Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 12.jūnijā

 

MK: Par grozījumiem Aizsargjoslu likumā

12.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam izsludināja grozījumus Aizsargjoslu likumā, precizējot valsts institūciju kompetenču sadalījumu attiecībā uz saimnieciskās darbības, kā arī citas darbības saskaņošanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, ja valsts aizsardzības objekta valdītājs, turētājs vai lietotājs nav Aizsardzības ministrija.

Aizsargjoslu likuma 58.5 pants nosaka, ka Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.

Likumprojekts paredz aizstāt pašlaik spēkā esošo regulējumu attiecībā uz darbību saskaņošanu ar Aizsardzības ministriju ar darbību saskaņošanu ar valsts aizsardzības objekta tiesisko valdītāju.

Likumprojekts paredz papildināt likuma regulējumu ar normu, kas paplašina pamatojumu objekta iekļaušanai valsts aizsardzības objektu sarakstā, nosakot, ka aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai novērstu draudus valsts pārvaldes funkciju izpildei.

Likumprojekts paredz papildināt Ministru kabineta tiesības noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus ap valsts aizsardzības objektiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par rotaļlietu drošuma noteikumiem

12.jūnijā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi””.

Normatīvā akta projekts paredz noteikt konkrēta brīdinājuma uzraksta obligātu pievienošanu rotaļlietām, kas satur vai sastāv no viena vai vairākiem magnētiem vai magnētiskām detaļām.

Lai aizsargātu bērnus, paredzēts noteikt papildu prasības rotaļlietu ar magnētiem vai magnētiskām detaļām marķējumam. Ar brīdinājumiem uz rotaļlietām tiks pievērsta lielāka vecāku uzmanību šādu rotaļlietu paaugstinātai bīstamībai un sniegtas norādes par nepieciešamo rīcību, ja bērns norijis vai ieelpojis magnētus vai magnētiskas detaļas. Paredzams, ka brīdinājuma uzrakstu pievienošana samazinās šādu negadījumu skaitu. Noteikumu projekts attieksies uz visām rotaļlietām bērniem līdz 14 gadiem, kas satur vai sastāv no magnētiem, kuru lielums un forma ir tāda, ka bērni tos var norīt.

Ar rotaļlietās esošajiem magnētiem saistītais risks kļūst aizvien lielāks to spēcīgā pievilkšanās spēka dēļ. 2006. un 2007.gadā vairāki rotaļlietu ražotāji sāka plašu rotaļlietu ar magnētiem atsaukšanu no tirgus, kopumā atsaucot vairāk nekā 18 miljonus rotaļlietu ar magnētiem visā pasaulē. Norijot vairāk nekā vienu magnētu vai magnētu un kādu metāla priekšmetu, tie var savstarpēji pievilkties un izraisīt zarnu perforāciju, infekciju vai nosprostojumu, kas var būt nāvējoši. Arī šādu magnētu ieelpošana var radīt bīstamus ievainojumus, kad nepieciešama nopietna ķirurģiska iejaukšanās.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, lai tirgū laistām vai pieejamām rotaļlietām ar magnētiem būtu brīdinājuma uzraksts par to radīto risku veselībai un drošībai. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par vispārējo preču un pakalpojumu drošumu 13.pantu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisiju regulējošos likumos

Lai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izdotos administratīvos aktus varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā, 12.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti vairāki Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumu projekti komisiju darbu regulējošos likumos.

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju. Tā paredz: ja funkcionāli neatkarīga koleģiāla institūcija, kas lēmumus pieņem sākotnēji, spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, tad tās pieņemtie lēmumi jāapstrīd Administratīvajā apgabaltiesā.

Tā kā FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kā arī lēmumus pieņem koleģiāli un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, līdz ar to ir jāveic atbilstoši grozījumi vairākos likumos.

Paredzams, ka grozījumi tiks veikti finanšu instrumentu tirgus likumā, apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kredītiestāžu likumā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, kā arī likumā par privātajiem pensiju fondiem.

Likumprojekti tiks saskaņoti ar ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, tos skatīs Ministru kabinetā, un par to pieņemšanu lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par konfiscēto naftas produktu un citu bīstamu kravu pārņemšanu un uzglabāšanu

Iekšlietu ministrija 12.jūnijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē informatīvo ziņojumu par administratīvā procesa un kriminālprocesa ietvaros izņemto naftas produktu un citu bīstamu kravu pārņemšanas un uzglabāšanas procesa nodrošināšanu.

Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz pērnā gada oktobrī ar premjera rīkojumu izveidotās starpinstitūciju darba grupas secinājumiem.

Darba grupa izvērtēja Iekšlietu ministrijas valsts aģentūras “Materiālās rezerves” reālās iespējas liela apjoma kravu pārņemšanā un analizēja spēkā esošos normatīvos aktus.

Darba grupas ietvaros tika panākta vienošanās starp tiesībaizsardzības iestādēm un dzelzceļa nozares komersantiem par dokumentu noformēšanas un aprites kārtību situācijās, kad tiek izņemtas liela apjoma kravas kā lietiskie pierādījumi. Tāpat panākta vienošanās, ka par liela apjoma kravu uzskatāma krava, kuras svars pārsniedz 45 000 kilogramus.

Darba grupas ietvaros izvērtēta iespēja ar normatīvajiem aktiem reglamentēt pašvaldību vai komersantu rīcību liela apjoma kravas izņemšanas gadījumā, pilnvarojot tos veikt pasākumus kravas saglabāšanai un izvietošanai līdz brīdim, kamēr procesā varētu iesaistīties aģentūra “Materiālās rezerves”.

Darba grupa secināja, ka šāds regulējumus nav iespējams gan tāpēc, ka Komerclikums valstij aizliedz ierobežot komercdarbības attīstību, gan arī tāpēc, ka nav iespējams iepriekš plānot situācijas, kurās būtu jāiesaista komersanti, savukārt komersanti nevar ilgstoši rezervēt brīvas platības liela apjoma kravu pieņemšanai glabāšanā.

Tomēr, ņemot vērā, ka gan dzelzceļa cisternas, gan sliežu ceļi un pievedceļi ir komersantu īpašums, lai nodrošinātu liela apjoma konfiscēto kravu pārvietošanu un glabāšanu, darba grupa uzskata, ka pušu sadarbības stratēģija nosakāma sadarbības līgumā starp aģentūru un komersantiem.

Darba grupa arī ierosina grozīt 2003.gada 8.aprīļa Ministru kabineta noteikumus Nr.158 “Kravas izsniegšanas noteikumi”, uzliekot par pienākumu valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” un pārvadātājam ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un protokola sastādīšanas par aresta uzlikšanu kravai vai tās izņemšanu administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros organizēt kravas pārvietošanu atbildīgai glabāšanai.

Savukārt kravu (preču) konfiskācija un konfiscēto kravu pārvietošana un uzglabāšana būtu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.

Pašlaik noteikumi paredz, ka valsts institūcijai, kura ir uzlikusi arestu kravai, to izņēmusi vai konfiscējusi, ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc lēmuma pieņemšanas jāatdod tukšais vagons pārvadātājam. Liela apjoma kravu izņemšanas gadījumā šo prasību nav iespējams izpildīt tik īsā laikā, turklāt bieži arī dzelzceļa vagoni, ar kuriem krava pārvadāta, tiek atzīti par lietiskajiem pierādījumiem un to atdošana pārvadātājam nav iespējama.

Pamatojoties uz darba grupas secinājumiem, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas arī pieteikti izskatīšanai 12.jūnija valsts sekretāru sanāksmē.

Tāpat informatīvajam ziņojumam pievienotais Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju izstrādāt un noslēgt sadarbības līgumu starp valsts aģentūru “Materiālās rezerves” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, lai nodrošinātu liela apjoma izņemto kravu pārvietošanu un glabāšanu.

 

IeM: Par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

Iekšlietu ministrija 12.jūnijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz nodot Valsts būvinspekcijai tās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, kas saistītas ar būvniecības ugunsdrošības kontroli līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

Grozījumi izstrādāti, izpildot Ministru kabineta 2007.gada 12.decembra rīkojumu, ar kuru Iekšlietu ministrijai dots uzdevums sagatavot normatīvo aktu projektus par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju nodošanu Valsts būvinspekcijai, kuras saistītas ar būvniecības ugunsdrošības kontroli līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

Grozījumi paredz no Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma svītrot vairākas normas, kas nosaka VUGD darbības, tiesības un pienākumus būvniecības ugunsdrošības kontrolē.

Likumprojekts novērsīs funkciju dublēšanos, veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību. Personai, lai saņemtu Tehniskos noteikumus un vēlāk nodotu būvobjektu ekspluatācijā, vairs nebūs jāvēršas gan būvvaldē, gan arī vēl dienestā, bet tikai būvvaldē, kura izsniegs gan tehniskos noteikumus, gan arī pieņems būvobjektu ekspluatācijā.

 

IeM: Par robežkontroles punktiem, kuros var izsniegt vīzas

Iekšlietu ministrija 12.jūnijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.217 “Vīzu noteikumi”, kas paredz noteikt robežkontroles punktus, kuros var izsniegt vīzas.

Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam tika atcelta robežkontrole uz iekšējām robežām. Līdz ar to vairāki robežkontroles punkti – Ainažu RKP, Grenctāles RKP, Rucavas RKP, Daugavpils DzRKP, Medumu RKP, Meitenes RKP un Valkas RKP – ir jāizslēdz no noteikumiem pievienotā saraksta.

Vienlaikus Valsts robežsardze ir konstatējusi, ka vairākos robežkontroles punktos ostās un Liepājas lidostā dažkārt nepieciešams izsniegt vīzas, galvenokārt jūrniekiem. Tādēļ sarakstā paredzēts iekļaut Mērsraga, Pāvilostas, Rojas, Salacgrīvas un Skultes ostas un Liepājas lidostas robežkontroles punktu.

 

IeM: Par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru

Iekšlietu ministrija 12.jūnijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru”.

Projekts izstrādāts saskaņā ar izmaiņām Valsts statistikas likumā, kas paredz, ka nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus apstiprina Ministru kabinets. Līdz šim Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikators bija apstiprināts ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīkojumu.

Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru uztur un tā datus aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajā informācijas sistēmā Iedzīvotāju reģistrs. Klasifikatoru veido individuāli personu kodi, kuru piešķiršanu nosaka Iedzīvotāju reģistra likums. Klasifikatoru lieto valsts un pašvaldību institūcijas, lai identificētu konkrētu personu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par programmu īstenošanas izmaksām Murjāņu sporta ģimnāzijā

Lai Murjāņu sporta ģimnāzijā nodrošinātu programmu īstenošanu saskaņā ar izglītības kvalitātes atbilstību darba tirgus pieprasījumam, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, nosakot programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā.

Saskaņā ar Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikumu ģimnāzija papildus programmu īstenošanai skolēnus nodrošina ar ēdināšanu, treniņu inventāru, daļēji ar treniņu un sacensību formas tērpiem, mācību līdzekļiem un grāmatām, bet šobrīd nav regulējuma, kas nosaka programmu īstenošanai nepieciešamās izmaksas.

Papildus vispārizglītojošo priekšmetu apguvei ģimnāzija mācību treniņu grupās piedāvā apgūt airēšanu, handbolu, kamaniņu sportu, kanoe airēšanu un smaiļošanu, riteņbraukšanu, vieglatlētiku un volejbolu. Ģimnāzija uzņem audzēkņus divās akreditētās izglītības programmās: pamatizglītības otrā posma (7.–9.kl.) izglītības programmā un vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programmā.

Murjāņu sporta ģimnāzijā mācās vairāk nekā 200 audzēkņu.

Ģimnāzijas uzdevums ir nodrošināt atbalstu talantīgu sportistu un komandu sagatavošanai startiem dažāda mēroga čempionātos un sporta spēlēs, to atlases un finālturnīros, radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai. Murjāņu sporta ģimnāzija nodrošina Latvijas izlašu komandu un sportistu sagatavošanos un dalību Eiropas čempionātos, pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs un citās oficiālajās starptautiskajās sacensībās.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par Murjāņu sporta ģimnāzijas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programmas īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā)” 12.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts jāapstiprina MK. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī un apstiprinātās programmu īstenošanas izmaksas attiecīgajam gadam tiks piemērotas paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude

Lai veicinātu nodarbināto obligāto veselības pārbaužu efektivitāti, Labklājības ministrija (LM) rosina no nākamā gada veikt būtiskas izmaiņas pašreizējā obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā.

Tā, piemēram, periodisko obligāto veselības pārbaužu biežums tiks noteikts, ņemot vērā darba vides kaitīgo faktoru līmeni un to ietekmi uz darbinieku veselību un drošību.

Tas nozīmē, ka darba vietās, kur nepastāv nozīmīgs risks nodarbināto drošībai un veselībai, piemēram, ja tiek veikts darbs ar datoru, kā arī ja nav kaitīgas ķīmisko faktoru ietekmes, obligātās veselības pārbaudes būtu veicamas reizi trijos gados, nevis reizi gadā, kā tas ir pašlaik, veicot darbu ar datoru.

Savukārt reizi divos gados veselības pārbaude būs jāveic darbiniekiem, kuri strādā īpašos apstākļos, proti, ja darbā pastāv nelaimes gadījumu risks, veic darbu augstumā vai arī ja ķīmisko faktoru līmenis darba vietā ir 75% no pieļaujamā līmeņa.

Reizi gadā vai biežāk periodiskās veselības pārbaudes būtu jāveic tiem darbiniekiem, kuri strādā īpaši kaitīgos apstākļos, piemēram, ja darbā jāsaskaras ar vēzi izraisošām vielām vai kaitīgo darba vides faktoru līmenis pārsniedz pieļaujamos līmeņus un rada būtiskus riskus darbinieku veselībai.

Obligātās veselības pārbaudes veiks arodslimību ārsts, kurš pēc nepieciešamības iesaistīs arī citus speciālistus. Darbiniekam rakstveidā būs jāsniedz informācija par savu veselības stāvokli, kā arī jāapliecina ziņu patiesums.

Lai maksimāli veicinātu nodarbināto ārstēšanos un atgriešanos darbā, kā arī lai mazinātu noklusēto slimību skaitu, Labklājības ministrijas ierosinātajā noteikumu projektā ir samazināts veselības traucējumu saraksts, kuru gadījumā noteikti jānorāda, ka darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam.

Līdz ar to ārstiem būs jāvērtē individuāli katra strādājošā veselības atbilstība veicamajam darbam.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, kas 12.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl būs jāizskata valdībā.

Minētie grozījumi varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Eiropas teritoriālu sadarbību

12.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais likumprojekts “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”.

Likumprojekts veicinās un atvieglos Eiropas teritoriālās sadarbības grupu dalībnieku pārrobežu, starptautisku vai starpreģionu sadarbību, kuras mērķis ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšana.

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu veido dalībnieks no Latvijas un dalībnieks no citas Eiropas Savienības dalībvalsts.

Eiropas teritoriālās sadarbības grupa savā darbībā var pieteikties atbalstam no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, it īpaši pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības projektu ieviešanai 3.mērķa “Eiropas Teritoriālā sadarbība” ietvaros.

RAPLM ir atbildīgā iestāde 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas politikas izstrādāšanā un koordinēšanā, kā arī vadošā, sertifikācijas un revīzijas iestāde pārrobežu sadarbības programmās Latvija–Lietuva un Igaunija–Latvija–Krievija.

ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par tiesas piesēdētāju skaitu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās

12.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumu projektu par tiesas piesēdētāju skaitu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās.

Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar likumu “Par tiesu varu”.

Kā teikts noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, pašlaik spēkā vēl ir tieslietu ministra rīkojums, kas nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu.

Taču 2005.gadā veiktie grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to jāizdod noteikumi.

Jaunie noteikumi regulēs tiesas piesēdētāju skaita noteikšanas mehānismu rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās, paredzot, ka tiesas piesēdētāju skaits nosakāms, ņemot vērā attiecīgajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitu, proti, no katriem 1000 iedzīvotājiem ievēlēs divus piesēdētājus attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā. Savukārt no katriem 2000 iedzīvotājiem ievēlēs vienu piesēdētāju attiecīgajā apgabaltiesā.

Šāda sistēma atzīstama par pietiekami elastīgu un efektīvu pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiks ievēlēts pietiekams tiesu piesēdētāju skaits.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrāciju

12.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība””.

Noteikumu projekts paredz papildināt jau esošos MK noteikumus ar pielikumu par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja sniegto informāciju par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tiek paredzētas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Sagatavotais noteikumu projekts noteiks, kas rakstāms iesniegumā, lai veiktu izmaiņas elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā iekļautajā informācijā, kā arī iesniegumā, ar kuru elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs vēlas tikt izslēgts no elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja reģistra.

 

VidM: Par reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā

12.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Apakšaktivitātes “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” mērķis ir izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinot atkritumu apglabāšanu un apstrādi cilvēku veselībai un videi drošā veidā, kā arī nodrošinot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību 100% pilsētu un 80% lauku teritoriju iedzīvotājiem.

Noteikumu projektā paredzēts atbalstīt atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Tā jāuzlabo atbilstoši reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kuri paredz poligonu un poligonu atbalstošās infrastruktūras izveidi. Tādējādi tiks nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša atkritumu apglabāšana un samazināts atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzums.

Šīs apakšaktivitātes ietvaros īstenotos projektus finansēs no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem 28 182 440 latu apmērā un projektu iesniedzēju līdzekļiem – 4 973 372 latu apmērā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par atbalstu lauksaimniecības muzeju labiekārtošanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana””, ko 12.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķirs valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana”.

Pasākuma mērķis būs veicināt ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un apstrādes nozari saistītā kultūrvēsturiskā mantojama saglabāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu.

Noteikumu projekts paredz, ka uz atbalstu varēs pretendēt ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un apstrādes nozari saistīts akreditēts muzejs. Tāpat arī uz atbalstu varēs pretendēt profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno akreditētas lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu un kura izvietota valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā objektā, un kuras teritorija pieejama sabiedrības apskatei.

Ar apstrādes nozari saistītie muzeji eksponē un demonstrē keramikas un ādas priekšmetu izgatavošanu, kokamatniecību, kā arī metāla izstrādājumu un apģērbu amatniecību.

Pasākuma “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” ietvaros tiks atbalstīta muzeju darbības attīstība, kas ietver ēku renovāciju vai to piemērošanu muzeja funkciju veikšanai. Tāpat tiks atbalstīti muzeji, kuri restaurēs vai izgatavos ar lauksaimniecības un mežsaimniecības, pārtikas ražošanas vai apstrādes nozari saistītas iekārtas eksponēšanai. Muzeju īpašnieki varēs saņemt atbalstu par norāžu un informācijas stendu izveidi, kā arī par interneta nodrošināšanu muzeja telpās un muzeja teritorijas sakopšanu. Atbalstu varēs saņemt arī par profesionālās izglītības iestādes īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas sakopšanu un labiekārtošanu.

Atbalsta pretendents vienā projekta iesniegumā varēs ietvert vairākas aktivitātes.

Visā plānošanas periodā vienam atbalsta pretendentam maksimālā attiecināmo izmaksu summa būs 140 tūkstoši latu. Valsts un pašvaldību iestādēm, kuras varēs būt atbalsta pretendenti, tā apmērs būs 100% no projekta kopējās izmaksu summas. Pārējiem atbalsta pretendentiem atbalsta apmērs būs 75% no projekta kopējās izmaksu summas.

Projekta iesniegumus sarindos pēc projektu atlases kritērijiem.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kontroles pasākumu vienkāršošanu atsevišķu piena produktu ražošanā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība krējuma, sviesta vai augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām”, ko 12.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai pēc izmaiņām Eiropas Savienības (ES) saistošajā likumdošanā attiecīgi tiktu precizēta administrēšanas un uzraudzības kārtība krējuma, sviesta un augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām.

Noteikumu projektā paredzēts vienkāršot kontroles un uzraudzības pasākumus atbalsta pretendenta uzņēmumā, nosakot, ka Pārtikas un veterinārais dienests vismaz reizi sešos mēnešos veic kontroli pretendenta uzņēmumā (ņemot paraugus un veicot produkta kvalitātes īpašību un sastāva rādītāju pārbaudi Nacionālā diagnostikas centra laboratorijā) tikai tad, ja šo sešu mēnešu laikā pretendents ir iesniedzis vismaz vienu atbalsta iesniegumu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku pārvadāšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi noteikumu projektu “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”, ko 12.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu prasības, kas noteiktas Padomes regulā par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un ar to saistīto darbību laikā, kā arī grozījumos attiecīgajā direktīvā.

Normatīvais akts noteiks dzīvnieku pārvadāšanas kārtību un labturības prasības pārvadāšanai dažādos transporta līdzekļos. Tāpat noteiks dzīvnieku pārvadātāju un transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību dzīvnieku pārvadāšanai saimnieciskos nolūkos, kā arī norādīs dokumentus, kas nepieciešami dzīvnieku pārvadāšanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par saldo ķiršu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Saldo ķiršu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika”, ko 12.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā būs jāpārbauda saldo ķiršu (Prunus avium L.) šķirnes. Normatīvā akta uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Noteikumu projekts paredz, ka personai būs jāiesniedz dienestā iesniegums par šķirnes pārbaudi, kā arī šķirnes apraksta tehnisko anketu un pārbaudāmo materiālu.

Kā pārbaudāmais materiāls būs jāiesniedz potēti vai acoti stādi uz dienesta norādītiem potcelmiem vai arī potzari.

Personai, kas vēlas pārbaudīt saldās ķiršu šķirnes, jāiesniedz pieci viengadīgi koki vai trīs potzari acošanai vasarā, vai pieci neizplaukuši potzari ziemas potēšanai.

Vienā izmēģinājumā visiem kokiem jābūt uz viena un tā paša potcelma, tas ir, Prunus mahaleb sēklaudžiem. Pārbaudāmajam materiālam jābūt vizuāli veselam, spēcīgi attīstītam, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem. Tāpat šķirne nevar būt pakļauta jebkāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju izpausmes, kā arī tai klāt jābūt pievienotai augu pasei.

Minimālajam šķirnes pārbaudes ilgumam jābūt diviem audzēšanas cikliem. Par audzēšanas ciklu uzskata vienas audzēšanas sezonas ilgumu, kas sākas ar pumpuru plaukšanu, ziedēšanu un augļu novākšanu, bet beidzas, noslēdzoties miera periodam un sākoties jaunās sezonas pumpuru briešanai. Lai novērtētu šķirni, ir jāiegūst augļu raža abos audzēšanas ciklos.

Noteikumu projekts paredz, ka šķirni pārbaudīs vienā teritorijas vietā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā vietā nevarēs konstatēt, šķirnes pārbaudi turpinās citā vietā. Šķirni pārbaudīs apstākļos, kādi šķirnei ir nepieciešami pazīmju izpausmei un šķirnes pārbaudes veikšanai.

Ja šķirne pēc pārbaudes rezultātiem tiks atzīta par viendabīgu, to uzskatīs arī par stabilu.

Ja dati nebūs pārliecinoši, šķirnes stabilitāti pārbaudīs, audzējot nākamo paaudzi vai pārbaudot jaunu augu materiālu, kam piemīt tās pašas īpašības, kādas novērotas iepriekš piegādātajam augu materiālam.

Noteikumu projekts paredz, ka pārbaudāmās šķirnes grupēs, lai atlasītu šķirnes, kuras var izslēgt no šķirnes pārbaudes izmēģinājumiem, kā arī lai organizētu lauka izmēģinājumus tā, ka līdzīgās šķirnes atrodas kopā.

Šķirņu grupēšanai izmantos augļa lieluma, miziņas un mīkstuma krāsas, mīkstuma blīvuma, ziedēšanas sākuma un augļu nogatavošanās sākuma pazīmes.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par situāciju ūdens kvalitātes uzlabošanā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem un plānotajiem pasākumiem Zemkopības ministrijas kompetencē esošo saistību pilnīgai izpildei saskaņā ar Pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) līgumu. Ziņojums 12.jūnijā tika iesniegts valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar Pievienošanās ES līgumu Latvijas Republikai tika piešķirti vairāki pārejas periodi, lai ieviestu Eiropas Padomes (EP) direktīvu par dzeramā ūdens kvalitāti.

Pārejas periodus piešķīra, ņemot vērā Latvijas zemes dzīļu īpatnības un līdz ar to nepieciešamību attīrīt dzeramo ūdeni pirms padeves patērētājiem.

Nosakot pārejas periodus, tika ņemts vērā ūdens patēriņš un iedzīvotāju daudzums konkrētajā apdzīvotajā vietā. Ziņojumā norādīts, kas informācija par monitoringa rezultātiem Latvijā pēdējos gados ļauj prognozēt, ka varētu rasties problēmas ar dzelzs un mangāna rādītāju maksimālo līmeņu ievērošanu dzeramajā ūdenī pēc pārejas perioda termiņu beigām.

Direktīvas prasības ir iestrādātas Ministru kabineta (MK) noteikumos “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Šie noteikumi nosaka, ka pašvaldības, atkarībā no iedzīvotāju skaita, ir iedalāmas trīs kategorijās un atbilstoši tām Latvijai piešķirti trīs pārejas perioda termiņi.

Ziņojumā teikts, ka direktīvas un līdz ar to noteikumu prasību īstenošanā ir iesaistītas vairākas ministrijas un to padotības iestādes: Vides ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Zemkopības ministrijas un Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) kompetencē ir pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu izstrāde, tajā skaitā Ministru kabineta (MK) noteikumi “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. ZM izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

PVD funkcijas atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam un noteikumiem ir šādas: uzraudzīt un kontrolēt pārtikas aprites posmos lietotā dzeramā ūdens atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām; kontrolēt fasētā dzeramā ūdens atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām.

Atsaucoties uz informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, saskaņā ar Vides ministrijas sniegtajiem datiem Latvijas pazemes ūdeņu raksturīga iezīme ir paaugstināts dzelzs un pazemināts fluora savienojumu saturs, kā arī liela ūdens cietība un augsta sulfātu koncentrācija. Tāpēc, lai īstenotu direktīvas prasības attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti, ir jāveic ūdens atdzelžošana un citi ūdens sagatavošanas pasākumi.

Savukārt, pēc Veselības ministrijas rīcībā esošās informācijas, no dzeramā ūdens piegādes uzņēmumiem, kas jau trešo reizi ir saņēmuši atļauju dzeramajam ūdenim piemērot īpašās normas, tikai divi veic reālus pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.

No dzeramā ūdens piegādes uzņēmumiem, kam īpašās normas ir piešķirtas otro reizi, sešdesmit pieciem uzņēmumiem nav pierādījumu, ka ir sāktas kādas aktivitātes korektīvo pasākumu veikšanai, savukārt divdesmit trijiem dzeramā ūdens piegādes uzņēmumiem veiktie korektīvie pasākumi nav bijuši efektīvi dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Ziņojumā katrai no iesaistītajām ministrijām un to padotības iestādēm ir noteikti uzdevumi direktīvas un noteikumu prasību ieviešanai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa