Ārlietu ministrija

Juridiskais departaments

Informācija 1999. gada 10. septembris

Par līgumu stāšanos spēkā

Ārlietu ministrija informē, ka:

1. 1999. gada 23. septembrī stāsies spēkā Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par konsulāro sadarbību un palīdzību (parakstīts Viļņā 1999. gada 5. februārī);

2. 1999. gada 24. septembrī stāsies spēkā Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgums par gaisa satiksmi (parakstīts Rīgā 1999. gada 26. martā) (publicēts - "Latvijas Vēstnesis", Nr.200/207, 22.06.1999.).

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore K.Maļinovska

 

 

Latvijas Republikas valdības,  Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par konsulāro sadarbību un palīdzību

Latvijas Republikas Valdība, Igaunijas Republikas Valdība un Lietuvas Republikas Valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses):

Vēloties veicināt konsulāro sadarbību savā starpā;

Ņemot vērā attīstību konsulārās sadarbības jomā Baltijas valstu Ministru padomes ietvaros;

Ievērojot to, ka konsulārās attiecības, to privilēģijas un imunitātes ir noteiktas 1963.gada 24.aprīlī parakstītajā Vīnes Konvencijā par konsulārajiem sakariem, atsaucoties uz Konvencijas 8.pantu, kas nosaka, ka nosūtītājas valsts konsulārā pārstāvniecība uzņēmējas valsts teritorijā var veikt konsulārās funkcijas trešās valsts uzdevumā, ja uzņēmēja valsts pret to neiebilst;

Ņemot vērā pilsoņu intereses;

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants. Termini

Šī Līguma mērķiem tajā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1. "Palīdzētāja valsts" - Līgumslēdzēja Puse, kuras pastāvīgā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība nodrošina konsulāro aizsardzību citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem trešajās valstīs.

2. "Valsts, kam tiek sniegta palīdzība" - Līgumslēdzēja Puse, kuras pilsoņi var vērsties pēc konsulārās aizsardzības Palīdzētājas valsts pastāvīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā trešajās valstīs.

2.pants. Pamatnoteikumi

1. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis konsulārās aizsardzības nepieciešamības gadījumā valstīs, kur nav Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pastāvīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, var vērsties pēc konsulārās palīdzības pie Palīdzētājas valsts pastāvīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības.

2. Nepieciešamā palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Palīdzētājas valsts un Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, spēkā esošajiem likumiem un citiem tiesību aktiem.

3.pants. Palīdzības joma

Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņu konsulārā aizsardzība aptver šādas konsulārās funkcijas:

a) palīdzība nāves gadījumos;

b) palīdzība smagos nelaimes vai slimības gadījumos;

c) palīdzība aresta, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumos;

d) palīdzība smagos noziegumos cietušajiem;

e) palīdzības sniegšana nelaimē nokļuvušiem pilsoņiem un viņu repatriācija;

f) atgriešanās apliecību izsniegšana;

g) notariālo un līdzīgu darbību, kā arī atsevišķu administratīvu funkciju veikšana saskaņā ar Palīdzētājas valsts likumiem un citiem noteikumiem.

4.pants. Pilsonības pārbaude

1. Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona var veikt pasākumus, lai noskaidrotu, vai persona, kas lūdz konsulāro palīdzību, ir Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis.

2. Šādi pasākumi ir:

a) lūgt personai uzrādīt derīgu pilsoņa pasi;

b) lūgt personai uzrādīt jebkuru citu pilsonību apliecinošu dokumentu;

c) šaubu gadījumā Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona vēršas Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijā vai tuvākajā pastāvīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, lai saņemtu apstiprinājumu par personas pilsonību;

d) jebkuras citas darbības, kas nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Līgumslēdzēju Pušu nacionālo likumdošanu.

5.pants. Palīdzība nāves gadījumos

Ja Palīdzētājas valsts pastāvīgā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība ir saņēmusi informāciju par Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņa nāves faktu, konsulārā amatpersona:

a) nekavējoties informē Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministriju vai tuvāko pastāvīgo diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību;

b) noskaidrojot tuvāko radinieku vēlēšanos, saskaņā ar vietējiem likumiem un citiem tiesību aktiem, var veikt nepieciešamos pasākumus mirstīgo atlieku apglabāšanai, kremēšanai vai transportēšanai uz pēdējo mītnes zemi;

c) nodrošina iespēju tuvākajiem radiniekiem saņemt mirušās personas miršanas apliecību;

d) var sniegt jebkādu citu palīdzību, kas nav pretrunā ar personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

6.pants. Palīdzība smagos nelaimes vai slimību gadījumos

1. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonim, kurš ir smagi slims vai cietis smagā negadījumā, jebkuriem piemērotiem līdzekļiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība.

2. Šāda palīdzība var aptvert:

a) Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas vai tuvākās pastāvīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības informēšanu;

b) konsulārās amatpersonas vizītes;

c) ieteikumus par vēlamo medicīnisko palīdzību;

d) jebkādu citu palīdzību, kas nav pretrunā ar personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

7.pants. Palīdzība aresta, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumos

1. Ņemot vērā starptautiskajās tiesībās nostiprinātos principus, aizturētajam piemērotiem līdzekļiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība.

2. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Līgumslēdzēju Pušu nacionālo likumdošanu, vietējiem likumiem un citiem tiesību aktiem šāda palīdzība var aptvert:

a) konsulārās amatpersonas vizītes;

b) lūgumu par apžēlošanu;

c) juridisko palīdzību (ieskaitot pārstāvēšanu tiesā);

d) sodu samaksu saskaņā ar šī Līguma 11.pantu;

e) sadarbību ieslodzīto transportēšanas gadījumos;

f) jebkādas citas palīdzības sniegšanu, kas nav pretrunā ar aizturētās personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

3. Palīdzētājas valsts pārstāvniecība informē Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministriju vai tuvāko pastāvīgo diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību par tās pilsoņa arestu, aizturēšanu vai ieslodzījumu.

8.pants. Palīdzība smagos noziegumos cietušajiem

1. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonim, kurš ir kļuvis par smaga nozieguma upuri, jebkuriem piemērotiem līdzekļiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība.

2. Šāda palīdzība var aptvert:

a) medicīniskās un juridiskās palīdzības nodrošināšanu;

b) steidzamu ziņošanu par noziegumu attiecīgajām policijas iestādēm;

c) jebkādas citas palīdzības sniegšanu, kas nav pretrunā ar aizturētās personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

3. Par šāda veida incidentiem detalizēti ir jāinformē Valsts, kam tiek sniegta palīdzība un kuras pilsonis ir cietusī persona, Ārlietu ministrija vai tuvākā pārstāvniecība.

9.pants. Palīdzības sniegšana nelaimē nokļuvušiem pilsoņiem

Konsulārā palīdzība Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, nelaimē nokļuvušiem pilsoņiem, var aptvert:

a) informācijas sniegšanu par iespējām personai pašai atrisināt radušos problēmu;

b) informācijas sniegšanu par iespējām saņemt finansiālo palīdzību no privātiem avotiem;

c) finansiālās palīdzības sniegšanu saskaņā ar šī Līguma 11.pantu.

10.pants. Atgriešanās savā pilsonības valstī

1. Ja iespējams, jāsekmē iespēja nelaimē nokļuvušajiem Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņiem atgriezties savas pilsonības valstī.

2. Šāda palīdzība aptver:

a) nelaimē nokļuvušo Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņu iesniegumu par atgriešanos savas pilsonības valstī pieņemšana;

b) apliecinājuma saņemšanu no Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas par to, ka personai, kas griežas pēc palīdzības, tā var tikt sniegta;

c) finansiālās palīdzības sniegšanu (ieskaitot ceļojuma biļešu apmaksu) saskaņā ar šī Līguma 11.pantu.

11.pants. Saistības

1. Cietušajam pilsonim nav sniedzama finansiālā palīdzība un nav sedzami viņa izdevumi bez Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas piekrišanas.

2. Visos gadījumos, kad tas ir iespējams un lietderīgi, Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis, kurš ir saņēmis Palīdzētājas valsts finansiālo palīdzību, uzņemas atlīdzināt:

a) sniegto finansiālo palīdzību;

b) kad nepieciešams, Palīdzētājas valsts konsulāro nodevu.

3. Saistību uzņemšanās rada personai, kas saņēmusi finansiālo palīdzību no Palīdzētājas valsts, pienākumu atmaksāt visus šī panta 2.punktā minētos izdevumus Valsts, kam tiek sniegta palīdzība un kā pilsonība tai ir, Valdībai.

4. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Valdība atlīdzina Palīdzētājas valsts Valdībai minētos izdevumus.

5. Līgumslēdzējas Puses cenšas nesniegt finansiālo palīdzību Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonim pirms ekvivalenta naudas summa, kas nepieciešama finansiālai palīdzībai nelaimē nokļuvušam pilsonim, netiek iemaksāta Palīdzētājas valsts Ārlietu ministrijā.

12.pants. Atgriešanās apliecība

1. Ja Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis ir pazaudējis ceļošanas dokumentu vai šis dokuments ir nederīgs citu iemeslu dēļ, Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona izsniedz šai personai atgriešanās apliecību.

2. Atgriešanās apliecības izsniegšanai ir jāsaņem piekrišana no Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas.

3. Ja Valstī, kam tiek sniegta palīdzība, dzīvojošs nepilsonis, kuram ir Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, institūciju izsniegts ceļošanas dokuments, ir to nozaudējis vai tas ir nederīgs cita iemesla dēļ, Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona izsniedz viņam atgriešanās apliecību.

13.pants. Sadarbība

1. Līgumslēdzējas Puses attīsta konsulāro sadarbību atbilstošās Baltijas valstu Ministru padomes institūcijas ietvaros.

2. Šāda sadarbība aptver:

a) šī Līguma īstenošanas sekmēšanu un kontroli;

b) vispārīgu un specifisku konsulāro, administratīvo, finansu un citu veidu instrukciju izstrādāšanu, kad tas nepieciešams šī Līguma īstenošanai;

c) būtiskas konsulārās informācijas apmaiņu;

d) dažādu konsulārās prakses gadījumu analīzi, lai harmonizētu Līgumslēdzēju Pušu praksi;

e) pastāvīgo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību noteikšanu, kas sniedz palīdzību;

3. Domstarpības, kas rodas, īstenojot šo Līgumu, tiek risinātas, izmantojot diplomātiskos kanālus, pirmām kārtām šī panta 1.punktā minētās atbilstošās institūcijas ietvaros.

14.pants. Valoda

Sazināšanās par šī Līguma piemērošanu starp Līgumslēdzējām Pusēm notiks angļu valodā.

15.pants. Nobeiguma noteikumi

Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses rakstiski informē viena otru par iekšējo procedūru īstenošanu, kas nepieciešamas, lai tas stātos spēkā.

Parakstīts Viļņā, 1999.gada 5.februārī trīs oriģināleksemplāros angļu valodā.

	Latvijas Republikas	Igaunijas Republikas	Lietuvas Republikas
	Valdības vārdā	Valdības vārdā	Valdības vārdā
	Vilis Krištopans	Mart Siimann	Gediminas Vagnorius
	Ministru prezidents	Ministru prezidents	Ministru prezidents

 

 

Agreement on the consular assistance and co-operation between the Government of the Republic of Latvia,  the Government of the Republic of Estonia and the Government of the Republic of Lithuania

The Government of the Republic of Latvia, the Government of the Republic of Estonia and the Government of the Republic of Lithuania (hereinafter referred to as "the Contracting Parties"):

Desiring to promote the consular co-operation between themselves;

Taking into account the developments on the field of consular co-operation within the framework of the Baltic Committee of Ministers;

Taking note of the fact that consular relations, privileges and immunities are dealt with in the Vienna Convention on Consular Relations signed on 24th April 1963, and recalling the Article 8 of the Convention which provides that a consular post of the sending State may, unless the receiving State objects, exercise consular functions in the receiving State on behalf of a third State;

Bearing in mind the best interests of their citizens;

have agreed as follows:

Article 1. Definitions

For the purposes of the present agreement:

1. "The assisting State" means the Contracting Party whose permanent diplomatic mission or consular post provides the consular protection for the citizens of the other Contracting Party in third countries.

2. "The assisted State" means the Contracting Party whose citizens may seek the consular protection in the third countries from the permanent diplomatic mission or consular post of an assisting State.

Article 2. General principles

1. A Citizen of the assisted State in need of consular protection in States where the assisted State has no permanent diplomatic mission or consular post, may seek the consular assistance from the permanent diplomatic mission or consular post of the assisting State.

2. Such assistance should be provided in conformity with the rules and regulations in force both in assisting State and in assisted State.

Article 3. Scope of assistance

The consular protection of citizens of the assisted State will include following consular functions:

a) assistance in cases of death;

b) assistance in cases of serious accident or illness;

c) assistance in cases of arrest, detention or imprisonment;

d) assistance to victims of a violent crime;

e) relief and repatriation of distressed nationals;

f) issuance of the certificates of return;

g) acting as notary in similar capacities and performing certain functions of an administrative nature, in conformity with the laws and regulations of the receiving State.

Article 4. Evidence of citizenship

1. Consular officer of the assisting State may take measures to clarify whether the applicant is a citizen of the assisted State.

2. Such measures include:

a) asking the applicant to submit a valid citizen's passport;

b) asking the applicant to submit any other certificate of citizenship;

c) in case of doubt the consular officer of the assisting State should refer to the Ministry of Foreign Affairs or the nearest diplomatic mission of the assisted State for confirmation of applicant's citizenship.

d) any other means that does not contradict the international law and internal law of the Contracting Parties.

Article 5. Assistance in cases of death

When the death of the citizen of the assisted State is reported to a diplomatic mission or consular post of the assisting State, the consular officer:

a) inform immediately the Ministry of Foreign Affairs or the nearest diplomatic mission of the assisted State;

b) may, in accordance with local rules and regulations, having established the wishes of the next-of-kin, assist through appropriate channels for the body to be buried, cremated or repatriated to the home country;

c) enables the next-of-kin of the deceased person to obtain a certificate of death;

d) may provide any other kind of assistance that does not contradict the interests of the assisted individual, the Contracting Parties and principles of international law.

Article 6. Assistance in cases of serious accident or illness

1. A citizen of the assisted State who is seriously ill or who is a victim of a serious accident should receive, by whatever means appropriate, all possible assistance.

2. Such assistance may include:

a) notification to the Ministry of Foreign Affairs or the nearest mission of the assisted State;

b) visits of a consular officer;

c) advice on provision of suitable medical treatment;

d) any other kind of assistance that does not contradict the interests of the assisted individual, the Contracting Parties and principles of international law.

Article 7. Assistance in cases of arrest, detention or imprisonment

1. Taking into account the standards settled in the international law, the detained should receive by appropriate means all possible assistance.

2. Such assistance may include, in conformity with the international law, internal law of the Contracting Parties and local rules and regulations:

a) visits of consular officer;

b) petitions for pardons;

c) legal aid (including legal representation);

d) payment of fines as settled in Article 11 of the present Agreement;

e) co-operation in cases of transfer of prisoners;

f) any other kind of assistance that does not contradict the interests of detained, the Contracting Parties and principles of international law.

3. Mission of an assisting State shall inform the Ministry of Foreign Affairs or the nearest mission of the assisted State of arrest, detention or imprisonment of its citizen.

Article 8. Assistance to victims of violent crime

1. A citizen of the assisted State who is the victim of a violent crime, should receive, by whatever means appropriate, all possible assistance.

2. Such assistance may include:

a) support to obtain medical treatment and legal advice;

b) report of the crime without delay to the appropriate police authorities;

c) any other kind of assistance that does not contradict the interests of the assisted individual, the Contracting Parties and principles of international law.

3. The Ministry of Foreign Affairs or the nearest mission of assisted State whose citizenship the victim possesses, should be informed of such incidents in full details.

Article 9. Assistance in cases of distression

Consular assistance to the distressed nationals of assisted State may include:

a) guidance on helping themselves;

b) guidance to obtain financial support from private sources;

c) financial assistance as provided for in Article 11.

Article 10. Repatriation

1. If possible, the opportunity to repatriate should be facilitated for the distressed citizens of the assisted State.

2. Such repatriation includes following procedures:

a) submission of an application for repatriation by distressed citizen of the assisted State;

b) the confirmation that the applicant is eligible for assistance from the Ministry of Foreign Affairs of the assisted State should be obtained;

c) promotion with financial assistance (including the purchase of a travel ticket) as specified in the Article 11 of the present Agreement.

Article 11. Undertaking to repay

1. No financial assistance may be given or expenditure incurred on behalf of a distressed citizen of the assisted State without the approval of the Ministry of Foreign Affairs of the assisted State.

2. In all cases, if it is possible and reasonable, the citizen of an assisted State who received financial assistance by assisting State, should obtain the undertaking to repay, which includes:

a) value of financial assistance provided;

b) where applicable, consular fee for the assisting State.

3. The undertaking to repay obliges the person who received the financial assistance from the assisting State to repay all the costs as specified in the paragraph 2 of the present article to the Government of the assisted State.

4. The Government of the assisted State will reimburse such costs to the Government of the assisting State.

5. The Contracting Parties shall endeavour not to provide financial assistance to the citizen of the assisted State before an equivalent sum of money to the financial assistance required by the distressed person has been forwarded to the Ministry of Foreign Affairs of the assisted State.

Article 12. Certificate of return

1. If the travel document of a repatriating citizen of the assisted State has been lost or cannot be used for any other reasons, the consular officer of the assisting State should issue to the person a certificate of return.

2. Issuance of a certificate of return should be confirmed by the Ministry of Foreign Affairs of the assisted State.

3. If a residing non-citizen of the assisted State, who bears the travel document that has been issued by the authorities of the assisted State, loses or cannot use this travel document for any other reasons, the consular officer of the assisting State should issue to the person a certificate of return.

Article 13. Co-operation

1. The Contracting parties shall develop consular co-operation within the framework of the appropriate body at the Baltic Committee of Ministers.

2. Such co-operation shall include:

a) facilitation and monitoring of the implementation of the present Agreement;

b) elaboration of general and specific consular, administrative, financial and any other instructions, where appropriate concerning the implementation of the present Agreement;

c) exchange of relevant consular information;

d) analysis of different types of consular cases to harmonize practices between the Contracting Parties;

e) specification of the permanent diplomatic missions and consular posts providing the consular assistance.

3. All disputes arising from the implementation of the present Agreement shall be settled through the diplomatic channels, preferably within the framework of the appropriate body mentioned in the paragraph 1 of the present article.

Article 14. Language

Communication between the Contracting Parties concerning the application of the present Agreement shall be conveyed in English.

Article 15. Final provisions

The present Agreement shall enter into force thirty days after the date when Contracting Parties notified each other in writing through the diplomatic channels that the necessary constitutional procedure for the entry into force have been completed.

Done in Vilnius on February 5, 1999, in triplicate in English.

	For the Government	For the Government	For the Government
	of the Republic of Latvia	of the Republic of Estonia	of the Republic of Lithuania
	Vilis Krištopans	Mart Siimann	Gediminas Vagnorius
	Prime Minister	Prime Minister	Prime Minister