Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2008. gada 29. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2008.gada 29.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu S.Bendrātes, L.Mūrnieces, I.Circenes, J.Reira un A.Latkovska jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (jautājumu reģistra Nr.63/J9)

“Par sociālā budžeta uzkrājumu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu L.Mūrnieces, A.Latkovska, S.Bendrātes, A.Kampara un A.K.Kariņa jautājums finanšu ministram Atim Slakterim (jautājumu reģistra Nr.64/J9)

“Par Valsts ieņēmumu dienesta kampaņu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, N.Kabanova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministrei Ivetai Purnei (jautājumu reģistra Nr.65/J9)

“Par pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2008.gada 23.maijā Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone

Pielikums

Par sociālā budžeta uzkrājumu

Pamatojoties uz to, ka publiski ir izskanējusi informācija par sociālā (speciālā) budžeta uzkrājuma apsaimniekošanas problēmām saistībā ar augošajiem inflācijas rādītājiem, lūdzu, sniedziet atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Pēc publiski pieejamās informācijas sociālā budžeta uzkrājums uz š.g. 1.maiju bija 828 miljoni latu. Kādos finanšu instrumentos un uz kādām procentu likmēm šie līdzekļi ir ieguldīti, lai nodrošinātu to ienesīgumu?

2) Cik liela sociālā budžeta līdzekļu uzkrājuma daļa kā dienas atlikums tiek izmantota pamatbudžeta vajadzību finansēšanai un ar kādu procentu likmi? Kāpēc tiek piekopta šāda speciālā budžeta uzkrājuma apsaimniekošanas prakse?

3) Ja sociālā budžeta uzkrājumu ienesīgums ne tuvu nesedz inflāciju, kāds pamatojums tik apjomīgai līdzekļu uzkrāšanai?

4) Kādus pasākumus valdība veikusi vai plāno veikt augstās inflācijas apstākļos, lai sociālā budžeta uzkrājuma līdzekļu reālā vērtība nesamazinātos?

9.Saeimas deputāti: S.Bendrāte, L.Mūrniece,
I.Circene, J.Reirs, A.Latkovskis

Rīgā 2008.gada 16.maijā

Par Valsts ieņēmumu dienesta kampaņu

Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis akciju pret nodokļu nemaksāšanu “Stulbi. Alga aploksnē”. Ņemot vērā ievērojamās akcijas izmaksas, kuras tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi uzņēmumi bija pieteikušies uz konkursiem par šīs akcijas rīkošanu, kuru rezultātā tika noslēgti iepriekš minētie līgumi?

2. Kādas ir kopējās kampaņas izmaksas?

3. Kāds ir šīs kampaņas tāmes atšifrējums pa atsevišķām pozīcijām?

4. Vai ir plānots slēgt vēl kādus līgumus par šīs kampaņas rīkošanu?

Saeimas deputāti: L.Mūrniece, A.Latkovskis,
 S.Bendrāte, A.Kampars, A.K.Kariņš

Rīgā 2008.gada 21.maijā

Par pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām

2008.gada 3.maijā ir stājusies spēkā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Pašreiz šo konvenciju ir parakstījušas 129 pasaules valstis, 71 no tām ir parakstījusi arī konvencijas Fakultatīvo protokolu, kas paredz tiesības ikvienam cilvēkam individuāli vērsties ar sūdzību ANO par Konvencijā minēto saistību nepildīšanu. Diemžēl Latvija ir vienīgā no 27 Eiropas Savienības valstīm, kas nav parakstījusi pat Konvencijas pamatdokumentu, un 21.aprīlī, izskatot Ministru kabineta komitejā jautājumu par pievienošanos Konvencijai, tika nolemts to atlikt.

Latvijā ir gandrīz 120 000 invalīdu, un tādi Konvencijā nostiprinātie pamatprincipi kā pieejamība (9.pants), neatkarīgs dzīvesveids un iekļaušanās sabiedrībā (19.pants), izglītība (24.pants) u.c., to realizācijas gadījumā ievērojami uzlabotu invalīdu stāvokli. Konvenciju ir parakstījušas valstis ar visai atšķirīgu ekonomiskās attīstības līmeni un no tām netiek prasīta nekavējoša konvencijas ratifikācija, tāpēc, pievienojoties konvencijai, valsts demonstrē savu labo gribu un apņemšanos darīt visu nepieciešamo konvencijā izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad Latvija plāno pievienoties ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, un vai Latvija plāno parakstīt arī konvencijas Fakultatīvo protokolu?

2. Vai gadījumā, ja Latvija neparakstīs konvencijas Fakultatīvo protokolu, liedzot iespēju Latvijas invalīdiem izmantot Konvencijā ietverto aizsardzības mehānismu, šī Konvencija nekļūs par tīri deklaratīvu dokumentu?

3. Kādi Konvencijā ietvertie principi vēl nav realizēti Latvijā, un kādu Konvencijā ietverto principu ieviešana sagādās vislielākās grūtības?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buhvalovs,
 V.Buzajevs, N.Kabanovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2008.gada 22.maijā