Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Velga Gailīte. Kad tiesnesi varēs uzrunāt “Jūsu Godība” 

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas tiesnešu konferencē 2007.gada 2.novembrī uzsvēra, ka labprāt tiesnešus uzrunātu ar vārdiem “Jūsu Godība”. Tas tika domāts nākotnes un vēlmes izteiksmē. Protams, tobrīd prezidents domāja, ka tā tiesnešus var uzrunāt, ja viņi godīgi pilda savu amatu un ir godīgi savas valsts pilsoņi. Šoreiz nerunāšu par tām tēmām, ko skar plašsaziņas līdzekļi.

Teikšu arī, ka pilnīgi nopietni tā tiek ņemta vērā un darīts iespējami daudz, lai uzlabotu situāciju un sabiedrības attieksmi. Arī Tiesu administrācija paralēli tiesu komunikācijas koncepcijas izstrādei 2007.gada nogalē izvirzīja mērķi uzlabot Latvijas tiesu tēlu. Tiesu administrācijai varu veltīt tikai atzinīgus vārdus, jo pilnīgi nepierasti ir sajust rūpes par pasta nosūtīšanas problēmām, tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošanu, lietvedību, tehniskiem uzlabojumiem, tiesu vizuālās identitātes veidošanu un citiem padarītiem un vēl iecerētiem lieliem un mazākiem darbiem.

• Indulis Balmaks. Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecības 

Aprīlī Eiropas Kopienu tiesas (EKT) pasludinātais spriedums Maruko lietā negaidīti iezīmē radikāli jaunu EKT attieksmi pret viendzimuma partnerattiecībām. Pirmo reizi tā ir atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Līdz šim EKT bija nonākušas tikai pāris lietas par viendzimuma attiecībām – tajās konsekventi tika spriests, ka viendzimuma pāri neatrodas salīdzināmā situācijā ar “tradicionālo” ģimeni, nemaz nerunājot par laulību.

Ar spriedumu Maruko lietā Eiropas Kopienu tiesa ir pilnībā mainījusi savu nostāju, kas, domājams, radīs juridiskas sekas visās ES dalībvalstīs, ne tikai tajās, kas ieviesušas viendzimuma partnerattiecību institūtu. Šīs analīzes mērķis ir ieskicēt tiesas jauno pieeju viendzimuma attiecībām un ilustrēt, ka, pretēji dažu juristu viedoklim, tās pamatā nav tikai izmaiņas Eiropas tiesību aktos, proti, tā sauktās Ietvara direktīvas spēkā stāšanās.

• Valdis Blūzma. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas  

Sākot tēmas izpēti, vispirms jādefinē jēdziens “konstitucionālās tiesības”. Jāatceras, ka šim jēdzienam ir trejāda nozīme – ar to apzīmē gan noteiktu tiesību nozari, gan juridisku zinātni, kas pēta šo tiesību nozari, gan arī mācību priekšmetu, kura uzdevums ir sniegt ieskatu topošajiem juristiem kā par attiecīgo tiesību nozari, tā arī par juridisko zinātni, kas pēta šo tiesību nozari.

Parasti šis ieskats tiek sniegts attiecīgās valsts, kur priekšmets tiek pasniegts, pozitīvajās konstitucionālajās tiesībās, visai ierobežotā apjomā salīdzinot tās ar citu valstu konstitucionālajām tiesībām. Plašāks ieskats pasaules valstu konstitucionālajās tiesībās tiek sniegts salīdzināmo konstitucionālo tiesību kursā, kuru lasa rietumvalstu augstskolās, kā arī ārvalstu konstitucionālo tiesību kursā, kas joprojām tiek lasīts Krievijas augstskolās, turpinot PSRS juridiskās izglītības tradīciju, proti, nošķirt nacionālās konstitucionālās tiesības no ārvalstu konstitucionālajām tiesībām.

“Jurista Vārda” redakcija