Kijevas Krievzeme iedibināja un attīstija sakarus ar Rietumeiropu, Bizantiju, Kaukāzu un Vidusāziju.

Vēlāk Baltijas jūras ostas pilsētas radīja vareno Hanzas savienību, kas attīstīja tirdzniecības ceļus un apmēram trīs gadsimtus dominēja Eiropas tirdzniecībā, dodot milzu ieguldījumu reģionu sadarbībā un attīstībā. Hanzas savienības tirdzniecība deva uzplauksmes iespējas Rīgai, Novgorodai, Smoļenskai un citām pilsētā, kā arī deva ienākumus valstīm. Valstis savukārt garantēja brīvu un drošu preču plūsmu.

Ekonomiski atpalikušās feodālās Krievijas zaudējums Krimas karā (1853—1856), diplomātiskā izolācija, zemniecības reforma, rūpniecības sākums u.c. lika meklēt jaunus tirdzniecības ceļus. Dzelzceļa līniju Rēvele—Liepāja un Ribinska—Maskava— Ventspils, kā arī Ventspils un Liepājas ostu attīstība nostiprināja Krievijas militāro un tirdzniecisko klātbūtni Baltijas jūrā. Par lielākajām Krievijas ostām kļuva Stanktpēterburga, Odesa, Rīga, Tallina, Liepāja un Ventspils.

Pēc Krievijas revolūcija un Pirmā pasaules kara Eiropas kartē parādās jaunas neatkarīgas valstis. Attīstās starptautiskās attiecības un jauni tirdzniecības ceļi. Latvijai šis ir varens lauksaimniecības, rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības attīstības laiks. Kļuvusi par vienu no vadošajām Baltijas jūras valstīm, attīstot savu tirdzniecības floti un tirgojoties ar visu pasauli, Latvija tolaik sasniedza tādu tirdzniecības apgrozījuma apjomu, kāds pagaidām vēl nav panākts.

Padomju okupācija, gulags, Jaltas konference 1945. gadā, komunistiskā ideoloģija, plānveidīga ekonomika, dzelzs priekškars — tā ir realitāte, kas atstāja smagas pēdas vēsturē. Būtiski tika aizkavēta starptautiskās sadarbības un tirdzniecības attīstība. Šī perioda sekas mēs izjūtam joprojām.

Atjaunojusi savu politisko neatkarību, Latvija, tāpat kā citas valstis, saspringti strādā, lai nostiprinātu savu ekonomiku un maksimāli īsā laikā kļutu pilntiesīgs, konkurētspējīgs partneris pasaules tirgū. Krasta kunga referāts jau sniedza detalizētu Latvijas un Baltijas jūras reģiona attīstības ekonomisko un politisko procesu apskatu.

Tirdzniecības attīstības temps Baltijas jūras reģionā ir viens no augstākajiem pasaulē. Pēc ekspertu vērtējuma, tirdzniecības apjoms Baltijas jūras reģionā līdz 2015. — 2020. gadam dubultosies un ostās sasniegs 1 miljardu tonnu. Latvija ir līdere tranzīta jomā Baltijas jūras austrumu piekrastē, apstrādājot 1998. gadā 52 miljonus tonnu kravu, no tām 48 miljoni tonnu ir tranzīta kravas, tai skaitā kravas arī uz Melnās jūras reģiona valstīm.

Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis visos laikos, visiem valdītājiem un visām valdībām licis rūpēties par transporta infrastruktūras attīstību, kas vienmēr nodrošinājusi starptautiskās tirdzniecības attīstību un sadarbību, īpaši ar kaimiņvalstīm. Ventspils brīvosta ir līdere Baltijas jūrā un svarīgs starptautiskās transporta sistēmas posms.

Ik gadu, apstrādājot vairāk nekā 36 miljonus tonnu Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un citu valstu preču, Ventspils brīvosta apkalpo apmēram 19 procentus no visas preču plūsmas Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Venstpils brīvosta šodien ir Baltijas jūras reģionā lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas termināls, kas apkalpo apmēram 15% no Krievijas naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoma.

Tas ir pasaulē lielākais minerālo mēslojumu pārkraušanas termināls, kas apkalpo apmēram 20 procentus no pasaules tirdzniecības ar kālija sāli no Krievijas un Baltkrievijas.

Tas ir Baltijas jūras reģionā lielākais šķidro ķīmisko kravu pārkraušanas termināls, kas apkalpo apmēram 10 procentus no pasaules tirdzniecības ar amonjaku.

Ventspils brīvostas attīstības stratēģija un taktika ir vērsta uz pašreizējo līderpozīciju nostiprināšanu, attīstot jaunus pakalpojumu veidus, tai skaitā radot darbavietas arī rūpniecībā.

Ostas attīstības ilgtermiņa programma ietver 6 galvenos projektus. Pirmie attīstības projekti — ostas akvatorija padziļināšana līdz dziļumam, kas ļauj pieņemt maksimāla izmēra kuģus savā jūras pārvadājumu sektorā. Šodien Ventspils brīvosta jau apkalpo maksimāla izmēra kuģus, kas var izbraukt caur Dānijas līčiem un ienākt Baltijas jūrā.

Vismodernākā plašas infrastruktūras termināla pirmās kārtas celtniecība tiks pabeigta jau šogad un ļaus apkalpot konteinerus un galvenās kravas.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka kopā ar Eiropas Investīciju banku un ar Latvijas valsts garantiju finansētā dzelzceļa koridora Austrumi — Rietumi attīstībā Ventspils dzelzceļa mezglam dos iespēju 2005. gadā sasniegt jaudu 34 miljoni tonnu gadā. Jaunā naftas vada Polocka—Ventspils projekts ļaus palielināt jau esošās naftas vadu sistēmas caurlaides spēju līdz 34 miljoniem tonnu naftas gadā un efektīvāk izmantot Ventspils brīvostas jaudas. Nākamgad sāksies Ventspils industriālā parka celtniecība, kas ļaus radīt līdz tūkstoš jaunas darbavietas.

Viens no integrācijas elementiem Eiropas Savienībā ir arī nacionālās transporta infrastruktūras attīstība. Paneiropeisko transporta koridoru attīstība ļaus efektīvāk attīstīt tirdzniecību un sadarbību starp valstīm.

Koridors nr. 9 savienos Baltijas un Melno jūru. Kopš 1994. gada Latvijā transporta infrastruktūras attīstības izpētei un projektēšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības PHARE programmas līdzekļi.

Sākot ar nākamo gadu, Latvija sāks izmantot Eiropas Savienības strukturēto fondu finansējumu transporta infrastruktūras celtniecībai. Spēcīga transporta infrastruktūras attīstība, tai skaitā lielu objektu celtniecība, savukārt izmainīs pašreizējo preču plūsmu reģionā, paverot visekonomiskākos ceļus.

Preču plūsma no Baltijas jūras vidusreģiona līdz Melnās jūras reģionam un atpakaļ notiek pa visīsāko un ekonomiskāko ceļu no Kaļiņingradas, Klaipēdas, Liepājas, Ventspils, Rīgas ostām caur Minsku, Kijevu līdz Odesai. Šī visekonomiskākā transporta koridora transporta infrastruktūras elementu attīstība ir viens no svarīgiem tirdzniecības attīstības un sadarbības priekšnoteikumiem starp Baltijas un Melnās jūras reģioniem.

Mēs esam pārliecināti, ka šī konference dos jaunu impulsu sadarbības attīstībai starp mūsu valstīm, kā arī starp Ventspils un Odesas ostām.

"Latvijas Vēstneša" (Jānis Ūdris)

tulkojums no angļu valodas

Precizējot iepriekš publicēto

Vakardienas, 14.septembra, "LV" numurā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses konferences Jaltas sanāksmē atreferējumā 5.lpp. rediģēšanas procesā ir radusies kļūda. Pēdējos divus preses konferences jautājumus ir uzdevis nevis "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents, bet citu plašsaziņas līdzekļu žurnālisti.

Atvainojamies šo jautājumu autoriem par pārpratumu un iespējamām neērtībām.