Saeimas 2008. gada 5. jūnija sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 5.jūnija sēdi.

Mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības pirmo sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei!

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī mūsu komisijai un noteikt, ka mūsu komisija ir atbildīgā komisija. Jautājums ir saskaņots ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Blumberga kungu, un mūsu rīcības pamatojums ir tāds, ka šīs apgrūtinātās teritorijas galvenokārt ir saistītas ar aizsargjoslām un aizsargājamām dabas teritorijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ja es pareizi saprotu, tad jūsu priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības komisijai un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Galīgi dulls palicis!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa, Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa, Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa, Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu – Urbanoviča, Mirska, Ribakova, Deņisova, Agešina un citu – parakstītu pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”. Šis pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Tātad sākam skatīt sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga iesniegumu, kurā viņš atsaucas uz Augstākās tiesas plēnuma 2008.gada 9.maija sēdē nolemto: “Ierosināt Saeimai par Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi Ivaru Bičkoviču.” Guļāna kungs tātad lūdz Ivara Bičkoviča kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Arī Juridiskā komisija aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu ir atbalstījusi šo Guļāna kunga lūgumu, kas ir iesniegts lēmuma projekta veidā.

Lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mums aizmugurē jau stāv rozes, un droši vien jau pēc kāda brīža kāds smaidīgs steigsies tās pasniegt…

Tas ir viens no Saeimas ļoti atbildīgiem uzdevumiem – ievēlēt amatpersonas, un, kad es runāju ar kolēģiem par to, vai viņi atbalstīs vai neatbalstīs konkrēto izvirzīto kandidātu, kuru ir atbalstījusi tikai daļa no Augstākās tiesas tiesnešiem, tad vienīgais arguments, ko es dzirdēju, bija tāds: “Nu, ja Augstākās tiesas plēnums viņu ir izvirzījis, kā tad mēs varam balsot “pret”?”

Taču tad man ir jautājums: “Vai mēs šeit pārstāvam Augstāko tiesu un esam tās gribas automātiski apstiprinātāji, vai tomēr Saeimas uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības intereses?” Tātad es aicinu katru no jums: pirms jūs balsojat un lemjat, tomēr padomājiet par to, ka mēs pirmām kārtām pārstāvam sabiedrības intereses, nevis esam Augstākās tiesas balsošanas mašīna.

“Jaunā laika” frakcija nav slēpusi savu viedokli. Balsojums ir aizklāts – tātad katram ir iespēja balsot pēc savas sirdsapziņas, taču neesam slēpuši savu viedokli, ka mēs neatbalstīsim šo kandidātu. Kāpēc mēs viņu neatbalstīsim? Tāpēc, ka tad, kad mēs paskatāmies uz to, kāda ir sabiedrības uzticība mums, mēs redzam, ka tā ir ļoti zema. Un tikpat zema tā ir arī tiesai. Vai ikvienam no mums liekas normāli tas, ka cilvēki, kuri dzīvo brīvā, demokrātiskā valstī, netic savai valsts varai? Vai jums liekas normāli tas, ka cilvēki, kuriem kaut kādā veidā ir aizskartas viņu tiesības, netic, ka taisnību var iegūt tiesā? Vai jums liekas normāli tas, ka Augstākās tiesas un citas tiesu varai piederīgas amatpersonas gadiem ilgi uzbrūk publiski tām amatpersonām, kuras mēģina norādīt, ka tiesu sistēmā ir problēmas, ka tur varētu būt korupcija un ka tur varētu būt sarunāti spriedumi?

Nekas jau nav mainījies pēc tā, ka ir aizturētas divas tiesneses un ka praktiski vienas instances tiesa jau ir atzinusi viņas par vainīgām. Nekas nav mainījies arī pēc tā, ka ir parādījusies grāmata, kurā šī sistēma atspoguļota ne visai pievilcīgā gaismā.

Un šodien mums ir jālemj – mums ir jālemj par vienu no šīs tiesu sistēmas augstākajām amatpersonām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav vienkārši Augstākās tiesas tiesnesis, kas sakārto Augstākās tiesas darbu un vada to. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesu sistēmas simbols!

Kādu mēs redzam šo simbolu? Vai tādu, kurš saka: “Jā, sistēmā ir problēmas, ir kaut kas jārisina, ir jāmaina.” Vai tādu, kurš atnāk uz Juridisko komisiju un uz Saeimas frakciju un saka: “Sistēma ir stabila, tikai to neaiztieciet.” Un jautājums ir tāds: ja mēs šodien balsojam par Bičkoviča kungu, vai mēs atbalstām to sistēmu, kāda ir aprakstīta grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”?

Un vēl es aicinu dažus šeit zālē sēdošos padomāt par to, kāpēc kāds, saskaņojot balsojumu, saka, ka Bičkoviča kungs ir labākais kandidāts. Un ko tad vēl tādu nozīmīgu var darīt Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Viņam ir tiesības izvirzīt – tās ir tikai viņa tiesības un viņa pienākums izvirzīt ģenerālprokurora kandidātu. Un ne tikai izvirzīt vien! Viņam ir arī tiesības sākt procedūru, lai viņu atsauktu pirms termiņa beigām.

Es tiešām aicinu vienu frakciju padomāt par to, vai slēgtajā balsojumā jūs balsosiet pēc sirdsapziņas. Tā šoreiz atkal ir mūsu atbildība sabiedrības priekšā, un tas varētu būt vēl viens solis uz priekšu jautājumā par sabiedrības uzticību gan mums, gan tiesu sistēmai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pēc liekulīgi skaistiem vārdiem būs nedaudz asāki vārdi.

Vispirms es gribētu atgādināt, ka rozēm ir arī ērkšķi. Parunāsim par to!

Man ļoti patīk tas, ka, tiklīdz sākas nopietnas sarunas par kādu nopietnu pretendentu, mēs tūdaļ iegrimstam visādās pagātnes atmiņās un visādā lirikā. Viens atceras: kāds ir kokus nelikumīgi cirtis nacionālajā parkā, otrs atceras: kāds nezin ko ir krāsojis uz sienām, un tā tālāk.

Mūsu frakcija, protams, ir izvēlējusies brīvo balsojumu. Mēs nekad nepazemosimies, lai viens otram uz nagiem skatītos, kā kurš balso. To mēs nekad neesam arī darījuši!

Taču es paņēmu Bičkoviča kunga dzīves un darba aprakstu un paskatījos to laiku, kad Solvita Āboltiņa, kura tagad neklausās un pļāpā, bija tieslietu ministre… Tad – klausieties, Solvita Āboltiņa! – jūs laikam to nezinājāt.

Tālāk – Bičkoviča darba pieredze. Viņš no 1992. līdz 1996.gadam jau ir strādājis Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, bijis Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis. Toreiz nezin kāpēc neviens neuztraucās, ka viņš tur strādā.

No 1996.gada līdz pat šai dienai – divpadsmit gadu garumā – bijis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs. Kā tad tā – divpadsmit gadus un arī tajā laikā, kad Solvita Āboltiņa bija tieslietu ministre, viņš bija labs? Un toreiz nevienam nebija nekādu pretenziju. Kāda vaina bija Bičkoviča kungam? Bet tagad nezin kas ir noticis pa šo laiku…

Tālāk. Parādīšu grāmatiņu jums visiem. Tie, kuri cienāt Augstāko tiesu, kuri cienāt tiesu sistēmu kā tādu un vēlaties to uzlabot, izlasiet grāmatiņu “Latvijas Republikas Augstākā tiesa”! Jauna grāmatiņa, izdota 2008.gadā – tātad pavisam nesen. Es atšķiru 13.lappusi ar virsrakstu “Tiesu palātas”… Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Āboltiņas kundze turpina pļāpāt. Nupat viņa bija atnākusi un ļoti skaisti runāja par tiesu sistēmu, bet paskatieties, ko viņa dara! Mierīgi sēž pie loga un pļāpā. Tas nozīmē, ka viņu šis jautājums galīgi neinteresē… (No zāles dep. I.Rībena: “Tas nozīmē, ka runa nav klausīšanās vērta!”) Tas vienkārši liecina par attieksmi! Šeit ir sajaukusies liekulība ar vēlēšanos kaut ko izdarīt.

Un tagad es nolasīšu vēl vienu reizi no 13.lappuses dažus teikumus: “Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs – Ivars Bičkovičs.” Tur tātad ir minēts 1992. un 1996.gads.

Bet kas te vēl nāk klāt? Tas, ka par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts. Atkārtoti ievēlēts 2002.gadā un 2007.gadā! Un atkal Āboltiņas kundze tanī laikā bija tieslietu ministre. Tā ka, cienītie kolēģi, vai vispār te var runāt par nopietnu attieksmi pret jautājuma izlemšanu?

Es nezinu, kāds ir zemteksts. Es atkārtoju vēl vienu reizi: mūsu frakcijas pārstāvji balsos, kā nu kurš atradīs par vajadzīgu. Mums ir vienalga – ja gribat balsot ar zīmēm, tad balsosim ar zīmēm, jo ne jau tur ir lietas būtība! Lietas būtība ir liekulībā! Tiklīdz parādās nopietna izvēle, uzreiz parādās arī nezin kāds grēku saraksts. Pirms tam cilvēks bijis balts kā eņģelis, bet pēc tam – melns kā velns, un mēs atkal runājam par kaut kādu uzticību vai neuzticību.

Tiesnesis vispār ir īpaša persona! Viņam ir īpašs uzdevums, un to mēs visi labi zinām. Tomēr jebkurā gadījumā, ja mēs gribam izteikt savu attieksmi, tad tai visu laiku ir jābūt vienādai un godīgai. Un uz to es arī aicinu visus pārējos. Neizmantosim kaut kādus ļoti netīrus paņēmienus, kurus mēs citā brīdī esam vienkārši aizmirsuši. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es, atšķirībā no šīm emocionāli politiskajām runām, runāšu juridiski korekti, un es domāju, atšķirībā no Dobeļa kunga, ka tas nav nekas ārkārtējs, ka gadījumos, ja kāda persona pretendē uz tik augstas valsts amatpersonas vietu, sabiedrībā notiek šī diskusija.

Es atceros, ka es pirms vairāk nekā desmit gadiem biju Kanādā, un toreiz Kanādā mainījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Jūs mūsu šīs te tā saucamās diskusijas un nomelnošanu varētu salīdzināt tikai ar “ziediņiem” salīdzinājumā ar to, kas notika tajā laikā Kanādā! Visas avīzes pirmajā lapaspusē no A līdz Z pētīja šo kundzi, kuru tad vēlāk arī apstiprināja šajā priekšsēdētāja amatā.

Atšķirībā no Dobeļa kunga minētā, ka Āboltiņas kundze visu laiku, būdama tieslietu ministre, ir bijusi ļoti lojāla pret Bičkoviča kungu, es runāšu par lietām, kuras, iespējams, nezināja ne Augstākās tiesas plēnuma locekļi, ne ievērojama daļa no jums.

Un proti. No vienas puses, mums nav juridiska iemesla šaubīties par tiesas spriedumu saistībā ar Bičkoviča kunga attiecībām ar Valsts drošības komiteju un SAB atzinumu par viņa pielaidi valsts noslēpumam.

Taču, godātie kolēģi, no otras puses, Bičkoviča kunga pilsonības iegūšanas sakarā partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti uzskata par savu pienākumu pievērst uzmanību tam, cik viegli un sabiedrībai slēptā veidā, apstrīdot paternitātes pieņēmumu, var tikt pie pilsonības, kas ļoti daudzos gadījumos ir priekšnoteikums kāda konkrēta amata ieņemšanai.

Kam un kādos termiņos ir tiesības apstrīdēt tiesā paternitātes pieņēmumu? Civillikuma 149.pants nosaka to personu loku, kurām ir tiesības celt prasību tiesā, lai apstrīdētu bērna izcelšanos no bērna mātes vīra. Tostarp, arī pašam bērnam ir tiesības apstrīdēt savu dzimšanu laulībā, taču šajā gadījumā noilguma termiņš saskaņā ar likumu ir tikai divi gadi kopš pilngadības sasniegšanas. Apstrīdēšana ir personiska, un tā nepāriet uz mantiniekiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu šādu kategoriju lietas ir skatāmas slēgtā tiesas sēdē, savukārt likums “Par tiesu varu” noteic, ka slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu materiāli ir pieejami tikai atsevišķām personām un ka tie kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.

Plašsaziņas līdzekļos ir tikusi publiskota informācija, ka Bičkoviča kunga mātes lietā par viņas izcelšanās noteikšanu kā pieteicējas ir bijušas divas personas. Mēs varam tikai minēt, vai tās ir bijušas Bičkoviča kunga māte un vecmāmiņa vai arī kāda cita persona. Ja noilguma termiņš paternitātes apstrīdēšanai Bičkoviča kunga mātei jau sen ir iztecējis, tad kāpēc šī prasība tika apmierināta tieši laikā, kad sakarā ar tiesneša amata pildīšanu Bičkoviča kungam bija nepieciešams pilsoņa statuss?

Tiesu praksē, godātie kolēģi, ir bijuši gadījumi, kad līdzīgas lietas, neskatoties uz to slepenību, tomēr ar laiku ir uzpeldējušas, piemēram, saistībā ar nekustamo īpašumu mantošanas tiesībām.

Likums “Par tiesu varu” noteic, ka tiesnesim ir jābūt godīgam juristam.

Mēs aicinām Saeimas deputātus pagaidām Bičkoviča kunga kandidatūru noraidīt un neatbalstīt, bet, lai noņemtu aizdomu ēnu, ka nākamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, iespējams, nav godīgs jurists, es aicinu Bičkoviča kungu apsvērt iespēju šo Ogres rajona tiesas spriedumu publiskot.

Bičkoviča kungs un kolēģi! Šis spriedums, atšķirībā no jūsu iepriekš paustā viedokļa, pilnā mērā attiecas uz viņa pilsonības lietu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu atgriezties pie balsojuma Augstākās tiesas Senātā, kurš nebūt nav bijis vienbalsīgs, jo, skatoties proporciju, 28 no 48 tā locekļiem nobalsoja “par” Bičkoviča kandidatūras izvirzīšanu vienai no piecām augstākajām amatpersonām Latvijā.

Un šajā sakarā man divas lietas šķiet īpaši satraucošas. Pirmā ir vispārīga, jo ir tik daudz neatbildētu jautājumu, kas saistīti ar Bičkoviča kunga profesionālo darbību, bet otrā lietā ir iekļaujami jautājumi, kas saistīti ar viņa pielaidi sevišķi slepeniem dokumentiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš nav saņēmis augstākās kategorijas pielaidi, man liek šaubīties par šīs amatpersonas atbilstību šim amatam. Kas notiks tajā brīdī, ja viņam būs jāstrādā ar sevišķi slepeniem dokumentiem?

Un es gribētu atsaukties arī uz Valsts prezidenta Valda Zatlera vairākkārt teikto, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jābūt pieejai valsts noslēpumam visaugstākajā pakāpē.

Otrkārt, mani mulsina tas, ka Bičkoviča kunga līdzšinējā profesionālā darbība un izteikumi medijos apliecina, ka jebkuri mēģinājumi nosaukt negodīgu tiesnešu vārdus ir saņēmuši no viņa puses personīgu pretsparu.

Un arī pēdējās intervijas liecina, ka viņa izpratne par noziegumu samērojamību… viņš kaut kādā veidā tos noziegumus, kurus klasificē kā “balto apkaklīšu” noziegumus, uzskata par mazāk nozīmīgiem nekā tos, ko tradicionāli sabiedrība saista ar vardarbību. Arī tas liecina, ka Bičkoviča kungs pārstāv viskonservatīvāko tiesnešu slāni. Taču Latvijas tiesai noteikti ir vajadzīgs cilvēks, kas to var mūsdieniskot un modernizēt.

Un pēdējais. Es nevaru neuzdot arī jautājumu: kas notiks, ja pēc tam, kad ir iesniegts pieprasījums par Bičkoviča paternitātes noteikšanas likumību, izrādīsies, ka juridiskā procedūra nav bijusi pareiza un pamatota? Ko tad mēs darīsim? Vai tad mēs vēlēsim jaunu Augstākās tiesas priekšsēdētāju?

Un visi šie jautājumi liedz “Pilsoniskās Savienības” frakcijai balsot “par” Bičkoviča piemērotību Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es gribētu jums īsi paskaidrot, kāpēc PCTVL frakcijas deputāti diemžēl nevar atbalstīt Bičkoviča kunga kandidatūru.

Pirmais. Jums ir zināms, ka mums nepatīk Pilsonības likums. Mēs neuzskatām šo likumu par demokrātisku, bet likums ir likums, un, lai gan tas, mūsuprāt, ir slikts, likums tomēr ir jāievēro. Taču, cik mums ir zināms, šodien Aldermanes kundzes kantoris šaubās, vai Bičkoviča kungs ir likumīgi ieguvis pilsonību, un taisās šo jautājumu pārbaudīt.

Otrais. Cik mums ir zināms, 90.gadu sākumā Bičkoviča kungs pieņēma, mūsu­prāt, “mīkstus” spriedumus tā saucamajā reketieru lietas izskatīšanā.

Trešais. Klīst baumas, ka Bičkoviča kungs ir sadarbojies ar VDK. Baumas ir baumas, tās var izplatīt par katru cilvēku, bet, ja to desmitā daļa atbilst patiesībai, tad cilvēks nevar būt brīvs savos spriedumos, jo vienmēr atradīsies spēki, kuri mēģinās viņu iespaidot vai šantažēt.

Ceturtais. Visi mēs lasījām, skatījām Lato Lapsas izdoto grāmatu. Pēc tās izdošanas mēs nedzirdējām, ka Bičkoviča kungs strikti nosodītu attiecīgo tiesnešu amorālo, ja ne gluži noziedzīgo, rīcību.

Un vēl piektais. Ja Bičkoviča kungam būtu vajadzīgas PCTVL frakcijas deputātu balsis, viņš pats būtu pieteicies, viņš būtu atnācis un izstāstījis savu redzējumu par tiesu varu, tiesu sistēmas darbu un tiesnešu darbu. Diemžēl arī tas nenotika. Un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt šo kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskanējušie dažādie spriedumi par kandidāta iespējamo atbilstību vai neatbilstību amatam nav bijuši par pamatu manai izvēlei. Manai izvēlei par pamatu ir bijuši pilnīgi citi argumenti.

Man nav ne mazāko šaubu par to, ka Bičkoviča kungs varētu būt varbūt pat labs Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tikai problēma ir citā apstāklī. Un šis apstāklis ir tāds, ka likums Augstākās tiesas priekšsēdētājam nosaka plašākus pienākumus nekā vien vadīt Augstāko tiesu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, un tāpēc šajā amatā ir jāstrādā cilvēkam ar principiālu nostāju un objektīvu skatījumu. Un, ja man arī nav šaubu par Bičkoviča kungu kā par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tad es šaubos par viņu kā par Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju, jo viņa publiski paustais, kas būtu tulkojams apmēram tā: “Galvenais ir Augstākā tiesa, tas pārējais mani neskar!”… Šis viņa publiski paustais bija pēdējais punkts manai izvēlei, ka es balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Šlesere vēlas kaut ko piebilst?

I.Šlesere.

Kolēģi! Vēlos piebilst tikai to, ka Juridiskā komisija rūpīgi iepazinās ar tiem dokumentiem un informāciju, kas bija mūsu rīcībā, un pēc kandidāta uzklausīšanas un izjautāšanas ar lielu balsu pārsvaru – deviņiem deputātiem balsojot “par”, trim deputātiem balsojot “pret” un nevienam deputātam neatturoties – atbalstīja Bičkoviča kunga kandidatūru.

Tā ka arī es lūdzu jūs izdarīt savu izvēli balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā viņi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdz balsot par lēmuma projektu “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju” aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu par šo priekšlikumu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot iesniedzēju vārdā runās “par”.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs tikko esam uzklausījuši debates par šodien apstiprināmo kandidatūru, un, kā pilnīgi pareizi no zāles tikko teica kāds no kolēģiem: “Kas tad tās par debatēm!” Debates patiesībā ir argumentu sacensība. Šeit sacensības nebija. Šeit izteicās tikai tie deputāti, kuri pauda savas šaubas, bet zālē bija klusējošais vairākums. Līdz ar to es secinu, ka tās īstās debates katram no klātesošajiem deputātiem būs pašam savās domās: “Kā balsot – “par” vai “pret”?”

Mums Saeimā pēc procedūras ir triju veidu balsojumi: atklāts balsojums, kurā ikvienam no mūsu vēlētājiem ir zināma katra deputāta izvēle; es teiktu, ka ir arī tāds pusaizklāts balsojums, aizklāti balsojot ar elektronisko balsošanas iekārtu, kas patiesībā ir frakciju balsojums, jo kolēģi jau redz, kā katrs balso; un ir pilnīgi aizklāts balsojums, kas notiek vēlēšanu kabīnēs.

Godātie kolēģi! Mēs šodien balsosim par ļoti augstu valsts amatpersonu, un es aicinu ikvienu no klātesošajiem deputātiem izdarīt savu izvēli pašam. Un ir pilnīgi vienalga, vai frakcijā ir noteikts brīvais vai saistošais balsojums, jo juridiski katrs deputāts vienīgi pats ir atbildīgs par savu lēmumu. Tādēļ, lai nodrošinātu šo pilnīgo atbildību un šo pilnīgo aizklātumu, es aicinu, godātie kolēģi, balsošanu izdarīt ar vēlēšanu zīmēm.

Paldies. (No zāles dep. A.Rugāte: “Man nav ko slēpt!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” šo priekšlikumu neviens nav pieteicies runāt. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju” tiks balsots aizklāti – ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 2, atturas – 40. Tātad balsojums notiks aizklāti – ar vēlēšanu zīmēm. (Aplausi.)

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kandidāts ir viens, tāpēc pretī kandidāta uzvārdam rombiņā ir jāliek atzīme vai nu “par”, vai “pret”. Pārējie varianti būs kļūdaini.

Cienījamie balsu skaitītāji, lūdzu, dodieties uz balsošanas zāli!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, tā kā īsti nav prognozējams, cik daudz laika būs nepieciešams šai balsošanai, lūdzu jūs tiešām pievērst uzmanību zvanam, kas pēc balsošanas aicinās jūs atpakaļ zālē.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitītāju vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Ziņošu par balsošanas rezultātiem.

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.21 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Augstākās tiesas priekšsēdētāju. 2008.gada 5.jūnijā Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.19.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes.

Sabojāta un nomainīta – 1 vēlēšanu zīme.

Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 99 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 98 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme.

Par kandidātu Ivaru Bičkoviču nodotās balsis: “par” – 63, “pret” – 35.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Bičkovičs. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Apsveicam Ivaru Bičkoviču sakarā ar apstiprināšanu šajā atbildīgajā amatā!

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un arī atbalstījusi lēmuma projektu “Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un arī atbalstījusi lēmuma projektu “Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Aicinām arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Mums būtu jāsāk skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, kurā pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Taču, ņemot vērā to, ka līdz pārtraukumam ir atlikušas mazāk nekā piecas minūtes un komisijas atbildīgais referents nevar šajā laikā iekļauties (No zāles dep. K.Leiškalns: “Lai sāk!”)…, tad ir priekšlikums tagad pasludināt pārtraukumu. Tiekamies zālē pulksten 11.00. Bet tiešām lūdzu nekavēties, jo mums saskaņā ar Satversmi ir jāreģistrējas un jāpārliecinās par to, ka ir kvorums!

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiek pulksten 10.35. Lūgums nekavēties, jo vajadzēs mums veikt balsojumu.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiek pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi tiek aicināti uz Dzelteno zāli tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi, lūdzu jūs uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Pirmo reizi vēsturē reģistrāciju ir veikuši visi deputāti. Vienīgā, kas nav reģistrējusies, ir Ingrīda Circene, jo viņa ir komandējumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Saskaņā ar Satversmes 76.pantu Saeima var Satversmi grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tāpēc mums ir nepieciešams reģistrēties, lai pārbaudītu kvoruma esamību.

Reģistrācija šoreiz notiks nevis ar kartēm… (No zāles dep. J.Dobelis: “Vēlēšanu zīmēm!”) tā, kā ir tad, kad mēs reģistrējamies pēc Saeimas sēdes vai pirms Saeimas sēdes pārtraukuma, bet gan nospiežot jūsu balsošanas iekārtā to pogu, virs kuras parādīsies uzraksts “Reģistrācija”.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 97 deputāti. Tātad kvorums mums ir.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Ar šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma strādāja visas Saeimas komisijas. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju.

Godātie kolēģi! Ar īpašu rūpību ir vērtējama ikviena ierosme izdarīt grozījumus valsts konstitūcijā. Vēl jo lielāka komisijas atbildība ir, izskatot vēlētāju iniciatīvas ceļā virzītu likumprojektu, ar kādu mēs strādājam šajā Saeimas sēdē. Dokumenta numurs ir 2349.

Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu. Vēlos uzsvērt, ka Saeimas Juridiskā komisija apzinājās jautājuma nozīmību un komplicētību, tāpēc nesteidzās izdarīt jebkādus secinājumus, pirms nebija veikusi konsultācijas ar konstitucionālo tiesību speciālistiem, izpētījusi Eiropas valstu konstitucionālos regulējumus šajā jomā un pirms nebija saņēmusi citu Saeimas komisiju viedokļus par šo likumprojektu.

Saeimas Juridiskā komisija līdz likumprojekta izskatīšanai savā sēdē un līdz sava lēmuma pieņemšanai saņēma par likumprojektu 15 negatīvus Saeimas komisiju atzinumus un tikai vienu pozitīvu komisijas atzinumu.

Izprotot to, ka parlamenta priekšlaicīgas atlaišanas regulējums ir parlamentārajā demokrātijā atzīts konstitucionāls mehānisms, kas var kalpot kā labs atbilstīgs līdzeklis nopietnu krīzes situāciju risināšanai, Saeimas Juridiskā komisija veltīja īpašu sēdi konsultācijām ar Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvjiem.

Mūsu pieaicināto ekspertu izvēle ir pamatota ar to, ka Konstitucionālo tiesību komisija jau ir padziļināti analizējusi jautājumu par iespējamu Latvijas Republikas Satversmes pilnveidošanu, lai uzlabotu Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunas Saeimas vēlēšanu mehānismu.

Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un secinājumi ir publiskoti un ir pieejami ikvienam interesentam.

Saeimas Juridiskā komisija atklātā sēdē uzklausīja un iztaujāja tiesību speciālistus gan par konkrētajā likumprojektā piedāvātajiem risinājumiem, gan par iespējām piedāvāt citus, alternatīvus risinājumus.

Deputāti bija vienprātīgi: Satversmes grozījumu projekts ir vērtējams kā aktuāls un savlaicīgs ierosinājums pilnveidot Satversmē noteikto parlamenta priekšlaicīgu vēlēšanu mehānismu, padarot to efektīvāku. Vienlaikus komisija saskatīja arī vairākas būtiskas iesniegtā likumprojekta nepilnības. Tās ir: samērā zemais balsotāju “slieksnis” Saeimas atlaišanai; noteikta termiņa trūkums ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai; risinājuma sašaurināts piedāvājums, nesaistot to ar termiņiem pirms un pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām. Diskusijas gaitā izskanēja arī citi iebildumi un ierosinājumi, to skaitā arī šāds priekšlikums: paredzēt tiesības ierosināt Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu gan noteiktam vēlētāju skaitam, gan Valsts prezidentam, turklāt nesaistīt šīs Valsts prezidenta tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu.

Diskusijas rezultāts: deputāti secināja, ka iesniegtajā likumprojektā piedāvātais nav labākais no iespējamajiem risinājumiem un tas būtu ievērojami pilnveidojams un grozāms.

Apzinoties, ka jebkurš būtisks grozījums vēlētāju iesniegtajā likumprojektā saskaņā ar Satversmes 78.pantu nepārprotami nozīmē referendumu, komisija nolēma neveikt grozījumus šajā likumprojektā. Komisijā strādājošie deputāti vienlaikus pauda gatavību turpināt darbu, lai meklētu vispiemērotāko risinājumu, kas atbilstu tautas izteiktajām vēlmēm un nodrošinātu ne vien līdzsvarotu, modernai tiesiskai iekārtai atbilstošu Saeimas atlaišanas mehānismu, bet arī reglamentētu priekšlaicīgu vēlēšanu norisi.

Saeimas Juridiskā komisija būtu gandarīta, ja tik nozīmīgs jautājums kā vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tiktu apspriests ne vien politiķu lokā, bet arī tiesību speciālistu akadēmiskā diskusijā vai nopietnā ekspertu seminārā.

Tiesību zinātnieku viedoklis un ierosmes būtu labs palīglīdzeklis un ļoti nozīmīgs atbalsts likumdevējam kvalitatīva un sabiedrības kopējām interesēm atbilstoša likumprojekta izveidei.

Saeimas Juridiskās komisijas nolūku – turpināt darbu – mums noteikti izdosies īstenot. Vēlos darīt zināmu, ka jau šodien Saeimas Prezidijs savā sēdē, kas notika pirms neilga laika, ir nodevis Saeimas Juridiskajai komisijai Valsts prezidenta 2008.gada 3.jūnija iesniegumu Saeimai ar ierosinājumu veikt Satversmē grozījumus – papildināt Satversmes trešo nodaļu saistībā ar Valsts prezidenta tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu.

Saeimas Juridiskā komisija savā 28.maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un, ņemot vērā šajā ziņojumā pausto, kā arī 15 citu Saeimas komisiju noraidošos atzinumus, likumprojektu neatbalstīja.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs lemt par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tālāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šodien es negatavojos nevienu pārliecināt par valsts pamatlikuma grozījumu nepieciešamību, jo ir skaidrs, ka referendums par Satversmes grozījumiem, kuri dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, ir neizbēgams.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā es vēlos paust mūsu viedokli par piedāvāto un arodbiedrību sagatavoto likumprojektu. “Saskaņas Centrs” atbalsta ideju, ka ir nepieciešams dot tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu.

Mēs uzskatām, ka, no juridiskā viedokļa, sagatavotie grozījumi ir pietiekami korekti. Šie grozījumi ir izteikti redakcijā, kas raksturīga Satversmei, tie ir vienkāršā valodā un pasaka galveno. Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Bet jau tagad Satversme paredz, ka tādā pašā veidā, kā to piedāvā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), var pieņemt lēmumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tas, ka 10 procenti vēlētāju ir kvorums, kas nepieciešams referenduma iniciēšanai, ir nostiprināts Satversmē un līdz šim nav izsaucis nekādus nopietnus iebildumus.

Es aicinu kolēģus pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi, kas pēc būtības ir identiski arodbiedrību piedāvātajiem, jau tika otrajā lasījumā atbalstīti 1934.gadā – 4.Saeimas laikā. Bet Kārlis Ulmanis nedeva iespēju realizēt šo demokrātisko soli.

Ir zināms, ka pasaules valstu praksē parlamenta atlaišana netiek uzskatīta par draudu demokrātijai; tieši pretēji – tas ir līdzeklis, kas palīdz nostiprināt demokrātiju.

Satversmes 2.pantā ir teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka tieši tauta ir varas avots. Satversmē būtu nepieciešams iestrādāt mehānismu, kas dotu vēlētājiem iespēju rosināt parlamenta atlaišanu, ja Saeima un valdība piedzīvo uzticības krīzi. Tas, ka vairāk nekā 217 000 Latvijas pilsoņu ar saviem parakstiem ir izrādījuši stingru gribu veikt izmaiņas likumdošanā, norāda uz uzticības krīzi un ir nopietns pamats varas partijām pārdomāt savu darbības stilu.

Es personīgi uzskatu, ka nostrādāt četrus gadus bez jebkāda riska – tas, tā teikt, nav gluži veselīgi. Esmu pārliecināts, ka par tautu jāatceras visus četrus gadus, nevis tikai tad, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas. Grozījumi ir nepieciešami, lai vēlētās amatpersonas apzinātos savu atbildību Latvijas iedzīvotāju priekšā. Frakcija “Saskaņas Centrs” respektē šo vēlētāju gribu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, frakcija “Saskaņas Centrs” aicina Saeimu atbalstīt sagatavoto likumprojektu un pieņemt to bez grozījumiem. Ja Saeima likumprojektu noraidīs, mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicināsim piedalīties tautas nobalsošanā.

Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pievienoja likumprojektam, kuru atbalstīja 217 000 vēlētāju, apbrīnojami īsu anotāciju: “Neatbalstām.” Un viss!

Daudz solīdāks izrādījās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokuments – “Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu”. Tajā ir tieši 50 lappuses. (Tiesa gan, formāli šim dokumentam nav nekāda tieša sakara ar arodbiedrību iniciatīvu. Tomēr par pirmā saistību ar pēdējo, manuprāt, nevienam no klātesošajiem nav nekādu šaubu.) Tieši dokumenta teksta vidū, 25.lappusē, jūs atradīsiet pārliecinošu pierādījumu tam, ka Saeima ne jau pirmo reizi izskata likumprojektu par tās atlaišanu, tautai attiecīgi nobalsojot. Citēju: “Izskatot [..] Satversmes grozījumu projektu 1934.gadā, 4.Saeima otrajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma arī Satversmes 14.panta jaunu redakciju. Šī jaunā redakcija paredzēja: “Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās Satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk kā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. [..]”” Citāta beigas.

Ar ko tad šīs septiņdesmit četrus gadus senās rindkopas atšķiras no arodbiedrību ierosinātā likumprojekta?

Pirmkārt, vārda “atlaišana” vietā tiek lietots vārds “atsaukšana”.

Otrkārt, kvorumu vēlētājiem nosaka nevis Satversmes 79.pants, bet 74.pants. Tiesa gan, abos šajos pantos kvorums ir absolūti vienāds. Referendums tiek uzskatīts par notikušu, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Treškārt, arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā nav tieši minēts, ka ārpuskārtas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. Bet šī norma jau ir iekļauta Satversmes 48.pantā.

Jā, gandrīz vai biju piemirsis… Ceturt­kārt, atšķiras vēl arī pantu numuri. Iepriekšējā likumprojektā viss teksts atrodas 14.pantā, bet arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā tas sadalīts divās daļās – 78. un 79.pantā.

Tātad pēc būtības nekādas atšķirības starp vienu un otru likumprojektu nav. Un valdošās koalīcijas deputāti un “galma” juristi vēl uzdrošinās runāt, ka arodbiedrību ierosinātais likumprojekts esot juridiski nepilnīgs! Tad jau iznāk, ka, tā runādami, jūs paši savus senčus dēvējat par muļķiem.

Dāmas un kungi! Es ar lielu cieņu izturos pret Pirmās republikas valstsvīriem. Diemžēl viņu pēcteči ir deģenerējušies tiktāl, ka nespēj izdomāt daudz labāku argumentu, lai noraidītu tautas iniciatīvu, un turpina darīt Saeimā un valdībā visu, izņemot to, ko viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tautai.

Īpaši mani pārsteidz apvienības LPP/LC pozīcija, kuru valdībā pārstāv gan premjers, gan satiksmes ministrs, gan īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Redziet, kvorums, lai šos atstādinātu, ir piedāvāts pārāk mazs. Cik vēlētāju Saeimu ievēlē, tikpat daudzi lai to arī atlaiž. Pēdējo vēlēšanu laikā par visu jūsu apvienību nobalsoja 77 tūkstoši vēlētāju, bet arodbiedrību ierosināto likumprojektu parakstīja gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku. Tātad Godmaņa kungs jau varētu droši atdot savu premjera vietu Krīgera kungam – arodbiedrību vadītājam. Kopumā par visiem 53 deputātiem, kuri patlaban sastāda valdošo koalīciju, vēlēšanās nobalsoja tikai 46 procenti no visiem tiem, kas piedalījās vēlēšanās. Savukārt tas vēlēšanās nepieciešamais kvorums, kuru paredz arodbiedrību priekšlikumi, ir 50 procenti – tomēr vairāk. Kā demonstrē pēdējo referendumu, kurus rīkoja pēc tautas iniciatīvas vai pēc pēdējā Valsts prezidenta iniciatīvas, pieredze, visi, kuri tajos piedalījās, balsoja vienādi…

Dāmas un kungi! Pirmām kārtām atlaiž ne jau Saeimu, bet gan valdošo koalīciju, un tātad LPP/LC prasība jau ir arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā izpildīta. Es pat nerunāšu par to pozitīvisma kampaņu, kuras rīkošanai tā pati LPP/LC un Tautas partija ir iztērējušas un vēl nav atdevušas valsts budžetā atpakaļ apmēram divus miljonus latu! Darbību, ko valdošā koalīcija veic Saeimā, var droši nosaukt par negatīvisma kampaņu, un rezultāts ir acīm redzams: ja var ticēt pēdējās aptaujas datiem, tad visas četras valdošās koalīcijas partijas atbalsta mazāk nekā 20 procenti vēlētāju.

Attiecībā uz starptautisko pieredzi jāteic, ka četrās no sešām manis minētajā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokumentā izanalizētajām konstitūcijām ir parlamenta atlaišanai nepieciešams daudz mazāks kvorums nekā arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā. Trijās no šīm sešām konstitūcijām, lai pieņemtu lēmumu par parlamenta atlaišanu, nepieciešams vienkāršs balsu vairākums no tā vēlētāju skaita, kuri piedalījās referendumā.

Pats interesantākais ir tas, ka pie šīm trim valstīm varētu droši pieskaitīt arī Latviju. Par Saeimas atlaišanu ir pagaidām runāts Satversmes 48.pantā, kurš paredz Saeimas atlaišanu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, un tur kvorums ir vienlīdzīgs nullei, tas ir, Saeima tiks atlaista pat tad, ja referendumā piedalīsies trīs vēlētāji un divi nobalsos “par”.

Dāmas un kungi! Nepastāv nekādi argumenti arodbiedrību ierosinātā likumprojekta noraidīšanai. Protams, izņēmums ir jūsu vēlme neņemt arī turpmāk vērā vēlētāju gribu. Nākamais solis šajā virzienā būtu pagarināt mūsu pilnvaras uz mūžu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tikai ne tev! Tikai ne tev! Ne tev!”) Tātad, ja Saeima noraidīs arodbiedrību ierosināto likumprojektu un atklāti un nepārprotami demonstrēs Latvijas tautai savu prettautisko būtību, lietderīgi būtu vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu vienlaikus sarīkot divus referendumus. Pirmo – par tautas iespēju atlaist Saeimu ar kvorumu, kas pēc Satversmes līdzinās pusei no vēlētāju skaita, un otru – par konkrētās prettautiskās Saeimas atlaišanu ar kvorumu, kas ir vienlīdzīgs nullei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ideja, ka tautai būtu dodamas tiesības atlaist Saeimu, nav jauna. Par šādu ideju debatēja jau 1922.gadā, kad tika pieņemta mūsu Satversme. Pēc tam par to vēlreiz debatēja 1934.gadā… un ik pa brītiņam, atkal un atkal, atgriežas jautājums par to, vai tautai vajadzētu dot vai nedot šādas tiesības.

Ir interesants stāsts par Konstitucionālās komisijas atzinumu. Tā nu bieži sanāk, ka, lasot vienu un to pašu dokumentu, katrs cilvēks atrod un izlasa tajā to, ko viņš šajā dokumentā grib izlasīt. Valdošā koalīcija šajā dokumentā izlasa to, ka Konstitucionālo tiesību komisija, kurā ir ļoti atzīti, pazīstami eksperti, saka: būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, jo tajā nav noteikts, kad ir jāizsludina ārkārtas vēlēšanas; vajadzētu precizēt, ka nevar to darīt pirmajā gadā pēc Saeimas ievēlēšanas; vajadzētu arī precizēt, ka nevajag to darīt arī Saeimas darbības pēdējā gadā… Jā, šie iebildumi ir juridiskā ziņā tiešām pamatoti.

Savukārt opozīcija nezin kāpēc tomēr izlasa to pamatslēdzienu, ka šādas normas ieviešana mūsu Satversmē nebūtu pretrunā nedz ar mūsu Satversmes burtu, nedz ar mūsu Satversmes garu; ka šādas normas ieviešana tikai “papildinātu Satversmē jau iekļauto mehānismu”. Tas būtu pilnīgi normāli, ka mēs dotu tautai šādas tiesības. Un tas nekādā veidā neapdraudētu šeit demokrātisko iekārtu, nedz arī novestu pie haosa.

Ir parakstījušies 217 567 cilvēki – vairāk nekā jautājumā par pensijām… Varētu jautāt – kāpēc gan mūsu valstī šis konstitucionālo tiesību jautājums tik ļoti rūp cilvēkiem šobrīd, kad tiešām ir ekonomiskā krīze? Mēs ļoti labi saprotam, cik grūti ir izdzīvot šeit… Aizgāja parakstīties par veseliem 100 tūkstošiem cilvēku vairāk!... Tātad cilvēkiem pašreiz ir interesants šis jautājums, un tātad pašreiz ir aktuāla tā tautas prasība pēc izmaiņām un pēc savām Satversmes 2.pantā noteiktajām tiesībām. Šis Satversmes pants noteic, ka vara pieder tautai.

Likumus nerada kā mūžīgus akmenī iecirstus tēlus. Tos maina tajā brīdī, kad ir tam nobriedusi attiecīga sabiedriski politiskā situācija. Un kas tad ir šobrīd? Bija “lietussargu revolūcija”. Kas mainījās? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Rokas nost no Loskutova!”) Viena izkārtne nomainījās ar otru, jūs tāpat “rullējat” tālāk. Jūs tagad noraidīsiet, ar tādu drošu, pilnīgi drošu, vairākumu noraidīsiet, šos grozījumus, būdami pārliecībā par to, ka tauta jau neatnāks uz šo referendumu; ka tautai jau vienalga, kas tas par jautājumu… ka jautājums par Satversmi jau uz tautu neattiecas. Padomājiet par to, kādu iemeslu jūs tautai dodat! Ir zemeņu kūkas, ir komandējumi uz hokeja čempionātu, ir Meža fonda naudas izlietojums sabiedrisko attiecību kampaņām…

Šodien mēs visi tā draudzīgi ievēlējām par Augstākās tiesas priekšsēdētāju tiesnesi, kuru grūtu nosaukt par cilvēku ar nevainojamu reputāciju.

Šonedēļ mēs tāpat… draudzīgi valdībā apstiprināja par Uzņēmumu reģistra vadītāju cilvēku, kuru vienkārši pazīst Tautas partijas priekšsēdētājs un kurš ir tāds ļoti spēcīgs reliģisko lietu pārzinātājs. Nez, vai viņš ir politiski neietekmējams komerclietu pārzinātājs?

Tā soli pa solim jūs virzāties uz to, ka tā jūsu cerība, ka tā tauta neatnāks uz šo referendumu, var arī izrādīties maldīga.

Bet varbūt tomēr mēs varam ieklausīties 217 567 cilvēku aicinājumā un paši pieņemt šādas izmaiņas? Mums ir arī tiesības labot šo likumu. Arī Valsts prezidents, Zoodārzā jūsu pašu atrastais Valsts prezidents, ir izteicies “par” šiem Satversmes grozījumiem un izteicies, ka aicinās cilvēkus parakstīties par tiem.

Varbūt mēs tiešām varam to izdarīt paši?

Es aicinu vēlreiz pārdomāt un atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nenoliedzami, grozot Satversmi, kā mēdz teikt, ir simtreiz jānomēra un tikai pēc tam jānogriež un jāgroza. Taču grozījumu projekts, manuprāt (un arī partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas viedoklis ir tāds), ir vērtējams kā savlaicīgs ierosinājums, jo priekšlaicīgas vēlēšanas ir viens no parlamentārās demokrātiskās krīzes risinājumiem gadījumos, kad Saeima ir aizmirsusi par vēlētājiem dotajiem solījumiem.

Kādi tad ir galvenie formālie pozīcijas iebildumi pret šiem grozījumiem?

Pirmkārt. No valdošās koalīcijas puses ir izskanējis viedoklis, ka neprecizitātes Saeimas atlaišanas tiesiskajā regulējumā varētu radīt valstī haosu. Taču, manuprāt, tam nav objektīva pamata, jo grozījumi ir tautai saprotami un atbilstoši Satversmes valodai. To savā publikācijā laikrakstā “Diena” ir norādījis arī pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtra kungs. Citēju: “Piedāvātie grozījumi, par kuriem diskutē tagad, nav sasteigti un ir atbilstoši Satversmes garam un tās lakoniskai valodai.” (Citāta beigas.)

Tālāk. Ievērojot parakstu vākšanas samērā smago un dārgo procedūru un termiņus, projektā nav noteikts zems vēlētāju “slieksnis” ne ierosinājumu izteikšanai par Saeimas atlaišanu, ne nepieciešamajam skaitam balsu par Saeimas atlaišanu.

Manuprāt, to ļoti pamatoti savā pavadvēstulē komisijām ir argumentējis Krīgera kungs, tāpēc es neatkārtošos.

Vēl vairāk. Manuprāt, parakstu notariālās apliecināšanas maksa ir nesamērīga un neatbilstoša Satversmes 2.pantam. Es esmu pētījusi praksi citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Šveicē un citur: tur nav paredzēta šāda maksa – 10 latu vai pat vēl lielākā apmērā – par paraksta apstiprināšanu.

Otrkārt. Iespējams, ka viena no problēmām varētu būt termiņi, jo projektā nav noteikts laiks, kādā pēc Saeimas atlaišanas ir izsludināmas jaunas vēlēšanas. Taču to, kā pamatoti ir norādījusi Valsts prezidenta izveidotā ekspertu komisija, var juridiski izsecināt, interpretējot Satversmi. Un, proti, to var izsecināt no Satversmes 48.panta: ja tauta nobalsojusi par Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu, “izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”. Kāpēc mēs to nevarētu pieņemt un tādējādi interpretēt Satversmi?

Treškārt. Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija pievērsusi uzmanību tam, ka dažs labs politisks spēks varētu atkārtoti rosināt Saeimas atlaišanas procedūru tūlīt pēc vēlēšanām vai samērā īsā laika periodā vairākas reizes pēc kārtas. Kā es jau teicu, pastāvot šādai smagnējai parakstu vākšanas procedūrai, šī iespēja pastāv tikai teorētiski. Es domāju, ka galu galā cilvēkiem, vēlētājiem, apniktu visas šīs politiskās manipulācijas un viņi nepiedalītos šādās lietās.

Tālāk, ceturtkārt. Pretēji atsevišķu konstitucionālo tiesību speciālistu viedoklim es uzskatu, ka šos termiņus papildus var noteikt arī pati Saeima. Interpretējot Satversmi, mēs nevaram nonākt pie secinājuma, ka pašreizējai Saeimai nebūtu tiesību pēc šo grozījumu pieņemšanas papildus izdarīt atkārtotus grozījumus Satversmē. Domāju, ka pašreizējā Saeima neriskētu arī noteikt nesaprātīgus termiņus.

Bez tam, godātie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, ka šādos gadījumos nepieciešams skaidrs un taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums attiecībā uz aģitāciju par tautas nobalsošanu; iespējams paredzēt finansējumu arī no valsts budžeta, un to varētu paredzēt īpašā likumā.

Un nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka valdošā koalīcija, no vienas puses, deklarē, ka tautai būtu jādod tiesības atlaist Saeimu, taču, no otras puses, norāda, ka iesniegtie grozījumi esot neprecīzi. Tāpēc galvenais jautājums jums, pozīcijai: kāpēc ne Valsts prezidents, ne valdība, ne Saeimas Juridiskā komisija nav nākusi klajā ar saviem alternatīviem Satversmes grozījumu priekšlikumiem šajā jomā? Vai šīm institūcijām trūkst kvalificētu speciālistu? Netrūkst. Vai šīm institūcijām trūkst līdzekļu šā darba finansēšanai? Es domāju, ka netrūkst. Āboltiņas kundze jau runāja par to, kādām vajadzībām valsts nauda tiek dažkārt “izkleķerēta”.

Es neticu, ka šādi jauni grozījumi varētu tikt tuvākajā laikā izstrādāti. Neticu, lai gan šodien es arī esmu izlasījusi Valsts prezidenta Zatlera kunga vēstuli Saeimai, ka būtu nepieciešams palielināt viņa pilnvaras šajā jomā – atlaist Saeimu. Šeit nav pat iesniegts konkrēts Satversmes redakcijas projekts, ir tikai pausta vēlme to izdarīt.

Un kāpēc es neticu, ka jauni grozījumi tuvākajā laikā varētu tikt izstrādāti? Tāpēc, ka redzu – gluži vienkārši jums, kolēģi, nav vēlēšanās to darīt! Lieciet roku uz sirds un sakiet, ka jums arī bail ir no Saeimas atlaišanas! Īpaši, es domāju, ir bail tiem kolēģiem, kas te kā labi ieeļļoti vagoniņi aiz spēcīgām lokomotīvēm ir “ieripojuši” Saeimā un kas komisijās, iespējams, par šiem grozījumiem balsoja tā, kā viņiem tika likts. Vai jūs esat kādreiz padomājuši, ka mums daļu no lielākajām komisijām vada deputāti, kas vispār nav ievēlēti, kas šeit ir “ieripojuši” ar “mīkstajiem” mandātiem? Tie, kuri ir ievēlēti, ir “aizripojuši” uz valdību.

Tāpēc es “Pilsoniskās Savienības” vārdā aicinu atbalstīt viedokli, ko paudusi ievērojama daļa sabiedrības, un par iesniegtajiem Satversmes grozījumiem balsot “par”.

Paldies jums par uzmanību. (No zāles dep. G.Blumbergs: ““Pilsoniskā Savienība” arī nav ievēlēta!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir, protams, ļoti patīkami klausīties to deputātu runas, kuri ir ievēlēti no vienas partijas, nav atraduši par vajadzīgu tur atrasties, aizbēguši no šīs partijas un paguvuši nodibināt citu partiju. Es tādus cilvēkus sauktu par nodevējiem. Vai nodevējam var uzticēties? Vai var ņemt vērā to, ko viņš saka? Vispār, ja mēs mainām kaut ko, tad mums vajadzētu gan mainīt to… Ja tu esi ievēlēts no vienas partijas un no viena saraksta, tad neskraidi riņķī, savus pasaulīgos labumus meklēdams, bet paliec pie tās partijas! Un, ja tu negribi vairs partijā palikt, tad ej prom no Saeimas! Ej prom un nemelo cilvēkiem!

Tas ir tāds ievadiņš, jo man ļoti patīk visas šīs kaismīgās runas no to cilvēku puses, kuri ar darbiem sevi ir pilnīgi pretēji pierādījuši. (No zāles dep. I.Rībena: “Par tēmu!”) Pierādījuši, ka viņi savu kažociņu var vilkt, kā grib, uz kuru pusi vajag. Lūk, tā. Protams, skatās vēl arī, kas to kažociņu iedod.

Tagad par šo likumprojektu, kas ir turpinājums tam, ko es nupat teicu. Piedāvātais likumprojekts, neliekuļosim, ir radies, lai dotu pilnīgas iespējas tiem, kas nav tikuši pie kārotā, rīkot nemitīgas politiskas nekārtības mūsu valstī. Nemitīgas! Ne jau velti šodien notiek tas viss… Paskatieties, kas pūš šodien vienā stabulē! Vienā stabulē pūš izteiktie divvalodības aizstāvji un cara laika lentīšu nēsātāji attiecīgajos datumos, un vēl arī tādi, kas darbos sevi nav bijuši spējīgi parādīt un kam tāpēc vajag paklaigāt mākslīgi: sak’, mēs arī gribam kaut ko izdarīt.

Minētais projekts pilnā mērā atļauj, tikko beidzas kārtējās vēlēšanas, jau nākamās dienas rītā izsludināt parakstu vākšanu. Vai jūs to neredzat šajā projektā? Jau nākamajā dienā varēs!… Nevajag te filozofēt par smagnējību! Nebūs nekādas smagnējības. Būs attiecīgie sponsori, kurus viens otrs baidās uzrādīt, būs rindiņas kulturālas… Nu kas tur ko nesavākt 10 tūkstošus parakstu? Nu ir gan problēma! Mierīgi savāksiet! Pēc tam arī – nekas sevišķs… Un tā mēs nonākam līdz absurdam, ka nekādi termiņi vairs te nevienam nebūs svarīgi. Svarīgi būs taisīt tračus. Vicināt, ko nu kurš tur vicinās. Kas kuram ir iedots priekš vicināšanas.

Tagad runājam par tautas gribu. Skaisti vārdi. Citē te mums Satversmi, runā par tautu, tautu, tautu. Katrs no mums ir viena maza mūsu tautas sastāvdaļa, Latvijas Republikas pilsonis. Un katram no mums ir savas balsstiesības, ko nosaka mūsu likumi, sākot ar Satversmi. To vajadzētu atcerēties tiem, kas te plātās ar kaut kādām tautas gribas iemiesošanām. Mēs katrs pārstāvam zināmu tautas daļu. Katrs no mums, kas esam šeit ievēlēti, ir saņēmis pietiekami daudz balsu, lai šeit atrastos, – ar visiem krustiņiem un mīnusiem.

Te bija runa par “lokomotīvēm”, aiz kurām citi “ieripojot” Saeimā. Tas ir ļoti nepieklājīgi teikts. Ļoti nepieklājīgi! Kā nu kurš te ir “ieripojis”. Es te kaut kā “ripinos” no 1990.gada, un man ir bijis tas gods balsot par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 4.maijā un vēl par daudz ko citu. Un man nav par ko kaunēties.

Un tāpēc nevajadzētu aiztikt kolēģus, runāt par to, kas te kuru komisiju vada. Es arī pagaidām vadu vienu komisiju un labi redzu, kā kurš tur uzvedas. Ļoti labi redzu.

Tālāk. Protams, ir jāciena Latvijas Republikas pilsoņu griba. Par to neviens, man liekas, te nestrīdas. Bet kāpēc tieši pēdējā laikā ir šāda izteikta spēlēšanās ar tautas gribu? Spēlēšanās, plātīšanās, skraidīšana visur: sak’, es esmu tas tautas gribas iemiesotājs…

Nupat latviešu radošā inteliģence sanāca kopā, lai apspriestos par to, kas ir noticis 1988.gadā. Tiešām, latviešu pozitīvajiem inteliģentiem bija liela loma neatkarības atjaunošanā. Ziniet, viņi pēc tam par savu samesto naudu, par savu naudiņu, dzēra kafiju. Neviens par viņiem īpaši neinteresējās. Turpretim tagad ir jau vesela grupa ar saņemtu finansējumu – tie, kas gatavos Tautas frontes jubilejas pasākumus. Tie baļķa nesēji ir sanākuši – ļoti daudzi. Nes no visām pusēm to baļķīti. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Putuplasta!”) Tur ir tādi uzvārdi, kas toreiz nebija ne redzami, ne dzirdami. Bet viņiem jau ir finansējums padusē, baļķītis ir padusē, un stieps tagad. Un tie būs tie lielākie varoņi, un tie būs tie cīnītāji par tautas laimi. Starp tiem arī ir tādi, kas ir pametuši vienu partiju un aizgājuši pie otras partijas… un varbūt pie trešās arī.

Tātad, ja mēs gribam ņemt vērā tautas gribu, tas ir jādara nopietni. Un, es domāju, tas tā arī notiks. Tas ir pilnīgi pieņemami, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir jādod tiesības atlaist Saeimu. Par to taču laikam neviens nestrīdas. Un acīmredzot šis jautājums ir nobriedis tiktāl, ka vajag par to šeit, Saeimā, diskutēt – un diskutēt ne vienu reizi vien. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Par ierosinājumu mēs runājam!”)

Ja ir runa par tautas gribu, tad jāuz­sver: tai ir jābūt tautas vairākuma gribai! Vai tiešām tas nav skaidrs? Jūs, draugi mīļie, šeit runājat pretim paši sev. Paņemiet un palasiet arī šo priekšlikumu, kur nav mainīta 79.panta redakcija, kas skar Satversmes grozījumus! Tātad iesniedzēji tomēr bija tik piesardzīgi, ka šeit ir skaidri rakstīts, ka tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījums (te gan ir rakstīts – “pārgrozījums”) ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Tas tiešām ir pareizi: ja jau griba, tad vairākuma griba! Kāpēc “pa kluso”, pa jebkuru šķirbu, grib iebīdīt iekšā kaut kādu minimumu? Kas tās par “šeftītēm”?

Es gribētu atgādināt, ka mums, vēlot Latvijas Republikas Saeimu, nav kvoruma. Cik atnāks, tik atnāks. Nu, pieņemsim, atnāks kaut vai 50 procenti. Pieņemsim. Tagad, pēc šā projekta, atnāks 50 procenti… Pēc tam, ja mēs atbalstīsim kaut ko tādu, par ko šodien ir runa, pietiks, ka atnāks 25 procenti… plus viens, protams. Tātad tā ir puse no tiem 50 procentiem. Un tālāk ir vēl trakāk: atnākot šiem 25 procentiem, lēmums tiks pieņemts, ja puse no šiem 25 procentiem nobalsos “par”! Cik tad tur paliek beigās?

Nu ko jūs te ākstāties! Nu kā var, pasakot kaut ko tādu, vēl nopietni runāt par konstitucionālajām tiesībām! Kas tās par konstitucionālajām tiesībām! Viltīgā veidā kaut ko grib iebāzt te iekšā. Jā… Kā jau es teicu, Satversmi – to neaiztiks… Neaiztiks, jo labi zina, ka tad var rasties problēmas. Bet visu pārējo sabāž vienā maisā. Saprotiet, ka mums nu ir vienā maisā sabāzts jebkurš tautas nobalsošanai nodots likumprojekts… Jebkurš. Protams, ne Satversmes grozījumi. Un tur ir minēts arī lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos un, protams, lēmums par Saeimas atlaišanu.

Tātad, lai grozītu Satversmi, joprojām jābūt ir nopietniem analītiķiem, jārēķinās ar to, ka tiešām Latvijas Republikas pilsoņu vairākums groza Satversmi, nevis tikai atnāk tajā dienā. Arī tagad tā būs. Arī tagad tā būs! Un tas jau būs tiešām vērā ņemami, ja uz tautas nobalsošanu atnāks vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, kā to paredz projekts, un nobalsos, ne tikai atnāks, vairāk nekā puse no visiem balss­tiesīgajiem… nē, no tiem atnākušajiem… Tur vairs nav tas svars… Nē, lai nobalsotu, ir jābūt tuvu pie 750 tūkstošiem… Ja tas tā notiks, tad tas ir ļoti nopietni, un par to nav jāstrīdas. Un tā ir pavisam cita runa. Un no tās puses arī vajadzēja sākt. No tās puses vajadzēja sākt! Nevis mēģināt “ieslidināt” šeit iekšā… Un pēc tam vēl, piedošanu, viens otrs te draudēja: “Ja jūs nepieņemsiet šitos te mūsu iesniegtos grozījumus, tad mēs pieprasīsim, lai Valsts prezidents šito Saeimu atlaiž!” Interesants arguments.

Tikko mans viedoklis nesaskan ar tavu viedokli, nu tad… ko tad? “Ej prom uzreiz!” Vai ne? Tā ir diskusija?! Tā saucas diskusija?! Diskusiju nav bijis pirms šā brīža. Nav nopietnu diskusiju bijis!

Paldies, Āboltiņas kundze! Jūs beidzot atgriezāties zālē. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Nebija jau vērts!”) Manas runas beigās arī jums radās interese. Paldies jums!

Es, protams, ceru, ka šodien Saeimas vairākums neatbalstīs šos grozījumus, un uzsveru, ka tas nenozīmē un nedrīkst nozīmēt to, ka Saeimas deputāti ir pret iespēju došanu Latvijas Republikas pilsoņu vairākumam. Es uzsveru: mans būtiskākais iebildums ir tas, ka, ja jau ir runa par šādām nopietnām lietām… ja jau reiz ir atstāta Satversmes grozījumu ideja, par šādām nopietnām lietām ir jābalso Latvijas Republikas pilsoņu vairākumam! Un tad mēs par to lietu varam spriest. Nevis rīkot akcijas, rīkot te visādus “uzbraucienus”, lai acīmredzot viens otrs īstenotu kādas intereses: viens otrs – savtīgas, viens otrs – nesavtīgas intereses. Nekas nenotiek nejauši! Ja bija iecere par nopietnām pārrunām, tad ar tām arī vajadzēja sākt darbu. Nevis sākt darbu ar draudiem, ar parakstu vākšanas kampaņām, ar finansēšanas avotu neuzrādīšanu un tamlīdzīgām lietām.

Nupat mēs runājām par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru, un tur meklē nezin ko un nezin no kurienes, nezin cik gadu garumā… To ilgu laiku nebija darījuši. Tagad nezin kāpēc ir runa par to, kas ir finansējis pasākumus, kas ņēmis dalību tajā visā… “Nu, es jums labāk neko neteikšu…”

Ja jau ir cīņa par taisnību, tad tai ir jābūt atklātai.

Tā ka, cienītie kolēģi, man jau vispār ir tāda diezgan savāda sajūta šajā nedēļā, jo mēs sestdien rīkojam, tas ir, mūsu apvienība rīko, domes sēdi, kurā pie reizes atcerēsimies arī LNNK dibināšanas 20.gadadienu. Šeit, zālē, sēž vēl viens – un otrs esmu es –, kas bija klāt pie pašiem pirmsākumiem. Mēs esam tie divi pēdējie, kas palikuši no pirmās LNNK vadības. Tā nu tas ir! Bet laikam jau šad un tad jāatceras tas, kas ir noticis. Un, ja mēs runājam par to, kas ir noticis Saeimā, tad arī tas ir jāatceras. Un tāpēc šādā gaisotnē es pateikšu to, ka esmu gatavs piedalīties jebkurās diskusijās par minēto tēmu, bet bez kaut kādas slepenības.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi!

Latvijas vara neciena savu tautu.

Kad 80.gadu otrajā pusē mēs visi bijām (vismaz uzskatījām, ka mēs visi esam) Latvijas Tautas frontē, kas izmainīja šīs valsts nākotni, tad mums pietika ar Tautas frontes biedriem, kuru bija aptuveni 200 tūkstošu. Pašreiz mums ir savākti vairāk nekā 200 tūkstoši parakstu. Savukārt vara, šīs valsts vara, uzskata, ka tas nav pietiekami, lai pieņemtu vienu saprātīgu lēmumu – mainīt mūsu politisko struktūru, mainīt mūsu iespējas ietekmēt mūsu politisko dzīvi, dot šādas iespējas pašai tautai. Patiesībā mēs, noraidot šos grozījumus, ejam vēlreiz soli tālāk no savas tautas – mēs ejam soli tālāk no veselā saprāta.

Es negribu šeit citēt tādus izcilus juristus kā, piemēram, Levita kungu vai kādu citu, bet viņi uzskata, ka šie grozījumi ir iespējami un ka tie ir loģiski. Manuprāt, tie argumenti, kas ir izskanējuši no šo grozījumu oponentu puses, lielā mērā atgādina Padomju Savienības jurisprudenci, jo šeit jau nav runa par būtību, šeit ir runa par to, kā mēs tehniski varam aiziet prom no iespējas sabiedrībai kaut ko lemt.

80.gados, kad mēs veidojām Tautas fronti un kad mēs visi iestājāmies par neatkarīgu Latviju, tad tauta bija vajadzīga. Tagad tauta lai labāk “stāv pie ratiem”, jo mēs viņu necienām! Es, būdams augstskolā, nekad neesmu bijis liels referendumu atbalstītājs, bet šajā konkrētajā gadījumā mums jau nevajag pašu referendumu. Mums vajag paiet savai sabiedrībai soli pretim un paiet pretim veselajam saprātam eiropeiskā, demokrātiskā sistēmā.

Ja mēs noraidīsim šos grozījumus (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi darīsim!”) un ja mums būs jāiet uz referendumu, tad tas būs kārtējais tautas izmisuma solis, jo citādā veidā mūsu sabiedrība nevar ietekmēt politiskās izmaiņas šajā valstī. Līdz ar to arī šajā gadījumā man nav nekāda iemesla nosodīt ne šo referendumu, ne arī, iespējams, nākamo referendumu par grozījumiem pensiju likumā. (No zāles: “Citādi balsis nevar sazvejot!”) Jo mums vienkārši neatliek cita iespēja, kā iespaidot politiku.

Mūsu valdošajām aprindām un mūsu varai ir izdevīgāk dzīvot kā Sūnu ciemā: “Jūs, tauta, mūs netraucējiet! Mēs lemsim jūsu vietā, un, kā mēs lemsim, tā būs!” Es nevēlos pārstāvēt šādu varu, kas neciena savu sabiedrību. Es negribu pārstāvēt tādu varu, kas ar tehniskiem līdzekļiem cenšas izvairīties no savas tautas līdzdalības tās likteņa lemšanā.

Es domāju, ka mums ir jāatbalsta šie grozījumi, kuri ir saprotami, kuri ir vienkārši un kurus nevajag “norakt”, vienkāršiem vārdiem runājot, ar tehniskām piezīmēm.

Atbalstīsim šos grozījumus un atbalstīsim arī nākamos grozījumus, jo mūsu sabiedrībā, mūsu valstī ir nepieciešamas pārmaiņas! Mums ir vajadzīga cita pieeja mūsu tautai. Cienīsim sevi, cienīsim savu tautu, un tad arī mūsu valsts pasaulē un Eiropā tiks cienīta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kurā partijā viņš ir?”)

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc dažiem gadu desmitiem vēstures pētniekiem, kuri lasīs 9.Saeimas sēžu stenogrammas, droši vien radīsies dīvains priekšstats par Saeimas darbu, proti, par to veidu, kā nu jau tradicionāli notiek Saeimas debates: opozīcijas deputāti nāk tribīnē (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Izrādās!”) cits pēc cita, izsaka savus argumentus, taču no pozīcijas neseko neviens arguments. Pēc tam notiek balsojums, un tas ir pilnīgi pretējs visu iepriekšējo debašu garam. Dīvaini! Kā lai saprot, kas tiem deputātiem ir bijis prātā, ja viņi šādi pārvalda valsti? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Veselais saprāts!”)

Arī šodien mēs neesam dzirdējuši nevienu argumentu (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vajag ausis izmazgāt!” Dep. J.Dobelis: “Nav klausījies!”), jo, man liekas, tas arguments nav minams. Tas arguments, kas šodien noteiks pozīcijas balsojumu – lūdzu, palabojiet mani, ja es kļūdos! –, ir maģiskais skaitlis – 750 tūkstoši. Gan jau neatnāks uz referendumu! Un šie argumenti, kuri iepriekšējās diskusijās ir skanējuši komisijas sēdēs, ir visdažādākie. Tikai ne šis! Un interesanti ir tas, ka pozīcijai šo argumentu klāsts birst kā no pārpilnības raga. Reizēm, kad vajag argumentēt vienu pozīciju, tad visi aizgūtnēm runā par referenduma dārdzību. Šodien par to neskan neviens vārds. Visi ir aizmirsuši, ka referendums maksā noteiktu skaitu miljonu latu. Šobrīd mēs esam tik bagāti, ka varam to mierīgi atļauties bez bēdas, noraidīdami lielas Latvijas pilsoņu daļas izteikto gribu.

Godātie kolēģi, pats skumjākais ir tas, ka šī tradīcija – faktiski bez debatēm, bez diskusijas darīt savas lietas – var ieviesties un kļūt par tādu kā tradīciju. Un tad es domāju, ka pati referenduma procedūra acīmredzot mums tiks iekārtota tā, ka referendums notiks jūlija otrajā pusē, droši vien visskaistākajā un vissaulainākajā vasaras daļā, bet šis referendums mums ir ļoti nepieciešams tādēļ, lai sabiedrība neieslīgtu apātijā un nolemtībā. Citādi tas, kā 9.Saeima pakāpeniski pieradina sabiedrību pie šādas nejēdzīgas valsts pārvaldes formas, varētu būt ļoti bīstams.

Godātie kolēģi, nobeigumā es nolasīšu partijas “Pilsoniskā Savienība” valdes lēmumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nu beidz!” Dep. J.Dobelis: “Kas tad te būs? Beidz taču ākstīties!”)

““Pilsoniskā Savienība” atbalsta 217 tūkstošu Latvijas pilsoņu ierosinātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas ļautu tautas nobalsošanā atlaist Saeimu. Tie ir savlaicīgi un nepieciešami brīdī, kad Saeima un valdība pārdzīvo līdz šim nepieredzētu uzticības krīzi. Tie ir nepieciešami, lai vēlētās amatpersonas apzinātos savu atbildību pilsoņu priekšā un lai tautai patiesi būtu iespēja īstenot savu suverēno varu. “Pilsoniskā Savienība” aicina Saeimu pieņemt iesniegto Satversmes grozījumu projektu. Pret to vērstā kritika ir pārspīlēta un nepamatota. Mēs aicinām Latvijas pilsoņus aktīvi sazināties ar Saeimas deputātiem un informēt viņus par savu viedokli Satversmes grozījumu jautājumā. Saeimas lēmums ir atkarīgs arī no ikviena pilsoņa līdzdalības.”

Godātie kolēģi, es sirsnīgi pateicos par uzmanību, kas bija veltīta manai uzrunai. Es sirsnīgi pateicos arī tiem kolēģiem, kuru kultūras līmenis ir tik “augsts”, ka viņiem ir grūti uzklausīt citu viedokli… (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag partijas mainīt!”), jo nesalīdzināmi vieglāk, protams, ir savu viedokli gari un plaši klāstīt no Saeimas tribīnes.

Paldies par uzmanību, un es aicinu jūs atbalstīt šos Satversmes grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs šodien skatām ļoti nopietnu jautājumu – grozījumu mūsu valsts pamatlikumā. Un es gribu vispirms pateikt paldies Juridiskajai komisijai par ļoti profesionālo un izsvērto šā dokumenta novērtējumu, kā arī par to iezīmēto tālāko ceļu, kā ar šiem grozījumiem mēs strādāsim.

Kolēģi, es gribu atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversme pēc tās spēka atjaunošanas ir mainīta astoņas reizes un ka tikai vienu reizi Satversme ir nopietni apspriesta visā sabiedrībā – tā ir pārrunāta gan ar tiesību speciālistiem, gan ar konstitucionālo tiesību speciālistiem, gan plaši pārrunāta ar sabiedrību, ar nevalstiskajām organizācijām. Un tā bija reize, kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā un kad bija nepieciešami grozījumi Satversmē. Visās pārējās reizēs šāda Satversmes grozījumu apspriešana nav bijusi.

Gribu teikt, ka arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piedāvātie grozījumi, kas skar valsts institucionālo iekārtu, nav nekur apspriesti, mēs esam tos post factum apsprieduši un mēģinājuši izvērtēt.

Kolēģi! Gribu teikt, ka pēc Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas viedokļa, šie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinātie priekšlikumi ir brāķis. (No zāles: “O, pareizi! Beidzot!”) Saukšu tos īstā vārdā: ir brāķis! Es tikai nezinu, vai šis brāķis apzināti vai neapzināti ir atsūtīts mums šeit, uz Saeimu, balsošanai. Tas ir brāķis, ar kuru tiek mēģināts demontēt demokrātijas pamatvērtību. Jūs man jautāsiet: “Kas ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība?” Es jums atbildēšu: “Tā ir pati demokrātija.” – “Kas ir demokrātija?” – “Demokrātija ir vairākuma gribas izpausme.” Šajā gadījumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vairākuma gribas izpausmes vietā mums piedāvā mazākuma diktātu vairākuma gribai.

Un es gribu teikt, ka mēs, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija, kategoriski esam pret demokrātijas demontāžu, kategoriski esam pret mazākuma gribas uzspiešanu vairākumam, un tāpēc mēs esam nolēmuši, ka mēs šos minētos grozījumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sagatavotos grozījumus, noraidīsim, taču gribu teikt, ka mēs neesam pret to, ka tiek pārskatīta Satversmē noteiktā kārtība Saeimas atlaišanai. Mēs nekādā veidā neturamies pie saviem krēsliem un nedomājam tikai par sevi.

Es gribētu jums uzdot jautājumu: “Vai kāds no mums ir aizdomājies, kas notiks nākotnē, ja šādi noteikumi vai šādi grozījumi tiks pieņemti?” Šodien šī negācija vēršas it kā pret mums – pret Saeimu, pret Saeimas deputātiem jeb, kā opozīcija saka, pret Saeimas valdošo daļu. Kolēģi! Ja šādi grozījumi tiks pieņemti, tad nākamajā dienā, kā ļoti precīzi šeit teica Juris Dobelis, jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām kāds varēs sākt rosināt referendumu par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienībā, kāds cits tūlīt, pēc divām dienām, varēs sākt rosināt referendumu par Latvijas līdzdalību NATO, trešajam varbūt nepatiks, piemēram, Valsts valodas likums, valodas regulējums, ceturtais negribēs, teiksim, tagadējo Pilsonības likuma regulējumu, piektais negribēs… es nezinu, piemēram, ekonomiskos kaut kādus regulējumus, un tad valstī sāksies institucionāls haoss.

Kolēģi! Satversmē visi varas zari jeb varas zaru tiesības ir diezgan precīzi sabalansētas un līdzsvarotas. Kolēģi! Ja mēs izdarām grozījumus, tad mums šis līdzsvars ir jāsaglabā.

Kolēģi, līdz ar to es aicinu jūs balsot pret sagatavotajiem grozījumiem, es aicinu jūs balsot pret mazākuma diktātu vairākuma gribai un saglabāt demokrātijas pamatprincipus. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Klausoties šīsdienas debates, man radās jautājums: “Vai mūsu parlaments ir rīcībnespējīgs?” Un, spriežot pēc dažām šīm runām, man šķita, ka tiešām varbūt ir kaut kādas rīcībnespējas pazīmes. (No zāles dep. J.Dobelis: “Personas!”) Bet, ja tādas pazīmes šajā parlamentā ir, tad vienkārši ir jānoliek mandāts un jādod vieta nākamajiem, kurus vēlētāji pēc saraksta ir ievēlējuši. Līdzīgi darīja Ukrainā un panāca ārkārtas vēlēšanas.

Bet tagad par visbiežāk izplatīto praksi, kad parlaments tiek atzīts par rīcībnespējīgu un kad tiek ierosināta parlamenta atlaišana.

Es minēšu gadījumus, kādi tie varētu būt, arī Juridiskajai komisijai, kad tā strādās ar jaunajiem grozījumiem. Protams, tas varētu būt tādā gadījumā, ja Saeima ilgstoši nevar ievēlēt Valsts prezidentu. Tas varētu būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nevar ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju, tas varētu būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nespēj apstiprināt valdību. Tas varētu būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nespēj apstiprināt ikgadējo budžetu. Tas varētu būt gadījumos, ja Saeima ilgstoši nenāk uz sēdēm un opozīcija bloķē sēdes. Tas varētu būt gadījumos, ja lielākā daļa deputātu noliek savus mandātus un nākamie nestājas viņu vietā. Un, protams, tas varētu būt gadījumos, ja ļoti daudzi deputāti – lielākā daļa – ir mainījuši savu partejisko piederību un dezertējuši no savām partijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Labāk nerunā!”) Godājamie kolēģi! Man patiešām ir skumji klausīties (No zāles dep. J.Dobelis: “Man arī!”) vienu otru argumentu, kas skan no šīs tribīnes. Un vēl skumjāk ir saprast to, ka motivācija pretestībai pret šiem iespējamajiem Satversmes grozījumiem, manuprāt, lielai daļai deputātu ir balstīta bailēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ir veselais saprāts!”) Bailēs no tā, ko domā un ko teiks mūsu pašu tauta, vēlētāji, par mums, jo varētu teikt, ka šī vēlētāju “tiesa” ir diezgan nežēlīga. Un viens otrs varbūt ir parēķinājis, ka četrus gadus, paldies Dievam, viņam tai tiesai nebūs jāstājas priekšā… Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, tad, protams, tāda iespēja, ja Saeima turpinās strādāt tāpat kā līdz šim… tad šāda varbūtība, ka tā tiesa pienāks ātrāk nekā reizi četros gados, patiešām pastāv.

Tomēr es aicinu kolēģus vēlreiz ieskatīties Satversmes 78. un 79.panta esošajā redakcijā. Un pirmām kārtām es gribu norādīt uz to – pretēji tam, ko Bērziņa kungs nupat teica no tribīnes –, ka tautai jau ir tiesības ierosināt gan Satversmes grozījumus, gan arī citu likumu grozījumus.

Un mūsu valstī jau nenotiek tā, ka katru mēnesi mēs šeit skatām tautas ierosinātus grozījumus. Tas ir ļoti rets gadījums! Tas ir ļoti rets gadījums, un tas ir motivēts ar ārkārtas situāciju.

Ja mēs kā Saeima vēlamies noraidīt šādus iespējamos grozījumus baiļu dēļ, ka jau dienu pēc vēlēšanām sāksies demokrātiski procesi, tad es teiktu tā: “Draugi, kolēģi, kādu Latviju mēs kopā veidojam?” (No zāles dep. J.Dobelis: “Ledus lācis! Ledus lācis!”) Šobrīd tā Latvija, kura tiek veidota, ir modelis, kas, manuprāt, diemžēl sāk tuvināties mūsu Austrumu kaimiņam. Te ir varas un tautas nošķirtība, kad vara aizvien vairāk atraujas no savas tautas, teikdama, ka tai tautai nav ko maisīties te iekšā: “Mēs zinām, ko mēs darām. Mēs esam gudrāki, mums ir tās tiesības!” Bet tā nav! Tā nav!

Tas ir neceļš! Un jūsu pašu īslaicīga labuma gūšanas cena būs tāda, ka jūsu bērni un mazbērni turpinās emigrēt no šīs valsts. Tas ir tas, kas šobrīd jau notiek. (No zāles dep. J.Dobelis: “Noliec mandātu!”)

Kāpēc cilvēki brauc projām un neuzticas valstij? Tas viss sākas ar to, ka viņi neuzticas šai varai, jo viņi redz, kā tie procesi notiek, neņemot vērā cilvēku intereses. Mums, kolēģi, manuprāt, nav ko baidīties. Mums nav ko baidīties! Un šie grozījumi Satversmes 78. un 79.pantā faktiski papildus ievieš tikai vienu pusteikumu par Saeimas atlaišanu, bet par pārējām tiesībām…

Tātad tas nebūtu nekas ārkārtējs. Un nebūtu arī iespējams, ka aptuveni 750 tūkstoši vēlētāju atbalstītu Saeimas atlaišanu, ja Saeima pamatā strādātu nevis savu politisko partiju un to sponsoru interesēs (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vai tu par sevi runā?”), bet faktiski strādātu vēlētāju vairākuma interesēs. Ja iepriekšējā valdība būtu labi strādājusi, tad mums nebūtu bijusi, piemēram, “lietussargu revolūcija”, tad mums šobrīd premjers nebūtu vis Godmanis, bet joprojām būtu Kalvīša kungs. Tātad tas, kā tauta mūs vērtē, ir atkarīgs no mūsu pašu darbības.

Un es aicinu nemānīties, nemānīt sevi ar bailēm par to, ka tad, ja tiks ieviesti šādi grozījumi, tad būs politisks haoss. Es vēlreiz varu atkārtot, ka demokrātiski procesi nenozīmē haosu!

Ja mēs gribam saglabāt tāda veida kārtību, tad paskatīsimies uz mūsu kaimiņu – uz Baltkrieviju. Es pieņemu, ka tur, raugoties no valdības viedokļa, ir ļoti liela kārtība. Tur neņem vērā, ko cilvēki domā, un acīmredzot arī neņems vērā. Bet šī nav tāda valsts, kurā es gribētu dzīvot. Es gribētu dzīvot tādā valstī, kur vēlētāji lielā mērā uzskata, ka Saeimas deputāts ir kaut kas labs un ka valdības ministrs – arī ir kaut kas labs. Tomēr mēs zinām, ka mūsu valstī tā nav! Bet tas tā nav mūsu, varētu teikt, kolektīvās darbības dēļ.

Tātad – nebaidīsimies no tautas! Atbalstīsim šo 217,5 tūkstošu cilvēku ierosināto Satversmes grozījumu un ieviesīsim Satversmē normu, kas kaut nedaudz – vismaz nedaudz! – atvieglinātu iespēju tautai ierosināt jaunas Saeimas sasaukšanu, bet kas nekādā ziņā neieviesīs politisku haosu, ja vien Saeimas deputāti paši to neizraisīs.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kariņa kungs, es jūs šeit gribētu atbalstīt, jo demokrātiju mēs paplašinām tikai tad, ja šādus nozīmīgus konstitucionālus grozījumus neizdarām šeit – tikai šaurā, 99 cilvēku, lokā, bet nododam tos referendumam, kur tautas vairākums tad arī izšķirs to, vai vajag atbalstīt tautas tiesības ierosināt… Te vairāki debatētāji teica par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kas nebūt tā nav, jo šobrīd vienīgi tautai ir ekskluzīvas tiesības atlaist Saeimu, bet Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt šo atlaišanu. Bet mēs tik tiešām ļoti demokrātiski, ļoti vienkārši ļausim šos grozījumus izvērtēt tautai pašai. Un, ja būs savākts vajadzīgais balsotāju skaits par minētajiem grozījumiem, tad tā arī tiks izdarīts. Taču, ja minētais skaits nebūs savākts, tad stāstīt par to, ka ir karsta vasara, saulaina diena vai vēl kas cits, ir bezmērķīgi. Ja cilvēki kaut ko grib, tad viņi to arī izdara un panāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Muižniecei ir kas piebilstams?

V.Muižniece. (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es pateicos visiem, kuri piedalījās šajās debatēs, jo, kā es to jau uzsvēru savā ziņojumā komisijas vārdā, jautājums, kuru mēs šodien izskatām, ir ļoti svarīgs. Un es savā ziņojumā jau norādīju, ka tautas tiesības lemt par to, vai parlaments ir atlaižams vai jāļauj tam strādāt, tiešām ir atzīstams konstitucionāls mehānisms. Taču Juridiskā komisija, kā es jau iepriekš norādīju, vēlētos spriest par tādiem likumprojektiem, kas būtu ļoti pārdomāti, juridiski argumentēti, plaši apspriesti un tikai tad būtu celti Saeimai priekšā.

Mēs paliekam pie šā viedokļa, kaut arī dzirdējām daudz kritisku vārdu, bet man arī jāsaka, ka opozīcijas šodien izteiktā kritika saturēja ļoti maz juridisku argumentu, kuri nebūtu izskanējuši jau komisijas ziņojumā. Tie saturēja daudz politisku argumentu, kas diezin vai ir tas labākais instruments, kad mēs lemjam par mūsu valsts galveno likumu. Šeit nu būtu vairāk jādomā par sabiedrības kopējo labumu, uz ko jūs arī vēlos aicināt.

Izskanēja arī, mūsuprāt, pilnīgi nepamatoti izteiktas šaubas par to, ka Juridiskā komisija varētu neturpināt darbu, domājot par jauniem grozījumiem Satversmē. Tā tas noteikti nav un nevar būt, jo komisija nepieļauj iespēju izvairīties no saviem tiešajiem darba pienākumiem. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mums arī izdosies savas ieceres īstenot. Un mēs, kaut arī darba daudz, nežēlosimies un nesūkstīsimies, jo šajā ziņā mums šeit ir izcili piemēri, kā tas nupat bija redzams. Mēs strādāsim!

Un vēl. Vēlos atgādināt, ka Saeimas Juridiskā komisija pirms lēmuma pieņemšanas saņēma 15 Saeimas komisiju negatīvus atzinumus par likumprojektu un ka arī Juridiskās komisijas lēmums, ņemot vērā visu, kas tika izteikts jau iepriekš, ziņojumā, ir šāds: neatbalstīt likumprojektu.

Aicinu jūs, kolēģi, veikt balsojumu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies referentei.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 37, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” otrajā lasījumā un, ievērojot to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, nobalsoja par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā un atbalstīja steidzamu tā pieņemšanu. Šim likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” (dokumenta numurs ir 2470). Atbildīgā komisija ir saņēmusi likumprojekta trešajam lasījumam divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas sagatavots. Aicinu jūs atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.2471 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””.

Komisija ir likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi tikai vienu priekšlikumu – Juridiskā biroja priekšlikumu par 15.pantu. Komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2487 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā, ir nedaudz uzlabots jeb padarīts samērīgs attiecībā uz ierēdņu iekļūšanu telpās, kuras pieder privātpersonām un kurās tiek veikta vai var tikt veikta saimnieciskā darbība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums par 25.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ir atbalstīts arī 11. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un 12.priekšlikums. Parlamentārā sekretāre likumu papildina ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Kariņa, Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Circenes, Gravas, Zaķa, Āboltiņas, Ķikustes, Kampara un Latkovska – iesniegumu. Minētie deputāti lūdz tagad pēc balsošanas par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā, nolasīt katra deputāta balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Galīgi ķerti!”)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsojuma rezultātu nolasīšanai. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): “Bet labā dikcijā!”)

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nolasīšu rezultātus, kādi bija balsojumā par minēto likumprojektu – dokumentu Nr.2349.

“Par” nobalsoja 44 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

“Pret” nobalsoja 37 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Uldis Briedis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Dzintars Rasnačs, Anta Rugāte, Oskars Spurdziņš, Inese Šlesere, Jānis Šmits, Dainis Turlais, Imants Valers un Ērika Zommere.

Atturējās 17 deputāti: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Guntis Jānis Eniņš, Pēteris Hanka, Andis Kāposts, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Baiba Rivža, Dagnija Staķe, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.

Paldies par uzmanību.

 

(No zāles dep. J.Dobelis: “Atkārtot nevarētu? Nesapratu visu!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Sāksim skatīt nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi 75 priekšlikumus, un tie ir izskatīti komisijas sēdē.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7. – deputāta Breša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Vai trīs minūšu jums pietiks?

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pieņemu, ka citās Eiropas valstīs šis likums tiešām ir vērsts uz terorisma finansēšanas novēršanu. Mūsu valstī atklājās, pareizāk sakot, apstiprinājās, problēma, ka pie mums ir aktuāla naudas atmazgāšana un ka vistiešāk saistīti ar to varētu būt politiķi… (No zāles: “Uzvārdus! Uzvārdus!”) Jo, kopš likumprojekts nonāca mūsu komisijā, ap šo likumu spieto kāds, kuram pilnīgi noteikti ir sakars ar oligarhiem – un turklāt nevis ar nosacītiem oligarhiem, bet ar kādu, kuram ir interese par ārzonas kompānijām; ar kādu oligarhu, kuram ir problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm, un kādu oligarhu, kuram droši vien šis likums nākotnē arī varētu radīt problēmas.

Es domāju, priekšlikums, par kuru mēs runājam, ir tiešs pierādījums tam, ko es nupat kā teicu.

Deputāts Bresis ir iesniedzis priekšlikumu, kurš, manuprāt, sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju un kurš tādējādi radītu problēmas prokuratūrai un citām tiesībsargājošām iestādēm. Tātad, neapšaubāmi, šis priekšlikums varētu būt virzīts noziedzīgās pasaules interesēs.

Palasīšu deputāta Breša priekšlikuma otro daļu! Citēju: “Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi”, piemērojot mutatis mutandis, saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu…”.

Es patiešām vēlos aicināt Breša kungu uzkāpt tribīnē un izskaidrot, kā tieši viņš grasās piemērot šo mutatis mutandis, lai realizētu likuma 4.pantu. Jo pretējā gadījumā būs skaidrs, ka šo priekšlikumu deputāts pats varbūt pat nav redzējis un ka šis priekšlikums ir atsūtīts no Ventspils, ielikts aploksnē, koferītī vai varbūt kurpju kastē.

Aicinu sekot komisijas viedoklim un noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 28, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.

Dalbiņa kungs, pirms mēs skatām nākamo priekšlikumu, gribu visus informēt, ka mums laikam ir jādodas pārtraukumā.

Cienījamie kolēģi, pirms pārtraukuma lūdzu jūs reģistrēties! Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūdzu uz sanāksmi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Reģistrējušies ir visi deputāti. (No zāles: “Visi? Kā var būt visi, ja Circenes nav?”)

Solvita, kur ir jūsu Circene? Kāpēc viņa…

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim skatīt likumprojektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Trešais lasījums.

Atgādināšu, ka mēs runājam par 7.priekšlikumu, kuru ar balsu vairākumu mēs atbalstījām.

Šobrīd tātad mēs runāsim par 8.priekšlikumu.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! 8. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9. – Saeimas deputāta Breša kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu būt valstiskiem un šo 9.priekšlikumu neatbalstīt, jo tas tāpat kā iepriekšējais – 7.priekšlikums, kuru diemžēl atbalstīja… Tātad šā priekšlikuma un arī iepriekšējā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiek būtiski ierobežotas iespējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Tāpat es aicinu balsot atbilstoši tam, kā par 11., 41., 42. un 72.priekšlikumu ir lēmusi komisija. Es atkārtoju: šie priekšlikumi ir ļoti būtiski, un, ja šos priekšlikumus pieņems, tad tas būtiski ierobežos tiesībaizsardzības iestāžu iespēju cīnīties ar smagiem noziegumiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Varbūt kādreiz arī kādam nopietnākam cilvēkam ir jāuzkāpj tribīnē… Tāpēc es uzkāpu.

Izlasiet 7.priekšlikumu! Izlasiet, Kariņa kungs, “ledus lāci”, arī jūs, ko mēs esam iebalsojuši! Ko mēs esam iebalsojuši?! Izlasiet, lūdzu! (No zāles: “Izraidīt no zāles! Uz sešām sēdēm izslēgt!”)

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, man jums tomēr ir jāaizrāda par to, ka jūs mazliet pārkāpjat Saeimas ētikas kodeksu… (Starpsaucieni no zāles.) Jā, pat ne tikai mazliet…

J.Dobelis.

Jā, varbūt… Lasiet, lūdzu, vēl vienu reizi, ko mēs esam pieņēmuši! 7.priekšlikums, pirmās daļas redakcija, 4.pants.

Tad paņemiet 8.priekšlikumu un izlasiet, ko mēs esam pieņēmuši. Mēs esam pieņēmuši divus dažādus tekstus par vienu un to pašu – par 4.panta pirmo daļu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Tas nekas!”) Tas nekas? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Dubults neplīst!”) Nu, paskatieties, lūdzu! Esiet, lūdzu, uzmanīgāki reizēm!

Sēdes vadītājs.

Jā, faktiski, nobalsojot “par” 7.priekšlikumu, 8. vairs nebija balsojams. Tas gan bija atbalstīts no komisijas puses, bet faktiski 7.priekšlikums izslēdz 8.priekšlikumu.

Ja viens no priekšlikumiem ir pozitīvi nobalsots, tad tas nozīmē, ka spēkā ir šis nobalsotais priekšlikums. (Troksnis zālē.)

Dalbiņa kungs, varbūt skatīsim tālāk… Mēs ar Juridisko biroju saskaņosim viedokli par 7. un 8.priekšlikumu. Es saprotu, ka pavisam ir 75 priekšlikumi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Izskatām 9.priekšlikumu!” Dep. V.Agešins: “Nekavējoties!”)

Tātad debates beidzam… Es atvainojos, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams Dalbiņa kungam? Vai deputāti prasa balsojumu par 9.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Un arī šis, kā es saprotu, ir par 5.panta pirmo daļu, ko mēs jau esam atbalstījuši šā 9.priekšlikuma citā redakcijā.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tad ir skatāms 11.priekšlikums.

J.Dalbiņš.

11. – deputāta Breša priekšlikums. Komisijas lēmums bija – neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu, lai jūs tiešām paskatītos šo 11.priekšlikumu. Mēs redzam, ka šis 11.priekšlikums būtiski sašaurina to personu loku, kurām ir dotas attiecīgās tiesības. Pie tam es gribētu zināt, ko Breša kungs domā ar terminu “atbildīgie darbinieki”? Tāda terminoloģija kā “atbildīgie darbinieki”, manuprāt, varētu tikt dažādi interpretēta, jo nekur nav pateikts, kas ir atbildīgie vai bezatbildīgie darbinieki. Mēs varētu runāt par amatpersonām. Iespējams, ka, sašaurinot šo jomu, mēs varētu teikt, ka tie būtu tikai bankas prezidents un viņa vietnieks.

Un nu mazlietiņ es novirzīšos no tēmas. Es jūtos ļoti neērti, ka es pirms pusdienām dažus no jums nosaucu par “vagoniņiem”, bet es gribētu teikt, ka, balstoties uz to, kas notika saistībā ar 7.priekšlikumu, ar šo mutatis mutandis… es gribētu teikt, ka daži šeit varbūt ir “pastnieki”, nevis “vagoniņi”. Jo es pārtraukumā aptaujāju vairākus deputātus. Es viņiem prasīju: “Ko tas nozīmē?” Un, ticiet man, neviens man to nevarēja pateikt. Un tad, kad es to jautāju priekšlikuma iesniedzējam Breša kungam, viņš bija ļoti dusmīgs uz mani un teica: “Te viena sauc mani priekšā, un ko jūs mani te pratināt?”

Es jūs aicinu nebūt “pastniekiem”, bet apsvērt tiešām šos priekšlikumus kā deputātiem tas pieklājas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Vai komisijas vārdā deputātam Dalbiņam ir kas piebilstams? Deputāti prasa balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 29, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Mums pirms brīža bija diskusija par 7. un 8.priekšlikumu. Pēc konsultācijas ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu mums ir jāatzīst, ka faktiski mēs ar balsojumu vienu reizi un ar piekrišanu otru reizi esam formāli atbalstījuši divus savstarpēji pretrunīgus priekšlikumus. Līdz ar to mums ir vēlreiz jāpārbalso 7.priekšlikums. Un, ja mēs nobalsosim “par” 7.priekšlikumu, tad 8.priekšlikums vairs nav balsojams.

Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim tātad par 7. – deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to 8.priekšlikums, kas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš iesaka šo pašu 4.panta pirmo daļu izteikt citādākā redakcijā, vairs nav balsojams, jo mēs jau esam atbalstījuši pretēju redakciju.

Turpināsim apspriest 12.priekšlikumu!

J.Dalbiņš.

12. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji savā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13. – deputāta Breša priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi savā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

21. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji savā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

23. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi sava 26.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

32. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… (No zāles: “Balsot!”) Kas prasīja balsojumu? Deputāti prasa balsojumu par 41.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 33, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 29, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

43. – Saeimas deputāta Breša priekšlikums. Komisija to atbalstījusi daļēji savā 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

46. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

47. – Saeimas deputāta Breša priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

48. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

52. – deputāta Breša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

53. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums – atbalstīts komisijas iesniegtajā 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

54. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

58. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

72. – deputāta Leiškalna priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vispirms ārkārtīgi mazi skaitlīši par nerezidentu noguldījumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ir mīnus 5% tekošā konta deficītā, ir 1,9% IKP pieauguma gadā, un tie ir 34 miljoni budžeta ienākumu no nodokļiem, kas gadā tiek samaksāti par šo apkalpošanu. Mēs parasti pakalpojumu biznesu uztveram kā tādu nereālu lietu. Manā priekšlikumā ir tikai tā viena lieta – ka kontroles dienestiem ir tiesības veikt savstarpēju informācijas apmaiņu. Bet saskaņā ar nosacījumiem, kas ir šajā pantā, to var darīt tikai un vienīgi ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Nu, tos nosacījumus jūs paši varat izlasīt.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es varu apliecināt, ka šis priekšlikums nekādā veidā nav nekur, tā teikt, konvertēts, nav atsūtīts, nav tādā veidā radies. Priekšlikums ir radies sadarbībā ar ASV–Latvijas finanšu forumu, un pats idejas autors ir Aivis Ronis. Es domāju, ka jūs viņu nekādās aizdomās par sliktiem nolūkiem neturat.

Tā ka es aicinu atbalstīt manis iesniegto 72.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš.

73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 20, atturas – 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2497. Uz trešo lasījumu ir saņemti kopumā desmit priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.