Tā varētu secināt, izvērtējot triju dienu pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes lielāko pasākumu norisi Jelgavā, tās rajonā un Rīgā.

Otrdien, 14.septembrī, notika zinātniskā konference Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Ar sirsnīgiem ievadvārdiem to atklāja Jāņa Čakstes demokrātijas veicināšanas fonda priekšsēdētājs Paulis Kļaviņš. Pēc tam bija Latvijas Universitātes rektora profesora Jura Zaķa uzruna.

Viņš konferences dalībniekiem atgādināja, ka šī konference notiek tieši tajā telpā, kur 1919.gada 28.septembrī Latvijas Augstskolas (Universitātes) atklāšanā runu teica Jānis Čakste. Tādēļ citēsim dažas rindkopas no šīs īsās runas, kas publicēta 1919.gada "Valdības Vēstneša" 30.septembra numurā un tagad pārpublicēta apgāda "Jumava" jaunizdotajā grāmatā:

"(..) Šis svarīgais notikums apzīmē jaunu laikmetu latviešu tautas kultūras dzīvē, un Latvijas Tautas padomes vārdā es nesu uz to sveicienu tikpat mācību spēkiem — profesoriem, docentiem, kā arī studējošai jaunatnei. Šis sveiciens no Latvijas Tautas padomes ir sveiciens no latviešu tautas, jo Tautas padome mums ir vēl vienīgā tautas reprezentētāja.

Mācību spēkiem es novēlu sekmes viņu darbā; brīvi lai viņi izdara savus pētījumus zinību dziļumos un brīvi lai viņi māca tās patiesības un taisnības, ko viņi izpētījuši. Brīvā Latvijā var būt tikai brīva augstskola. Viņas darbu nedrīkst jaukt un traucēt ārējie spēki, kas viņu varētu nogriezt no patiesības un taisnības ceļa. Uz viņu es gribētu attiecināt Arhimeda vārdus " noli turbare circulus meos ". Brīvi pētīt, brīvi mācīt ir pamata nosacījums arī priekš mūsu jaunās gaismas pils.

Mūsu jaunatnei, kas jau iestājusies un vēl iestāsies Latvijas augstskolā, novēlu ne vien sekmes studijās, jo nav šaubu par viņas čaklumu un izturību, bet arī to ka no viņas mums rastos krietni tautas darbinieki, kas noderētu citiem par priekšzīmi. To sagaida latviešu tauta no viņiem. Pie mums nepastāv, kā citur, plaisa starp inteliģenci un pašu tautu un arī neradīsies uz priekšu, kad mūsu augstskola mums dos demokrātiski audzinātus darbiniekus, kas paliek ar tautu dzīvā sakarā.

Bet pašai mūsu jaunajai gaismas pilij, kura nu šodien atvērta, novēlu: " vivat, crescat floreat in aeternum! "

Plašāks raksts "Mūsu gaismas pils" tajā pašā sakarībā publicēts 1919.gada 28.septembrī laikrakstā "Brīvā Zeme". Tādēļ viena rindkopa no šī raksta, ko Jānis Čakste teicis par augstskolas zinātni:

"Tīrā zinātne pati par sevi ir starptautiska, un arī Latvijas augstskolā mācīs to, ko izpētījuši un atzinuši visu tautu zinātnieki. Bet ir arī zinātnes nozares, kuras vai nu papildinās, vai pārveidojas, vai rodas gluži no jauna atkarībā no nacionāliem un vietējiem apstākļiem. No šī redzes stāvokļa mūsu jaunā augstskola varēs ienest savu, kaut arī nelielu daļu cilvēces zinību krājumos un latviešu tauta līdzstrādāt vispārējā kultūras darbā."

Zinātniskās konferences tematika bija daudzšķautņaina. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš nolasīja plašu referātu "Jāņa Čakstes personība un Latvijas valsts tapšana" (skat. "LV" Nr. 300/301, 1999. gada 14. septembris). Lielu interesi izraisīja LU profesora Aivara Strangas referāts "Jānis Čakste un starpvalstu attiecības", iztirzājot tā laika norises pasaulē un izvirzot šodienas aktuālās problēmas. Par Jāni Čaksti kā akadēmiskās vienības "Austrums" dibinātāju runāja Ainārs Dimants, mūsu laikrakstā minētās grāmatas "Taisnība vienmēr uzvarēs" sastādītājs autors (apgāds "Jumava", 1999).

Latvijā jau vairākus gadus notiek pārrunas par Valsts prezidenta lomu un to, kā prezidentu vajadzētu vēlēt. Izmantojot Jāņa Čakstes atziņas, vēstures doktore Ilga Kreituse šo tēmu iztirzāja kā problēmu — valsts prezidenta loma demokrātijas attīstīšanā. Šo runu, nedaudz īsinātu, publicējam laikraksta "Latvijas Vēstnesis" šodienas numurā.

Jānis Čakste, nodibinoties Latvijas Universitātei, te lasījis vairākus lekciju kursus. Īpašu kursu par valsts tiesībām noklausījušies arī vismaz 800 armijas virsnieku. LU profesors Aivars Fogels ieskicēja savā referātā daudzpusīgās Jāņa Čakstes zināšanas un apzinātās publikācijas. Vienlaikus tika pieminēts, ka vēl nav izdevies atrast profesora, LU goda doktora ( honoris causa ) lekciju konspektus. Bija prieks par apgāda "Jumava" veiksmīgajiem jaunās grāmatas "Jānis Čakste. Taisnība vienmēr uzvarēs" atvēršanas svētkiem. Tiem, kuri vēlējās nopirkt šo grāmatu, šoreiz pat bija jāstāv rindā.

...Pēcpusdiena. Nedaudz apmācies. Jau pēc pulksten 14 Meža kapos ar ziediem un vainagiem pulcējas cilvēki. Viņi ierodas tajā vietā, kas daudzus gadu desmitus gan mīlēta, gan nežēlīgi nicināta. Spēlē orķestris. Skan kora dziesmas. Karavīru godasardze pie Jāņa Čakstes kapa. Tieši pulksten 15 ierodas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Arī viņa apliecina, ka ieradusies šeit tāpat kā daži simti citu, lai noliektu galvu diženajam Latvijas dēlam. Seko vairākas uzrunas, skan orķestra melodijas un kora izpildītās dziesmas. Plašā Jāņa Čakstes un viņa piederīgo kapu vieta slīkst ziedos, parādot cieņu godavīram, cilvēkam, kurš patiesi mīlēja savu tautu.

Dr. Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors

"(..) mēs visi esam cēlušies no zemnieku un strādnieku kārtas; neviena no mums nebūs, kam vecāki, brāļi, māsas vai tuvi radinieki nebūtu strādnieki. Vai mēs varam šo ļaužu liktenim paiet vienaldzīgi garām!"7

"(..) Kā bijis, tā nevar vairs palikt," viņš nereti atkārtojis tuvāko draugu vidū. "Vajadzīga tikai pareiza informācija, vajadzīga latvju tautas propaganda starptautiskā nozīmē."9

"Darbinieki, sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet, ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūs."13

[Igaunijas parlamenta delegācijas pieņemšanā pie Satversmes sapulces prezidenta 1922.gada 13.maijā — Red.] J.Čakste, viesus apsveikdams, rādīja uz to, ka "te nav sapulcējušies svešinieki, bet gan tautas, kuras jau agrāk dzīvojušas kopā un nesušas kopēju likteni. Mūs saistīja cenšanās pēc vienības un brīvības. To mēs esam cīņas laukā panākuši. Pēc tam mēs cīnījāmies kopīgi pret brīvības ienaidnieku un uzvarējām. Vai var būt vēl citas tautas, kam tik daudz kopēja kā Igaunijai un Latvijai? Mums jācenšas panākt, lai Igaunija un Latvija arī turpmāk ietu kopā to ceļu, kuru viņas gājušas gadusimteņiem. Parlamentāriešu apciemošana tam būs par ķīlu."

Tālāk prezidents uzsvēra, ka "starp kaimiņiem vienmēr var gadīties mazas domu starpības, bet tās nav no svara. Mūsu tautu mērķi ir lielāki un svarīgāki nekā tādi mazi pārmetumi. Mēs izpildīsim savus pienākumus pret mūsu tautām, un es ceru uz vēl plašāku saprašanos un satikšanos tuvākā nākotnē. Lai dzīvo Igaunija un viņas tauta!"66

.....................

Jānis Čakste "Taisnība vienmēr uzvarēs". Apgāds "Jumava", 1999, izmantoto avotu atsauces (numuri) saglabātas tāpat kā grāmatā.