• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 421 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.06.2008., Nr. 92 https://www.vestnesis.lv/ta/id/176780

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.422

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi"

Vēl šajā numurā

13.06.2008., Nr. 92

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 421

Pieņemts: 10.06.2008.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.421

Rīgā 2008.gada 10.jūnijā (prot. Nr.38 32.§)
Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 28.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;

1.2. kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija sakarā ar meža uguns­grēku, meža kaitēkļu savairošanos vai slimību masveida izplatīšanos.
2. Noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai speciālie likumi nenosaka citādi.
II. Meža aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtība un termiņi
3. Stumbra kaitēkļu invadētos kokus (koki, kurus stumbra kaitēkļi nav pametuši kā saimniekaugu), slimību inficētos, vējgāzēs, vējlauzēs, snieggāzēs vai snieglauzēs gāztos, lauztos un bojātos kokus, kuri var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos un mežaudzes iznīcināšanu, izcērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.
4. Ja vēja gāzto un lauzto ošu un skujkoku (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 0,15 metriem un apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāra, tos nozāģē, atzaro un sagarumo vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.aprīlim, izņemot gadījumus, ja attiecīgie koki atrodas mikroliegumos vai meža biotopos, kur veidojami mikroliegumi.
5. Kraujot ciršanas atliekas kaudzēs šķeldošanai, ievēro šādus nosacī­jumus:

5.1. kaudzes minimālais augstums ir trīs metri, minimālais platums – četri metri;

5.2. skujkoku (izņemot sausos kokus) ciršanas atliekas, kas ir resnākas par 0,15 metriem diametrā, iekrauj kaudzē tā, lai virs tām būtu vismaz 0,5 metru slānis ar mazāka izmēra ciršanas atliekām.
6. Cirsmās, kurās skujkoku piemistrojums ir 30 procentu un vairāk, no 15.aprīļa līdz 1.septembrim ciršanas atliekas krauj kaudzēs ne tuvāk par 30 metriem no egļu tīraudzes, ja tās vecums pārsniedz 50 gadu.
7. Kopšanas cirtēs var ierīkot tehnoloģiskos koridorus (mežaudzē speciāli izveidota brauktuve, ko izmanto kokmateriālu sagatavošanai, pievešanai un treilēšanai), kuru maksimālais platums ir četri metri. Tehnoloģisko koridoru kopējā platība cirsmā nedrīkst pārsniegt 20 procentu no cirsmas platības.
8. Kopšanas cirtes un sanitārās cirtes cirsmā, pievedot vai treilējot kokmateriālus, par 0,20 metriem dziļāku risu kopgarums nedrīkst pārsniegt 100 metru uz hektāra.
9. Ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērt­nēs izlīdzina risas, kas dziļākas par 0,25 metriem, ievērojot šādus nosacī­jumus:

9.1. katru gadu no 1.septembra līdz 1.aprīlim izveidojušās risas izlīdzina līdz 1.maijam. Izņēmuma gadījumos, ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risu izlīdzināšanu nav iespējams tehniski veikt meža ceļa stāvokļa dēļ, risas izlīdzina ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam;

9.2. pārējā laikā izveidojušās risas izlīdzina mēneša laikā pēc kokmate­riālu aizvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas.
10. Katru gadu no 1.septembra līdz 1.maijam cirstos skujkoku un ošu (izņemot sausos kokus) kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku un ošu (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
11. Katru gadu no 1.jūnija līdz 1.septembrim pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku vai ošu kokmateriālus krautuvēs un kokzāģētavās tuvāk par 500 metriem no skujkoku vai ošu mežaudzēm aizliegts glabāt ilgāk par vienu mēnesi.
12. Cirsmā atstāto skujkoku un ošu (izņemot sausos kokus) kokmate­riāliem, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 0,15 metriem, to apjoms nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāra.
III. Kārtība, kādā izsludināmas ārkārtējās situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos un slimību masveida izplatīšanos
13. Ārkārtējo situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos un slimību masveida izplatīšanos ierosina izsludināt Valsts meža dienests, pamatojoties uz meža patoloģiskā stāvokļa datiem un ziņojumiem par meža bojājumiem, kurus Valsts meža dienestam snieguši meža īpašnieki, tiesiskie valdītāji, Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī personas, kas cērt mežu un sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā.
14. Ārkārtējo situāciju sakarā ar meža ugunsgrēku ierosina izsludināt Valsts meža dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
15. Ārkārtējo situāciju ierosina šādā kārtībā:

15.1. vietēja mēroga ārkārtējās situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža ugunsgrēks, – nekavējoties) pēc ierosinājuma saņemšanas sasauc pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sēdi. Sēdē izskata ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtējās situācijas ierosināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu. Par minētās komisijas lēmumu pašvaldības vadītājs nekavējoties informē zemkopības ministru;

15.2. reģionāla vai valsts mēroga ārkārtējās situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks iesniedz rakstisku ierosinājumu zemkopības ministram vai Krīzes vadības padomei;

15.3. pamatojoties uz šo noteikumu 15.1. un 15.2.apakšpunktā minēto informāciju, zemkopības ministrs vai Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs ierosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju.
16. Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža ugunsgrēks, – nekavējoties) pēc ierosinājuma saņemšanas sasauc Krīzes vadības padomes sēdi, kurā izskata ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu.
17. Pamatojoties uz Krīzes vadības padomes lēmumu vai zemkopības ministra ierosinājumu, Ministru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju.
18. Informāciju par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un atcelšanu Valsts meža dienests izziņo plašsaziņas līdzekļos.
IV. Noslēguma jautājums
19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumus Nr.217 “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 85., 105.nr.; 2004, 152.nr.; 2005, 46., 206.nr.; 2006, 128.nr.).
Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministrs M.Roze

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!