Latvijas un Zviedrijas tieslietu ministru preses konferencē 15.septembrī

Preses konferencē: Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde un Latvijas tieslietu ministrs Valdis Birkavs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 15.septembrī, savas īsās vizītes laikā Latvijā Zviedrijas Karalistes tieslietu ministre Laila Freivalde pēc lietišķām sarunām Tieslietu ministrijā tikās ar žurnālistiem preses konferencē. Tajā piedalījās arī Latvijas Republikas tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons.

Kā zināms, 1998.gada 2.decembrī starp Zviedrijas Karalisti un Latvijas Republiku tika noslēgts sadarbības un tehniskās palīdzības līgums tieslietu un iekšlietu jomā. Zviedrijas tieslietu ministres vizītes mērķis bija kontekstā ar šī līguma izpildes gaitu un galveno uzdevumu precizēšanu turpmākajā sadarbībā ar Latviju, tās Tieslietu un Iekšlietu ministriju.

Laila Freivalde preses konferencē teica: — Nav jau pirmā reize, kad esmu Latvijā, bet šoreiz man ir liels prieks tikties ar tieslietu ministru Valdi Birkavu, ar kuru iepazinos vēl pirms desmit gadiem kā juristu. Nav arī iesākums, jo abu mūsu valstu Tieslietu ministrijas sadarbojas jau vairākus gadus. Šoreiz runājām par to, kā šis darbs turpināms, turklāt ne tikai starp Zviedriju un Latviju, bet vispār starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Iepriecina, ka mums ir kopīgs skats uz to, kā veicināt šo sadarbību. Tas ļoti iepriecina, un, domāju, ka tas ir nākotnes veids, kā mums jāsadarbojas. Jo daudzas problēmas ir kopīgas, tāpēc jārod kopīgi risinājumi. Esmu ļoti optimistiski noskaņota turpmākai sadarbībai.

Savukārt Valdis Birkavs izteica pateicību Lailai Freivaldei par to, ka viņa ieradusies Rīgā un apmeklējusi Tieslietu ministriju:

— Tas ir brīdis, kad definētās prioritātes jāpārveido skaidrā praktiskā darbībā, un ierobežotas pieredzes un resursu apstākļos ziemeļkaimiņu palīdzība mums ir ļoti nepieciešama. Saruna lielā mērā bija līdzīga tai, kas notika ar Somijas kolēģi, tas ir, par projektu prioritātēm es runāju, bet Freivaldes kundze apstiprināja virzienus, kuros Zviedrija būtu gatava palīdzēt. Tas ir ļoti labs brīdis arī tajā ziņā, ka Zviedrijas premjerministrs, uzstājoties Riksdagā, paziņoja nākamo gadu par Baltijas gadu. Kādas prioritātes mēs pārrunājām? Pirmais: koncentrācija uz tiesnešu darba un tiesu sistēmas uzlabošanu, tātad — tiesnešu izglītošana, tiesu datorizācija un tiesu pārvaldes uzlabošana. Šajā ziņā mūsu domas sakrīt — ir jāuzlabo tiesu iekšējā kārtība. Tieši pie tā strādā Zviedrijas Tieslietu ministrija, veicot speciālas nodarbības ar viņiem. Mēs paskatīsimies, ko konkrēti darīt, lai katrai tiesai būtu savs partneris, varbūt ne obligāti Zviedrijā, bet arī citās Ziemeļvalstīs, lai notiktu regulāra sadarbība.

Es ierosināju lielo tiesu datorizācijas projektu — kopumā četri miljoni latu ir nepieciešami, lai mēs pilnīgi pabeigtu, veidotu projektu ar apakšprogrammām, lai par katru noteiktu daļu uzņemtos atbildību kāda valsts institūcija atkarībā no savām iespējām un līdzdalības šajā projektā.

Tieslietu ministrs uzsvēra, ka tiesu sistēmas datorizācija, modernizācija, visas valsts informācijas saslēgšana vienotā tīklā mainīs arī tiesnešu uzskatus. Turklāt datoros vajadzētu būt arī juridiskajai literatūrai, lai tūlīt varētu papildināt lēmumus vai spriedumus ar argumentāciju. Tas ir viens sadarbības bloks. Otrs liels blokas jau tiek īstenots cietumu jomā — katram cietumam savs sadarbības partneris. Vēl jauns uzdevums — kā Tieslietu ministrija pārzina vai veic pārvaldi cietumu sistēmā. Te ietilpst gan personāla mācības, gan darbs ar ieslodzītajiem.

Tā kā Zviedrijas tieslietu ministre ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kuras būtība ir izveidot Eiropas Savienībā noziedzības novēršanas un profilakses fondu, ticis pārrunāts, ka arī asociētās valstis varētu iesaistīties šajā projektā. Partneri no Latvijas būs Kriminoloģisko pētījumu centrs, bet vispirms jāpanāk šī fonda izveidošana ar visiem juridiskajiem nosacījumiem.

V.Birkavs turpināja: — Mēs pārrunājām sadarbību tiesu ekspertīžu jomā un vienojāmies par to (ko jau esam uzsākuši darīt), lai novērstu dublēšanos tiesu ekspertīžu sistēmā un koncentrētu palīdzību pareizajos virzienos. Es vēl šorīt pārliecinājos, ka vairākas iestādes cīnās par vienu un to pašu iekārtu un katra prasa līdzekļus. Tā ir izšķērdība, kas jānovērš nekavējoties

Mūsu ikdienas sadarbība ar zviedru kolēģiem iegūst precīzākas aprises; vēl ir vairākas citas ieceres. Uzsveru vēlreiz — mēs koncentrējamies tiesu sistēmas sakārtošanai, cietumu pārņemšanai, cietumu pārvaldes uzlabošanai un atkarībā no tā, kā izšķirsies liktenis par sabiedrības integrācijas programmu, vai to pārņems Tieslietu ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija, — risināsim jautājumu par sabiedrības integrāciju. Pārrunājām arī citas, piemēram, korupcijas apkarošanas un likumdošanas, problēmas.

Pēc tam abi ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Piemēram, uz jautājumu, kas notiek valstī, kurā ir vāja, neattīstīta tiesu vara, abi ministri atzina, ka cilvēki tad nejūtas droši, ir mazaktīvi. V.Birkavs vēl piebilda, ka cilvēks gan var stāvēt uz divām kājām, bet valstij jābalstās uz četrām. Tiesu prestižs ir zems, ja cilvēkam ilgi jāgaida spriedums, turklāt tas nav pietiekami labi argumentēts. Tad zūd sabiedrības uzticība tiesai. Pozitīvi ir tas, ka jau šogad Tiesnešu mācību centram iedalīti līdzekļi no valsts budžeta, zināma summa, lai gan nepietiekama, piešķirta tiesu datorizācijai. Tiek domāts par tiesu ēku racionālāku izmantošanu un lētāku uzturēšanu.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"