Par sarunām ar Starptautiskā valūtas fonda misiju

Vakar, 15. septembrī, Finansu ministrijas preses konferencē finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvis Latvijā Adalberts Knobls informēja par SVF misijas darbu Latvijā un ekonomiskās sadarbības memoranda noslēgšanas iespējām.

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

— Man ir prieks, ka šās valdības laikā esam atjaunojuši sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu. Misija, kas uzturējās Latvijā, vērtēja mūsu ekonomisko politiku un ekonomisko situāciju, ir beigusi savu divu nedēļu darbu. Ir sagatavots arī dokuments, ko mēs varētu ar SVF parakstīt jauw šogad, kad būs veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

SVF pārstāvis Latvijā Adalberts Knobls:

— Šī nav mana pirmā vizīte Latvijā, bet ir pirmā reize, kad Latvijā esmu ieradies oficiālā vizītē, un sākumā es varētu iepazīstināt jūs ar sevi. Esmu jau diezgan ilgu laiku strādājis SVF. Mans pēdējais uzdevums bija darbs Lietuvā kā pastāvīgajam pārstāvim. Tagad es pārstāvēšu SVF Rīgā un Tallinā. Man bija ļoti patīkami piedalīties šās misijas darbā. Kā jūs zināt, misijas mērķis bija apspriest ar Latvijas valdību un Latvijas Banku ekonomiskās politikas programmu šā gada atlikušajai daļai un 2000. gadam. Varētu teikt, ka, izņemot dažus līdz galam neprecizētus jautājumus, kopumā misija ir panākusi vienošanos ar Latvijas valdību un Latvijas Banku par ekonomiskās politikas programmu. Īsumā es varētu ieskicēt šīs programmas pamatjautājumus.

Galvenais programmas uzdevums ir radīt pamatu ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei. Šo mērķi būs iespējams sasniegt, izmantojot divus galvenos instrumentus.

Viens no tiem ir nodrošināt makroekonomisko stabilitāti, izmantojot ierobežojošu fiskālo un monetāro politiku un saglabājot fiksētu lata apmaiņas kursu. Šajā sakarā fiskālais deficīts ir jāsamazina no nedaudz mazāk nekā 4 procentiem 1999. gada budžetā līdz nedaudz mazāk nekā 2 procentiem 2000. gada budžetā. Tas varētu notikt pārsvarā uz izdevumu ierobežošanas rēķina.

Otrā programmas pamatiezīme ir strukturālo reformu turpināšana. Šajā programmas daļā ir trīs galvenās lietas: līdz noteiktam stāvoklim pabeigt trīs vēl neprivatizēto valsts lielāko uzņēmumu privatizāciju, uzlabot likumdošanas aktus, īpaši enerģētikas sektorā, nostiprināt mazākuma akcionāru tiesības un nostiprināt banku uzraudzību.

Ja tiek realizēta šāda ekonomiskā politika, tad mēs ar valdību esam nonākuši pie kopsaucēja par pašreizējo ekonomisko situāciju un perspektīvu nākotnē. Mēs uzskatām, ka ekonomiskā lejupslīde jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. Lejupslīde, kā zināms, radās Krievijas krīzes rezultātā pagājušajā gadā. Mēs uzskatām, ka ekonomiskā izaugsme jau ir sākusies vai sāksies šajā gadā un nostiprināsies nākamajā, un ceram, ka kopprodukta pieauguma līmenis šajā gadā jau varētu būt aptuveni 1 procents, bet nākamajā gadā — jau pie 4 procentiem. Ja pieņemam, ka viss norisēs raiti, — un mums nav iemesla tam nenoticēt —, tad mēs šo programmu varētu apspriest SVF valdē Vašingtonā šā gada novembrī. Reizē ar šo apspriešanu varētu tikt panākta vienošanās starp Latviju un SVF.

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

— Varbūt es vēl dažus vārdus piebildīšu. Baltoties uz sarunām ar SVF, arī tiek izstrādāts valsts budžets nākamajam gadam. Tas vakar galvenajos virzienos tika akceptēts. Nākamā gada budžeta pamatā ir pamatprincipi: izdevumu samazināšana valsts sektorā, par ko jau vakar tika pieņemti attiecīgi lēmumi, nodokļu nepaaugstināšana un finansu atvieglojumu paketes piedāvāšana tautsaimniecībai, lai panāktu šādu paātrinātu attīstību, un būtiska nodokļu iekasēšanas uzlabošana. Mēs ceram, ka uz šādiem principiem veidots nākamā gada budžets arī gūs starptautisku uzticību vienošanās veidā ar SVF.

Nelielā vēl neatrisinātā lieta, ko minēja arī Knobla kungs, ir viens punkts ekonomiskās politikas memorandā, kas attiecas uz tirdzniecības politiku. Jau šonedēļ mēs nosūtīsim savu piedāvāto redakciju, esmu pārliecināts, ka par redakcijām vienosimies. Neatrisinātā lieta saistīta ar pastāvošo viedokļu atšķirību par to, kādos tempos Latvijā būtu jāsamazina savi muitas tarifi, galvenokārt muitas tarifi lauksaimnieciskajiem ražojumiem.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore