Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts robežsardzes 1999. gada 6. septembra informācija "Par Latvijas valsts robežas atjaunošanas gaitu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.1999., Nr. 302/303 (1762/1763) https://vestnesis.lv/ta/id/17663

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Darbinieki, sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet, ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūs"

Vēl šajā numurā

15.09.1999., Nr. 302/303 (1762/1763)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts robežsardze

Veids: informācija

Pieņemts: 06.09.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts robežsardze

Informācija 1999. gada 6. septembrī

Par Latvijas valsts robežas atjaunošanas gaitu

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas viens no galvenajiem uzdevumiem bija atjaunot valsts robežu. Ministru padome ar 1991.gada 23. septembra rīkojumu noteica pasākumus valsts robežas noteikšanas pirmajai fāzei - robežas apsekošanai, ko pēc institūta "Rūpnīcprojekts" programmas veica institūti "Zemesprojekts" un "Meliorprojekts". Apsekošanas darbi bija pabeigti 1992. gadā. Šie dati bija vajadzīgi, lai varētu robežu pārņemt Aizsardzības ministrija un lai Ārlietu ministrija varētu uzsākt divpusējās sarunas ar visām 4 kaimiņvalstīm par robežas atjaunošanu (MP lēmums Nr.57, 1992. gada 3. februāris). 1992. gada 23. aprīlī MP lēmums Nr. 139 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu divpusēju starpvalstu līgumu izpildi par sauszemes robežas atjaunošanu" noteica pasākumus par robežas joslas zemes atsavināšanu un nodošanu Aizsardzības ministrijas rīcībā, par koku izciršanu uz robežjoslas, kā arī apstiprināja pirmo jauktās komisijas sastāvu.

Valdības ilgtermiņa (1997.g-2002.g) programmā IA-20

"Valsts robežas atjaunošana" paredzēti - Ls 1,650 milj.
1997. gadā Valsts robežsardze apguva - Ls 0,140 milj.;
1998. gadā Valsts robežsardze apguva - Ls 0,409 milj.;
1999. gadā līdz 1.augustam Valsts robežsardze apguva - Ls 0,160 milj.
Laikā no 1991. gada līdz 1999. gada 1. augustam
Valsts robežsardze valsts robežas ierīkošanai ir apguvusi - Ls
1,144 milj.

Latvijas un Igaunijas robeža

Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku noslēgts 1992. gada 20. martā Valgā, ratificēts 1992. gada 9. jūnijā Rīgā. Jauktā robežkomisija darbojas kopš 1992. gada 17. jūnija. Tā izstrādāja instrukcijas robežas atjaunošanai, izstrādāja un apstiprināja robežzīmju projektu un jau 1993. gadā varēja uzsākt demarkācijas darbus abu valstu atbildības iecirkņos. Igaunijas iecirknis - no Krievijas, Igaunijas un Latvijas robežu sadures punkta līdz Lugažiem. Latvijas iecirknis - no Lugažiem līdz Rīgas jūras līcim.

Apsekojot robežu, tika konstatēts, ka saglabājusies liela daļa (līdz 25 procenti) veco robežzīmju vai arī to precīzas atrašanās vietas. Tas stipri atviegloja demarkāciju, kā arī tas, ka bija vienošanās par veco robežzīmju numuru nemainīšanu. Visām robežzīmēm, gan vecajām, gan jaunajām piešķirti vecie numuri, neskatoties uz to, ka pirmās 46 robežzīmes palika Krievijas teritorijā, bet robežas regulēšanas gadījumos tika liktas robežzīmes ar indeksētiem numuriem. Līdz ar to nav zudusi vēsturiskā piesaiste.

Robežas josla ir 12 m plata, izņemot posmu Valkas pilsētā, kur pilsētbūvniecisko apstākļu dēļ robežjosla ir sašaurināta līdz 2 m platumam. Pa robežlīniju ir izrakts robežgrāvis vai arī saglabāts vecais. Robeža ir demarķēta ar 397 pamatrobežzīmēm un 59 papildrobežzīmēm.

Robežas kartes izgatavošanā tika saņemta Dānijas firmas "Scankort" tehniskā un finansiālā palīdzība.

Robežas demarkācija tika pabeigta 1997.gadā. Turpinās nobeiguma dokumentu izgatavošana (robežkartes un robežas apraksts). No paredzētajiem līdzekļiem - Ls 252 000 līdz šā gada 1. augustam ir apgūti Ls 238 905.

Apes pilsētā ar lauku teritoriju notikusi zemju platību apmaiņa. Jauktā robežkomisija ir vienojusies par sabalansētājiem apmaiņas zemesgabaliem, un 1999. gada vasarā Valsts zemes dienests un Valsts meža dienests gādāja par šo zemesgabalu ģeodēzisko, juridisko un ekonomisko noformēšanu. Robeža šajā vietā jau bija ierīkota, pašreizējās izmaiņas uzņēmās izdarīt Igaunijas puse, jo teritorija atrodas Igaunijas atbildības iecirknī. Šie darbi tuvojas nobeigumam.

Latvijas un Lietuvas robeža

Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku ir noslēgts 1993. gada 29. jūnijā Biržos un ratificēts 1995. gada 1. jūnijā.

Latvijas un Lietuvas jauktā robežas atjaunošanas komisija darbojas kopš 1993. gada 23.septembra. Pirmā sēde notika Viļņā, tajā lēma par demarkācijas darbu uzsākšanu. Sekoja komisijas darbs pie instrukciju un citu demarkācijas dokumentu izstrādes. 1994. gada 17. maijā jauktā robežas atjaunošanas komisija savā sestajā sēdē Kauņā apstiprināja instrukciju par valsts robežas redemarkāciju starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku. Līdz ar to varēja uzsākt robežas atjaunošanas lauku darbus.

Jauktā robežas atjaunošanas komisija sadalīja robežu divos atbildības iecirkņos, kuros atbildīgās puses veic visus demarkācijas darbus abpus robežas līnijai. Šie iecirkņi ir: no Baltijas jūras līdz 24. meridiānam (Bērsteles upe) - Lietuvas atbildības iecirknis un no 24. meridiāna līdz Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežu sadures punktam. Savos atbildības iecirkņos puses darīja visus demarkācijas darbus uz sauszemes robežas, bet posmos pa robežupēm - katra valsts iebūvēja robežstabus savā pusē.

Lietuvas puse demarkācijas darbus uzsāka jau 1994. gadā, iebūvējot pirmās 17 robežzīmes, sākot ar Nr.0001 - Baltijas jūras krastā. Latvijas puse līdzekļu trūkuma dēļ atpalika, sākotnēji 1995. gadā iebūvēja robežzīmes tikai robežas šķērsošanas vietās RKP un RPP. Laikā no1996. gada līdz 1998. gadam Latvijas puse robežas demarkācijas darbus lielākoties bija pabeigusi, Lietuvas puse jau 1997.gadā, taču ir atsevišķi posmi, kur gaidāmas izmaiņas.

Latvijas un Lietuvas valsts robeža ir demarķēta ar 1570 robežzīmēm, kuras aprīkotas ar valstu ģerboņiem un kārtas numuru. Robežjosla 10 m platumā izcirsta visos robežas sauszemes posmos, bet robežposmos pa upēm - apaugums novākts robežzīmju tiešā tuvumā, atsedzot skatu uz kaimiņvalsts pusi.

No Latvijas un Lietuvas valsts robežas ierīkošanai paredzētajiem 667 000 latiem līdz 1999. gada 1. augustam izlietoti 627 959 lati.

Pašlaik notiek robežas apraksta un robežas kartes sastādīšana.

Kaut arī visa Latvijas un Lietuvas robeža ir demarķēta, ir palicis strīdīgs jautājums Bauskas rajona Brunavas pagastā, kur 4 km garumā pa robežas joslu PSRS laikā ir iebūvēts naftas vads. Tas pieder Lietuvai, bet skar abu valstu teritorijas. Lietuvas puses ieinteresētība panākt izkārtojumu, lai visa naftas vada trase atrastos Lietuvas teritorijā, prasa ļoti precīzus ģeodēziskos mērījumus un pārrēķinus, lai precīzi fiksētu pirmskara robežas līnijas atrašanās vietu šajā posmā, kur naftas vada celtniecība ir iznīcinājusi vecās robežzīmes. Šis darbs pašlaik tiek veikts, un no tā rezultāta būs atkarīgs šī posma galīgs risinājums.

Otra vieta, kur jauktā komisija ir vienojusies par izmaiņām, ir pie Turmantas stacijas, kur, lai pārmija atrastos Lietuvas teritorijā, paredzēts Lietuvas pusei atdot dažus metrus dzelzceļa uzbēruma platumā. Šeit papildu robežzīmes uzņēmusies iebūvēt Lietuva, kā ieinteresētā puse, bet darbus vēl nav pabeigusi.

 

Latvijas un Baltkrievijas robeža

Līgums par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku ir noslēgts 1994. gada 21. februārī. Latvijas un Baltkrievijas jauktā robežas demarkācijas komisija darbojas no 1997. gada jūnija. Pirmajā sēdē 4. un 5. jūnijā Daugavpilī notika viedokļu apmaiņa par savu valdību principiālo nostāju attiecībā uz robežas noformēšanu starptautiski tiesiskā ceļā un par turpmāko demarkācijas komisijas darbu. Komisija izstrādāja instrukcijas un citus demarkācijas dokumentus, līdz 1997. gada beigām tas tika paveikts jau tiktāl, ka varēja izstrādāt kopīgo kamerālo projektu robežzīmju izvietošanai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Līdz ar to varēja uzsākt demarkācijas lauku darbus. Jauktā demarkācijas komisija sadalīja robežu piecos atbildības iecirkņos, kuros atbildīgā puse nosprauž robežas līniju un ierīko robežas joslu savā pusē, bet otra puse tikai robežas joslu savā pusē: iecirknis Nr.1 - no Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas valstu robežas saskares punkta līdz robežas saskarei ar Akticas upi - Latvijas pusei; iecirknis Nr.2 - no šī saskares punkta līdz Daugavai - Baltkrievijas pusei; iecirknis Nr.3 - robežas posms pa Daugavu - katra puse demarķē robežu pa savu krastu; iecirknis Nr.4 - no robežupes ietekas Daugavā līdz robežas saskares punktam ar Bornes upi - Latvijas pusei; iecirknis Nr.5 - no šī saskares punkta līdz Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežu sadures punktam - Baltkrievijas pusei.

Saskaņā ar vienošanaos un līgumu Baltkrievijas puse veica robežupju un strautu inženierhidrogrāfiskos un hidroloģiskos darbus, kas nepieciešami upes galvenā fārvatera noteikšanai.

Lai veiktu robežas demarkācijas un robežjoslas ierīkošanas darbus, Valsts robežsardze 1998.gada februārī izsludināja izsoli, kurā tiesības uz darbu ieguva v/u "Meliorprojekts". Darbi tika uzsākti 1998.gada jūnijā. Pašlaik:

1. iecirknī (Latvijas puse) - demarkācijas un robežjoslas ierīkošanas darbi pabeigti Latvijas pusē un sagatavoti nodošanai tehniskās komisijas līmenī. Baltkrievijas puse darbus nav uzsākusi.

2. iecirknī - Baltkrievijas puse ir iezīmējusi robežas līniju ar koka pagaidu stabiņiem. Latvijas puse ir izcirtusi robežas joslu, izņemot~0,5 km pie pagaidu robežzīmes 25/2 dienvidos no Pāterniekiem, kur ir domstarpības par robežlīnijas precīzu atrašanos vietu. Robežstabi iebūvēti 65% apmērā. Baltkrievijas puse robežjoslas ierīkošanas darbus nav uzsākusi.

3. iecirknī (Daugava) - robežstabi Latvijas krastā iebūvēti. Baltkrievijas puse darbus nav uzsākusi.

4. iecirknī (Latvijas puse) - robežas josla izcirsta, izņemot 1 km austrumos no Bornes upes, līdz ar to nav iebūvēti 10 robežstabi un vēl divi stabi pie Presvjatas upes, kur Baltkrievijas puse pretendē uz meliorācijas grāvi, kas faktiski ir robežgrāvis. Lēmums ir jāpieņem jauktajai demarkācijas komisijai. Baltkrievijas puse darbus nav uzsākusi.

5. iecirknī - Baltkrievijas puse iezīmējusi robežas līniju ar pagaidu koka stabiņiem un sagatavojusi robežjoslu apmēram vienu kilometru. Latvijas puse ir sakārtojusi robežjoslu, atlicis iebūvēt 12 robežstabus.

Līdz šā gada 1. augustam Latvijas puse iebūvējusi 310 robežstabus no 385 projektā paredzētajiem. Atlikušie 75 robežstabi ir izgatavoti un aizvesti uz robežu. Ir sagatavotas plāksnītes ar valsts ģerboni un kārtas numuriem, kurus nevar pievienot, pirms jauktā demarkācijas komisija nav apstiprinājusi galīgo numerāciju kamerālajā projektā.

No Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas ierīkošanai paredzētajiem Ls 430 000 līdz š.g. 1.augustam apgūti Ls 271 174. Demarkācijas lauku darbus Latvijas puse pabeigs līdz šā gada 1. novembrim. Ar 1. jūliju VZD Nacionālais mērniecības centrs uzsāka ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu izpildi. Robežas atjaunošanas darbus kavē Baltkrievijas puse.

 

Latvijas un Krievijas robeža

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par valsts robežu nav noslēgts. Reāli pastāv tikai bijusī administratīvā robeža starp KPSFR un LPSR, kura tiek abpusēji apsargāta kā valsta robeža. Latvijas un Krievijas starpvalstu komisija ir sagatavojusi Valsts robežas delimitācijas karti un aprakstu robežas līguma parakstīšanai. Latvijas puse ar MK rīkojumu ir noteikusi vienpusēji robežjoslas platumu - 6 metri, apstiprinājusi robežzīmi un izveidojusi robežas demarkācijas komisiju.

Tiek rīkotas trīspusējas tikšanās par Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu sadures punkta noteikšanu.

No paredzētajiem Ls 475 000 ir apgūti Ls 5435 - par robežas apsekošanu un par valsts simbolikas plāksnītēm robežzīmēm.

Valsts zemes dienests pašlaik izskata jautājumu par zemes atsavināšanu robežjoslai.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes

Robežas inženiertehniskā aprīkojuma dienesta priekšnieks,

LR Valsts sauszemes robežas demarkācijas komisijas loceklis Jānis Virsis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!