Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 29. maija sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.06.2008., Nr. 89 (3873) https://vestnesis.lv/ta/id/176551

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2008. gada 29. maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Vēl šajā numurā

10.06.2008., Nr. 89 (3873)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 29. maija sēdes

 

A.Brigmanis
(ZZS frakcija):

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, protams, šodien Saeimā viens no centrālajiem jautājumiem bija grozījumi Kriminālprocesa likumā. Zaļo un Zemnieku savienība savu attieksmi nekad nav slēpusi par šo jautājumu loku, un, protams, viens no centrālajiem jautājumiem ir tas, cik liela loma ir prokuroram, dodot varbūt zināmas atlaides, priekšrocības vai arī tādu reveransu to cilvēku priekšā, kas ir snieguši liecības kādā konkrētā krimināllietā, kur viņi paši ir iesaistīti.
Šajā situācijā Zaļo un Zemnieku savienības nostāja paliek nemainīga: mēs esam par to, ka šādas atlaides vai šādas zināmas pretimnākšanas var dot tiesa. Tiesa ir tiesīga izlemt, kas ir bijis vainīgs, cik lielā mērā vainīgs un kāds soda mērs vai mantas konfiskācija katrā konkrētajā gadījumā ir piemērojama. Līdz ar to mēs atbalstījām tās likumdošanas normas, kas paredzēja tieši tiesas lomas stiprināšanu šajā konkrētajā situācijā. Un to nostāju mēs arī nemainīsim visā šajā Kriminālprocesa virzības gaitā.

Otrs jautājumu loks, kas skar plašāku sabiedrības loku, tas nešaubīgi ir jautājums lauksaimniekiem par piena ražošanu. Gribu uzsvērt mūsu Zaļo un Zemnieku savienības apvienības nostāju, ka mūsu viedoklis ir skaidrs un nepārprotams, ka piena ražošanas nozare ir viena no būtiskākajām nozarēm Latvijas lauksaimniecībā. Mēs esam dziļi par šo esošo krīzi, kā saka, nobažījušies. Protams, ir jautājumi, kur mēs redzam, kur ir ļoti grūti ietekmēt: tas ir pasaules tirgus un pasaules ietekme uz piena nozares attīstību. Un redzam tās vietas, kur mums kā apvienībai un mūsu zemkopības ministram tātad ir jāiejaucas un ar aktīvu rīcību jāsekmē uz priekšu šīs nozares stabilizēšana un daļēji arī cenu politikas veidošana.

Šeit mēs uzskatām, ka vieni no neaizsargātākajiem, protams, ir mazie piena ražotāji. Gribu uzsvērt mūsu apvienības nostāju, ka mēs esam par to, ka visi šie piena ražotāji Latvijas laukiem ir vajadzīgi, tas ir zināmā mērā varbūt kaut kur arī mūsu lauku dzīvesveids un šeit ir runa par to, ka vajadzētu? un nākam pretī jautājumam, ka varētu varbūt šo brīvo tirgošanos Latvijas tirdzniecības vietās atļaut vairāk un paplašināt šiem mazajiem piena ražotājiem, par savākšanas iespējām paplašināt visus šo jautājumus. Pie šiem jautājumiem tātad arī strādā un mūsu ministrijas pārstāvji darbojas, un protams, mūsu viedoklis par šo akciju, kas ir Latvijas piensaimniekiem rītdien Doma laukumā, Zaļo un Zemnieku savienības attieksme ir atbalstoša šai akcijai, jo mēs uzskatām: jā, piensaimniekiem, jebkurai nozarei ir par savām tiesībām un saviem tādiem jautājumiem ir jācīnās, un mēs esam kopā ar viņiem, un mēs arī būsim kopā ar viņiem šajā rītdienas akcijā.

 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām frakcijas vārdā vēlos paust mūsu gandarījumu par to, ka šodien tika pieņemts Saeimas lēmums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Lieta ir tāda, ka Latvijas Republika ir vienīgā no Eiropas Savienības valstīm, kas nav parakstījusi Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Šodien tika pieņemts lēmums uzdot Ministru kabinetam līdz 1.septembrim nodrošināt Konvencijas parakstīšanu Latvijas Republikas vārdā. Tas taču ir loģiski.

Otrām kārtām. Šodien mēs pievienojāmies opozīcijā esošajām partijām un deputātiem un parakstījām pieprasījumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 4.jūnijā. Dienaskārtībā būs jautājums par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar ekonomikas krīzes pārvarēšanu. Un nākamnedēļ tiks debatēts, un es pieļauju, ka tas mudinās valdību pieņemt attiecīgu lēmumu par valsts budžeta izpildi gada pirmajos piecos mēnešos, par rīcības plānu inflācijas apkarošanai, kurš nedarbojas, kā arī par citiem aktuāliem jautājumiem.

Trešām kārtām. Pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes, kas notika trešdien, man kļuva skaidrs, ka referendums par grozījumiem Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, ir neizbēgams. Septiņi Juridiskās komisijas deputāti balsoja pret šiem grozījumiem, un seši opozīcijā esošie deputāti tātad atbalstīja arodbiedrības izstrādāto piedāvājumu.

Mēs uzskatām, ka sagatavotie grozījumi ir pietiekami korekti. Šie grozījumi ir izteikti redakcijā, kas raksturīga Satversmei, un tie ir vienkāršā valodā un pasaka galveno. Mēs atbalstām ideju par to, ka tautai ir nepieciešams dot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Tuvākajā laikā Saeima šo jautājumu skatīs.

Un visbeidzot, runājot par Kriminālprocesa likumu, vēlos pateikt, ka šodien Saeima atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā. Mūsu priekšā vēl acīmredzot karstas debates par atsevišķiem priekšlikumiem, bet katrā gadījumā mēs atbalstām ideju par to, ja cilvēki, kuri sadarbojas ar izmeklētājiem, sadarbojas ar prokuroriem un palīdz atklāt noziegumus, tad viņiem ir nepieciešams piešķirt, nu, kā saka, atlaides un, iespējams, atbrīvot no atbildības, jo mūs interesē nevis noziedznieku solidaritāte, bet noziegumu atklāšana.

Bet trešajā lasījumā vēl acīmredzot runāsim Saeimā par detaļām: par to subjektu loku, kurus var atbrīvot, un kādos konkrētajos gadījumos, par kādiem noziegumiem, un kad cilvēkus atbrīvot par noziegumiem nevar, ja viņš pat sadarbojas ar izmeklētājiem, prokuroriem.

Tātad vēl priekšā mums ir daudz darba šajā jomā.

 

I.Šlesere
(LPP/LC frakcija):

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es arī Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļš” frakcijas vārdā gribētu vērst jūsu uzmanību uz vairākiem šodien Saeimas plenārsēdē izskatītajiem jautājumiem.

Kā vienu no jautājumiem es gribētu minēt likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”, kas paredz, ka nāves sods ir jāatceļ, ka to nevar nevienam piespriest vai izpildīt, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām.

Likumprojekts nodrošina cilvēku vienlīdzību kara un miera apstākļos, kā arī nodrošina cilvēka pamattiesību - tiesību uz dzīvību - garantiju. Jo ikvienas personas tiesības uz dzīvību ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība, un nāves soda atcelšana ir būtiski svarīga šo tiesību aizsardzībai un visu cilvēku neatņemamās cieņas pilnīgai atzīšanai.

Mūsu frakcija arī pievienojas tam, ka cilvēka tiesības uz dzīvību ir galvenās pamattiesības. Bet mēs arī uzskatām, ka cilvēka tiesības uz dzīvību sākas jau ar tā ieņemšanas brīdi. Un mēs ļoti ceram, ka arī Latvijā visiem nedzimušajiem bērniem būs šīs tiesības uz dzīvību un tas tiks respektēts arī mūsu valsts likumdošanā. Ne tikai likumdošanā, bet arī mūsu cilvēku sirdīs.

Tāpat es gribētu minēt arī lēmuma projektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”. Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo šī Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās - izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, kā arī piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Šīs Konvencijas mērķis ir nodrošināt, ka visi cilvēki ar invaliditāti tiek vienlīdzīgi atzīti likuma priekšā un var izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Un turklāt vēl Konvencija nosaka dažādus pasākumus, kurus dalībvalstīm nepieciešams veikt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu realizēt savas tiesības. Mēs ļoti ceram, ka šīs Konvencijas ratificēšana ievērojami uzlabos invalīdu stāvokli Latvijā.

Kā viens no apjomīgākajiem likumprojektiem, kurš šodien tika izskatīts plenārsēdē, bija likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Asas debates gan arī pirms šīs plenārsēdes, gan arī apakškomisijā, kas speciāli ir izveidota tieši darbam ar šo Kriminālprocesa likumu, gan arī komisijās, tāpat arī šodien plenārsēdē asas diskusijas izraisīja tieši Kriminālprocesa likuma 410.pants. Mums ir gandarījums, ka tika atbalstīts tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kurā ir paredzētas tiesības ģenerālprokuroram ar savu lēmumu izbeigt kriminālprocesu un atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Vienlaikus ir izdarīta arī atruna, ka minētie nosacījumi nav piemērojami personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu. Protams, šis likumprojekts tika izskatīts un pieņemts otrajā lasījumā, un darbs pie šī likumprojekta vēl turpināsies uz trešo lasījumu. Mēs tiešām ceram, ka šīs normas, kas tiks iekļautas un uzlabotas šajā likumprojektā, būtiski palīdzēs uzlabot situāciju Latvijā.

 

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir divas lietas, par kurām es vēlētos jūs uzrunāt.

Pirmā, protams, ir šodien plaši debatētais un apjomīgākais likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Lai arī tagad tiek slavēts, ka šī redakcija pieņemta, izsvērta un saskaņota, man tomēr rada bažas gan process, kādā veidā tas tika pieņemts, jo šī redakcija, kuras atšķirība no sākotnēji iesniegtās praktiski ir tikai ļoti vērtīgā, patiešām vērtīgā papildinājumā par to, ka ir izlemjams jautājums par aizdomās turamās personas nelikumīgi iegūto mantu. Savukārt tas, kas notika gan šodien plenārsēžu zālē, gan arī tas, kas tika pateikts no tribīnes, liecina par to, ka mērķis ir šādu normu no mūsu Kriminālprocesa likuma tomēr izslēgt. Jo netika slēpti viedokļi, ka ir frakcijas, kas to neatbalsta, un ir frakcijas, kas piedāvā, ka tādas normas realizācijai būtu izstrādājams pat atsevišķs likums.

Tāda norma par to, ka prokuroram ir tiesības zināmos gadījumos pie zināmiem apstākļiem dot atlaides cilvēkiem, kuri sadarbojas, lai atklātu smagus un sevišķi smagus noziegumus, ir pastāvējusi mūsu Kriminālprocesa likumā kopš tā pieņemšanas un nekad nav radījusi nekādas problēmas reāli ar tās piemērošanu praksē. Tāda norma ir pastāvējusi mums likumdošanā arī pirms tam Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā. Tikai tagad politiķu ietekmē no tā tiek mēģināts radīt milzīgu ažiotāžu, tādējādi acīmredzot kavējot un mēģinot ietekmēt prokuratūras darbu tajās skaļajās krimināllietās, kurās ir apsūdzēti politiķi vai politikai tuvu stāvoši cilvēki, tas ir, Ventspils lietā un digitālās televīzijas lietā. Tātad acīmredzot uz trešo lasījumu vēl ir gaidāmi kādi pārsteigumi, jo arī tas, ka tika no likuma svītrota norma, par kuru iepriekš komisijā bija diezgan liela vienprātība, ka tā tur ir paturama, par prokurora tiesībām sadalīt kriminālprocesu, ja tas satur ļoti daudzas epizodes, varētu būt zināmas bažas tieši jau manis pieminētajos kriminālprocesuālajos gadījumos.

Kā otra lieta, protams, tā ir juridiska lieta, bet ikviens no mums šodien ar bažām vēro ciparus, kas mainās uz benzīna uzpildes staciju šiem te plakātiem, ikviens no mums ar bažām gaida rudeni, kad mēs saņemsim jaunos apkures sezonas un elektrības rēķinus. Un tas liecina to, ka cilvēki tajā brīdī varbūt būs spiesti domāt ne tikai par to, kādā veidā savu ģimeni uzturēt tīri fiziski, bet vai viņi savu pieticīgo dzīvoklīti spēj uzturēt un vai nav jāmeklē dzīvesvieta zem pasaulē dārgākā tilta. Un, lai piedāvātu kādus reālus risinājumus, jo valdības vadītājs, kurš, protams, rāda nemitīgi norūpējušos vaigu un cieš kopā ar tautu, savukārt reālus risinājumus tā arī acīmredzot savā valdībā nespēj pieņemt, jo šīs koalīcijas iekšējās pretrunas jau ir kļuvušas par mūsu valsts attīstību bremzējošu spēku. Tātad mēs piedāvājam, un mūs atbalstīja arī pārējie kolēģi no opozīcijas partijām, nākamnedēļ sasaukt ārkārtas Saeimas plenārsēdi, kuras darba kārtībā būtu viens jautājums - par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

Un tātad pirmām kārtām mēs vēlētos no Ministru prezidenta dabūt precīzu atskaiti par to, kā pildās budžets, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas pašreiz mēs nevaram runāt par to, ka būs nulles budžets. Tātad pašreiz ir stipri manāms tas, ka budžeta izpilde tā neiet, un tas atkal varētu ietekmēt visu pārējo, un kā tad īsti pildās inflācijas ietekmes mazināšanas plāns, un vai tie ir vienīgie pasākumi, ko varētu valdība piedāvāt cilvēkiem, kuri ar bažām gaida rudeni. Jo, protams, mūsuprāt ir jādara viss, lai sabiedrībai tiešām nebūtu jāiet meklēt savu dzīvesvietu zem tilta.

Un tas, ko mēs piedāvājam, ir pirmām kārtām pārskatīt gan šo ierēdņu tēriņus, gan viņu skaitu, gan varbūt atsevišķu ministriju, valsts iestāžu skaitu, skatīt to, vai mums ir nepieciešamas šīs uzņēmumu padomes, kurās tiek tērēta nauda, nerunājot jau, protams, par tādām pašsaprotamām lietām kā zemeņu kūka, komandējumi uz hokeju un sabiedrisko attiecību pasākumu apmaksāšana par Meža fonda naudu. Tātad mēs ceram, ka premjers nāks ar konkrētiem priekšlikumiem uz šo plenārsēdi, un mēs ļoti ceram, ka kaut kādi risinājumi tomēr tiks piedāvāti.

 

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Labdien, godātie radioklausītāji! Pagājušajā nedēļā tika nodibināta partija “Pilsoniskā Savienība”, un arī Saeimā jau ir izveidota viņai frakcija. Šajā frakcijā ietilpst, es gribētu teikt, pieredzes bagāti deputāti Ilma Čepāne, Ina Druviete, Gunārs Laicāns, Sandra Kalniete, es - Anna Seile un Kārlis Šadurskis.

Jāsaka, ka šodienas plenārsēdes materiāli nebija pārāk sarežģīti, izņemot varbūt lielās diskusijas par Kriminālprocesa likumu. Arī mēs atbalstām šo normu, ka ģenerālprokuroram ir tiesības atvieglot dzīvi tiem cilvēkiem, kuri sniedz ļoti noderīgu informāciju svarīgās krimināllietās, kuru rezultātu ir ļoti grūti kādreiz arī paredzēt. Bet frakcija uzskata, ka pašreizējā laikā ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību tiem jautājumiem, kas saistās ar nobalsošanu, ar tautas ierosinājumiem. Mēs uzskatām, ka Saeimā vajadzētu atbalstīt abus likuma ierosinājumus - par grozījumiem Satversmē un arī par grozījumiem Pensiju likumā. Ja tauta izteikusi tādu gribu, tad deputāti varētu vienkāršot to procedūru un arī nerūpēties, lai notiktu referendums, kurā tiek izdoti lieli līdzekļi, lai šie ierosinājumi tiktu pieņemti. Mūsu frakcija balsos par šiem abiem ierosinājumiem, kurus izvirzījusi tauta.

Tālāk. Gribētos arī teikt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka šajā laikā notiek tādi ļoti svarīgi notikumi kā, piemēram, teritoriālā reforma. Un mūsu frakcija un arī partija ļoti rūpīgi seko šiem procesiem. Mēs uzskatām, ka pārsteidzīgi varbūt ir teritoriālajā reformā izdarīt tādus asus pagriezienus, kamēr vēl nav sakārtota likumdošana un kamēr vēl nav panākta vienošanās ar konkrētām pašvaldībām, kamēr lietas nav izlemtas arī Satversmes tiesā to pašvaldību labā vai arī par sliktu tām, kuras nevēlās iekļauties ļoti lielajos novados, jo tas lauku dzīvi var tikai apgrūtināt.

Nu, protams, svarīgs jautājums vienmēr, it sevišķi arī mūsu frakcijai, ir lauku dzīves uzlabošana pakāpeniski. Bet pašreiz, kad piensaimniecībā ir tik lieli sarežģījumi un varētu teikt un nosaukt to pat par krīzi, arī mūsu frakcijai ir ļoti svarīgi panākt vienošanos, lai Ministru kabinets ierosinātu likumprojektus, kuri paredz atvieglošanu piena nozares darbiniekiem.

“Pilsoniskā Savienība” šajā gadījumā, arī vadoties no tā, ka mēs Agrārajā, vides un reģionālās politikas komisijā esam jau iesnieguši vairākus priekšlikumus par to, kā stāvokli piensaimniecībā varētu uzlabot, atbalsta arī pasākumus, kas notiks Doma laukumā šīs nedēļas nogalē.

Jāsaka arī tā, ka mēs esam jau iekļāvušies tajā pasākumā, kas vēlās redzēt priekšlikumus, kā valdība domā paātrināt inflācijas apkarošanu, izstrādāt dažādus priekšlikumus, un galvenais, ka tik tiešām ir ziņas, ka valsts budžets pārāk labi nepildās. Tāpēc arī mēs piekļāvāmies ierosinājumam, kas paredz nākamajā nedēļā sasaukt ārkārtas sēdi, lai šī informācija no valdības puses būtu izsmeļoša un arī deputāti un sabiedrība tiktu informēti par pasākumiem, kādi tiks veikti, lai inflāciju mazinātu un lai budžets labāk pildītos.

 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Labdien, godātie radioklausītāji! Šogad paiet 20 gadi kopš LNNK dibināšanas, 15 gadi kopš apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” dibināšanas. Par to runās mūsu apvienības biedri 7.jūnijā Valmierā, atskatoties gan uz pagātni, bet, protams, stipri domājot arī par to, kas būs uz priekšu, kā papildināt mūsu apvienības biedru rindas laikā, kad cilvēki no politikas vairāk izvairās, kā pastiprināt mūsu nacionālo politiku, it sevišķi valodas jomā, un dot arī efektīvus priekšlikumus ekonomiskās un sociālās politikas laukā. Jo skaidrs, ka šis gads un arī nākamais gads būs visai sarežģīts.

Gribu pievērst uzmanību tam, ka šodien Saeima atbalstīja lēmumu par to, ka valdībai jau tuvāko mēnešu laikā ir jāparaksta invalīdu Konvencija, kur Latvija tiešām mazliet ir palikusi citu Eiropas valstu astē, un divu gadu laikā ir jāizvērtē gan tie likumprojekti, kas būs jāgroza šajā sakarībā, gan cik tas naudas līdzekļus prasīs, it sevišķi jautājumā par invalīdu piekļuvi dažādām telpām, ēkām, transportlīdzekļiem un tā tālāk.

Diemžēl valdībā skatot bija dominējis laikam ierēdņu viedoklis, kuri bija ļoti piesardzīgi pret milzīgiem tēriņiem, kuri taču nebūs jāveic dažu mēnešu laikā, bet tas liks Latvijai mobilizēties ilgākā periodā. Jo neviena valsts, kas šo Konvenciju paraksta vai pat ratificē, nav simtprocentīgi gatava pilnīgi visās vietās ievērot pilnīgi visas prasības, kas, protams, nav pašas par sevi lētas. Tātad domājam, ka šeit politiķi ir rīkojušies savlaicīgi, un tieši pēc Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma arī koriģēja Saeimas šo viedokli, tātad valdības viedokli - pagaidām nesteidzināt jautājumu. Mūsuprāt, tas ir aktuāls, un arī mūsu apvienība jau agrāk bija aicinājusi savus ministrus šo jautājumu secināt.

Šodien garākās debates bija par Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kur vairumā gadījumu tika atbalstīti tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumi. Palika spēkā arī tā norma, ka prokurors atbrīvo tātad aizdomās turētu personu no atbildības tad, ja tā sniedz ziņas par citu personu. Tajā pat laikā un tomēr netika veikti ļoti radikāli priekšlikumi, vienkārši sašaurināts tas lauks, uz kuriem noziegumiem tas var attiekties. Tātad nevar būt runa par slepkavām vai cita veida varmākām. Tāpat arī prokuroram ir jānorāda rīcība ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un mantu, kas līdz šim diemžēl likumā nebija minēts. Līdz ar to varētu būt arī, ka kāds ziņo par savu līdzvainīgo noziegumā, bet patur visu nelikumīgi iegūto, kas būtu pilnīgi nepieļaujami no valsts taisnīgas politikas viedokļa.

 

I.Valers
(Tautas partijas frakcija):

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Lai gan varbūt tiešām izskatījās, ka sēdē izskatāmie jautājumi nebija sevišķi sarežģīti šodien lielākā daļa, taču gribētu teikt, masveida jautājumi Saeimā netiek skatīti un visi tie bija svarīgi. Un pie dažiem no tiem es gribētu pakavēties.

Tika nodots komisijām izskatīšanai likumprojekts “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”. Mēs šo atbalstām ne vien tikai tāpēc, ka cilvēka dzīvība ir lielā vērtē, bet arī tāpēc, ka soda uzdevums ir arī audzināt. Bet, izpildot nāves sodu, šo personu vairs nekas neaudzinās. Un šis sods nebūs veicis nevienu no savām funkcijām - audzināšanas funkciju.

Tāpat tika izskatīts likumprojekts saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Tas mūsu uzskatā ir ļoti svarīgi un veicinās tiesības un iespējas invalīdiem uz labāku, kvalitatīvāku dzīvi.

Bet pats grūtākais un sarežģītākais likumprojekts, kas šodien tika pieņemts otrajā lasījumā, bija Kriminālprocesa likums, kurā bija 410 priekšlikumi grozījumiem, kuru lielākā daļa tika arī apstiprināta. Pie šī likumprojekta ir ļoti rūpīgi un ilgi strādājusi gan Kriminālprocesa apakškomisija, gan arī Juridiskā komisija. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī tika noteikts trešajam lasījumam pietiekami garš - 15.augusts, jo vēl ir ļoti nopietns darbs pie šī. Darbojas arī Tieslietu ministrijas darba grupa, kas vēl gatavo priekšlikumus un vērtēs šo likumu, jo likums - salīdzinoši šis likums ir jauns un, aprobējot dzīvē, parādās problēmas, kas tajā vēl būtu uzlabojams. Un tāpēc arī Tieslietu ministrija ar ekspertiem pie tā strādā.

Šajos Kriminālprocesa likuma grozījumos kā ļoti būtisku ļoti daudzi sabiedrībā uztver šo 410.panta grozījumu. Taču pa lielam šis pants neko sevišķi netiek grozīts, tiek papildināta tikai tā daļa, ka tā persona, kas būs ziņojusi par sevišķi bīstamu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par pašas personas izdarīto - līdz šim paredzēja, ka šo personu nevarēja atbrīvot, ja tā bija veikusi sevišķi smagu noziegumu pati. Šobrīd ir tā, ka par ekonomiskiem noziegumiem arī šo personu varēs atbrīvot no kriminālatbildības, tādējādi veicinot varbūt daudzu lietu izskatīšanu un nonākšanu līdz tiesai.

Vēl pie jautājumiem, kas varbūt šodien nebija Saeimas darba kārtībā, gribētu pievērsties tam, kas šobrīd sabiedrībā ir guvis ļoti lielu rezonansi, - par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanām. Par Ivaru Bičkoviču, man un mūsu frakcijai ir ļoti lielas bažas un žēl, ka mēs, apšaubot tiesas spriedumus Ivara Bičkoviča sakarā, radām šaubu ēnu par tiesu sistēmu, par tiesu varu Latvijā, jo šie tiesu spriedumi ir spēkā, neviens tos nav apstrīdējis, tādējādi veicinot tikai sabiedrībā negatīvu attieksmi pret tiesu sistēmu un tiesiskas valsts izpratni, jo arī šī te izvirzīšana, ko veica Augstākas tiesas plēnuma tiesneši ar balsu vairākumu, bija ļoti demokrātiska. Un mēs paļaujamies uz tiesnešu godaprātu un uzskatām, ka absolūtais vairākums tiesnešu ir godprātīgi, sava amata cienīgi. Un diemžēl, ja arī kādas nebūšanas tiesu sistēmā ir, tad darbojas šis tautas sakāmvārds, ka viens darvas piliens var sabojāt visu medus mucu.

 

J.Pliners
(PCTVL frakcija):

Esmu priecīgs jūs sveicināt, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas deputāti izskatīja vairāk nekā 30 likumprojektus, un attiecīgi par daudziem vai dažiem no tiem jums jau stāstīja iepriekšējie runātāji. Es gribu pieskarties citam jautājumam.

Kā jums ir zināms, vakar Saeimas Juridiskā komisija noraidīja 217 000 vēlētāju atbalstītos grozījumus Satversmē par tautas tiesībām atlaist Saeimu. PCTVL frakcijas pārstāvis, protams, atbalstīja arodbiedrību piedāvātos grozījumus. Arodbiedrības ar savu iniciatīvu vēlas izdarīt spiedienu uz Saeimas labējo vairākumu, kas, kā rāda pēdējo gadu pieredze, realizē antisociālu politiku un nepilda pirmsvēlēšanu solījumus. Nav brīnums, ka valdošo eliti neapmierina tas, ka tautai tiek piešķirtas tiesības atlaist Saeimu, un tiek meklēti sadomāti iemesli šā likumprojekta noraidīšanai. Tiek iebilsts, ka 10 procentu vēlētāju kvorums, kas nepieciešams, lai iniciētu jautājumu par Saeimas atlaišanu, ir pārāk mazs. Taču Saeimas atlaišanas pretinieki apzināti noklusē to faktu, ka jau tagad saskaņā ar Satversmes 48.pantu Saeimas atlaišanai pēc Valsts prezidenta iniciatīvas nav paredzēts vispār nekāds speciāls kvorums. Saeima var tikt atlaista pat tajā gadījumā, ja pēc Valsts prezidenta aicinājuma uz referendumu ieradīsies viens vēlētājs un nobalsos “par”.

Jau tagad mūsu Satversme paredz tādā pašā veidā, kā to piedāvā arodbiedrības, pieņemt lēmumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Šis 10 procentu vēlētāju kvorums, kas nepieciešams referenduma iniciēšanai, ir nostiprināts Satversmē no tās pieņemšanas brīža un līdz šim nav nekādus iebildumus izsaucis. Mums ir zināms, ka arī citās valstīs, kur ir paredzēts likumdošanā, ka parlamentu var atlaist tauta, bieži vien tas notiek ar vienkāršu balsu vairākumu.

PCTVL aicina pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi, kas pēc būtības ir identiski arodbiedrību piedāvātajiem, jau tika atbalstīti otrajā lasījumā vēl tālajā 1934.gadā 4.Saeimas laikā. Jau tad parlaments meklēja izeju no konstitucionālas krīzes. Taču diemžēl Kārlis Ulmanis, veicot valsts apvērsumu, nedeva iespēju realizēt šo demokrātisko un loģisko soli.

Tāpēc PCTVL uzskatīja un uzskata, ka arodbiedrību priekšlikumu Saeimai ir jāatbalsta bez jebkādām izmaiņām. Ja Saeima tos neatbalstīs, mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicinām un aicināsim uz referendumu.

 

 Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!