Ministru kabineta noteikumi Nr.354

Rīgā 2008.gada 19.maijā (prot. Nr.31 35.§)

Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 14.panta 11.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka derīgo izrakteņu ieguves atkritumu (turpmāk – ieguves atkritumi) apsaimniekoša­nas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apsaimniekotājs – šo noteikumu izpratnē fiziska vai juridiska perso­na, kas ir atbildīga par ieguves atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā ieguves atkritumu pagaidu glabāšanu, ieguves atkritumu apsaimnieko­šanas objekta apsaimniekošanu tā darbības laikā un pēc minētā objekta slēgšanas;

2.2. apstrāde – mehāniski, fizikāli, bioloģiski, termiski vai ķīmiski procesi vai procesu kompleksi, ko veic ar izrakteņiem, lai iegūtu attiecīgus derīgos izrakteņus, piemēram, izmēru izmainīšana, šķirošana, atdalīšana un skalošana, kā arī ieguves atkritumu pārstrāde, kaļķakmens dedzināšana (izņemot metālkausēšanu, termiskos ražošanas procesus un metalurģiskos procesus);

2.3. bērtne – uzbērts objekts cietu ieguves atkritumu glabāšanai uz zemes;

2.4. būtiskas pārmaiņas – tādas pārmaiņas ieguves atkritumu apsaimnie­košanas objekta struktūrā vai apsaimniekošanā, kuras saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;

2.5. dambis – hidrotehniska inženierbūve ūdens vai šķidru ieguves atkritumu saturēšanai vai ierobežošanai dīķī;

2.6. ieguves atkritumi – augsnes, iežu un atsiju pārpalikumi, ko rada ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve, apstrāde un uzglabāšana;

2.7. dīķis – dabisks vai būvēts objekts tādu smalkgraudainu ieguves atkritumu (parasti sārņu) glabāšanai kopā ar brīvu ūdeni dažādā daudzumā, kuri radušies no derīgo izrakteņu apstrādes un apstrādei izmantotā ūdens tīrīšanas un reģenerācijas;

2.8. ieguves atkritumu glabāšanas vieta – visa zemes platība konkrētā ģeogrāfiskā atrašanās vietā, ko pārrauga un kontrolē apsaimniekotājs;

2.9. inerti atkritumi – ieguves atkritumi, ar ko nenotiek nekādas būtiskas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas. Inerti atkritumi nešķīst, nedeg vai citādi fizikāli vai ķīmiski nereaģē, bioloģiski nesadalās vai kaitīgi neiedarbojas uz citām vielām, kas ar tiem saskaras, un tādējādi neizraisa vides piesārņojumu un nekaitē cilvēku veselībai;

2.10. negadījums – notikums ieguves atkritumu glabāšanas vietā kādas darbības gaitā, apsaimniekojot ieguves atkritumus uzņēmumā, ja negadījums izraisa nopietnus draudus cilvēku veselībai vai videi uzreiz vai laika gaitā, ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā vai ārpus tā;

2.11. nepiesārņota augsne – augsne, kas, veicot derīgo izrakteņu ieguvi, ir aizvākta un nav piesārņota (atbilst normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti noteiktajām normām);

2.12. rakta tilpe – derīgo izrakteņu ieguves procesā radīts dobums zemes dzīlēs;

2.13. sārņi – ieguves atkritumu cietās daļas vai to suspensija, kas rodas pēc tam, kad derīgie izrakteņi ir apstrādāti atdalīšanas procesos (piemēram, beržot, maļot, sijājot, flotējot un izmantojot citus fizikālus un ķīmiskus paņē­mienus), lai derīgos izrakteņus atdalītu no mazāk vērtīgiem iežiem;

2.14. vāju skābju iedarbībā sadalāms cianīds – cianīds un cianīda savieno­jumi, kas sadalās vājā skābē ar noteiktu pH līmeni.

3. Šie noteikumi attiecas uz tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanu, ko rada ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm, derīgo izrakteņu apstrāde un uzglabāšana, ja ieguves atkritu­mus glabā A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā.

4. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts ir teritorija (ieskaitot iegu­ves atkritumu glabāšanas vietu), kurā – neatkarīgi no tā, vai attiecīgie ieguves atkritumi ir cieti vai šķidri, izšķīduši vai suspendēti, – uzkrāj vai glabā ieguves atkritumus, ja ieguves atkritumi attiecīgajā vietā tiek glabāti:

4.1. no rašanās brīža – A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektos un bīstamo ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektos;

4.2. ilgāk par sešiem mēnešiem no rašanās brīža – neplānoti radušos bīstamu atkritumu apsaimniekošanas objektos;

4.3. ilgāk par vienu gadu no rašanās brīža – tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektos, kuri nav bīstami un nav inerti;

4.4. ilgāk par trijiem gadiem no rašanās brīža:

4.4.1. nepiesārņotas augsnes apsaimniekošanas objektos;

4.4.2. tādu ģeoloģiskās izpētes, kā arī kūdras ieguves, apstrādes un uzglabāšanas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektos, kuri nav bīstami;

4.4.3. inertu atkritumu apsaimniekošanas objektos.

5. Ieguves atkritumu glabāšanas objektu atzīst par A kategorijas objektu, ja:

5.1. tas var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai videi, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta izmērus vai plānotos izmērus, tā atrašanās vietu un ietekmi uz vidi, iespējamās kļūmes vai nepareizas darbības sekas (piemēram, ja bērtnes sabrukšana vai dambja pārraušana var izraisīt negadī­jumu);

5.2. tajā atrodas atkritumi, ko atzīst par bīstamiem atbilstoši normatīva­jiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas atkritumus padara bīstamus;

5.3. tajā atrodas ķīmiskas vielas vai ķīmiski produkti, ko atzīst par bīsta­miem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

6. Par šo noteikumu 4.punktā minēto ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu uzskata arī dambi vai citu konstrukciju, kuras mērķis ir saturēt, aizturēt, ierobežot vai citādi atbalstīt šo noteikumu 4.punktā minētos objektus. Par šo noteikumu 4.punktā minēto objektu neuzskata raktu tilpi, kurā sanācijas vai būvniecības nolūkā ievieto ieguves atkritumus.

7. Šos noteikumus nepiemēro attiecībā uz:

7.1. atkritumiem, kas rodas ģeoloģiskā izpētē, derīgo izrakteņu ieguvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm un apstrādē, bet kurus šīs darbības nerada tieši;

7.2. atkritumiem, kas rodas ģeoloģiskajā izpētē, derīgo izrakteņu ieguvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm un apstrādē piekrastē (jūra un jūras dibens, kas iestiepjas jūrā no parasta vai caurmēra bēguma zemākā ūdens līmeņa);

7.3. pazemes ūdeņu ievadīšanu, novadīšanu vai atsūknēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju;

7.4. pazemes ūdeņu ieguvi.

8. Apsaimniekojot ģeoloģiskajā izpētē, derīgo izrakteņu ieguvē, apstrādē un uzglabāšanā radušos inertos atkritumus un nepiesārņoto augsni, nepiemēro šo noteikumu III un V nodaļas, 56., 57., 63.punkta, VII un VIII nodaļas, 77., 78., 79. un 82.punkta prasības, ja šos atkritumus glabā A kategorijas ieguves atkritu­mu apsaimniekošanas objektā.

9. Šos noteikumus (izņemot 11., 12. un 13.punktā minētās prasības) ne­piemēro šādu ieguves atkritumu glabāšanai:

9.1. atkritumi, kas nav bīstami un rodas derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus un evaporītus), kā arī ģipša un anhidrīta ģeoloģiskajā izpētē un ieguvē;

9.2. nepiesārņota augsne;

9.3. kūdras ieguvē, apstrādē un uzglabāšanā radušies atkritumi.

10. Apsaimniekojot ieguves atkritumus, kuri nav inerti un nav bīstami, nepiemēro šo noteikumu 56., 57., 63., 67., 68., 70.punktu, VIII nodaļu, 77., 78., 79. un 82.punktu, ja šos atkritumus glabā A kategorijas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā.

11. Ieguves atkritumus apsaimnieko:

11.1. neradot apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai;

11.2. neradot apdraudējumu virszemes un pazemes ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai;

11.3. neradot trokšņus vai smakas, kas pārsniedz normatīvajos aktos par trokšņu un smaku novēršanu un ierobežošanu noteiktās robežvērtības;

11.4. neradot nelabvēlīgu ietekmi ainavās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

11.5. nepiesārņojot vidi.

12. Aizliegts pamest, izgāzt un nekontrolēti apglabāt ieguves atkritumus.

13. Lai novērstu vai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, apsaimniekotājs nodrošina:

13.1. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pārvaldību tā darbības laikā;

13.2. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pārvaldību pēc tā slēgšanas;

13.3. negadījumu novēršanu un to seku ierobežošanu, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta tehniskos parametrus, tā atrašanās vietu un vides apstākļus.

14. Piepildot raktas tilpes ar atkritumiem, kas nav ieguves atkritumi, piemēro normatīvajos aktos par atkritumu poligonu apsaimniekošanu noteiktās prasības.

II. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāni

15. Lai apstrādātu, reģenerētu un glabātu ieguves atkritumus un mazinātu to daudzumu, apsaimniekotājs izstrādā ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principus, kā arī attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu.

16. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi ir šādi:

16.1. novērst vai mazināt ieguves atkritumu daudzumu un kaitīgumu, ņemot vērā:

16.1.1. derīgo izrakteņu izstrādes stadijā izmantotās derīgo izrakteņu ieguves un apstrādes metodes;

16.1.2. pārmaiņas, kas var notikt ar ieguves atkritumiem, paplašinoties bērtnes virsmas laukumam un ieguves atkritumiem nonākot ārējās vides faktoru ietekmē;

16.1.3. iespēju pēc derīgo izrakteņu ieguves ievietot ieguves atkritumus atpakaļ izraktajā tilpē atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams;

16.1.4. iespēju pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas atlikt atpakaļ augsnes virsslāni vai izlietot to citur;

16.1.5. iespēju derīgo izrakteņu apstrādei izmantot mazāk bīstamas ķīmiskas vielas;

16.2. veicināt ieguves atkritumu reģenerācijas iespējas, šādus atkritumus atkārtoti izmantojot vai pārstrādājot;

16.3. nodrošināt ieguves atkritumu drošu īstermiņa un ilgtermiņa glabā­šanu, jau projektēšanas stadijā ņemot vērā plānotos apsaimniekošanas pasāku­mus ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības laikā un pēc tā slēgšanas, izvēloties projektu, kas:

16.3.1. paredz pēc iespējas mazāku slēgta ieguves atkritumu apsaimnie­košanas objekta monitoringu, kontroli un pārvaldību;

16.3.2. novērš vai rada pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi (piemēram, piesārņotājvielu izplatīšanās no ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pa gaisu vai pa ūdeni);

16.3.3. nodrošina visu dambju vai bēr­tņu ilgtermiņa ģeotehnisko stabilitāti.

17. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānā iekļauj:

17.1. informāciju par ierosinātā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta klasifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu;

17.2. informāciju par negadījumu novēršanas pasākumiem un drošības sistēmu šo pasākumu īstenošanai;

17.3. ieguves atkritumu raksturojumu atbilstoši šo noteikumu 18.pun­ktam;

17.4. informāciju par paredzamo ieguves atkritumu kopapjomu, kas tiks glabāts ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības laikā;

17.5. tās darbības aprakstu, kura rada minētos ieguves atkritumus;

17.6. informāciju par ieguves atkritumu apstrādi pēc to rašanās;

17.7. informāciju par glabājamo ieguves atkritumu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi (tai skaitā ainavām un īpaši aizsargājamām teritorijām, un cilvēku veselību) un pasākumiem, kas jāveic, lai mazinātu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta ietekmi uz vidi tā darbības laikā un pēc slēgšanas atbilstoši šo noteikumu 54.1., 54.2., 54.4. un 54.5.apakšpunktam;

17.8. kontroles un monitoringa pasākumus atbilstoši šo noteikumu 53.punktam un 54.3.apakšpunktam;

17.9. pasākumus ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanai (tajā skaitā sanācijai) un ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta monitoringam pēc tā slēgšanas atbilstoši šo noteikumu VII nodaļai;

17.10. pasākumus, lai novērstu ūdens stāvokļa pasliktināšanos un novērstu vai mazinātu gaisa un augsnes piesārņošanu atbilstoši šo noteikumu 58., 59., 60., 61., 62., 63., 81. un 82.punktā minētajām prasībām;

17.11. tās zemes novērtējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem, kuru skars ieguves atkritumu apsaim­niekošanas objekts.

18. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā glabājamo ieguves atkritumu raksturojumu sagatavo, ņemot vērā attiecīgā objekta struktūras ilgtermiņa fizikālo un ķīmisko stabilitāti, lai novērstu negadījumu iespēja­mību, un tas ir neatņemama ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāna sastāvdaļa. Ieguves atkritumu raksturojumā iekļauj informāciju par:

18.1. glabājamo atkritumu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām;

18.2. glabājamo atkritumu fizikālo un ķīmisko stabilitāti dažādos meteoroloģiskajos apstākļos, ņemot vērā iegūto derīgo izrakteņu veidu, derīgo izrakteņu ieguves laikā noraktās virskārtas slāņu vai minerālu piejaukumu veidu;

18.3. atkritumu klasifikāciju saskaņā normatīvajiem aktiem par atkritu­mu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

18.4. derīgo izrakteņu apstrādei izmantojamajām ķīmiskajām vielām un to fizikālo un ķīmisko stabilitāti;

18.5. ieguves atkritumu glabāšanas metodēm;

18.6. plānoto ieguves atkritumu trans­portēšanas sistēmu.

19. Izstrādāto ieguves atkritumu apsaim­niekošanas plāna projektu apsaim­niekotājs iesniedz apstiprināšanai Valsts vides dienestā. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāna projektu var iesniegt arī elektroniski atbilstoši normatī­vajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabā­šanu un apriti.

20. Lai izvērtētu iesniegtos ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu projektus, Valsts vides dienests izveido komisiju. Komisijas sastāvā ir Valsts vides dienesta eksperti derīgo izrakteņu ieguves, ieguves atkritumu apsaimnie­košanas un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā. Komisija plāna projekta izvērtēšanai pieaicina tās vietējās pašvaldības pārstāvjus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts.

21. Atbilstoši šo noteikumu 20.punktam izveidotā komisija izvērtē iesniegto ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu atbilstību šo noteikumu 16. un 17.punktā minētajām prasībām un 20 dienu laikā sagatavo rakstisku atzinumu par ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu vai par nepieciešamo papildu informāciju, ja plānā nav iekļauta šo noteikumu 16. un 17.punktā minētā informācija.

22. Valsts vides dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 21.punktā minēto atzinumu, rakstiski informē apsaimniekotāju par nepieciešamo papildu informāciju.

23. Pamatojoties uz šo noteikumu 21.punktā minēto atzinumu, Valsts vides dienests septiņu dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas apstiprina ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu un kontrolē tā īstenošanu atbilstoši ieguves atkritumu glabāšanas atļaujas nosacījumiem.

24. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu apsaimniekotājs pārskata reizi piecos gados un izdara tajā grozījumus, ja būtiski mainās ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbība vai atkritumi, ko tajā glabā. Par grozījumiem apsaimniekotājs 14 dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas rakstiski informē Valsts vides dienestu.

III. Sabiedrības līdzdalība

25. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad Valsts vides dienestā pieņemts iesniegums ieguves atkritumu glabāšanas atļaujas saņemšanai (1.pielikums) (turpmāk – iesniegums), esošās darbības turpināšanai vai būtiskām izmaiņām esošajā darbībā, apsaimniekotājs nodrošina sabiedrības informēšanu šādā veidā:

25.1. publiski – nodrošinot iespēju saņemt informāciju apsaimniekotāja birojā;

25.2. individuāli – nosūtot paziņojumus īpašniekiem (valdītājiem), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar pieteikto ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu vai atrodas tā tiešas ietekmes zonā;

25.3. apsaimniekotāja mājaslapā internetā;

25.4. vietējā laikrakstā.

26. Valsts vides dienests savā mājaslapā internetā ievieto šo noteikumu 28.punktā minēto informāciju, ko sniedzis apsaimniekotājs.

27. Apsaimniekotājs rakstiski informē Valsts vides dienestu par veidu, kādā atbilstoši šo noteikumu 25.punktam ir informēta sabied­rība.

28. Apsaimniekotājs šo noteikumu 25.punktā noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par:

28.1. iesniegumu ieguves atkritumu glabāšanas atļaujas saņemšanai un tam pievienotajiem dokumentiem un ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānu;

28.2. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pārrobežu ietekmi un sadarbību ar citām valstīm atbilstoši šo noteikumu IX nodaļai;

28.3. Valsts vides dienesta adresi un tā iespējamo lēmumu būtību;

28.4. ieguves atkritumu glabāšanas atļaujas (2.pielikums) (turpmāk – atļauja) piešķiršanas nosacījumiem (sniedz sīkākas ziņas);

28.5. citiem sabiedrības informēšanas pasākumiem, kurus veicis apsaim­niekotājs;

28.6. apsaimniekotāja adresi.

29. Sniedzot šo noteikumu 28.punktā minēto informāciju, apsaimniekotājs norāda datumu, līdz kuram saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu sabiedrība var iesniegt Valsts vides dienestā rakstiskus priekšlikumus par šo noteikumu 25. un 28.punktā minēto informāciju, kā arī norāda interneta vietni, kur sabiedrība var iepazīties ar šo noteikumu 25. un 28.punktā minēto informāciju.

30. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc sabiedrības informēšanas nosūta Valsts vides dienestam dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 25. un 28.punktā minēto prasību izpildi.

31. Papildus šo noteikumu 28.punktā minētajai informācijai Valsts vides dienestā sabiedrībai ir pieejama arī informācija, ko var izmantot lēmuma pieņemšanā, bet kura kļuvusi pieejama tikai pēc sabiedrības informēšanas saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu vai pēc sabiedriskās apspriešanas, kā arī informācija par sabiedriskās apspriešanas laikā  saņemtajiem ieteikumiem un ziņojumiem.

32. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 27.punktā minētās informācijas paziņošanas var rakstiski iesniegt Valsts vides dienestā priekšli­kumus vai viedokļus par atļaujas izsniegšanu vai tās nosacījumiem.

33. Valsts vides dienests informē apsaimniekotāju par saņemtajiem priekšlikumiem un viedokļiem un norāda termiņu, līdz kuram iesniedzams apsaimniekotāja skaidrojums par tiem.

34. Valsts vides dienests, izsniedzot atļauju vai pieņemot pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, izvērtē sabiedrības iesniegtos priekšlikumus un viedokļus. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests sniedz informāciju sabiedrībai šo noteikumu 25.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma saturu, iemeslus un apsvērumus, kas ir lēmumu pamatā, kā arī pievienojot atļaujas kopiju.

IV. Negadījumu novēršana un informācijas sniegšana

35. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas A kategorijas objekta apsaimnie­kotājs nodrošina negadījumu radīto apdraudējumu uzskaiti un ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu projektēšanas, ierīkošanas, darbības, slēgšanas laikā un laikā pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu negadījumus un mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (tajā skaitā pārrobežu ietekmi).

36. Apsaimniekotājs pirms ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības uzsākšanas izstrādā un apstiprina civilās aizsardzības plānu atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības plāna izstrādāšanu un apstip­rināšanu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilo aizsardzību apsaimniekotājs norīko amatpersonu, kura ir atbildīga par civilās aizsardzības plāna ieviešanu un periodisku pārskatīšanu.

37. Apsaimniekotājs informē fiziskās un juridiskās personas, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu II, III vai IV nodaļā minēto lēmumu pieņemšana vai kuri ir ieinteresēti šo lēmumu pieņemšanā (turpmāk – ieinteresētā sabiedrība), par izstrādāto civilās aizsardzības plāna projektu, ietverot informāciju par tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un iespējām iesniegt atsauksmes vai jautājumus. Apsaimniekotājs izvērtē atsauksmes un jautājumus un iespēju robežās ņem vērā, apstiprinot civilās aizsardzības plānu.

38. Ieinteresētajai sabiedrībai sniedz šādu informāciju:

38.1. apsaimniekotājs (fiziskajai personai – vārds un uzvārds, komersan­tam – firma) un ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta adrese;

38.2. informācijas sniedzēja vārds, uzvārds un amats;

38.3. ieguves atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas datums un numurs;

38.4. civilās aizsardzības plāna izstrādes gaita un apstiprināšana;

38.5. nepārprotams un vienkārši izklāstīts skaidrojums par to, kāda darbība vai darbības ir veiktas attiecīgajā ieguves atkritumu glabāšanas vietā;

38.6. to vielu un savienojumu sadzīvē lietotie nosaukumi vai apzīmējumi un īpašības, kuras ir ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, kā arī ieguves atkritumos, var izraisīt negadījumus un rada apdraudējumu cilvēkiem un videi;

38.7. iespējamo negadījumu radīto apdraudējumu būtība, arī to iespējamā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

38.8. kārtība, kādā iedzīvotājus brīdina un informē par negadījumu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā;

38.9. par iedzīvotāju rīcību, ja noticis negadījums;

38.10. par apsaimniekotāja veiktajiem negadījumu novēršanas un to seku mazināšanas pasākumiem ieguves atkritumu glabāšanas vietā sadarbībā ar avāri­jas dienestiem;

38.11. par sadarbību ar avārijas dienestiem un šo dienestu norādījumu un prasību izpildi, ja noticis negadījums;

38.12. par papildu informācijas avotiem.

39. Apsaimniekotājs šo noteikumu 38.punktā minēto informāciju sniedz bez maksas un ierobežojumiem. Reizi trijos gados informāciju pārskata un izdara nepieciešamos grozījumus. Informāciju apsaimniekotājs ievieto savā mājaslapā internetā.

40. Ja noticis negadījums, apsaimniekotājs nekavējoties informē Valsts vides dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un vietējo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ieguves atkritumu apsaim­niekošanas objekts, un sniedz visu nepieciešamo informāciju par negadījumu.

V. Atļaujas saņemšana

41. Pirms ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības uzsāk­šanas vai 60 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām apsaimniekotājs Valsts vides dienestā iesniedz iesniegumu (1.pielikums).

42. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga, Valsts vides dienests piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski informē iesniedzēju un norāda papildus iesniedzamo informāciju. Par iesnieguma saņemšanas dienu uzskata dienu, kad Valsts vides dienestā iesniegta visa nepieciešamā informācija. Valsts vides dienests nosūta iesnieguma un tam pievienoto dokumentu kopijas vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir plānota ieguves atkritumu glabāšana. Ja pašvaldībai ir pamatoti iebildumi pret atļaujas izsniegšanu vai īpašas prasības atļaujas saturam, tā 14 dienu laikā par to rakstiski paziņo reģionālajai vides pārvaldei.

43. Valsts vides dienests pēc visas nepieciešamās informācijas saņemša­nas mēneša laikā izsniedz atļauju vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju un rakstiski informē par to apsaimniekotāju.

44. Valsts vides dienesta lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā pēc lēmuma pieņem­šanas.

45. Valsts vides dienests izsniedz atļauju, ja:

45.1. atļaujas iesniegumā minētā informācija atbilst šo noteikumu prasī­bām;

45.2. ieguves atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilst šo noteikumu 16. un 17.punktā minētajām prasībām un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.

46. Atļaujas pielikumā norāda:

46.1. prasības tāda vides piesārņojuma samazināšanai, kurš rodas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbības laikā;

46.2. prasības ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbībai;

46.3. pasākumus, lai novērstu negadījumu risku vai, ja tas nav iespējams, izvairītos no avārijām, bet avārijas gadījumā – samazinātu tās sekas;

46.4. prasības ieguves atkritumu apsaimniekošanas kontroles pasākumiem un vides stāvokļa monitoringam (3.pielikums);

46.5. nosacījumu par pienākumu pēc vides aizsardzības institūciju un citu valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrības pieprasījuma sniegt tām informāciju par attiecīgajā atļaujā minēto ieguves atkritumu apsaimniekošanas darbībām.

47. Atļauju izsniedz uz pieciem gadiem vai uz īsāku laiku, ja tāds norādīts apsaimniekotāja iesniegumā.

48. Atļauju sagatavo divos eksemplāros. Vienu atļaujas eksemplāru izsniedz apsaimniekotājam, otru eksemplāru glabā Valsts vides dienestā. 

49. Valsts vides dienests pārskata un maina atļaujas nosacījumus:

49.1. ja atļautā ieguves atkritumu apsaimniekošana rada paliekošus cilvēku veselības traucējumus vai pasliktina vides kvalitāti;

49.2. ja būtiski mainās ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta darbība vai atkritumi, ko tajā glabā;

49.3. pamatojoties uz apsaimniekotāja veiktā monitoringa rezultātiem vai Valsts vides dienesta veikto ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta pārbaužu rezultātiem.

50. Valsts vides dienests anulē atļauju šādos gadījumos:

50.1. ja apsaimniekotājs neievēro prasības, kas noteiktas atļaujā un normatīvajos aktos, kuri regulē ieguves atkritumu apsaimniekošanu;

50.2. ja apsaimniekotājs ir iesniedzis nepatiesu vai maldinošu informā­ciju;

50.3. ja apsaimniekotājs ir iesniedzis informāciju par komercdarbības izbeigšanu.

51. Valsts vides dienests par pieņemto lēmumu anulēt atļauju rakstiski informē apsaimniekotāju, norādot prasības objekta turpmākajai darbībai.

52. Atļaujās iekļauto informāciju statistikas vajadzībām Valsts vides dienests sniedz pēc attiecīgo institūciju rakstiska pieprasījuma, nepubliskojot komercnoslēpumus un informāciju par derīgo izrakteņu krājumu apjomu.

VI. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu ierīkošana un apsaimniekošana

53. Ja ieguves atkritumus ievieto atpakaļ izraktajās tilpēs, lai veiktu sanāciju vai būvniecību, apsaimniekotājs:

53.1. nodrošina ieguves atkritumu objekta atbilstību šo noteikumu 54. un 55.punktā minētajām prasībām;

53.2. nodrošina augsnes, virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņošanas novēršanu atbilstoši šo noteikumu 58., 60. un 62.punktam;

53.3. veic ieguves atkritumu un rakto tilpju monitoringu atbilstoši šo noteikumu 66. un 67.punktam.

54. Valsts vides dienests pārliecinās, ka apsaimniekotājs, ierīkojot jaunu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu vai pārveidojot esošu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu:

54.1. nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta izvietojumu piemērotā vietā saskaņā ar teritorijas plānojumu:

54.1.1. ņem vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu, ģeolo­ģiskos, hidroloģiskos, hidroģeoloģiskos, seismiskos un ģeotehniskos faktorus;

54.1.2. projektē un ierīko ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu tā, lai īstermiņā un ilgtermiņā novērstu augsnes, gaisa, virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdens kvalitāti un citiem normatīvajiem aktiem;

54.1.3. veic piesārņotā ūdens un infiltrāta savākšanu atbilstoši atļaujas nosacījumiem;

54.1.4. mazina ūdens vai vēja izraisīto eroziju, ciktāl to pieļauj tehniskās iespējas un ekonomiskais pamatojums;

54.2. nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta ierīkošanu, pārvaldību un uzturēšanu atbilstoši tā stabilitātei, kā arī novēršot augsnes, gaisa, virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu un neradot kaitējumu ainavai;

54.3. nodrošina, lai apsaimniekotāja norīkotā atbildīgā persona (persona, kam ir tehniskas zināšanas un pieredze atkritumu apsaimniekošanā) regulāri pārrauga un pārbauda ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu un rīkojas atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja monitoringa un pārbaužu rezultāti liecina par ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta nestabilitāti vai ūdens vai augsnes piesārņojumu;

54.4. veic pasākumus zemes sanācijai un ieguves atkritumu apsaimnie­košanas objekta slēgšanai;

54.5. veic pasākumus ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekošanai pēc slēgšanas;

54.6. nodrošina, ka apsaimniekotāja norīkotā atbildīgā persona ir tehniski kompetenta (kompetenci apliecina attiecīgi dokumenti), kā arī nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā nodarbinātajiem apmācību ieguves atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

55. Šo noteikumu 54.3.apakšpunktā minētā monitoringa un pārbaužu dokumentāciju un atļaujas dokumentāciju glabā, lai nodrošinātu informācijas nodošanu, ja mainās apsaimniekotājs.

56. Pēc negadījuma apsaimniekotājs nekavējoties informē Valsts vides dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un vietējo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts, par visiem notikumiem un traucējumiem, kas var iespaidot ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitāti un tā radīto ietekmi uz vidi, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta kontroles un monitoringa procedūrās konstatētos trūkumus. Apsaim­niekotājs īsteno civilās aizsardzības plānā noteiktos pasākumus, ievēro dienestu norādes par novēršanas pasākumu veikšanu, kā arī sedz veicamo pasākumu izmaksas.

57. Katru gadu līdz 1.martam apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestā pārskatu par monitoringa rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā. Pamatojoties uz šo pārskatu, Valsts vides dienests var pieaicināt neatkarīgu ekspertu ziņojumu izvērtēšanai.

58. Lai novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos, apsaimniekotājs veic šādus pasākumus:

58.1. novērtē iespēju, vai no ieguves atkritumiem, ko glabā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, tā darbības laikā un pēc slēgšanas var rasties infiltrāts (arī piesārņojuma saturu infiltrātā);

58.2. novērš vai mazina infiltrāta rašanos un virszemes vai pazemes ūdeņu un augsnes piesārņošanu ar ieguves atkritumiem;

58.3. uzkrāj un apstrādā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā piesārņoto ūdeni un infiltrātu, lai to varētu izvadīt vidē.

59. Apsaimniekotājs veic pasākumus, lai novērstu vai mazinātu putekļu un gāzu emisijas.

60. Šo noteikumu 56.2. un 56.3.apakšpunktā minētās prasības nepiemēro, ja konstatēts, ka ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts nerada nekādu apdraudējumu augsnei un virszemes vai pazemes ūdeņiem, un Valsts vides dienests pieņem lēmumu, ka infiltrāts nav jāsavāc un jāap­strādā.

61. Ieguves atkritumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir cieti, pusšķidri vai šķidri, – var glabāt saņēmējā ūdenstilpē (virszemes, pazemes, pārejas un piekrastes ūdeņi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu), kas nav izbūvēta ieguves atkritumu glabāšanai, ja apsaimniekotājs ievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par ūdens apsaimniekošanu, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un ūdens lietošanas atļaujām.

62. Ievietojot ieguves atkritumus atpakaļ izraktajās tilpēs, apsaimniekotājs veic pasākumus, lai novērstu vai mazinātu ūdens un augsnes piesārņojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens aizsardzību, un 14 dienu laikā pēc attiecīgo pasākumu veikšanas rakstiski informē par to Valsts vides dienestu.

63. Apsaimniekotājs, ņemot vērā apstākļus ieguves atkritumu glabāšanas vietā, nodrošina, ka vāju skābju iedarbībā sadalāmā cianīda koncentrācija nepārsniedz 10 mg/kg.

VII. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu slēgšana un apsaimniekošana pēc slēgšanas

64. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs slēdz attiecīgo objektu, ja ir iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

64.1. to paredz ieguves atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumi;

64.2. Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu, pamatojoties uz ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekotāja rakstisku lūgumu;

64.3. Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu pēc savas iniciatīvas.

65. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu uzskata par slēgtu pēc tam, kad Valsts vides dienests ir veicis pēdējās pārbaudes slēgtajā objektā, izvērtējis apsaimniekotāja sniegtos ziņojumus un informāciju par objekta skartās zemes sanāciju, kā arī ir stājies spēkā Valsts vides dienesta galīgais lēmums par ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanu.

66. Pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas apsaim­niekotājs nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta uzturēšanu, monitoringu, pārbaudes un uzlabošanas pasākumus līdz Valsts vides dienesta lēmumā noteiktā termiņa beigām, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimnie­košanas objekta radīto apdraudējumu videi un cilvēku veselībai un tā pastāvēšanas ilgumu.

67. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekotājs pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas pārbauda ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta fizikālo un ķīmisko stabilitāti un mazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (īpaši uz virszemes un pazemes ūdeņiem), nodrošinot, ka:

67.1. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā esošās būves tiek uzraudzītas un uzturētas un kontrolaparāti un mēraparāti vienmēr ir gatavi lietošanai;

67.2. pārplūdes un noteces kanāli ir tīri un nav aizdambēti.

68. Pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas apsaim­niekotājs nekavējoties informē Valsts vides dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un vietējo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts, par visiem notikumiem vai starpgadījumiem, kas ietekmē slēgtā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitāti un tā jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, pamatojoties uz ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā veiktajiem kontroles un monitoringa pasākumiem. Apsaimniekotājs īsteno civilās aizsar­dzības plānā noteiktos pasākumus un ievēro visas dienestu norādes par novēršanas pasākumu veikšanu, kā arī sedz pasākumu izmaksas.

69. Valsts vides dienesta lēmumā noteiktajos gadījumos un termiņā apsaimniekotājs ziņo Valsts vides dienestam par monitoringa rezultātiem pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas.

70. Vismaz reizi gadā Valsts vides dienests pārbauda ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu (tajā skaitā slēgtu ieguves atkritumu apsaimnie­košanas objektu) darbības atbilstību šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām un attiecīgajiem atļaujas nosacījumiem, kā arī pārbauda, vai apsaimniekotājs glabā šo noteikumu 55.punktā minētos dokumentus.

71. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (turpmāk – aģentūra) līdz 2012.gada 1.maijam sagatavo un ievieto aģentūras mājaslapā internetā, kā arī regulāri aktualizē tādu slēgtu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu (arī pamestu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu) sarakstu, kuri rada būtisku ietekmi uz vidi vai kuri var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi.

VIII. Finansiālās garantijas

72. Pirms uzsākt darbības, kas saistītas ar ieguves atkritumu uzkrāšanu vai apglabāšanu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, apsaimniekotājs Valsts vides dienestam iesniedz tādu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus), kuri apliecina finansiālās garantijas esību finansiāla nodrošinājuma vai  drošības naudas, saistību izpildes apdrošināšanas polises vai kredītiestādes galvojuma veidā.

73. Šo noteikumu 72.punktā minētā finansiālā garantija nodrošina:

73.1. to prasību izpildi, kas paredzētas saskaņā ar šiem noteikumiem izdotajā atļaujā (arī prasību izpildi par ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekošanu pēc tā slēgšanas);

73.2. finansējumu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta skartās zemes sanācijai atbilstoši ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānam un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izdotajai atļaujai.

74. Šo noteikumu 72.punktā minētās finansiālās garantijas apmēru nosaka Valsts vides dienests, ņemot vērā:

74.1. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta paredzamo ietekmi uz vidi, tā kategoriju, ieguves atkritumu veidu un raksturojumu, sanētās zemes turpmāko lietojumu;

74.2. veicamos sanācijas darbus, ko novērtējis neatkarīgs eksperts ar atbilstošu kvalifikāciju;

74.3. veicamo sanācijas darbu atbilstību normatīvajiem aktiem par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitē­jums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.

75. Finansiālās garantijas apjomu Valsts vides dienests periodiski pārskata, ņemot vērā plānotos ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta skartās zemes sanācijas darbus atbilstoši ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānam un atļaujas nosacījumiem, kā arī tad, ja mainās atļaujas nosacījumi.

76. Ja Valsts vides dienests piekrīt ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanai saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu, tas apsaimniekotājam izsniedz rakstisku paziņojumu, kas apsaimniekotāju atbrīvo no šo noteikumu 72.punktā minētā garantijas pienākuma (izņemot šo noteikumu 66.punktā minētās pēcslēgšanas saistības).

IX. Pārrobežu ietekme

77. Ja Latvijas teritorijā esošs A kategorijas ieguves atkritumu objekts var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt vidi citā Eiropas Savienības dalībvalstī un šādi radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, kā arī pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts rakstiska lūguma Valsts vides dienests šai dalībvalstij (un vienlaikus – Latvijas iedzīvotājiem) sniedz šo noteikumu IV nodaļā minēto informāciju. Informācijas sagatavošanu nepieciešamajā valodā nodrošina apsaimniekotājs.

78. Šo noteikumu 77.punktā minētajā gadījumā Valsts vides dienests nodrošina, ka atļaujas iesniegums saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu ir pietiekami ilgu laiku pieejams tās Eiropas Savienības dalībvalsts ieinteresētajai sabiedrībai, kuru varētu ietekmēt ieguves atkritumu objekts.

79. Ja noticis negadījums šo noteikumu 77.punktā minētajā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, Valsts vides dienests nekavējoties nosūta šo noteikumu 38.punktā minēto informāciju attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij.

X. Noslēguma jautājumi

80. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekti, kas darbojas 2008.gada 1.maijā, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nodrošina atbilstību šo noteikumu (izņemot šo noteikumu VII nodaļu) prasībām. Šo noteikumu VII nodaļa stājas spēkā 2014.gada 1.maijā.

81. Šie noteikumi neattiecas uz ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kas ir slēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

82. Šo noteikumu II un III nodaļu, 36., 37., 40.punktu, V nodaļu, 64.pun­ktu un VIII nodaļu nepiemēro ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kuri vienlaikus atbilst šādām prasībām:

82.1. tie ir beiguši pieņemt ieguves atkritumus pirms 2006.gada 1.maija;

82.2. šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī ir pabeigti to slēgšanas un sanācijas pasākumi;

82.3. tie tiks slēgti līdz 2010.gada 31.decembrim.

83. Aģentūra par šo noteikumu 82.punktā minētajiem ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektiem paziņo komisijai līdz 2008.gada 1.augustam.

84. Šo noteikumu 82.punktā minētos ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektus apsaim­nieko, ievērojot šajos noteikumos un normatīvajos aktos par ūdens aizsardzību noteiktās prasības.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 12.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.354

Vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.354

Vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.354

Vides stāvokļa monitoringa parametri ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā un tā apkārtnē

Nr. p.k.	Monitoringa un kontroles parametri	Monitoringa un kontroles biežums
		darbības laikā	pēc slēgšanas
1.	Infiltrāts ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā:
1.1.	daudzums	2 reizes gadā	2 reizes gadā
1.2.	ķīmiskais sastāvs1	2 reizes gadā	2 reizes gadā
2.	Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs1	2 reizes gadā	2 reizes gadā
3.	Ieguves atkritumu glabāšanas vietas neaizpildītais tilpums2	reizi gadā	–
4.	Pazemes ūdeņi3:
4.1.	līmenis	2 reizes gadā	2 reizes gadā
4.2.	ķīmiskais sastāvs1	2 reizes gadā	2 reizes gadā

Piezīmes.

 

¹ Nosakāmie parametri ķīmiskā sastāva analīzēs:

1) pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2) elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

3) ķīmiskais skābekļa patēriņš;

4) kopējais slāpekļa daudzums;

5) kopējais fosfora daudzums;

6) hlorīdi (Cl^-).

² Krātuves aizpildīto tilpumu nosaka, veicot topogrāfisko uzmērīšanu.

³ Paraugus pazemes ūdeņu ķīmiskajām analīzēm ņem tikai pēc pH un elektrovadītspējas stabilizācijas.

Vides ministrs R.Vējonis