Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības prioritātēm ārpolitikā

Eiropas Savienības svarīgākajai prioritātei ārpolitikā 2008.gadā ir jābūt stabilitātei Rietumbalkānos, paplašināšanās procesam un kaimiņattiecību politikai.

ES arī jākļūst aktīvākai dialogā ar Serbiju, jārisina jautājums par enerģētisko atkarību no nedemokrātiskām valstīm, jāpadziļina politiskās un ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, ja izdosies panākt būtisku pozitīvu virzību demokrātijas un cilvēktiesību jautājumā.

Šādas prioritātes uzsvērtas 5.jūnijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā par paveikto kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP) 2006.gadā.

Paralēli 2006.gada KĀDP izvērtējumam Parlaments vērtēja arī panākumus līdz šim īstenotajā Eiropas Drošības stratēģijā un Eiropas Drošības un aizsardzības politikā (EDAP).

Uzsvēruši, ka par galveno mērķi šogad jāuzskata Eiropas Kaimiņattiecību politika, deputāti prasa tajā vairāk ievērot reģionālās īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot Vidusjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras reģioniem.

ES aktīvāk jāiesaistās centienos atrisināt ieilgušos konfliktus, īpaši Moldovas Republikas Piedņestras apgabalā.  

Svarīga prioritāte ir stabilitāte Rietumbalkānos: reģions jātuvina ES, tostarp ieviešot bezvīzu režīmu un pastiprinot reģionālo sadarbību.

Pievēršoties Krievijai, deputāti aicina nodrošināt, lai sarunās par jauno partnerattiecību nolīgumu tiktu uzsvērtas ne tikai kopīgās intereses (demokrātija, cilvēktiesību aizsardzība, brīva tirdzniecība, tiesiskums), bet tiktu paredzēts mehānisms, kā uzraudzīt to īstenošanu.

Parlaments arī iesaka “padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, ja tiek panākts būtisks progress demokrātijas un cilvēktiesību jomā un ja Ķīna ņem vērā ES nopietnās bažas par rīcību Tibetā”.

Eiropas Parlaments pastāvīgi ir uzstājis uz to, lai Eiropas Savienībai ārējās attiecībās būtu vienota balss. Ziņojumā pausta nožēla, ka dalībvalstis nesaskaņoti paraksta divpusējus līgumus enerģētikas jomā.

Šajā sakarā Parlaments norāda, ka “ES lielā enerģētiskā atkarība no nedemokrātiskām valstīm var ievērojami mazināt tās kopējās ārpolitikas saskaņotību, konsekvenci un ilgtspējību”.

Ziņojumos pievērsta uzmanība arī tādiem jautājumiem kā Irānas kodolprogramma, cīņa pret terorismu, Eiropas misiju efektivitāte, parlamentārā leģitimitāte, ES pieņemot lēmumus ārējo attiecību, aizsardzības un drošības politikas jautājumos. Parlaments uzsver, ka šajā ziņā nepieciešama sistemātiskāka Parlamenta iesaiste lēmumu apspriešanā.