Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministre I.Purne

Uz jaut. nr.63/J9 – dok. nr.2473

Par sociālā budžeta uzkrājumu

Labklājības ministrija, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2008.gada 20.maija uzdevumu Nr.45/SAN-1842, sadarbībā ar Finanšu ministriju sniedz atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem (Nr.63/J9) par sociālā budžeta uzkrājumu. 

1. Pēc publiski pieejamās informācijas sociālā budžeta uzkrājums uz š.g. 1.maiju bija 828 miljoni latu. Kādos finanšu instrumentos un uz kādām procentu likmēm šie līdzekļi ir ieguldīti, lai nodrošinātu to ienesīgumu?

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājums uz 2008.gada 1.maiju sasniedza 828,9 milj. latu, no kuriem valsts pensiju speciālā budžeta uzkrājums bija 627,0 milj. latu, darba negadījumu speciālā budžeta uzkrājums – 6,8 milj. latu, nodarbinātības speciālā budžeta uzkrājums – 53,0 milj. latu, bet invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta uzkrājums – 141,3 milj. latu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību gan valsts pamatbudžeta, gan speciālā budžeta līdzekļi glabājas kontos tikai Valsts kasē. Atbilstoši likuma 34.panta otrajai daļai valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA)) ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu depozītu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros. Pamatojoties uz minēto, speciālā budžeta līdzekļi izvietoti noguldījumos Valsts kasē – gan termiņa noguldījumos, gan arī noguldījumos uz nakti (pēc būtības – kontu atlikumos). Termiņnoguldījumos līdzekļi izvietoti atbilstoši valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmēm, t.i., procentu likmēm, par kurām līdzekļus latu finanšu tirgū aizņemas Valsts kase valsts budžeta (tai skaitā valsts pamatbudžeta) vispārējās finansēšanas nepieciešamības segšanai. Šīs likmes pilnībā atbilst ļoti zema riska ieguldījumiem šo termiņnoguldījumu izvietošanas brīdī, kuras Valsts kasei pašreizējos svārstīgajos finanšu tirgus apstākļos ir piedāvājuši valsts vērtspapīru tirgus galvenie investori – vietējās komercbankas. Detalizēti valsts sociālā budžeta līdzekļu ieguldījumi atbilstoši ar Valsts kasi noslēgtajiem līgumiem norādīti tabulā.

 

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu brīvo līdzekļu izvietošana noguldījumos atbilstoši noslēgtajām vienošanām starp VSAA un Valsts kasi (uz 01.05.2008.)

Speciālā budžeta veids	Noguldījuma veids	Noguldījuma apjoms, Ls	Noguldījuma % likme	Noguldījuma sākuma datums	Noguldījuma beigu datums
Valsts pensiju speciālais budžets	Termiņnoguldījumi	270 000 000.00	6.134	10.04.2007	30.03.2009
		260 100 000.00	5.830	06.02.2008	30.01.2009
	Noguldījums uz nakti	96 839 560.01	4.000
Darba negadījumu speciālais budžets	Termiņnoguldījumi	1 000 000.00	5.959	10.04.2007	30.03.2009
		4 100 000.00	5.830	06.02.2008	30.01.2009
	Noguldījums uz nakti	1 741 082.35	4.000
Nodarbinātības speciālais budžets	Termiņnoguldījumi	20 000 000.00	5.959	10.04.2007	30.03.2009
		21 400 000.00	5.830	06.02.2008	30.01.2009
	Noguldījums uz nakti	11 588 689.79	4.000
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets	Termiņnoguldījumi	25 000 000.00	5.959	10.04.2007	30.03.2009
		87 000 000.00	5.830	06.02.2008	30.01.2009
	Noguldījums uz nakti	28 382 625.04	4.000
Kopā:		827 151 957.19

2. Cik liela sociālā budžeta līdzekļu uzkrājuma daļa kā dienas atlikums tiek izmantota pamatbudžeta vajadzību finansēšanai un ar kādu procentu likmi? Kāpēc tiek piekopta šāda speciālā budžeta uzkrājuma apsaimniekošanas prakse?

Tā kā Latvijā vēsturiski izveidotā valsts budžeta izpildes struktūra ir centralizēta un valsts budžeta izpilde tiek nodrošināta ar Valsts kases starpniecību, tad valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļi glabājas centralizēti – Valsts kasē. Šāda budžeta izpildes struktūra pilnībā sevi ir attaisnojusi gan no administratīvā un izmaksu viedokļa (bankas kontu uzturēšana un apkalpošana, maksājumu izmaksas, dažādu pārskatu apkopošana u.c.), gan arī no drošības viedokļa, veicot stingru kontroli pār līdzekļu izvietojumu. Protams, tiek ņemts vērā arī valsts sociālās apdrošināšanas budžeta speciālais statuss – šī iemesla dēļ valsts pamatbudžets, kura uzkrājums vismaz pašreizējā brīdī ir negatīvs un kurš tiešām kā finansējuma avotu šobrīd izmanto valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus, maksā par tiem procentus atbilstoši procentu likmēm, kuras finanšu tirgū noteikuši tā dalībnieki (faktiski Valsts kases piedāvātā maksa par kontu atlikumiem ir pat lielāka nekā analogi lielāko Latvijas komercbanku piedāvājumi). Kopumā 2008.–2009.gada laikā par dažādiem noguldījumu veidiem saņemtie procenti papildinās valsts sociālās apdrošināšanas budžetu par ne mazāk kā 70 milj. latu.

Gadījumā, ja valsts pamatbudžets atteiktos no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu izmantošanas kopējās valsts budžeta finansēšanas nepieciešamības segšanai, tādējādi faktiski decentralizējot valsts budžeta izpildes struktūru, valsts pamatbudžetam šie līdzekļi – šobrīd vairāk nekā 828 miljonu latu apmērā – būtu jāaizņemas finanšu tirgos, bet valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļus būtu jāiegulda dažādos alternatīvos finanšu instrumentos. Līdz ar to ievērojami pieaugtu valsts ārējais parāds (jo šāda apjoma resursus vietējā finanšu tirgū pilnīgi noteikti nebūtu iespējams aizņemties), kas ir būtisks makroekonomiskais rādītājs starptautisko kredītreitinga aģentūru vērtējumā. Šāda nozīmīga valsts ārējā parāda palielināšanās var būt par pamatu tam, lai starptautiskās kredītreitinga aģentūras samazinātu Latvijas kredītreitingu, tādējādi ne tikai samazinot privātā sektora aizņēmēju iespējas piesaistīt salīdzinoši lētus finanšu resursus un rezultātā bremzējot visas valsts ekonomikas attīstību, bet arī tiešā veidā sadārdzinot turpmākās valstiskās aizņemšanās izmaksas, kas savukārt stimulētu valsts pamatbudžeta deficīta pieaugumu. Tāpat kredītreitinga samazināšanās un vispārējā makroekonomisko rādītāju turpmāka pasliktināšanās var būt par pamatu ārvalstu investīciju apjoma samazinājumam, kas varētu izraisīt pat draudus vispārējai finanšu stabilitātei valstī.

Vienlaikus jāņem vērā, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu pārvaldīšanā noteikti jāievēro konservatīva pieeja, ieguldot līdzekļus tikai pašos drošākajos finanšu instrumentos un izslēdzot nevajadzīgu risku. Līdz ar to uzskatām, ka valsts sociālā budžeta līdzekļu ieguldīšana tādos bezriska ieguldījumos kā noguldījumi Valsts kasē vai valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri ir visoptimālākais ieguldījumu veids līdzekļu vērtības saglabāšanai ilgtermiņā. Investējot valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļus, piemēram, akcijās, atvasinātajos finanšu instrumentos, nekustamajā īpašumā, augsta riska korporatīvajās obligācijās, vai pat veicot atklāti spekulatīvus darījumus, nav izslēgtas lielākas peļņas iespējas, taču vienlaikus būtu jāuzņemas ievērojams risks attiecībā uz šo līdzekļu vērtības samazinājumu. Par to liecina gan ievērojamie zaudējumi, kurus nesenās finanšu tirgus turbulences laikā ir cietuši starptautiskie finanšu tirgus dalībnieki, gan daudzu uz riskantām ieguldījumu stratēģijām vērstu fondu bankrots. Līdz ar to uzskatām, ka šāda riska uzņemšanās arī attiecībā uz valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu) nav pieņemama.

Ieguldot valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus jau minētajos bezriska instrumentos nevis tiešā veidā (iegādājoties no Valsts kases vērtspapīrus vai izvietojot līdzekļus noguldījumos Valsts kasē), bet, piemēram, valsts vērtspapīros to otrreizējā apgrozībā, būtiskākie ieguvēji no šādas rīcības būs komercbankas, kurām būs iespēja iegūt papildu peļņu uz vērtspapīru sākotnējās iegādes un otrreizējā tirgus cenu starpības. Novirzot sociālās apdrošināšanas budžetu līdzekļus noguldījumos komercbankās kaut vai tikai salīdzinoši nelielā apjomā, būtiski tiks ietekmēta vietējā finanšu tirgus likviditāte, tādējādi radot nevajadzīgas svārstības naudas piedāvājuma apmēros un apgrūtinot Latvijas Bankai finanšu tirgus likviditātes kontroli. Savukārt, lielā apjomā konvertējot līdzekļus uz citām valūtām, lai ieguldītu tos ārvalstīs, ne tikai tiks ietekmēti maksājumu bilances rādītāji, bet arī var tikt veicināta valūtas kursa nestabilitāte.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ uzskatām, ka pašreizējā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu izvietošanas un apsaimniekošanas prakse ir vienīgā optimālā alternatīva no izmaksu un riska sabalansētības viedokļa, kas neizraisītu negatīvu ietekmi uz dažādiem valsts makroekonomikas un finanšu tirgus rādītājiem, kā arī nepakļautu ievērojamam riskam pensiju, pabalstu u.c. izmaksu veikšanu nākotnē.

 

3. Ja sociālā budžeta uzkrājumu ienesīgums ne tuvu nesedz inflāciju, kāds pamatojums tik apjomīgai līdzekļu uzkrāšanai?

Pašreiz demogrāfisko situāciju Latvijā raksturo tādas galvenās tendences kā zema dzimstība un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos. Iedzīvotāju virs darbspējīgā vecuma īpatsvars 2007.gada sākumā Latvijā bija 20,7%. Tā kā jaundzimušo kohortas (vienā gadā dzimušie) Otrā pasaules kara beigās bija skaitliski mazas un tos nomainīja 1950.-1960.gados dzimušo apjomīgās kohortas, Latvijā iedzīvotāju novecošanās pastiprināsies vēlāk nekā citur Rietumeiropā. Tādējādi Latvija tuvāko gadu periodā ir salīdzinoši labvēlīgā situācijā, bet tālākā perspektīvā šī situācija ievērojami mainīsies, jo mazskaitliskās 1990-to gadu sākumā dzimušās kohortas sasniegs darbspējas vecumu, bet skaitliski lielākās 1950.-1960.gados dzimušās kohortas sasniegs pensijas vecumu. Tas būtiski ietekmēs sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi nākotnē. Kā liecina Labklājības ministrijas prognozes, nākotnē Latvijā var izveidoties tāda situācija, ka uz 10 strādājošiem būs seši pensionāri (šobrīd attiecība ir 10 pret 3).

Līdz ar to valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nākotnē nonāktu arvien pieaugoša budžeta deficīta situācijā, ko, no vienas puses, varētu atrisināt, palielinot iemaksu likmi vai arī samazinot izmaksas, taču tas tomēr nebūtu pieņemami, vērtējot iespējamās sociāli ekonomiskās un politiskās sekas. Lai kompensētu svārstības darbspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē ar pensionāriem un nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, jāveic savlaicīga sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrāšana. Šie līdzekļi būs nepieciešami sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta segšanai tālākajos gados, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksu pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski labvēlīgos gados, ir uzkrājams, savukārt vēlāk demogrāfiski vai citādi nelabvēlīgos gados iepriekš uzkrātie līdzekļi tiks izmantoti, lai kompensētu sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu – kārtējā gada sociālās apdrošināšanas iemaksu nepietiekamības dēļ visu tiesību aktos paredzēto izmaksu nodrošināšanai. Bez šāda uzkrājuma praktiski nav iespējama pensiju sistēmas stabilitātes saglabāšana ilgtermiņā, kad relatīvi lielā strādājošo paaudze (1960-tajos gados dzimušie) kļūs par relatīvi lielu pensionāru saimi.

 

4. Kādus pasākumus valdība veikusi vai plāno veikt augstās inflācijas apstākļos, lai sociālā budžeta uzkrājuma līdzekļu reālā vērtība nesamazinātos?

Kā jau iepriekš minēts, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļi tiek izvietoti noguldījumos Valsts kasē, saņemot no valsts pamatbudžeta procentus atbilstoši finanšu tirgus likmēm (valsts vērtspapīru likmēm), par kurām latu resursus aizņemas valsts pamatbudžets un kuras objektīvi noteikuši finanšu tirgus dalībnieki. Tas norāda, ka arī valsts vērtspapīru tirgus dalībnieki (komercbankas, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības u.c. investori) ir gatavi investēt līdzekļus ieguldījumos, kuru ienesīgums ir ievērojami zemāks nekā aktuālais inflācijas līmenis. Šādu lēmumu pamatā varētu būt divi faktori. Pirmkārt, jāatzīmē ārkārtīgi nestabilā situācija starptautiskajos finanšu tirgos, kā rezultātā investori vēl vairāk ir samazinājuši ieguldījumus jau tā salīdzinoši riskantajos ieguldījumos akcijās, korporatīvajās obligācijās utt., labāk izvēloties veikt investīcijas drošos instrumentos pat pie negatīvām reālajām likmēm nekā uzņemoties papildu risku. Otrkārt, daudzi investori arī apzinās, ka pašreizējais Latvijas augstais inflācijas līmenis ievērojami var samazināties jau tuvākajā laikā un, pat pieļaujot investīciju (īpaši ilgtermiņa investīciju) ienesīguma būtisku atrašanos zem pašreizējā inflācijas līmeņa, ir novērtējuši savus ieguldījumus kā pietiekami ienesīgus (inflācijai samazinoties, šobrīd zem inflācijas līmeņa fiksētie procentu likmju līmeņi, visticamāk, pēc dažiem gadiem būs virs tā brīža inflācijas līmeņa).

Attiecībā uz iespējām palielināt sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus uz līdzekļu izvietošanas efektivizācijas rēķina jāatzīmē, ka ienesīguma līmeni 17–18% apmērā nav iespējams nopelnīt bez ievērojama papildu riska uzņemšanās. Arī banku piedāvāto noguldījumu likmju līmenis starpbanku naudas tirgū (RIGIBID likmes) faktiski nepārsniedz 7% robežu, turklāt šim līmenim ir tendence samazināties. Līdz ar to likmju līmeņi, kurus šobrīd valsts sociālās apdrošināšanas budžeta termiņa noguldījumiem varētu piedāvāt Valsts kase (līdz pat 6,65% gadā) ir atbilstoši reālajai finanšu tirgus situācijai, ņemot vērā šo noguldījumu bezriska raksturu un papildus piedāvātos likviditātes nosacījumus.

Gadījumā, ja tiktu pieņemts politisks, taču vismaz pie pašreizējiem finanšu tirgus nosacījumiem finansiāli nepamatots lēmums par to, ka valsts pamatbudžetam par sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu izmantošanu būtu jāmaksā valsts sociālajam budžetam procenti inflācijas līmeņa apmērā, jāņem vērā, ka procentu izdevumi, kuri būtiski palielinātos, būtu jāsedz no valsts pamatbudžeta, tādējādi samazinot to līdzekļu apjomu, kuru iespējams novirzīt citiem mērķiem, piemēram, dažādiem investīciju projektiem, valsts atbalsta programmu realizēšanai, algu izmaksām (tai skaitā izglītības sistēmas darbinieku un veselības aprūpes sistēmas darbinieku algām).

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka, jau tuvākajā laikā samazinoties inflācijas līmenim, valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu reālā vērtība nesamazināsies. Līdz ar to šobrīd šī mērķa sasniegšanai visbūtiskāk ir nodrošināt inflācijas tempu samazināšanos atbilstoši valdības izstrādātajiem plāniem.

Labklājības ministra vietā - veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 28.maijā

 

 

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut nr.64/J9 – dok. nr.2490

Par Valsts ieņēmumu dienesta kampaņu

Lai raisītu diskusijas sabiedrībā, veicinātu negatīvas attieksmes veidošanos pret “aplokšņu algām”, liktu iedzīvotājiem saprast un apzināties riskus un sekas, kas rodas, saņemot “aplokšņu algas”, kā arī popularizētu jaunizveidoto Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) bezmaksas uzticības tālruni 80009070, no šī gada 19.maija līdz 6.jūnijam VID īsteno sociāli izglītojošu reklāmas kampaņu “Stulbi. Alga Aploksnē”. Sociāli izglītojošās reklāmas kampaņas “Stulbi. Alga Aploksnē” ietvaros tiek īstenota virkne dažādu komunikācijas un reklāmas pasākumu: reklāma centrālajās un reģionālajās televīzijās, reklāma centrālajās un reģionālajās radiostacijās, reklāma centrālajos žurnālos un reģionālajos laikrakstos, reklāma interneta portālos, izveidota speciālā kampaņas interneta lapa, kurā atrodama interneta spēle, reklāma sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgas pilsētās, reklāma uz sabiedriskā transporta, reklāma kinoteātrī, informatīvie reklāmas stendi visās VID nodaļās, kā arī atsevišķās VID struktūrvienībās (detalizētu informāciju skatīt pielikumā).

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, informējam, ka sociāli izglītojošās reklāmas kampaņas “Stulbi. Alga Aploksnē” realizēšanai tika veikti divi iepirkumi – iepirkums Nr. FM VID 2007/672 “Videoklipu un audioklipu izgatavošana un VID informatīvā un uzticības tālruņa popularizēšanas kampaņas projektu izstrāde” un iepirkums Nr. FM VID 2008/202 “Sociāli izglītojošu aktivitāšu nodrošināšana un organizēšana, veicinot algu izmaksu “aploksnēs” izskaušanu”. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – Likums) 2.pielikumā iekļauto pakalpojumu līgumu nomenklatūru abi minētie iepirkumi ir B daļas pakalpojumi un ir veicami saskaņā ar Likuma 8.panta septīto daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs var nepiemērot Likumā noteiktās iepirkumu procedūras, izņemot šā likuma 17. un 27.pantā paredzētās prasības. Likuma 17.pants nosaka pienākumu pasūtītājam izstrādāt iepirkuma tehnisko specifikāciju, bet Likuma 27.panta trešā daļa nosaka, ja līguma priekšmets ir B daļā minēto pakalpojumu sniegšana, pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai piekrīt šā paziņojuma publicēšanai. VID pilnībā izpildīja minēto Likuma pantu prasības, kā arī izvēlējās publicēt paziņojumu par iepirkumu procedūru rezultātiem.

Norādām, ka vairāki valsts un pašvaldību pasūtītāji izvēlējušies nepubliskot informāciju par līdzīga veida pasākumu rīkošanas izmaksām, proti, Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā nav pieejama kopējā izmaksu summa, jo pasūtītājs nav piekritis attiecīgā sludinājuma publiskošanai.

Iepirkuma Nr. FM VID 2007/672 “Videoklipu un audioklipu izgatavošana un VID informatīvā un uzticības tālruņa popularizēšanas kampaņas projektu izstrāde” ietvaros uzaicinājums iesniegt piedāvājumu tika nosūtīts trīs pretendentiem, no kuriem piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – SIA “Ze Guru” (piedāvājuma cena bez PVN – Ls 118 644,07) un SIA “Experiential” (piedāvājuma cena bez PVN – Ls 136 855,00). Tika pieņemts lēmums atzīt par uzvarētāju SIA “Ze Guru” (pamatojums – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums). Jāatzīmē, ka šī līguma ietvaros SIA “Ze Guru” sniedz arī virkni pakalpojumu – kampaņas projekta izstrāde, četru videoklipu izstrāde, divu audioklipu izstrāde saistībā ar VID informatīvā tālruņa popularizēšanu, tādējādi šī līguma ietvaros uz sociāli izglītojošās reklāmas kampaņas “Stulbi. Alga Aploksnē” izmaksām attiecas tikai daļa – Ls 70714,86 no kopējās līguma summas.

Iepirkuma Nr. FM VID 2008/202 “Sociāli izglītojošu aktivitāšu nodrošināšana un organizēšana, veicinot algu izmaksu “aploksnēs” izskaušanu” ietvaros uzaicinājums iesniegt piedāvājumu tika nosūtīts četriem pretendentiem, no kuriem piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – SIA “Ze Guru” (piedāvājuma cena bez PVN – Ls 72 300,00) un SIA “Experiential” (piedāvājuma cena bez PVN – Ls 59 918,18), savukārt no viena pretendenta tika saņemta atteikuma vēstule. Tika pieņemts lēmums atzīt par uzvarētāju SIA “Experiential” (pamatojums – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums). Šī līguma ietvaros šī gada rudenī ir paredzēts veikt arī atsevišķus pasākumus par tēmu “aplokšņu algu” izskaušana, kas neattiecas uz šo sociāli izglītojošo reklāmas kampaņu “Stulbi. Alga Aploksnē”, tādējādi arī no šī līguma tikai daļa – Ls 47 418,18 no kopējās līguma summas attiecas uz sociāli izglītojošās reklāmas kampaņas “Stulbi. Alga Aploksnē” izmaksām.

Kopumā abu šo noslēgto līgumu ietvaros izmaksas sociāli izglītojošās reklāmas kampaņas “Stulbi. Alga Aploksnē” realizēšanai ir – Ls 118 133,04.

Norādām, ka saskaņā ar Likuma 83.panta pirmo daļu jebkura persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas Likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā. Šā panta izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī Likuma 8.panta septītajā daļā paredzēto prasību piemērošana (B daļas pakalpojumi). Saskaņā ar Likuma 83.panta otro daļu iesniegumu par Likuma 83.panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

VID pēc paziņojumu publicēšanas par iepirkuma procedūru rezultātiem noslēdza attiecīgos līgumus tikai pēc Likuma 67.panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa (desmit dienas pēc publikācijas) beigām. Tādējādi šajā laika posmā jebkura persona varēja iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzību par abu iepirkumu rezultātiem. Tādas sūdzības iesniegtas netika.

Atbildot uz Jūsu jautājumu par kampaņas tāmes atšifrējumu, informējam, ka abos līgumos iekļauts punkts par pasūtījumu konfidencialitāti, kas paredz, ka “Puses apņemas neizpaust finansiālu un citu informāciju, kas kļuvusi zināma šī līguma ietvaros”.

Informējam, ka par šīs kampaņas rīkošanu papildus jau esošajiem līgumiem, kas parakstīti, šobrīd citus līgumus VID nav plānojis parakstīt.

Papildus minētajam VID informē, ka pirms kampaņas rīkošanas VID ir izpētījis sociālo reklāmas kampaņu rīkošanas izmaksas. Šobrīd VID secinājis, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi un to cenas nepārsniedz līdzīga veida kampaņu izmaksas (skatīt pielikumā pievienoto informāciju par pasākumu izmaksām, kas apkopota pēc Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā pieejamās informācijas).

 

Pielikumā: Sociāli izglītojošās reklāmas kampaņas “Stulbi. Alga Aploksnē” prezentācija.

Apkopotā informācija par realizētajiem komunikācijas pasākumiem un kampaņām no Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapas.

Ar cieņu,

finanšu ministrs A.Slakteris

Rīgā 2008.gada 29.maijā

Pielikums

Finanšu ministrijas

2008.gada 29.maija vēstulei Nr.31-1/15526

 

Apkopotā informācija par realizētajiem komunikācijas pasākumiem un kampaņām no Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapas

Sludinājuma reģistrācijas datums	Iestādes nosaukums	Līguma priekšmets un identifikācijas numurs	Līguma cena (bez PVN)	Uzvarētājs
09.12.2005.	Valsts aģentūra Sociālās integrācijas centrs	Informatīvās kampaņas organizēšana EQUAL projekta “Invalīdu nodarbinātības veicināšana” ietvaros	Ls 78290.00	SIA “Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”
20.10.2005.	Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra	Sociālās propagandas reklāmas kampaņas informatīvo videofilmu, sociālās kampaņas devīzes un pamatojuma izstrāde un realizācija	Ls 68230.79	A/S “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”
16.02.2006.	Rēzeknes pilsētas dome	Informatīvās kampaņas par sabiedrības integrācijas un mijiedarbības procesiem Rēzeknē filmēšana un sagatavošana. “Rēzeknes etniskās sapratnes un mijiedarbības modeļa multiplicēšana Latvijā”	Ls 39617.00	SIA “Klipu filmu darbnīca”
03.03.2006.	Nodarbinātības valsts aģentūra	Reklāmas kampaņas izstrāde un organizēšana	Ls 167796.73	SIA “EKO Media”
20.03.2006.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Sižetu par ceļu satiksmes drošības tēmām sagatavošana un pārraidīšana TV raidījumā “Kad motori rūc...”	Ls 12000.00	SIA “TV Dzintare”
23.03.2006.	Valsts obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra	Sociālās propogandas reklāmas kampaņas informatīvo videofilmu izstrāde un realizācija	Ls 68230.79	A/S “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”
05.04.2006.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Sižetu par ceļu satiksmes drošības tēmēm sagatavošana un pārraidīšana Valmieras TV raidījumā “Autoplacis”	Ls 6000.00	SIA “Valmieras TV”
08.05.2006.	Veselības veicināšanas aģentūra	Mediju kampaņas realizācijas sabiedrības informēšanai par sirds veselības veicināšanu	Ls 69944.50	SIA “OMD Latvia”
19.05.2006.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības nacionālās kampaņas “Drošības jostu lietošana bērniem” projekta izstrāde, videoklipu un audioklipu izgatavošana un to izvietošana elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, vides plakātu izgatavošana un citu pasākumu sagatavošana un realizēšana	Ls 184745.76	SIA “Creative Media Services”
13.06.2006.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības nacionālās kampaņas “Dzer. Brauc. Pievienojies.” turpinājuma projekta izstrāde, videoklipu un audioklipu izgatavošana un to izvietošana elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos un citu pasākumu sagatavošana un realizēšana	Ls 80084,75	SIA “Creative Media Services”
19.01.2007.	Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts	Sabiedrisko attiecību pakalpojumi “Eiropas Komisijas vienādu iespēju gada (2007) informatīvās kampaņas izstrāde un īstenošana”	Ls 43450.00	SIA “Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”
29.03.2007.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības nacionālās kampaņas par vadītāju uzmanību pie stūres projekta izstrāde, videoklipu un audioklipu izgatavošana un to izvietošana elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos un citu pasākumu sagatavošana un realizēšana	Ls 217118,64	SIA “Reklāmas aģentūra Alfa centrs”
07.05.2007.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Mācību līdzekļa (radoša izglītojoša spēle (rotaļa)) satiksmes drošībā pirmskolas vecuma bērniem izstrādāšana un izgatavošana	Ls 39813.56	SIA “Prāta spēles”
06.06.2007.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības kampaņas “Skarbās Jāņu dziesmas” projekta izstrāde, videoklipa un audioklipa scenārija izstrādāšana un izgatavošana	Ls 11428.20	SIA “Zoom!”
09.08.2007.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības kampaņas “Drošības jostu lietošana bērniem - 2” turpinājuma projekta izstrāde, videoklipu un audioklipu izgatavošana un to izvietošana elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos un citu pasākumu sagatavošana un realizēšana	Ls 142369.88	SIA “Creative Media Services”
19.10.2007.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Videoklipa un audioklipa par gājēju drošību izgatavošana un kampaņas par gājēju drošību atklāšanas pasākuma sagatavošana	Ls 16895,93	SIA “Aģentūra Zebra”
25.03.2008.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības kampaņas “Motociklistu un citu mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība” videoklipu un audio klipu izgatavošana un citu pasākumu sagatavošana un realizēšana	Ls 34297.48	SIA “MOOZ!” SIA “Deep White”
31.03.2008.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	Ceļu satiksmes drošības kampaņas “Motociklistu un citu mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība” videoklipu un audioklipu demonstrēšana	Ls 97457,62	SIA “Creative Media Services”
30.04.2008.	VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” LV 40003345734	CSDD informatīvi izglītojošās ceļu satiksmes drošības kampaņas “Braukšana apreibinošo vielu ietekmē” izstrāde un realizācija	Ls 52057,00	SIA “Taivas”
28.12.2006.	Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas meža aģentūra”	Iknedēļas informatīvi izglītojošas programmas veidošana un izplatīšana publiskai uztveršanai par Rīgas pilsētas mežu attīstības, saglabāšanas un apsaimniekošanas tendencēm	Nepiekrīt sludinājuma publicēšanai	SIA “IS Projekts”
28.12.2007.	Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas meža aģentūra”	Iknedēļas informatīvi izglītojošas programmas veidošana un izplatīšana publiskai uztveršanai par Rīgas pilsētas mežu attīstības, saglabāšanas un apsaimniekošanas tendencēm	Nepiekrīt sludinājuma publicēšanai	SIA “IS Projekts”
12.07.2007.	LR Satiksmes ministrija	Ceļu būvniecības un piesārņoto ceļmalu publicitātes kampaņa	Nepiekrīt sludinājuma publicēšanai	SIA “Zoom”
14.12.2007.	Bērnu un ģimenes lietu ministrija	Divu informatīvo videofilmu par adopciju un audžuģimenēm ražošanas pakalpojums	Nepiekrīt sludinājuma publicēšanai	SIA “A.BLEY filmu studija”
13.02.2008.	Valsts izglītības attīstības aģentūra	Informatīvo videofilmu ražošana par karjeras iespējām 3 (trīs) Latvijas tautsaimniecības nozarēs	Nepiekrīt sludinājuma publicēšanai	Biedrība “Jauniešu konsultācijas”

Citi realizētie komunikācijas pasākumi un kampaņas:

1. Veselības ministrija – “Gada balvas pasniegšana labākajam ārstam”

2. KNAB īstenotā kampaņa “Korupcija – varas prostitūcija”

3. Kampaņas pret kūlas dedzināšanu (2006. – 2008.gads)

4. Zemkopības ministrijas rīkots pasākums “Meža dienas 2008”

 

 

Ministre I.Purne

Uz jaut. nr.65/J9 – dok. nr.2474

Par pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 121.pantu Labklājības ministrija, atbildot uz Jūsu šī gada 22.maija vēstuli Nr.12/2-7-n/150-(9/08) “Par Saeimas deputātu jautājumu”, sniedz šādas atbildes uz deputātu jautājumiem:

 

1.jautājums. Kad Latvija plāno pievienoties ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un vai Latvija plāno parakstīt arī konvencijas Fakultatīvo protokolu?

Latvija patiešām ir pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura vēl nav parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk tekstā – konvencija). Kavēšanās ir saistīta ar vairākkārtēju konvencijas dokumentu paketes caurskatīšanu Ministru kabinetā sakarā ar atsevišķu ministriju iebildumiem:

– Jau 2007.gada 2.augustā pēc Konvencijas iztulkošanas latviešu valodā Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas paredzēja atbalstīt konvencijas parakstīšanu, tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.30, 18.§).

– Ministru kabineta rīkojuma projekta pakete “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” tika izskatīta 2007.gada 12.novembra Ministru kabineta komitejas sēdē (prot. Nr.43, 5.§), kur tika nolemts jautājuma izskatīšanu atlikt uz laiku, līdz Labklājības ministrija sagatavos aprēķinus par konvencijas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Saskaņā ar doto uzdevumu Labklājības ministrija izsūtīja vēstules ministrijām, kuru kompetencē būtu konvencijas pantu izpilde, līdz 2008.gada 11.februārim sniegt informāciju par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos (provizorisks izvērtējums) un aprēķinus par konvencijas īstenošanai attiecīgajā jomā nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Apkopotā informācija bija jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2008.gada 1.aprīlim.

– Jautājums par konvencijas parakstīšanas nepieciešamību atkārtoti tika skatīts Invalīdu lietu nacionālajā padomes (turpmāk – ILNP) 2007.gada 13.decembra sēdē, un šī gada 24.janvārī Ministru prezidentam tika nosūtīta vēstule (Nr. 18-0402/315) ar lūgumu atkārtoti lemt jautājumu par konvencijas parakstīšanu un atbalstīt to atbilstoši ILNP lēmumam, neveicot aprēķinus par izmaksām, kas objektīvi, bez stratēģisku dokumentu izstrādes, tūlītēji nav veicamas un tikai paildzina konvencijas parakstīšanas procesu.

– Saskaņā ar Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 4.februāra rezolūciju Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai tika uzdots izvērtēt labklājības ministres lūgumu atkārtoti lemt jautājumu par Konvencijas parakstīšanu, neveicot aprēķinus par izmaksām (ILNP lēmums). Vienots risinājums netika rasts: Ārlietu ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams veikt visu izdevumu aprēķinu, kas saistīti ar konvencijas ieviešanu, analīzi pirms konvencijas parakstīšanas; Tieslietu ministrija norādīja, ka nav vēlams parakstīt Konvenciju, neveicot padziļinātu analīzi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī neizpētot, vai noteiktas Konvencijas saistības ir savienojamas ar Latvijas tiesību sistēmu; Finanšu ministrija norādīja, ka atbalsta Ministru kabineta rīkojuma projektu, ja Labklājības ministrija pēc Konvencijas parakstīšanas izstrādās detalizētus aprēķinus par Konvencijas īstenošanas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem un tos iekļaus likumprojekta par Konvencijas ratifikāciju anotācijā.

– Labklājības ministrija saņēma atbildes vēstules no 17 valsts institūcijām, kā arī veica savu struktūrvienību un padotības iestāžu iesniegtās informācijas apkopošanu. Apkopojot un izvērtējot saņemto informāciju, secināms, ka nozaru ministrijas ir sniegušas tikai vispārēja rakstura informāciju, nenorādot konkrētus finanšu aprēķinus. Aptuvenus nepieciešamos finanšu līdzekļus Konvencijas ieviešanai norādījušas tikai Veselības ministrija, Satiksmes ministrija un Centrālā statistikas pārvalde, bet arī šie aprēķini nav veikti par visu iestādes kompetences jomu, bet gan skar tikai dažus plānotos pasākumus. Labklājības ministrija šī gada 13.martā nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, norādot, ka nozaru ministrijas pieprasītos aprēķinus faktiski nav veikušas un nav detalizēti analizējušas Konvencijas ietekmi uz ministriju kompetences jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

– Jautājums tika skatīts 2008.gada 20.martā Valsts sekretāru sanāksmē un atbilstoši protokollēmuma TA-2733, 57.§ Labklājības ministrijai tika uzdots lūgt pašvaldībām vai Latvijas Pašvaldību savienībai savas kompetences ietvaros steidzamības kārtā sniegt aprēķinus par Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Indikatīvus aprēķinus sniedza tikai 44 pašvaldības, tai skaitā septiņas atbildēja, ka steidzamības kārtā objektīvus aprēķinus sniegt nevar (vides pieejamībai 37 pašvaldībās nepieciešami 194,1 milj. Ls).

– 2008.gada 21.aprīlī MKK sēdē atkārtoti tika skatīts Labklājības ministrijas iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām”, kā arī Labklājības ministrijas apkopotais valsts budžeta finansējums Konvencijas īstenošanai. Indikatīvie aprēķini parādīja, ka Konvencijas ieviešanai ilgākā laika periodā būtu nepieciešami 1 098,8 miljoni Ls no valsts budžeta. Saskaņā ar MKK protokollēmuma Nr.13 6.§ jautājuma izskatīšana atlikta uz laiku, līdz Labklājības ministrija kopīgi ar Tieslietu un Ārlietu ministriju izvērtēs un iesniegs Valsts kancelejā informāciju par iespējām veikt nepieciešamās atrunas, lai Latvija varētu parakstīt un ratificēt Konvenciju. Bez tam Labklājības ministrijai uzdots izvērtēt ministriju un citu institūciju sniegto informāciju par veicamajiem pasākumiem personu ar invaliditāti atbalstam un to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu resursiem un izvirzīt praktiski un reāli īstenojamu pasākumu kopumu, kuru īstenošanu no valsts budžeta līdzekļiem 2009.gadā varētu atbalstīt MK.

– Labklājības ministrija sagatavoja jaunu Ministru kabineta protokollēmuma projektu un atkārtotu pamatojumu Konvencijas parakstīšanai un nosūtīja saskaņošanai Tieslietu un Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija atbildes vēstulē (09.05.2008.g. vēstule Nr.41/503-3813) parakstīšanu atbalsta, savukārt Tieslietu ministrija (14.05.2008.g.vēstule Nr. 1-7.5.8/2149) parakstīšanai bez atrunām nepiekrīt. Tieslietu ministrija savā iebildumā, atsaucoties uz Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk – Vīnes konvencija) 18. pantu, norāda, ka valstij, parakstot konvenciju, faktiski ir saistošas konvencijas normas, lai arī juridiski tās nav stājušās likumīgā spēkā. Jebkura valsts rīcība, kas neatbilst konvencijas priekšmetam un mērķim, pēc tās parakstīšanas, bet līdz ratifikācijai, uzskatāma par konvencijas pārkāpumu starptautisko tiesību izpratnē. Labklājības ministrija nepiekrīt šim Tieslietu ministrijas atzinumā izteiktajam argumentam. Vīnes konvencijas 18.pants nekādā veidā neuzliek valstīm pienākumu pildīt parakstīta, bet attiecībā uz valsti spēkā neesoša līguma saistības.

Parakstot Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Latvija uzņemas saistības neveikt darbības, kas būtu pretrunā ar Konvencijas mērķi – veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu. Šādu valsts pienākumu Latvija jau ir uzņēmusies, pievienojoties citiem Latvijai saistošajiem cilvēktiesību dokumentiem. Piemēram, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 2.pantā ir noteikts, ka ikvienam cilvēkam pieder visas Deklarācijā noteiktās tiesības un brīvības bez jebkādām atšķirībām.

Savā atzinumā Tieslietu ministrija norāda, ka atrunas Konvencijai var izdarīt, tikai parakstot Konvenciju, un vēlāka atrunu izdarīšana, pievienojoties Konvencijai, nav pieļaujama. Labklājības ministrija norāda, ka saskaņā ar Vīnes konvencijas 19.pantu valsts var izdarīt atrunas pie starptautiskā līguma ne tikai parakstot, bet arī ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties līgumam. Turklāt, kā ir norādīts Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām rokasgrāmatas parlamentāriešiem (Handbook for Parliamentarians on the Convention on the Rights of Persons with Disabilities, publicēta http://www.un.org/disabilities/default.asp?id=212) 4.sadaļā, ja atruna tiek izdarīta, parakstot Konvenciju, atrunai ir tikai deklaratīvs raksturs un valstij, pievienojoties Konvencijai, ir nepieciešams formāli apstiprināt to.

Līdz ar to Labklājības ministrija uzskata, ka nav nekādu juridisku šķēršļu, kas liegtu Latvijai šobrīd parakstīt Konvenciju un vēlāk, ja nepieciešams, izdarīt atrunas, saskaņojot tās ar Eiropas Kopienu.

LM ir apkopojusi MKK protokollēmumā prasīto informāciju un gatavo to iesniegšanai Valsts kancelejā. Neskatoties uz Tieslietu ministrijas iebildumiem, Labklājības ministrija ir gatava iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu konvencijas parakstīšanai bez atrunām.

Attiecībā uz jautājumu par Fakultatīvo protokolu (turpmāk – protokols) vēršam uzmanību, ka konvenciju ir parakstījušas visas 26 Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā pat tādas valstis kā Bulgārija un Rumānija (Ungārija, Spānija un Slovēnija to arī ratificējusi), bet tās protokolu pagaidām ir parakstījušas tikai 16 dalībvalstis. Pievienošanās process konvencijai ir pakāpenisks, jo tas prasa zināmu nacionālās likumdošanas pārskatīšanu, stratēģijas un darbības plāna izstrādi konvencijas mērķu sasniegšanai, un tajā tieši vai pakārtoti iesaistītas visas ministrijas. Daudzi no mērķiem, it īpaši, kas attiecas uz vides pieejamības jautājumiem, ir sasniedzami vienīgi vairāku gadu perspektīvā. Līdz ar to pievienošanās protokolam, kas uzliek tūlītējas saistības, tiek plānota tuvākā nākotnē, bet tā nav šī brīža nepieciešamība. Prioritāte ir maksimāli ātra konvencijas parakstīšana.

 

2.jautājums. Vai gadījumā, ja Latvija neparakstīs konvencijas Fakultatīvo protokolu, liedzot iespēju Latvijas invalīdiem izmantot Konvencijā ietverto aizsardzības mehānismu, šī konvencija nekļūs par tīri deklaratīvu dokumentu?

Konvencijas protokols paredz Personu ar invaliditāti tiesību komitejas kompetenci saņemt un izskatīt iesniegumus no dalībvalsts, kas pievienojusies protokolam, indivīdiem, kas uzskata, ka ir cietuši, dalībvalstij pārkāpjot konvencijas noteikumus. Protokols stājas spēkā ar nosacījumu, ka ir stājusies spēkā konvencija. Latvijai noteikti būs jāparaksta un perspektīvā arī jāratificē protokols. Eiropas Komisija vairākkārt savos dokumentos ir izteikusi vēlmi panākt, ka Eiropas valstis ir līderes visu veidu diskriminācijas izskaušanā. Tas attiecas arī uz šajā konvencijā ietverto saistību izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to arī protokols ir saistošs visām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai.

Konvencija nekad nekļūs tikai par deklaratīvu dokumentu, jo gan ANO, gan EK prasīs dalībvalstu ikgadējo atskaitīšanos par progresu konvencijas īstenošanā.

 

3.jautājums. Kādi konvencijā ietvertie principi vēl nav realizēti Latvijā un kādu konvencijā ietverto principu ieviešana sagādās vislielākās grūtības?

Saskaņā ar konvenciju dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti pilnībā varētu īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ. Šai nolūkā dalībvalstis apņemas:

a) pieņemt visus atbilstošos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus šajā konvencijā atzīto tiesību īstenošanai;

b) veikt visus nepieciešamos, tostarp likumdošanas, pasākumus, lai mainītu vai atceltu pastāvošos likumus, noteikumus, paražas un praksi, kas rada personu ar invaliditāti diskrimināciju;

c) ņemt vērā personu ar invaliditāti cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu visās stratēģijās un programmās;

d) atturēties no jebkādām tādām darbībām vai prakses, kas neatbilst šai konvencijai, un nodrošināt, lai valsts iestādes un institūcijas rīkotos saskaņā ar šo konvenciju;

e) veikt visus atbilstošos pasākumus, lai likvidētu diskrimināciju invaliditātes dēļ, ko piekopj jebkāda persona, organizācija vai privāts uzņēmums;

f) uzņemties vai veicināt universālā dizaina preču, pakalpojumu, ierīču un objektu pētījumus un izstrādi, kā definēts šīs konvencijas 2. pantā, kurām būtu nepieciešama pēc iespējas mazāka pielāgošana un viszemākās izmaksas, lai apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības, veicināt to pieejamību un izmantošanu un veicināt universālā dizaina iekļaušanu standartos un norādījumos;

g) veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un atbalsta tehnoloģiju, pētījumus un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu, dodot priekšroku tehnoloģijām par pieejamu cenu;

h) sniegt personām ar invaliditāti pieejamu informāciju par pārvietošanās palīglīdzekļiem, ierīcēm un atbalsta tehnoloģijām, tostarp jaunajām tehnoloģijām, kā arī par citiem palīdzības, atbalsta pakalpojumu un objektu veidiem;

i) veicināt ar personām ar invaliditāti strādājošo profesionālo darbinieku un personāla apmācību par šajā konvencijā atzītajām tiesībām, lai uzlabotu šo tiesību garantētās palīdzības un pakalpojumu sniegšanu.

Labklājības ministrija savas kompetences iespēju robežās ir izskatījusi konvencijas pantu atbilstību nacionālajai likumdošanai un nesaskata būtiskas problēmas tiesību aktu jomā. To nav atzīmējušas arī nozaru ministrijas, kurām Labklājības ministrija lūdza sniegt tiesību aktu un konvencijas ieviešanai nepieciešamo naudas līdzekļu izvērtējumu. Personu ar invaliditāti antidiskriminācijas normas ir iekļautas gan Satversmē, gan visu to nozaru tiesību aktos, kuru darbība skar personu ar invaliditāti intereses.

Sagaidāms, ka vislielākās grūtības sagādās pieejamības principu nodrošināšana visos konvencijā norādītajos aspektos. Tas skar ne vien vides pieejamību (konvencijas 9.pants), bet pakārtoti arī daudzu citu pantu realizāciju, jo, nenodrošinot pieejamību, nav iespējams pilnībā un bez diskriminācijas īstenot visas pārējās konvencijā ietvertās saistības. Šī jautājuma sakārtošana ir izaicinājums visām dalībvalstīm un prasa ievērojamus finanšu un cilvēkresursus. Paredzams, ka pieejamības jautājumi būs pirmie, kas, norādot izpildes termiņus, tiks iestrādāti konvencijas ieviešanas plānošanas dokumentos.

Turklāt vēl nav risināts jautājums par neatkarīga mehānisma izveidi, kas veicinātu, aizsargātu un pārraudzītu šīs konvencijas ieviešanu (atbilstoši konvencijas 33.pantam), uz ko norādījusi arī Tieslietu ministrija.

Ar cieņu,

labklājības ministres vietā – veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2008.gada 28.maijā