Rīt paies nedēļa, kopš Ukrainas kūrortā Jaltā sākās neapšaubāmi vēsturiskā Baltijas jūras un Melnās jūras reģionu 22 valstu vadītāju sanāksme un zinātniskā konference "Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbība: uz integrētu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām", kurā piedalījās 25 valstis un 8 starptautiskas organizācijas.

Acīmredzot 22 valstu vadītāju sanāksme ieies vēsturē kā otrā Jaltas konference jeb "Jalta 99" — atšķirībā no 1945. gada Jaltas konferences, kurā tolaik trīs ietekmīgāko valstu vadītāji izlēma pēckara Eiropas likteņus. Kā aizvadītājā nedēļā Jaltā uzsvēra daudzu valstu vadītāji, toreiz, pirms 54 gadiem, Krimā, tika novilktas politiskā dalījuma līnijas, kas pēckara Eiropu gandrīz uz pusgadsimtu sadalīja Rietumu un Padomju impērijas ietekmes sfērās. Īpaši dramatiski 1945. gada Jaltas konferences lēmumi bija trim Baltijas valstīm, jo tām, atšķirībā no Polijas un citām Viduseiropas valstīm, tika liegta pat formāla suverenitāte.

"Jaltas vārds ir iekalts latviešu atmiņā kā vieta, kur notika 1945. gada konference. Šī bija melna diena Eiropas vēsturē, tā lika pamatus dalītai Eiropai, kas vēlāk kļuva par "dzelzs aizkaru"", Jaltas konferencē teica Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzsverot visu sanāksmes dalībnieku kopīgo apņemšanos jauno gadsimtu, uz kura sliekšņa mēs stāvam, izveidot par "integrētās Eiropas gadsimtu". Līdzīga bija arī gandrīz visu 22 valstu vadītāju un pārstāvju attieksme pret 1945. gada Jaltas konferences smago mantojumu. "Jaltas 1999. gada konference ir beidzot aizvērusi šo drūmo Eiropas vēstures lappusi un atvērusi jaunu lappusi, kurā rakstīts, ka Eiropai — mūsu kopīgajām mājām — nākamajā gadsimtā jāieiet bez dalījuma līnijām," uzsvēra arī konferences iniciatores valsts Ukrainas ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks, atbildot "Latvijas Vēstnesim".

Livādijas pilī, valstu vadītāju sanāksmes vietā, bija īpaši asi izjūtamas dziļās pēdējā gadu desmita pārvērtības Eiropā, Vecajā kontinentā, kura valstu likteni, pat nepadomājot par šo tautu gribu, pirms 54 gadiem izlēma trīs tolaik ietekmīgāko pasaules lielvalstu vadītāji. Tagad Eiropas 22 valstu vadītāji paši pauda savu viedokli, apliecinot Eiropas tautu vēlēšanos XXI gadsimtā dzīvot stabilā labklājības kontinentā.

Acīmredzot ir arī dziļi likumsakarīgi, ka tieši tagad, jau stāvot uz jaunā gadsimta un jaunā gadu tūkstoša sliekšņa, Eiropas valstu vadītāji skaļi deklarēja jauna laikmeta sākumu Eiropā, apliecinot, ka 1945. gada Jaltas konferences drūmā ēna izzudusi uz visiem laikiem.

Šīs vēsturiskās deklarācijas kontekstā daudz pragmatiskāka un varbūt arī šķietami piezemētāka bija Jaltas zinātniskā konference "Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbība: uz integrētu XXI gadsimta Eiropu bez dalījuma līnijām", kura notika milzīgās viesnīcas "Jalta" Kristāla zālē un kurā piedalījās 25 valstu politiķi, zinātnieki, tautsaimnieki, biznesmeņi, žurnālisti, kā arī 8 starptautisku organizāciju pārstāvji.

Latviju šajā konferencē pārstāvēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, akciju sabiedrības "Gutta" prezidents Nikolajs Lovcovs, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektora padomnieks Juris Kanels, Ventspils brīvostas mārketinga menedžeris Aleksandrs Kapusts un vairākas citas personas.

Konferences pirmajā sēdē, ko vadīja Ukrainas ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks, tika plašāk aplūkoti Baltijas un Melnās jūras reģionu valstu sadarbības politiskie aspekti, kā arī abu reģionu valstu jau uzkrātā sadarbības pieredze esošo Eiropas institūciju ietvaros kopīgajā Eiropas integrācijas procesa kontekstā.

Ukrainas ārlietu ministrs, šīs sēdes vadītājs īpaši uzsvēra, ka Jaltas konference ir būtisks ieguldījums Eiropas integrācijas procesu sekmēšanā. Ministrs arī uzsvēra, cik svarīgi ir galvenās Baltijas jūras reģiona starptautiskās organizācijas — Baltijas jūras valstu padomes — sadarbība ar Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības organizāciju. Pēc B. Tarasjuka domām, augstu vērtējama arī konferences loma jau esošās pieredzes apmaiņā un savstarpējas uzticības sekmēšanā. "Jalta ir labs piemērs valstu subreģionālai sadarbībai, " uzsvēra Ukrainas ārlietu ministrs, atkārtoti akcentējot Jaltas konferences iespaidīgos kvantitatīvos parametrus: abos Jaltas forumos kopā piedalījās apmēram 600 dalībnieku, sanāksmes un konferences sarīkošanai Ukrainas valdība bija atvēlējusi 200 miljonus grivnu (apmēram 25 miljoni latu). Ministrs Tarasjuks ļoti augstu novērtēja arī Baltijas jūras valstu padomes pieredzi valstu reģionālas sadarbības sekmēšanā.

Savukārt Ūlova Palmes fonda pārstāvis no Zviedrijas, vēstnieks Tomass Palme nosauca Eiropas valstu sadarbību par nozīmīgu instrumentu miera un stabilitātes nodrošināšanai. T.Palme arī atsaucās uz BJVP jau bagāto pieredzi, apvienojot visai dažādas valstis — Eiropas Savienības dalībvalstis, ES kandidātvalstis, kā arī valstis, kas pagaidām nedomā par iestāšanos šajā organizācijā, ar praktisku piemēru izslēdzot jaunas dalījuma līnijas Eiropā.

Dramatisks akcents Jaltas konferencē bija Grieķijas nosacītā klātbūtne konferencē. Vispirms tika saņemts Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula paziņojums, ka viņš nevarēs piedalīties valstu vadītāju Jaltas sanāksmē sakarā ar valstī izsludinātajām sērām par zemestrīces upuriem un ka viņu aizstās Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Grigoris Niotis. Pēc tam pienāca jauna ziņa, arī G. Niotis nevar ierasties Jaltā, jo viņa dzimtā vieta atrodas tieši zemestrīces epicentrā. Ministra vietnieka paziņojumu konferencei nolasīja Grieķijas ģenerālkonsule Odesā Efigēnija Kantelnantasa. Šis dokuments bija kaismīgs grieķu politiķa aicinājums uz vienotu Eiropas telpu, kas garantētu stabilitāti pret cilvēku neprāta radītu postu un iznīcību — iepretim dabas stihijas draudiem, kuru priekšā cilvēku spēki joprojām ir ierobežoti. Grieķijas ārlietu ministrs savā paziņojumā uzsvēra dinamiskās pārmaiņas trīs Baltijas valstīs un apliecināja Grieķijas atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzībai uz Eiropas Savienību. Vienlaikus viņš izteica atbalstu Bulgārijas un Rumānijas plašākai sadarbībai ar ES, piebilstot, ka ES stratēģija paredz arī Turcijas tuvināšanu šai organizācijai. Taču, pēc Grieķijas ārlietu ministra domām, Turcija vēl krietni atpaliekot no Eiropas standartiem.

Latvijas pārstāvjiem Jaltas zinātniskajā konferencē bija iespēja dzirdēt daudz atzinīgu vērtējumu par mūsu valsts un visa reģiona pozitīvajiem procesiem. Piemēram, Azerbaidžānas ārlietu ministra vietnieks Arezs Azimovs , uzsverot savas valsts vēsturisko un ģeopolitisko savdabību un tās aktīvo līdzdalību Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības organizācijā, vienlaikus atzina, ka Baltijas jūras reģiona valstīm ir daudz labāki sadarbības apstākļi un ka BJVP darbojas daudz auglīgāk. Dažos citos Eiropas reģionos turpretim, pēc Azerbaidžānas ārlietu ministra vārdiem, situācija esot "vienkārši briesmīga", un tas arī negatīvi ietekmējot kopīgo sadarbības procesu. Azerbaidžānas ārlietu ministra vietnieks izvirzīja arī principiālu jautājumu, ko saprast ar jēdzienu "stabilitāte" kādā līdz tam konfliktējošā reģionā — vai "status quo", kas panākts okupācijas rezultātā, vai mierīgā ceļā nodrošinātu stabilitāti.

Drošības jautājumus savā runā akcentēja arī Zviedrijas vēstnieks Martins Halkvists. "Agrāk, vēl pirms desmit gadiem, runājot par drošību, mēs ar to domājām militāros jautājumus. Tagad, runājot par drošību, mēs domājam par civilo situāciju," teica M. Halkvists, atceroties pērn Visbijā notikušo starptautisko konferenci par civilo drošību. M.Halkvists atcerējās arī dramatisko situāciju 1974. gadā, kad valstu dalījuma līniju dēļ zviedru helikopters nevarēja sniegt palīdzību pie Igaunijas krasta avarējušam kuģim. Glābšanas helikopteram sāka pietrūkt degvielas, bet PSRS varas iestādes atteica zviedru puses lūgumam ļaut šim helikopteram nolaisties tuvajā Igaunijas krastā (tolaik PSRS okupētā teritorijā — J.Ū. ), lai piepildītu benzīna bāku.

M.Halkvists atzinīgi novērtēja Baltijas jūras valstu padomes darba pieredzi, uzsverot, ka šajā starptautiskajā organizācijā darbojas dažādas valstis ar dažādām valodām, atšķirīgu ekonomisko situāciju un vēsturisko pieredzi. Taču sadarbība norit sekmīgi un process attīstās.

NATO sakaru virsniece Ukrainā Sūzanna Ponde konferences dalībniekiem atgādināja, ka situācija pasaulē XXI gadsimta priekšvakarā nebūt nav bezrūpīga. Vispirms jau tāpēc, ka aizvien jaunas valstis, kaut ne Eiropā, cenšas radīt savus masu iznīcināšanas ieročus. Tādēļ jo atzinīgāk, pēc NATO sakaru virsnieces domām, jānovērtē fakts, ka Baltijas un Melnā jūra atkal atguvušas savu vēsturisko lomu — būt tiltam divu reģionu sadarbības nostiprināšanai. "Aukstā kara beigās mēs deklarējām, ka ģeogrāfiskais attālums vien vēl nenosaka valstu drošību. Tagad mēs dzīvojam sadarbības ērā, un tā ir laba zīme, lai ar optimismu raudzītos rītdienā, jaunajā gadu tūkstotī," teica NATO pārstāve.

Konferences dalībnieku referāti un ziņojumi izraisīja visai dzīvu diskusiju. Foruma optimistisko un vienoto sadarbības garu centās apstrīdēt Ukrainas parlamenta deputāts Aleksandrs Čarodejevs. Viņam neesot īsti izprotama Baltijas un Melnās jūras reģionu sadarbības būtība un šī procesa organizatoriskās formas. Dzīves ritmi Baltijas un Melnās jūras reģionos esot pārāk atšķirīgi, jo Ukraina ilgi atradusies Osmaņu impērijas un pēc tam padomju impērijas sastāvā. Deputāts savas valsts pozīcijā teicās saskatām arī pretstatu starp likumdošanas un izpildvaras pozīcijām. A.Čarodejevs izteica šaubas, vai viņa valsts šobrīd varot veikt divu reģionu vienotības iniciatores misiju — pēc viņa domām, Ukrainā vēl neesot tam pietiekami attīstīta demokrātija.

Deputāta argumentus apstrīdēja Ukrainas diplomātiskās akadēmijas direktors Leonīds Ovčarenko, vienlaikus brīdinot arī no pārliekas steigas forumā deklarēto principu īstenošanā.

Baltijas un Melnās jūras aliansi nav iespējams izmērīt ar vecajiem kritērijiem, teica L. Ovčarenko, izsakot viedokli, ka daudzi cilvēki vēl ir "1945.gada Jaltas konferences gūstā". Pēc viņa domām, jaunās alianses pamatā jāliek nevis vecais, vienkāršotais princips "ar ko tu esi", bet gan kvalitatīvi jauns princips "kas tu esi". Jo jaunā sadarbības koncepcija, atšķirībā no vecajām aliansēm , paredz ne vien izdzīvošanu, bet arī pastāvīgu sadarbības paplašināšanu un drošības padziļināšanu.

Plašu konferences dalībnieku interesi izraisīja otrā sēde, kas bija veltīta Baltijas un Melnās jūras valstu ekonomiskajai sadarbībai. Sēdi vadīja Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Didžoks, un tajā bija īsta Baltijas valstu dominante — referentu vidū galvenokārt Latvijas un Igaunijas pārstāvji. Plašu interesi izraisīja mūsu Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Guntara Krasta referāts"Ekonomiskās reformas un ekonomiskā drošība integrētā Eiropā" un Ventspils domes priekšēdētāja vietnieka Gunta Blumberga pārskats par tranzīta priekšrocībām Latvijā (skat. "LV" Nr. 302/303; 14.09.99.). Uz šiem dokumentiem pozitīvi atsaucās gandrīz visi runātāji.

Polijas prezidenta padomnieks Staņislavs Čoseks uzsvēra, ka Baltijas un Melnās jūras reģionu valstu sadarbības nozīme pēdējā laikā ir būtiski palielinājusies Balkānu krīzes kontekstā un ka Jaltas konference ir "patiešām liels solis pretim Eiropai bez dalījuma līnijām". Pievēršoties Balkānu krīzes seku pārvarēšanas problēmai, Polijas prezidenta padomnieks aicināja Baltijas un Melnās jūras reģionu valstu sadarbību paplašināt, iekļaujot tajā arī Adrijas jūras valstis.

Igaunijas Nacionālās bankas pārstāvis Andruss Kūsmans informēja par banku sistēmas attīstību viņa valstī, bet Igaunijas infrastruktūras un tranzīta attīstības aģentūras mārketinga daļas vadītājs Antons Ganss, nenoliedzot Ventspils un citu Latvijas ostu prioritāti, visnotaļ pārliecinoši centās pierādīt Mūgas un citu Igaunijas ostu augstos parametrus.

Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Muhameds Cikanovs centās sniegt kaut cik optimistisku ieskatu Krievijas ekonomiskajā situācijā, izsakot nožēlu, ka starptautiskajās aprindās valdot "histērija par Starptautiskā Valūtas fonda kredītu izmantošanu Krievijas ekonomikā". Pēc viņa minētajiem datiem, šī gada 7 mēnešos rūpnieciskās ražošanas kopapjoms Krievijā esot audzis par 5% un gada beigās tiekot plānots 6% pieaugums. Esot arī paredzams, ka līdz 2004. gadam Krievijas ekonomika pieaugs jau par 10 – 15%. Priecējošas esot prognozes arī reinvestīciju jomās — tās augšot pat līdz 50%. Ministra vietnieks akcentēja konkurences lomas palielināšanu Krievijā, izmantojot arī likumdošanas līdzekļus mākslīgu monopolu novēršanai. Virkne jaunu Krievijas likumu kalpošot arī ārvalstu investētāju ērtībām un drošībai.

Krievijas ekonomikas ministra vietnieks nenoliedza savas valsts joprojām dziļās ekonomiskās problēmas, uzsverot, ka Krievija pat neizvirza uzdevumu viena pati tikt ar tām galā. No šī viedokļa Krievija esot ļoti ieinteresēta starptautiskajā sadarbībā, tai skaitā ar Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm. Starp lielākajiem Krievijas stratēģiskajiem ekonomiskajiem projektiem M. Cikanovs minēja arī naftas vadu no Sibīrijas uz Baltijas jūras reģionu, kas izmaksās 2 miljardus ASV dolāru un ko eventuāli varētu pabeigt 2005. gadā, kā arī dabasgāzes vadu Jamala —Eiropa, kas izmaksās apmēram 2 miljardus vācu marku. Krievijas ekonomikas ministra vietnieks uzsvēra Krievijas sadarbības aktualitāti ar Baltijas valstīm maksimālai Baltijas jūras ostu noslogošanai.

Ļoti atzinīgi Baltijas un Melnās jūras reģionu ekonomisko potenciālu novērtēja Krievijas kurināmā un enerģētikas ministra vietnieks Sergejs Jerjomins. Viņš atzina, ka abus reģionus jau tuvākajā laikā sagaida ļoti dinamiska attīstība un ka šie reģioni Krievijai ir ļoti nozīmīgi kā izeja uz lielajiem rietumu reģioniem. "Baltijas un Melnās jūras reģioniem ir liela nozīme, sasaistot Krievijas energoresursu atradnes ar noieta tirgu Rietumos," teica S. Jerjomins.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors