Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 5.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.06.2008., Nr. 89 (3873) https://vestnesis.lv/ta/id/176555

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanos

Vēl šajā numurā

10.06.2008., Nr. 89 (3873)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 5.jūnijā

 

AM: Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai

5.jūnijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojums “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai”.

MK rīkojums paredz no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirt papildu līdzfinansējumu 1 100 000 latu apmērā trīs pašvaldību sporta būvju būvniecībai un rekonstrukcijai.

No Aizsardzības ministrijas valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 300 000 latu piešķirti Balvu pilsētas domei Balvu daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecības 1.kārtas pabeigšanai; 350 000 latu – Bauskas rajona pašvaldības sporta bāzes atklāto laukumu un tribīņu rekonstrukcijai; 100 000 latu – Rēzeknes pilsētas domei Rēzeknes Bērnu un jaunatnes sporta centra būvniecības 1.kārtas pabeigšanai un 350 000 latu – Liepājas rajona Grobiņas pilsētas domei Grobiņas vidusskolas sporta zāles būvniecības pabeigšanai.

Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu NBS karavīru, zemessargu un jaunsargu fizisko sagatavotību, kā arī popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par tirdzniecības organizēšanu pašvaldības publiskās vietās, masu pasākumos un tirgos

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi koncepciju par tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējuma pilnveidi pašvaldības publiskās vietās, masu pasākumos un tirgos, ko 5.jūnijā iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai.

Koncepcija izstrādāta saskaņā ar jaunā Ministru kabineta iekārtas likuma pārejas noteikumiem, kā arī konstatēto nepieciešamību novērst nepilnības esošajā tirgu, gadatirgu, ielu tirdzniecības, izbraukumu tirdzniecības un autoveikalu tirdzniecības organizēšanas kārtībā.

EM sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Tirgotāju asociāciju ir sagatavojusi koncepciju, kurā ir iekļauti trīs iespējamie varianti tirdzniecības organizēšanas kārtības uzlabošanai.

Pirmais piedāvātais variants paredz tirdzniecības organizēšanas kārtības noteikšanu tirdzniecībai publiskās vietās un masu pasākumos, kā arī tirgus pilnībā atstāt attiecīgās pašvaldības kompetencē.

Savukārt otrais variants paredz izstrādāt grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, iekļaujot pilnvarojumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai un no jauna izdot precizētus tirdzniecības kārtību reglamentējošus normatīvos aktus tirdzniecībai tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās, izbraukumos un autoveikalos.

Trešais koncepcijā piedāvātais variants paredz izstrādāt vienotu, tirdzniecības organizēšanas kārtības normas visaptverošu likumprojektu visiem tirdzniecības veidiem.

Ekonomikas ministrija un vairākums no izstrādē iesaistītajām institūcijām atbalsta Koncepcijā piedāvātā otrā risinājuma ieviešanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IeM: Par grozījumiem Pornogrāfijas ierobežošanas likumā

Izpildot Ministru kabineta komitejas 12.maija sēdē doto uzdevumu, Iekšlietu ministrija 5.jūnijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, ar kuriem no likuma tiek svītrots pants, kas paredz pornogrāfijas izvērtēšanas komisijas izveidi.

Pornogrāfijas ierobežošanas likums stājās spēkā 2007.gada 1.jūnijā, un cita starpā tas paredz veidot ekspertu komisiju, kas veic ekspertīzi un sniedz atzinumu, ja pastāv šaubas par to, vai materiāls ir uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu. Likums deleģēja Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā šī komisija darbojas, savukārt valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.

Iekšlietu ministrija izstrādāja un pieteica izskatīšanai 2007.gada 2.augusta valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komisiju pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzes veikšanai”.

Taču 2008.gada 12.maija Ministru kabineta komitejas sēdē, izskatot šo projektu, tika nolemts, ka šādas ekspertu komisijas izveide nav nepieciešama, jo procesa virzītāji var nozīmēt pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzi kriminālprocesa ietvaros Kriminālprocesa likuma un Tiesu ekspertu likuma noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, izslēdzot no tā normas par minētās komisijas izveidi un darbību.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām

Turpmāk Latvijas Universitātei (LU) būs tiesības piešķirt arī inženierzinātņu vai fizikas doktora zinātnisko grādu mehānikas zinātnes nozarē un komunikācijas zinātnes doktora zinātnisko grādu komunikācijas zinātnes nozarē. 5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.1000 “Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”.

Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK.

 

IZM: Par vienotām prasībām otrā profesionālā līmeņa kvalifikācijas iegūšanai

Otrā profesionālā līmeņa kvalifikāciju jaunietis ar pamatskolas izglītību varēs iegūt tikai viena veida arodizglītības programmā, kuras īstenošanas ilgums ir trīs gadi un vispārizglītojošā un profesionālā satura apjoms ir vismaz 4230 stundu.

Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti vienu un to pašu kvalifikāciju ļauj iegūt vairākās programmās ar dažādu īstenošanas ilgumu.

Arī pēc vidējās izglītības iegūšanas otrā profesionālā līmeņa kvalifikācija būs iegūstama tikai viena veida arodizglītības programmā.

Tās kopējā satura apjomam jābūt vismaz 1420 stundu, un šīs programmas īstenošanas ilgums ir viens gads.

Šādus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija, un 5.jūnijā tie izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu obligāto saturu, izpildītu programmu stratēģiskos mērķus un uzdevumus, kā arī ieviestu Valsts kontroles revīzijas ieteikumus izglītības programmu satura pilnveidošanai.

Grozījumos iekļauta atsauce uz vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem, atbilstoši tiem precizēti mācību priekšmetu nosaukumi, kas apliecina, ka profesionālās izglītības obligātais vispārizglītojošais saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības attiecīgo mācību priekšmetu satura prasībām.

Grozījumi precizē arī kvalifikācijas prakses, laboratorijas un praktisko darbu apjomu vispārizglītojošos mācību priekšmetos.

Turklāt grozījumi nosaka arodizglītības programmas ar pedagoģisko korekciju saturu atbilstoši valsts arodizglītības standarta un valsts vispārējās pamatizglītības standarta prasībām, kas nodrošina vienotas prasības minētās programmas apjomam un satura īstenošanai valsts, pašvaldību un privātajās profesionālās izglītības iestādēs. Paredzēta arī iespēja pēc pamatizglītības ieguves viena gada laikā apgūt arodizglītības programmu, lai sagatavotu darba tirgum nepieciešamos attiecīgu nozaru speciālistus.

 

IZM: Par vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem

Lai rajona padomes un republikas pilsētu domes varētu pilnvērtīgāk izvērtēt, kuru vispārējās izglītības iestādi pielāgot skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.259 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.3.2.apakšaktivitāti “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem””.

Nepieciešamība veikt grozījumus radās tāpēc, ka pašvaldības, stingri ievērojot Ministru kabineta noteikumos ietvertos skolu atlases kritērijus, dažkārt konstatē, ka pēc veiktās atlases izvēlētajai izglītības iestādei veikt būvdarbus skolas pielāgošanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nav racionāli darbu sarežģītības vai lielā apjoma dēļ.

Bieži mērķtiecīgāk ir šos līdzekļus ieguldīt infrastruktūras pielāgošanai citā skolā, kurā jau veikti kādi iepriekšēji infrastruktūras uzlabojumi vai vēl jo vairāk – skolai ir pieredze, pedagogi un skolas personāls ir sagatavoti uzņemt šādus bērnus skolas mācību vidē.

Ja grozījumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā, rajonu padomēm un republikas pilsētu domēm tiks piešķirta lielāka rīcības brīvība noteikt, kura vispārizglītojošā skola ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiks pielāgota bērnu uzņemšanai ar funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi arī būs nodrošināta efektīvāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguldīšana atbilstoši mērķim.

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.259 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.3.2. apakšaktivitāti “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem”” 5.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darba ņēmēju minimālo algu un stundas tarifa likmi

Lai uzlabotu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem dzīves līmeni, kā arī lai samazinātu darba algas daļas izmaksu aploksnēs, Labklājības ministrija (LM) no 2009.gada paaugstinās minimālo mēneša darba algu līdz 180 latiem un noteiks minimālo stundas tarifa likmi 1,083 latu apmērā.

Savukārt pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti paaugstinātam riskam, minimālo stundas tarifu likmi noteiks 1,239 latu apmērā.

Tas nozīmē, ka darbinieks, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latu apmērā, “uz rokas” saņemtu 142,85 latus par pilnu darba mēnesi (40 darba stundas nedēļā).

Tāpat gada īsajos mēnešos, piemēram, februārī, kad darba stundu skaits ir mazāks nekā vidēji mēnesī, darbiniekiem, kuriem nolīgta laika algas sistēma ar minimālās stundas tarifa likmes apmaksu un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, darba algu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā.

Tas nozīmē, ka aprēķinātā darba alga jāpalielina līdz noteiktās minimālās algas apmēram.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumiem par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Tie 5.jūnijā izskatīti valsts sekretāru sanāksmē un būs jāizskata valdībā.

Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabos konkurētspēju tiem darba devējiem, kuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās darba algas, bet pārējo izmaksā aploksnēs.

Pēc statistikas datiem, 2007.gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu vai minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkstoši cilvēku no strādājošo kopskaita – privātajā sektorā 64,7 tūkstoši un sabiedriskajā sektorā – 8,6 tūkstoši cilvēku.

Pašlaik valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 160 lati, savukārt minimālais stundas likmes tarifs ir 0,962 lati.

 

LM: Par iespēju darba devējiem apmācīt savus darbiniekus, lai celtu viņu kvalifikāciju un konkurētspēju

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu pirmo reizi piedāvās darba devējiem iespēju apmācīt savus darbiniekus, lai celtu viņu kvalifikāciju, konkurētspēju un nodrošinātu nepieciešamo iemaņu, prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši darba tirgus prasībām. Tāda pati iespēja būs arī pašnodarbinātajiem, kuri vēlēsies pārkvalificēties.

Šim nolūkam Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu plāno ieguldīt gandrīz 13 miljonus latu, lai turpmāko piecu gadu laikā apmācītu vairāk nekā 11 tūkstošus darbinieku un pašnodarbināto visā Latvijā.

Mācīties varēs tie darbinieki un pašnodarbinātie, kuriem ir darba tirgus prasībām nepietiekams iegūtās izglītības vai profesionālo prasmju līmenis, kas tādējādi rada bezdarba risku.

Tāpēc, lai šie darbinieki varētu veiksmīgi turpināt darbu pie sava darba devēja, projekta ietvaros viņiem būs iespēja saņemt vispārējās un speciālās apmācības.

Vispārējo mācību laikā darbinieki un pašnodarbinātie varēs apgūt teorētiskas un praktiskas zināšanas, kuras var pielietot ne tikai konkrētajā, bet arī citā darbavietā.

Savukārt speciālajās mācībās nodrošinās teorētiskās un praktiskās iemaņas, kas ir nepieciešamas, veicot konkrēto darbu esošajā darbavietā.

Lai apmācītu savus darbiniekus, uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem izstrādātie projekti būs jāiesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc projektu atlases konkursa izsludināšanas.

Tas paredzēts 5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā par ESF aktivitāti “Atbalsts nodarbināto personu un pašnodarbināto personu konkurētspējas veicināšanai un bezdarba prevencijai”. Noteikumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrija ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā.

No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas fondi, bet pārējo – valsts budžets.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Babītes pagasta Spilves poldera svītrošanu no nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju saraksta

5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi noteikumos par nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijām, kas nosaka no lauksaimniecības polderu saraksta svītrot Rīgas rajona Babītes pagasta Spilves polderi.

Babītes pagasta padome šā gada aprīlī pieņēma lēmumu par valstij piederošo Spilves poldera hidrotehnisko būvju pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Babītes pagasta pašvaldība Zemkopības ministrijai lūdza nodot Spilves poldera hidrotehniskās būves, kuras atrodas Babītes pagasta teritorijā.

Zemkopības ministrija konstatēja, ka Babītes pagastā neatrodas Spilves poldera hidrotehniskās būves. Līdz ar to Babītes pagasta pašvaldībai nav jālemj par hidrotehnisko būvju pārņemšanu.

Noteikumu projekts neietekmē valsts un pašvaldību budžetus.

 

RAPLM: Par Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmu

Izstrādāts rīkojuma projekts Ministru kabineta noteikumiem par Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.–2013.gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros.

Rīkojuma projekts paredz apstiprināt programmu, kā arī uzdot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) kopā ar Igauniju un Krieviju iesniegt programmas projektu Eiropas Komisijā sarunu sākšanai par programmas projekta apstiprināšanu. Programmas projekts Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz šā gada 30.jūnijam.

Tās stratēģiskais mērķis ir veicināt kopīgas attīstības aktivitātes, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju.

Mērķis ir arī padarīt plašo robežas teritoriju par pievilcīgu vietu gan tās iedzīvotājiem, gan biznesam, veicot aktivitātes, kas uzlabotu dzīves standartus un investīciju klimatu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbildīgā iestāde trešā mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas politikas izstrādē un koordinēšanā atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības programmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda trešais mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Rīkojuma projekts 5.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

 

RAPLM: Par pārrobežu sadarbības programmas ieviešanu starp Igauniju, Somiju, Latviju, Zviedriju, Ālandu salām

5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par daudzpusējo vienošanos starp Igaunijas, Somijas, Latvijas un Zviedrijas Karalisti, kā arī autonomo Ālandu salu provinci un Dienvidrietumu Somijas reģionālo padomi par Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IVA pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam ieviešanu. Vienošanās tiek noslēgta starp programmas dalībvalstīm un Dienvidrietumu Somijas reģionālo padomi, kura ir pilnvarota rīkoties kā vadošā iestāde, sertificējošā iestāde un revīzijas iestāde.

Daudzpusējā vienošanās nosaka par programmas ieviešanu atbildīgo iestāžu tiesības un pienākumus, programmas dalībvalstu saistības, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu un nosacījumus attiecībā uz finanšu pārvaldību un kontroli, pārkāpumiem un maksājumu kārtību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir atbildīgā iestāde trešā mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas politikas izstrādāšanā un koordinēšanā atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības programmām.

 

RAPLM: Par kārtību, kādā piešķir līdzekļus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu saņēmējiem

Valsts sekretāru sanāksmē 5.jūnijā izsludināja Ministra kabineta (MK) noteikuma projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansējuma saņēmējiem no Latvijas”.

ES struktūrfondu 2000.–2006.gada plānošanas periodā no 2004.gada Latvija piedalījās Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG programmās, kuru mērķis bija stiprināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos, atbalstot pārrobežu un transnacionālo sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, kā arī veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību un sadarbību gan ārpus valstu robežām, gan arī visas Eiropas mērogā.

INTERREG programmu turpinājums ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodam ir 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzekļiem.

Noteikumu projekts 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu ietvaros finansējumu paredz piešķirt pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, ja plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana to projektu īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, kā arī nozaru ministrijām un to padotības iestādēm.

Valsts budžeta finansējuma proporcijas attiecīgi pa programmām ir noteiktas, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kā arī ņemot vērā to, ka ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ERAF līdzfinansējuma likme projektiem ir lielāka nekā iepriekšējā periodā.

Valsts budžeta finansējums tiks piešķirts tikai pārrobežu sadarbības programmu projektu partneriem no Latvijas.

3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu ietvaros īstenojamajiem projektiem atvēlēti 57,7 miljoni eiro (40,56 miljoni latu), kas sekmēs Latvijas pārrobežu sadarbības programmas apgūšanu un veicinās Latvijas projektu pieteicēju aktivitāti.

 

RAPLM: Par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” noteikumu projektu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izstrādājusi noteikumu projektu par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Pārrobežu sadarbības programmas apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, kurā ietverti apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

Programmas mērķis ir veicināt vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas pierobežas reģionu sociālekonomisko attīstību.

Noteikumu projekts nosaka Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojektu atklāta konkursa ietvaros pieejamā līdzfinansējuma piešķiršanas, atklāta konkursa izsludināšanas, to termiņu noteikšanas, apakšprojekta iesnieguma sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas, lēmuma pieņemšanas un apakšprojektu ieviešanas un uzraudzības prasības.

Programmas apakšprojekti ietver pārrobežu sadarbības aktivitātes vienā vai vairākās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un finanšu instrumenta prioritātēs: vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, Šengena, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība.

Apakšprojektu finansē no iesnieguma iesniedzēja un tā sadarbības partnera līdzekļiem un līdzfinansē no programmas līdzfinansējuma līdzekļiem. Programmas atklāta konkursa ietvaros pieejamais programmas līdzfinansējums ir 2,5 miljoni eiro (1,73 miljoni latu).

Ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams prognozēt iespējamo apakšprojektu iesniedzēju skaitu, kas būs tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, un cik šādu iesniedzēju apakšprojekti tiks apstiprināti programmas ietvaros, šobrīd nav iespējams prognozēt iespējamo ietekmi uz valsts budžetu.

Noteikumu projekts 5.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļas atmaksu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem

Iecerēts, ka no 2010.gada lēmumu par transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļas atmaksu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem pieņems Valsts ieņēmumu dienests.

Patlaban lēmumu par minētās nodevas daļas atmaksu par iepriekšējo gadu pieņem VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC), taču deleģējumu plānots mainīt, jo, veicot akcīzes nodokļa atmaksāšanas administrēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jau ir pietiekama informācija par lauksaimniecības produkcijas ražotāja darbību.

VID deleģējot arī lēmuma pieņemšanu par ikgadējās nodevas daļas atmaksu un veicot šīs daļas atmaksāšanu, tiks novērsta nepieciešamība lauksaimniecības produkcijas ražotājam vienus un tos pašus dokumentus iesniegt arī Satiksmes ministrijā (LVC Nodevas administrācijā), tādējādi vienkāršojot atmaksāšanu un saīsinot tai nepieciešamo laiku.

Lai atmaksātu daļu no transportlīdzekļa ikgadējās nodevas, tiks pārbaudīts lauksaimniecības produkcijas ražošanas fakts, kas novērsīs gadījumus, kad šo nodevas atlaidi saņem personas, kas faktiski nenodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, paredz 5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”.

Likumprojektā ietverta arī norma, kas nosaka, ka, maksājot nodevu par kārtējo gadu, tai jābūt samaksātai arī par iepriekšējo gadu. Patlaban šādas prasības nav. Jauninājums dos iespēju ik gadu iekasēt nodevu par lielāku transportlīdzekļu skaitu un tādējādi palielināt valsts budžeta ieņēmumus par 600–800 tūkstošiem latu gadā. Taču saglabāsies iespēja, nododot uz laiku transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, nodevu nemaksāt.

Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa restaurācijā, lai tas varētu pretendēt uz vēsturiskā spēkrata statusu, nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus un darbu, kā arī atbalstot automobiļu vēsturisko vērtību saglabāšanu, Satiksmes ministrija ierosina vēsturisko spēkratu īpašniekus atbrīvot no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksāšanas.

Lai sakārtotu attiecības starp nodevas maksātāju – lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju – un VID, Finanšu ministrijai vēl jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājam atmaksā transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļu”.

Normatīvā akta sagatavošanā notikušas konsultācijas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un VID teritoriālo iestāžu ekspertiem. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata valdībā, jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

5.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Administratīvā procesa likumā (APL), kuru mērķis ir noregulēt procesuālos jautājumus, kas saistīti ar Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izveidi reģionos, kā arī uzlabot lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās. Grozījumi arī paredz regulēt acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanu. Izmaiņas likumā izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, 2004.gada 1.februārī stājās spēkā APL un darbu uzsāka administratīvās tiesas. Pašlaik kā būtiskākie administratīvo tiesu efektīvu darbību kavējošie faktori ir lielā slodze un administratīvo tiesu pieejamības jautājums. Proti, visu trīs instanču tiesas atrodas Rīgā, tāpēc, lai veicinātu tiesu pieejamību, nepieciešams pirmā līmeņa administratīvās tiesas izveidot arī reģionos. Plānots, ka ar 2009.gada janvāri Administratīvajai rajona tiesai tiks izveidoti vēl četri tiesu nami – Rēzeknē, Liepājā, Valmierā un Jelgavā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka pieteikumu izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kura darbības teritorijā ir pieteicēja dzīvesvieta vai juridiskās personas adrese. Šāds regulējums nepieciešams, lai atslogotu Rīgas tiesu namu un padarītu administratīvās tiesas pieejamākas privātpersonām.

Lai nodrošinātu procesuālās iespējas tiesai jau sākotnēji atteikt izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus, likumprojekts paredz papildināt APL ar nosacījumu, ka gadījumā, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots, tiesa koleģiālā sastāvā var atteikt šāda pieteikuma izskatīšanu. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Skandināvijas valstu pieredzi un Anglijas, ASV, Kanādas un Austrālijas tiesisko regulējumu saistībā ar tādu personu pieteikumiem, kuras regulāri un vairākkārt nepamatoti vēršas tiesā.

Ar grozījumiem vēlas arī palielināt valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu tiesā juridiskajām personām, kas ir komersanti, kā arī palielināt valsts nodevu apelācijas sūdzības iesniegšanai tiesā. Būs arī noteikts, ka tām personām, kuras no valsts nodevas samaksas tiek pilnībā vai daļēji atbrīvotas, valsts nodeva valstij jāatmaksā, ja attiecīgais pieteikums tiks noraidīts. Šāds nosacījums veicinās to personu grupu, kuras tiek atbrīvotas no valsts nodevas, piemēram, ieslodzītās personas, pārdomātāku vēršanos tiesā. Komersantiem būs jāmaksā valsts nodeva 20 latu apmērā.

Grozījumu likumprojektā ietvertas arī vairākas jaunas normas, kas attiecas uz vispārīgo administratīvo aktu, piemēram, būs ietverta vispārīgā administratīvā akta definīcija un noteikts, ka šāda akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Attiecīgie grozījumi nepieciešami tādēļ, ka tiesu praksē ir atzīta šāda instrumenta esība Latvijas tiesību sistēmā, bet rakstītajās tiesību normās tam nav veltīts speciāls regulējums, kas praksē rada neskaidrības.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un pieņemšanas Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!