ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 5. jūnija sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.06.2008., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/176899
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2008. gada 5. jūnija sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2485. Uz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otro lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi. Komisijā tie tika ļoti rūpīgi izskatīti, analizēti kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem un citiem pašvaldību ekspertiem, kurus mēs pieaicinājām, lai atsevišķus jautājumus izdiskutētu.
1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
3. – PCTVL frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikumā paredzēts regulējums valodas jomā pašvaldības līmenī: “Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt [par] darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu, ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.”
Šis priekšlikums pilnībā atbilst Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima ir ratificējusi jau 2005.gadā. Jau sen ir laiks atsaukt atrunas, kas ir ratifikācijas likumā un kas neatbilst konvencijas garam.
Šis priekšlikums pilnībā atbilst arī Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartai, kuru mūsu valsts diemžēl nav pat parakstījusi.
Es gribētu šajā sakarā pievērst jūsu uzmanību 15 sabiedrisko organizāciju vēstulei, kuru dažas Saeimas komisijas ir saņēmušas jau februārī, bet nekādu atbildi vēl joprojām nav sagatavojušas. Citēju: “Mēs konstatējām, ka mūsdienu Latvijas sabiedrība ir multikulturāla un daudznacionāla. Tajā pašā laikā valsts likumi un nacionālā politika neatbilst šim reālajam stāvoklim.
Latviešu tautas un mazākumtautību līdzāspastāvēšanai piemīt miermīlīgs raksturs. Abas valsts iedzīvotāju daļas vienādi ievēro valsts likumus un iegulda savus spēkus kopējā valsts attīstībā un labklājībā.
Deviņpadsmit gadu laikā valsts neatlaidīgi īsteno pasākumus, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas visās dzīves jomās.
Pēdējā laikā veikto pētījumu rezultāti liecina par ievērojamu progresu, kuru sasnieguši valsts nacionālo minoritāšu pārstāvji, apgūdami un lietodami latviešu valodu.
Atzīdama nacionālo minoritāšu pastāvēšanas faktu, Latvijas valsts atsakās atzīt to, ka Latvijā eksistē arī mazākumtautību valodas. Visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek dēvētas par svešvalodām. Pat tajās valsts pašvaldībās, kurās ievērojamai vai lielākajai iedzīvotāju daļai krievu valoda ir dzimtā vai ģimenes saskarsmes valoda, valsts aizliedz lietot šo valodu kā otru oficiālo valodu, kura varētu tikt pielietota paralēli ar latviešu valodu. Atteikšanās no šādas prakses neatbilst ne veselā saprāta apsvērumiem, ne Eiropas standartiem cilvēktiesību jomā.
Mazākumtautību valodu pastāvēšanas atzīšanu no valsts puses, valsts atbalstu šīm valodām un tajā skaitā oficiālo funkciju piešķiršanu krievu valodai virknē pašvaldību varētu visai harmoniski apvienot ar latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu, un galarezultātā tas sekmētu saliedētas un solidāras sabiedrības veidošanu, kurā neviena persona vai nacionālā grupa nejustos aizvainota vai atstumta.
Šogad Eiropas Padomes dalībvalstis atzīmēs 10 gadu jubileju, kopš spēkā stājusies Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu harta. Šajā pašā gadā Eiropas Padome izskatīs pirmo Latvijas Republikas atskaiti par to, kā tiek izpildīta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.” (Citāta beigas.) Un es piebildīšu, ka jau nākamajā nedēļā šie eksperti būs mūsu Saeimā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī nopietnu problēmu pastāvēšanu Latvijā, īstenojot Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību nolikumus, mēs rekomendējam parakstīt un ratificēt Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu un saskaņot Latvijas likumdošanu, kā arī valsts institūciju darbības praksi ar konvencijas un hartas standartiem.
Tātad minētais PCTVL frakcijas priekšlikums ir šīs likumdošanas saskaņošanai.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāts Buzajevs, kā parasti, patvarīgi iztulko daudzus jēdzienus, pirms viņš sāk iestāties par kaut kādu likumprojektu. Tā tas ir arī šajā gadījumā.
No 192 Apvienoto Nāciju Organizācijas valstīm nekad nav ticis vienprātīgi pieņemts jēdziena “nacionālā minoritāte” skaidrojums, kaut arī ir parakstītas neskaitāmas deklarācijas un konvencijas. Es domāju, ka Buzajevs to zina.
Kas tā nacionālā minoritāte tāda ir?
Arvien vairāk pasaules valstu un tautu starpā izplatās viedoklis, ka par nacionālo minoritāti uzskatāma tāda tauta, kurai nav savas valsts, nav savas autonomijas un kura dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, kur viņa ir radusies un izveidojusies. Tāda, lūk, ir nacionālā minoritāte arī manā skatījumā. Latvijā šāds nacionālās minoritātes jēdziens attiecināms uz latviešiem un lībiešiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Reizēm tiešām ir grūti aptvert, kas šajā parlamentā notiek.
Saeimas deputāti 2006.gada novembrī sanāca uz pirmo sēdi un ikviens no mums deva svinīgo solījumu, zvērestu. Ikviens no mums teica: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru [..] stiprināt [..] latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu…”
Kāpēc tagad tiek iesniegti šādi priekšlikumi?! Manuprāt, tas ir zvēresta pārkāpums.
Ja reiz no šīs tribīnes deputāts ir visai Latvijas tautai solījis stiprināt latviešu valodu kā valsts valodu – kā vienīgo valsts valodu! –, kur te ir stiprināšana šajā Buzajeva priekšlikumā? Es personīgi uzskatu, ka jebkuri mēģinājumi šādā veidā vājināt valsts valodas statusu būtu jāizskata Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā kā deputāta svinīgā solījuma pārkāpums. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Mēs izskatīsim!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es pirmīt jums jau minēju, kas balsoja “par” šiem grozījumiem Satversmē. Un daļa no šiem Satversmes grozītājiem bija arī tie, kas klusībā jau sen cer uz otru valsts valodu Latvijā. Diemžēl te viņi visi atrodas kopā. Lūk!
Un šeit jau atkal ir redzama kārtējā “āža kāja”, kas ir bijusi un būs, un, kamēr latviešu deputāti dalīs, es nezinu – ko, citi mierīgi to visu izmantos. Es to saistu arī ar šiem pašiem Satversmes grozījumiem, tāpēc ka tie paredz nekārtības valstī, un šiem cīnītājiem par otru valsts valodu tieši nekārtības ir vajadzīgas – jebkurā veidā.
Šis priekšlikums ir tāda taustīšanās. Protams, visi saprot, ka tas tiks noraidīts, un par to jau te neviens nestrīdas, bet tas ir vienkārši bezkaunīgs priekšlikums – tikpat bezkaunīgs kā vazāšanās ar tām lentītēm un plātīšanās.
Nekas jau nav beidzies! Viss turpinās! Vienkārši tiek veidota spēku pārgrupēšanās, un nekas cits. Jo te jau ir jāatceras arī tās jocīgās runas, ko latviešu deputāte teica par šo pievienošanos Valodu konvencijai. Un tur bija runa arī par šīm pašām minoritāšu valodām. Tagad iedomājieties, kas notiktu, ja mēs pievienotos tādām konvencijām, kas atzīst šādas valodas un to lietošanas iespējas kādās septiņās vai astoņās nozarēs. Vajadzētu to visu vienmēr atcerēties! Iedomājieties to!
Šoreiz ir tā ļoti viltīgi pateikts. Nav runa par krievu valodu. Ir runa par kaut kādu minoritāšu valodu. Iedomājieties, kāds jūklis rastos, ja mēs uz kaut ko tādu vispār virzītos! Bet nu jau ir apnicis mūžīgi klausīties par nepilsoņu tiesībām un kaut kādus mūžīgus draudus, kurus te kāds pauž: “Te atbrauks tāda komisija… Te atbrauks šitāda komisija, tad jūs tikai redzēsiet!” Ja tauta pati pratīs aizstāvēt savas tiesības un ar savu tautas gribu tās paudīs, tad neviena komisija mums te galīgi neko nevarēs izdarīt. To vajadzētu atcerēties tad, kad kāds balso par kaut kādām iespējamām nekārtībām.
Šis priekšlikums tikai tam vien ir domāts, lai uzjundītu jaunas nekārtības. Neviens neliedz kulturālam cilvēkam lietot kaut vai simts valodas. Vai tad par to te kāds strīdas? Bet iedomājieties to jūkli, kas radīsies tad, kad kādu no citām valodām, izņemot latviešu valodu, mēs atzīsim par darba valodu. Tas ir pilnīgi kaut kas cits! Pilnīgi cits! Iedomājieties, kas notiks ar darba valodu, ja, pieņemsim, kaut kur dzīvo nevis viena, bet divas citu tautu grupas. Cik tad šo darba valodu būs attiecīgajā pašvaldībā? Kāds tad būs rezultāts saistībā ar visām šīm darba valodām?
Protams, mēs, “tēvzemieši”, šad un tad nāksim un protestēsim pret šo mūžīgi pliekano runāšanu par nepilsoņiem. Ļoti bieži es vienkārši to vairs neņemu par pilnu un tāpēc arī nenāku runāt “pret”, bet par valodu un par to viltību, ar kādu viņi vēlas šur un tur “ieslidināt” savas vēlmes, būs vēl šad un tad jāparunā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs.
Jā, cienījamie kolēģi, es reglamenta ietvaros mēģināšu atbildēt uz visiem šiem pārmetumiem, kas izteikti gan PCTVL frakcijai, gan 15 ietekmīgām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv gan krievu, gan ukraiņu, gan baltkrievu minoritātes Latvijā – kopā gandrīz ap miljonu cilvēku, kas ir godīgi nodokļu maksātāji.
Pirmkārt, par pašu šo jēdzienu “nacionālā minoritāte”. Cienījamā Lāča kunga viedoklis ir tāds, ka minoritāte ir tāda cilvēku grupa, kurai nav savas valsts. Savukārt viņi uzskata, ka nedz dāņu minoritāte Vācijā, nedz vāciešu minoritāte Dānijā, nedz, teiksim, ungāru minoritāte Rumānijā vispār nav minoritātes. Taču visas šīs minoritātes izmanto visas tās tiesības, kuras mēs, cienījamie kolēģi, jau diezgan sen piedāvājam iekļaut arī Latvijas likumā.
Otrkārt, par necieņu pret latviešu valodu. Manu runu jūs varat analizēt stenogrammā un saskaitīt, cik bieži šajā runā tika minēta valsts valoda. Ne mazāk kā piecas reizes un ar ļoti lielu cieņu! Ir runa tikai par mazākumtautības valodas eksistēšanas atzīšanu. Tas ir acīm redzams fakts, un tikai cilvēki, kas nevar vispār pārvaldīt valsti, negrib šo faktu atzīt.
Sakarā ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis.
Vēlreiz, cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāts Buzajevs atkal ir tik labprāt aizmirsis manis teikto, ko es varētu viņam apliecināt arī dokumentāri. Runa ir par to, ka no 192 ANO valstīm nekur nav panākta vienprātība jautājumā par to, kas tā nacionālā minoritāte īsti ir. Tas ir viens.
Otrs. Es vēlos deputātam Buzajevam atgādināt, ka nekur pasaulē par nacionālo minoritāti netiek uzskatīta kādas okupētājvaras citā valstī ievesta pilsoņu grupa. Ja tas tā būtu, tad 1943.gadā un arī pēc kara vāciešu minoritāte visās Eiropas valstīs būtu atzīta par nacionālo minoritāti. Tas netika atzīts! Bija gluži otrādi – visiem vāciešiem bija jāatgriežas savā etniskajā dzimtenē…
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai deputātam Spurdziņam komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš.
Komisija tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu, jo vairākums uzskatīja, ka darba valodai pašvaldības domē un arī tās izveidotajās institūcijās turpmāk ir jābūt tikai latviešu valodai.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas PCTVL priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums, kas arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patlaban lielā daļā Latvijas pilsētu un rajonu kultūras pasākumi nacionālajām minoritātēm tiek finansēti nepietiekamā apmērā. Īpaši sarežģīta ir situācija ar pasākumiem, kas domāti bērniem. Veselā virknē pilsētu ļoti reti tiek rīkotas Jaungada eglītes krievu, baltkrievu vai ukraiņu valodā. Vēl retāk ar pašvaldību finansējumu tiek rīkoti teatralizēti uzvedumi un koncerti vietējām minoritāšu kopienām.
Gribētos atgādināt, ka arī minoritāšu pārstāvji maksā tādus pašus nodokļus un ka arī viņiem ir pilnas tiesības saņemt kultūras programmu finansēšanu viņu dzimtajā valodā.
Daudzās Latvijas pilsētās ir izveidotas un cenšas sekmīgi darboties nacionālo kultūru biedrības, tomēr daudzām no tām ir nopietnas finansiālas grūtības. Pašvaldības šīm biedrībām piešķir gaužām nepietiekamu finansējumu – bieži vien tikai reizi gadā, turklāt visai niecīgu summu.
Ņemot vērā to, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt vienādām tiesībām uz savas kultūras saglabāšanu un attīstību, piedāvājam atbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš.
Komisija uzskatīja, ka jau esošais pašvaldību autonomo funkciju izklāsts likuma 15.panta 5.punktā ļauj mums rūpēties arī par mazākumtautību kultūru un sekmēt šo tautu tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu. Līdz ar to komisijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Arī 5. ir deputāta Buhvalova kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, jo tā uzskatīja, ka jau esošā autonomo funkciju redakcija pasaka to, ka aprūpes pieejamība ir jānodrošina pašvaldībām.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Netika atbalstīts 6. – deputāta Buhvalova kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
7. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Tā atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
9. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
10. – Zalāna kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Turpretī tika atbalstīts 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Netika atbalstīts 12. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kā arī viņa 13.priekšlikums, taču komisija ir gatava turpināt diskusiju par šo domes (padomes) pieņemto saistošo noteikumu klāsta paplašināšanu trešā lasījuma laikā, bet šajā brīdī 12.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Tāpat arī 13. – Vējoņa kunga priekšlikums – neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Neatbalstīts ir arī PCTVL frakcijas 14.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es izlasīšu tikai vienu daļu no mūsu frakcijas priekšlikuma: “Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem pieder pie mazākumtautībām, vietējās pašvaldības dome var izveidot mazākumtautību lietu komisiju, kuras sastāvā tiek iekļauti mazākumtautību pārstāvji.” Tāda komisija ir nepieciešama, lai risinātu mazākumtautību kultūras pasākumu organizēšanas, plānošanas un finansēšanas jautājumus.
Pašreiz daudzās pašvaldībās šie jautājumi vai nu vispār netiek izskatīti, vai tiek skatīti visai ierobežoti. Virknē pašvaldību ir izveidotas komisijas sabiedrības integrācijas lietās. Pārsvarā tās nodarbojas ar starpkultūru pasākumu organizēšanu. Nepieciešams ņemt vērā to, ka daudzās pašvaldībās dzīvo lielas mazākumtautību kopienas, un tātad šādas komisijas varētu nodarboties ar kultūras darba jautājumiem.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šā panta pirmajā daļā jau ir paredzēta speciālu komiteju izveidošana attiecībā uz nepilsoņiem. Tomēr, cienījamie kolēģi, ne visu Latvijas mazākumtautību pārstāvji ir nepilsoņi. Pierādījums tam ir gan PCTVL frakcijas, gan frakcijas “Saskaņas Centrs” pastāvēšana šajā Saeimā. Jādomā ir ne tikai par nepilsoņiem, bet arī par pilsoņiem, kas pieder pie mazākumtautībām.
Līdz ar to, ja mēs tagad nepieņemsim šo PCTVL priekšlikumu, tad šis pants turpinās savā ziņā diskriminēt pilsoņus, kas pieder pie mazākumtautībām. Un tādējādi šā priekšlikuma būtība ir pielīdzināt krievu vai baltkrievu pilsoņu tiesības nepilsoņu tiesībām. Un viss!
Aicinu tomēr atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš.
Komisija, skatot šo priekšlikumu, secināja, ka esošā 52.panta redakcija, kas paredz, ka citas pastāvīgās komitejas dome vai padome izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam, ir pietiekama, lai nevajadzētu mainīt šo redakciju.
Tātad komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Netika atbalstīts arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna 15.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Tāpat netika atbalstīts arī ministra Zalāna 16.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
17. – deputāta Aizbalta kunga priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Ļoti būtisks šajā likumā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 18.priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi… Lūdzu, kolēģi, ieklausieties! Turpmāk pagasta vai pilsētas centrs … Mēs vairs nediskutēsim par to, ka ir kaut kādi pakalpojumu centri, bet komisija piedāvā tādu redakciju, ka tā ir pagasta vai pilsētas pārvalde.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Deputāta Grīnblata kunga iesniegtais 19.priekšlikums, kas saistās ar Rīgu, netika atbalstīts, jo mums komisijā ir informācija, ka tiek veidots īpašs likums par Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas statusu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Ministra Zalāna kunga iesniegtais 20.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Ministra Zalāna kunga 21.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Un 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Atbalstīts ir arī 23. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
24. – deputāta Grīnblata kunga priekšlikums – netika atbalstīts, jo, pēc komisijas domām, šis priekšlikums vairāk attiecas uz likumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, nevis uz šo likumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš.
Un 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
O.Spurdziņš.
Es lūgtu par termiņu noteikt 13.jūniju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jūs ar likumprojekta tekstu esat iepazinušies. Par šo problēmu ir sabiedrībā daudz diskutēts. Šis likumprojekts paredz Svētā Pētera baznīcas nodošanu luterāņu draudzei. Aicinu balsot.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimā izveidojusies tāda tradīcija – katru gadu Saeima pirms Jāņiem, vasarā, izskata likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Šī tradīcija sākās no pagājušās Saeimas un ilgst jau trīs gadus. Katru gadu mēs diskutējam par to pašu likumprojektu. Tika konstatēti būtiski trūkumi, bet katru gadu nekas nemainās.
Īsi atgādināšu būtību. Saskaņā ar likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nevarēja saņemt īpašumā Svētā Pētera baznīcas ēku. Šis objekts tagad pieder Rīgas pašvaldībai, tāpēc parādījās šis likumprojekts. Diemžēl Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē netika ņemti vērā Saeimas Juridiskā biroja iebildumi, kuri bija šādi: pirms mēs Saeimā lemsim par likumprojekta virzīšanu, ir jāsaņem Rīgas domes piekrišana. Vienīgais dokuments, kas atspoguļo esošā īpašnieka pozīciju, ir Rīgas mēra Birka vēstule – 2006.gada 23.aprīļa vēstule – par to, ka viņš neiebilst.
Bet, godātie kolēģi, Rīgas pašvaldība ir arī Rīgas dome, kura neizskatīja šo jautājumu un nepieņēma nekādu lēmumu par šā kultūras un vēstures pieminekļa atdošanu īpašumā citai personai – privāto tiesību juridiskajai personai! Tā mēs varam nonākt līdz absurdam – pieņemt likumu par visu Rīgas pašvaldības īpašumu atdošanu privāto tiesību juridiskām personām, pamatojoties vienīgi uz amatpersonas vēstuli, kurā teikts, ka Rīgas mērs neiebilst.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienam aspektam. Kāds ir deklarētais šā likuma mērķis? Likumprojekta 1.pantā ir teikts: “Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.” Uzdosim sev jautājumu – vai tagad šis valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ir apdraudēts? No tālākā teksta izriet, ka tomēr likuma mērķis ir cits, proti, šo valsts nozīmes kultūras pieminekli atdot privāto tiesību juridiskās personas rokās. Bet valsts un pašvaldība, kā teikts likumprojekta 6.pantā, no sava budžeta līdzekļiem finansēs izpētes, konservācijas un restaurācijas darbus. Un arī pašvaldība, kā šeit ir rakstīts, piedalīsies Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā.
Godātie kolēģi, kur ir loģika? Es varētu saprast šādu rīcību, ja valsts vai pašvaldība būtu tik nabagas, ka nevarētu atļauties tērēt naudu šīs ēkas uzturēšanai un ēka būtu nopietni apdraudēta. Tad būtu jāmeklē organizācija, kas varētu investēt līdzekļus šā pieminekļa saglabāšanā.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai ziņai, kas nesen parādījās masu medijos, – ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca plāno pārdot draudžu īpašumus līdz 20 miljonu latu apmērā. Ienākumus no īpašumu pārdošanas ir plānots ieguldīt ASV un Eiropas investīciju fondos. Protams, īpašnieks var brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Tomēr rodas jautājums: kāpēc mums vajag ar speciālu likumu nodot nekustamo īpašumu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tagad – laikā, kad baznīca pati pārdod savus nekustamos īpašumus un neviena santīma nevar ieguldīt Svētā Pētera baznīcas remontā?
Kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka likumprojektā nav jaunajiem īpašniekiem aizlieguma atsavināt šo īpašumu!
Godātie kolēģi! Likumprojektā ir ļoti daudz trūkumu, un, atklāti runājot, es neredzu, ko īsti iegūs Latvijas iedzīvotāji, ja mēs likumprojektu pieņemsim. Trūkumu tajā ir ļoti daudz.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Vai tiešām šodien ir kaut kādā veidā ierobežotas Svētā Pētera baznīcas draudzes tiesības un iespējas darboties? Vai kāds liedz noturēt tur, baznīcas ēkā, dievkalpojumus vai veikt citus draudzes pasākumus? Nav taču šāda aizlieguma!
Vai šī ēka ir tā pati vēsturiskā ēka, kas tika uzbūvēta 13.gadsimtā, vai tā tomēr pēc Otrā pasaules kara tika pilnībā atjaunota par nodokļu maksātāju līdzekļiem, tātad arī par jūsu un maniem līdzekļiem? Vai nepietiek ar to, ka jau šodien vairākām draudzēm ir lielas problēmas ar saviem īpašumiem?! To skaitā ir arī nekustamie īpašumi, kas pieder Valmieras luteriskajai baznīcai; arī Rīgas Doma baznīcai nav līdzekļu, lai uzturētu…
Es gribu atgādināt, ka pavisam nesen viens no mācītājiem, Viesturs Pirro, ir teicis: “Mantkārība ir elks, kas valda pār pasauli un arī pār Latviju.” Vai nu tiešām vajadzētu luteriskajai baznīcai krist šā elka apkampienos!
Aicinu neatbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienītais priekšsēdētāj! Kolēģi! Jautājums nav vienkāršs. Mūsu komisijā bija ļoti gara sēde, uz kuru bija uzaicināti gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, gan inteliģences pārstāvji, gan dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Pilsēta ļoti lepojas ar Pētera baznīcu. Atcerēsimies, ka Pētera baznīcu faktiski atjaunoja mūsu arhitektu grupa, entuziastu grupa, padomju laikos, kad tas vispār bija ārkārtējs notikums, ja parādījās kādā pilsētā baznīcas tornis! Baznīcas ēkai tika uzlikts jumts, un sākās baznīcas ēkas atjaunošanas darbi. Toreiz tas bija Arhitektūras muzejs, ēku kā baznīcu nereģistrēja. Šo baznīcu visu laiku uzturēja Rīgas dome par saviem līdzekļiem, tā bija Attīstības departamenta pārziņā, un pilsētas mākslinieki, tēlnieki un gleznotāji, tiešām lepojās ar šīm telpām. Tās vienmēr bija pieejamas, turklāt tās bija pašas lielākās telpas… Kā jūs zināt, Rīgā vienmēr ir bijušas problēmas ar izstāžu zālēm, ar ekspozīciju ierīkošanas iespējām, un Pētera baznīca šajā ziņā vienmēr nāca pretim.
Daudz ko pilsētai deva tornis. Tornis daudz ko deva pilsētai tūrisma attīstības ziņā. Tagad vispār šī Rīgas vieta ir izveidojusies par tādu kā tūristu pievilksmes galveno vietu. Tādas vietas ir Melngalvju nams, Rātsnams, Pētera baznīca; turpat ir arī Doma laukums un Doma baznīca… (Turpat ir arī kafejnīcas, viesnīcas un tā tālāk.) Tas tiešām ir neatņemams Rīgas skaistums.
Turklāt tā ir celtne ar īpašu vēsturi: tā savulaik bija lielākā, augstākā koka celtne Eiropā. Ir saglabāts tās makets Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Tā ka jautājums par šo baznīcu ir īpašs.
Un mēs šodien nebūt nesteidzamies ar lēmuma pieņemšanu. Lēmumu ir pieņēmusi valdība – vēl iepriekšējā; lēmumu ir pieņēmusi Kultūras ministrija, ņemot vērā to pozitīvo pieredzi, kāda bija ar Doma baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pašreiz Doma baznīca tiek labi uzturēta, vienmēr ir atvērta, tiek novērots ērģeļu režīms, tiek novērots sienu stāvoklis un tā tālāk.
Un tāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nāca pie mums ar lūgumu arī uz šo objektu atjaunot tai īpašuma tiesības. Jo šeit ir zemes īpašuma jautājums. Tas ir palicis pēdējais objekts, kas pēc 1992.gadā pieņemtā Augstākās padomes dekrēta nav atdots baznīcām.
Mēs piedāvājam garu laiku lēmuma pieņemšanai, lai jautājumu vispirms izlemtu Rīgas dome. Vispirms vajag pašai Rīgas domei pieņemt lēmumu! Rīgas dome pagaidām vēl lēmumu nav pieņēmusi, ir pieņēmusi lēmumu tikai valdība.
Tā ka jautājums nav steidzams. Tas ir risināms, un es ceru, ka mēs visi to varēsim racionāli atrisināt.
Tā ka domāsim un rīkosimies tā, lai Pētera baznīcai tas viss nāktu par labu, jo svarīga ir starptautisko fondu piesaiste šā kultūras pieminekļa atjaunošanai! Šī baznīca ir tiešām lielākā pilsētas vērtība, un mums visiem par to ir jādomā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Visai dīvaini, ka kreisie jeb sarkanie, kā es viņus saucu, – gan Sokolovskis, gan Dolgopolovs –, iebilst pret šo likumprojektu, aizbildinoties ar visai muļķīgiem argumentiem.
Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc tie ir muļķīgi.
Visupirms ielāgojiet, ka Pētera baznīca ir celta, lai kalpotu nevis kā muzejs, nevis kā koncertzāle, bet kā baznīca, un par baznīcu tai būs palikt arī turpmāk! Vai gan citādāk to varētu tulkot? Nedrīkst citādāk būt! Un, kad par to mēs lēmām un runājām, bija ļoti daudzi cilvēki sapulcējušies komisijas sēdē (tur bija arī Rīgas domes cilvēki, ieskaitot mēru), un visi piekrita, ka šī baznīca atdodama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Es atkārtoju: visas šīs muļķīgās runas par to, ka, lūk, redziet, padomju laikā tur ieguldīja milzīgus līdzekļus – atjaunoja baznīcu, uzcēla torni, ierīkoja liftu, un tā tālāk –, ir vienkārši smieklīgas!
Parēķināsim! Ja atceramies, ko padomju režīms izdarīja ar baznīcām (baznīcās ierīkojot cūku kūtis, remontdarbnīcas – un tā tālāk, un tā joprojām!), tad redzam, ka tas, ka šo nelielo summu, ko ieguldīja vienā baznīcā, tagad atdod, ir vienkārši piliens jūrā. Piliens jūrā! Jo padomju režīms, kuru jūs aizstāvat – jūs, sarkanie, aizstāvat to vēl aizvien, pat vēl šodien! –, baznīcai un līdz ar to arī tautai nodarīja grūti aprēķināmu ļaunumu. Grūti aprēķināmu ļaunumu! Tāpēc klusējiet vismaz jūs tur! Klusējiet!
Un tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.
S.Dolgopolovs.
Runājot par muļķīgiem argumentiem, gribu teikt, ka tā pati padomju vara, kas atjaunoja Pētera baznīcu, arī ilgi uzturēja savus atbalstītājus – tādus kā Pēteris Tabūns.
Bet nu par konkrēto lietu. Runājot par konkrēto lietu, vispirms jāuzsver: šinī jautājumā nav pieņemts Rīgas domes lēmums!
Otrkārt. Neviena no Rīgas domes amatpersonām nav tiesīga paust viedokli šādos jautājumos.
Treškārt. Spriežot pēc iepriekšējā oratora vārdiem, es saprotu, ka tagad mums saskaņā ar šo likumu vajadzēs demolēt visu to iekārtojumu, kas ir baznīcā, ieskaitot arī skatu laukumu, liftu – un tā tālāk, un tā joprojām.
Es saprotu, ka būs liegta iespēja rīkot baznīcā arī citus pasākumus, varēs rīkot tikai dievkalpojumus.
Un visubeidzamais arguments. Es vēlreiz atkārtoju: šodien nav nekādu ierobežojumu Svētā Pētera baznīcas draudzes darbam.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
(No zāles dep. J.Dobelis: “Okupācijas simbols!”)
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es paklausījos, ko pateica Tabūns, un sapratu… (No zāles dep. P.Tabūns: “Ko tu vispār saprati?”), ka tieši “tēvzemieši” kopā ar savu mēru – Rīgas mēru – gatavi iztirgot visu, kas pieder tautai. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tevi arī iztirgosim!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Nu atkal kārtējo reizi tā lielākā brēka ir tad, kad brēkai nebūtu jābūt. Es domāju, šī nav tā reize, kad jāpiemin dažādi režīmi. Baznīca laikam tomēr stāv kā mūsu tautas kopīga vērtība – mūsu, latviešu tautas, kopīga vērtība, nevis kādam režīmam piederoša. Jo es domāju, arī tas režīms, kas 13.gadsimtā valdīja, varbūt nebija latviešiem pats draudzīgākais. Un droši vien tie paši latvieši savus sviedrus un asinis lēja, arī šo būvi ceļot.
Tāpēc šodien droši vien nevajadzētu šajā jautājumā runāt par dažādiem režīmiem, bet gan par šīs baznīcas – šīs ēkas, šīs mūsu tautas vērtības, – saglabāšanu. Kurš spēj to vislabāk saglabāt – Baznīca vai valsts?
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Jums ir zināms – jau uzstājās mans kolēģis Sokolovska kungs –, ka mēs uzskatām, ka nedrīkst mainīt un nevajadzētu mainīt Svētā Pētera baznīcas statusu. Cik man ir zināms, šis klosteris… šis lūgšanu nams nekad nebija luterāņu īpašums, viņi tikai izmantoja šo ēku lūgšanām. Cik man ir zināms, arī šodien Vācijā darbojas Svētā Pētera baznīcas luterāņu draudze. Viņi un viņu senči kādreiz lūdza Dievu tieši šinī ēkā, viņi nepretendē uz šo ēku.
Visus mūsu argumentus jau Sokolovska kungs pateica no šīs tribīnes: ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai nav naudas, ka viņa nevarēs uzturēt visus savus nekustamos īpašumus, ka viņa jau plāno tikt no tiem vaļā vai pārdot daļu no šiem saviem īpašumiem.
Šai ēkai, kuru uzcēla, starp citu, vācieši, ir 800 gadu.
Es atceros, ka samērā liela Latvijas inteliģentu saime, daudzi tās pārstāvji, pirms kāda laika rakstīja mums vēstuli un lūdza, lai mēs nemainītu šā lūgšanu nama statusu.
Un pēdējais, ko gribu jums visiem pateikt. Man ir pilnīgi nepieņemami, ka Tabūna kungam ir tiesības kādus cilvēkus nosaukt par sarkaniem, un es brīnos, kāpēc viņam nav izteikta piezīme. Manuprāt, viņš ir sarkanākais no visiem sarkanajiem, kuri šeit sēž. (Padomāsim par neseno Latvijas vēsturi!) Viņš var nosaukt cienījamo deputātu domas vai priekšlikumus par muļķīgiem… Bet varbūt viņam ir vēl daudz muļķīgākas domas, taču mums nav tiesību tā apsaukāties! Mēs taču pieņēmām Ētikas kodeksu. Diemžēl tas ir tukšs papīrs.
Jebkurā gadījumā es aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.
A.Golubovs.
Cienījamie kolēģi! Kam tad pašreiz pieder šī baznīca? Rīgas domei! Un ko mēs gribam panākt ar šo likumu? Mēs gribam atņemt īpašumu. Padomājiet par to! Īpašums saskaņā ar mūsu likumiem ir svēta lieta. Varbūt nevajag tā darīt?
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Imantam Kalniņam.
I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).
Tas ir diezgan komiski, ka citu konfesiju pārstāvji nāk te un spriež par luterāņu baznīcas lietām. Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas, un Dievam – kas Dievam pienākas! Baznīca pienākas Dievam! Tieši tāpēc no Rīgas Kristus Dzimšanas katedrāles tika izmests ārā planetārijs. Un tieši tāpēc mēs arī pieņemsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Ābiķim ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu jūsu bažas par to, vai šī izcilā kultūrvēsturiskā celtne tiks saglabāta arī laicīgām aktivitātēm – koncertiem, izstādēm, vai būs iespējas šo celtni apmeklēt tūristiem un vai rīdziniekiem un Rīgas viesiem būs iespējas paraudzīties uz Rīgu no Pēterbaznīcas torņa? Es gribu nepārprotami apgalvot, ka jā, jo likumprojekts paredz ne tikai noteikt, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai būs īpašumtiesības uz šo nekustamo īpašumu, bet paredz arī to, ka baznīcai būs pienākums gādāt par šā īpašuma saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu. Un šī baznīca arī turpmāk varēs funkcionēt kā koncertu norises vieta, tajā tiks rīkotas tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, notiks mākslas darbu izstādes un kultūras pasākumi, kā arī tā saglabās starptautiska kultūras tūrisma objekta statusu.
Turklāt likumprojekts paredz, ka tiks izveidota konsultatīva institūcija, kurā darbosies gan Rīgas pilsētas pašvaldības, gan arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, kas reizi gadā apstiprinās baznīcas pasākumu plānu, kurā, protams, tiks ietverts, es ceru, arī viss tas, par ko es šeit jau iepriekš minēju.
Tā ka, cienījamie kolēģi, manuprāt, šeit nav pamata bažām, un es aicinu jūs balsot. Protams, aicinu jūs balsot katram pēc saviem ieskatiem.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 24, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nolasiet balsojuma rezultātus!”)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 29.augustam.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, skatīsim dokumentu Nr.2489 – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pavisam ir iesniegti 20 priekšlikumi.
1. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
2. – arī parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
3. – arī parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
4.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
5.priekšlikums…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos jums, Buzajeva kungs!
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Piecās minūtēs, kuras man ir paredzētas saskaņā ar Kārtības rulli, es pat nepaspēšu izlasīt Juridiskās komisijas piedāvāto ārkārtīgi garo 4.priekšlikumu, bet likumprojektā šādu priekšlikumu ir vēl 16. Tas praktiski ir jauns likums, kuru komisija, pārkāpjot Kārtības ruļļa garu, noformēja grozījumu veidā otrajam lasījumam ar mērķi izslēgt tā konceptuālās apspriešanas iespēju.
Nodoms it kā būtu labs – dot cilvēkiem iespēju pārsūdzēt viņiem piespriesto arestu pirms soda izciešanas, bet, kā zināms, ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli.
Komisijas priekšlikumi, ieskaitot arī pašlaik apspriežamo priekšlikumu, izņem no administratīvo tiesu kompetences pašas sarežģītākās administratīvo pārkāpumu lietas, to skaitā arī tādas, kuras nekādi nav saistītas ar arestu. Šīs lietas tiek nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām, bet līdz ar lietu nodošanu diemžēl netiek nodotas arī garantijas, kuras paredzētas Administratīvā procesa likumā, piemēram, tā 5.pantā (citēju): “Administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.” Citāta beigas.
Paradokss ir tajā apstāklī, ka garantijas, kuras, piemēram, tiek dotas Kriminālprocesa likumā, vispārējās jurisdikcijas tiesās uz šīm lietām neizplatās, teiksim, nevainīguma prezumpcija. Intereses pēc es saskaitīju to Administratīvā procesa likuma pantu skaitu, kuri garantē taisnīgu tiesu. Šādi panti izrādījās vienpadsmit. Visas šīs garantijas apsūdzētajam tiek atņemtas, bet diemžēl netiek pievienotas Kriminālprocesa likumā noteiktās garantijas, kurā šādu pantu ir astoņpadsmit.
Bet kas tad paliek? Paliek četri padomju laika Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti, viens no kuriem pēdējo reizi ir modificēts 1997.gadā, vēl viens – 1994.gadā, cits – 1992.gadā, bet pēdējais – 1984.gadā un, iespējams, palicis no Staļina 1936.gada Konstitūcijas. Manuprāt, ar šādām – vēl okupantu dotām – garantijām Eiropas Savienības dalībvalstu likumpārkāpējiem tomēr ir par maz.
Vai ir kāds cits veids, kā panākt pieteikto mērķi – iespēju pārsūdzēt arestu pirms soda izciešanas? Jā, ir! No likuma ir jāizsvītro viens cipars un viens pants, kas sastāv no deviņiem vārdiem: “Lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas.” Pie tam visas pārējās Administratīvā procesa likuma garantijas apsūdzētajam tiek saglabātas. Un šo kā šāvienu īso likumprojektu Ministru kabinets skatīja gandrīz divus gadus.
Un tas pats ir iekļauts arī citā šīsdienas darba kārtības punktā, bet tikai divu citu priekšlikumu veidā, kuri attiecas uz citu likumprojektu. Šie priekšlikumi tur ir parakstīti ar manu uzvārdu. Tas ir pēdējais, ja nemaldos, šīsdienas darba kārtības punkts.
Dāmas un kungi! Aicinu jūs neatgriezties pie padomju tiesas spriešanas prakses un noraidīt gan šo, gan arī nākamos Juridiskās komisijas priekšlikumus, kā arī varbūt noraidīt pašu likumprojektu kopumā, ja gadījumā šie priekšlikumi tiktu atbalstīti.
Aicinu neatbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputātam Rasnačam ir kas piebilstams komisijas vārdā? Deputāts Rasnačs nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Rasnačs.
5. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
6. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
7. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
8. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
9. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
10. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
11. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
12. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
13. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
14. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
15. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Arī 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Arī 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
18.priekšlikums… Arī to iesniegusi Juridiskā komisija, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
19. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Un visbeidzot – 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Rasnačs.
2008.gada 5.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Tā kā ļoti strauji tuvojas pārtraukums, tad, pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jālemj par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu, kurā viņi aicina turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Pēc būtības 15.panta kārtībā to var, bet es saprotu, ka jebkurā gadījumā tas beidzas ar balsojumu.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dāmas un kungi! Es aicinu tomēr izsludināt pārtraukumu, jo diemžēl Ārvalstu investoru padome diezgan kategoriskā veidā man šodien trijos uzspieda tikšanos. Viņi atteicās tikties citā dienā, vien ceturtdienā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Tā kā domas dalās, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 6, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ar reģistrācijas numuru 684/Lp9, kam Saeimā piešķirts dokumenta numurs 2319, ir saņemts no valdības un ir viens no administratīvi teritoriālās reformas paketes likumprojektiem. Mums komisijā bija plaša un interesanta diskusija par to, kas šajā likumprojektā ir ietverts, un acīmredzot uz otro lasījumu būs daudz priekšlikumu, par kuriem mēs diskutēsim. Atbildīgā komisija tomēr nolēma akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un virzīt to uz Saeimas sēdi akceptēšanai pirmajā lasījumā. To arī lūdzu jūs darīt!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.
G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šā likumprojekta parādīšanās sākumā ir visai loģisks valdības solis. Tā sākotnējā redakcija paredzēja, ka svarīgāko lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu – par to, kādai būtu jābūt jauno novadu kartei, valdība nodos Saeimai. Tas būtu atbildīgi un demokrātiski. Bija arī tāda iecere, ka likuma pamatteksts stāsies spēkā pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, tomēr valdība no abām šīm iecerēm atteicās, un tādējādi Saeimā līdz pirmajam lasījumam nonākušais likumprojekts ne vienu, ne arī otru ieceri vairs nesatur.
Gluži otrādi. Godātie kolēģi! Likumprojekts nedos Saeimai nekādu iespēju lemt par reformā iecerēto dalījumu, ne arī jebkad nākotnē ļaus tai izlemt jautājumu par pašvaldību apvienošanos vai sadalīšanos.
Šie jautājumi tiek atstāti valdības ziņā. Tik svarīga jautājuma nodošana valdības izlemšanai ir rupjš Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pārkāpums, jo pašvaldības tiesību ierobežojumi var notikt tikai ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem vai jebkādiem citiem zemāka ranga normatīvajiem aktiem.
Satversmē ir teikts, ka likumdevēja vara Latvijā pieder Saeimai un tautai. Ja mēs par likumiem gribam uzskatīt arī Ministru kabineta noteikumus, tad šāds grozījums vispār būtu jānosaka Satversmē. Pašvaldības statuss vai tās robežas nav tehniska rakstura otrās pakāpes jautājums, kura izlemšanu varētu deleģēt valdībai.
Reformas gaitā, kad vajadzēja gatavot un izskatīt simtiem šādu lēmumu, bija loģiska un pieļaujama šāda pienākumu deleģēšana valdībai. Bet ne jau pēc reformas! Pēc reformas ir jāatgriežas pie normālām demokrātiskām procedūrām! Likumprojekts neattiecas uz periodu pēc reformas. Likumu iecerēts iedarbināt nekavējoties, tūlīt pēc tā pieņemšanas, vienlaikus atceļot spēkā esošo Administratīvi teritoriālās reformas likumu, bet dažas šā likuma normas pārceļot uz pārejas noteikumiem.
Tas ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums! Gan pašvaldības, gan iedzīvotāji līdz šim varēja paļauties, ka likums garantē reformas mērķu un procedūru stabilitāti. Spēkā esošais reformas likums radīja pašvaldībām paļāvību, ka tās varēs savas teritorijas sagatavot pēcreformas periodam, ka varēs izmantot likumā noteikto dotāciju neatliekamo uzdevumu veikšanai. Pašvaldības bija iecerējušas pabeigt iesākto ceļa remontu, salabot sporta zāles jumtu, nopirkt autobusu skolēnu pārvadāšanai… Tās paļāvās, ka likumu neatcels, jo valdībai rūp viņu dzīves apstākļi arī pēc reformas.
Atceļot reformas likumu gadu pirms reformas noslēguma, valdība skaidri norāda, ka reformai ir politiski, nevis sociāli vai ekonomiski motīvi. Atteikties no Latvijas atzītiem un Latvijai saistošiem demokrātiskiem principiem un pārkāpt starptautisko līgumu pašvaldību tiesību jomā – tas ir nopietns solis. Turklāt šāds pārkāpums nav iestrādāts vienā pantā, bet gan sistemātiski visā likuma tekstā. Ministru kabinets nosaka pašvaldības statusu vai groza pašvaldību ārējās vai iekšējās robežas – to redzam 7., 8., 9., 11. un 14.pantā. Tā ir nevis nejauša kļūda, bet gan konceptuāla atkāpe no Eiropas Vietējo pašvaldību hartas! Būtībā šāda rīcība ir arī Satversmes pārkāpums. Princips, ka Latvijas Republika ir demokrātiska valsts, nav savienojams ar šādu rīcību. Un tomēr valdība par to izšķīrās! Un tāpēc ir jautājums: “Kāpēc?”
Godātie kolēģi! Kas noticis? Kāpēc gadu pirms reformas noslēguma valdība nolēmusi atteikties no likuma par reformu? Vai tiešām var būt tik svarīgi argumenti, ka jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips? Varbūt tas ir elementārs skopums? Palicis žēl līdzekļu, ar kuriem likumpaklausīgās pašvaldības līdz šim varēja rēķināties?
Varam secināt, ka turpinās spēka demonstrēšana, nerēķinoties ar iedzīvotājiem, kuriem reformas dēļ zudīs pieeja vietējai infrastruktūrai; nerēķinoties ar pašvaldībām, kurām ir nopietni argumenti savas izvēles pamatojumam. Vai domāts nerēķināties arī ar Satversmes tiesu?
Un tagad, lūk, divi piemēri.
Alsungas pagasta suitu kopiena izteica būtiskus argumentus, kāpēc vēlas kopt un attīstīt suitu kultūru un suitu tradīcijas. Viņiem varēja nākt pretī. No tā iegūtu gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvija kopumā. Mēs varētu būt lepni ar savu dažādību, ja mums pietiktu prāta šo dažādību neiznīcināt.
Otrs piemērs. Valgundes novads jau vienreiz ir izgājis novada veidošanas procesu un veicis to atbilstoši likumam. Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka vajadzētu ļaut cilvēkiem īstenot savas likumīgās ieceres. Varētu nākt viņiem pretī, bet var arī nodemonstrēt spēku, var nodemonstrēt nicinājumu pret vietējām interesēm.
Abos gadījumos lieta tika novesta līdz Satversmes tiesai. Otrā gadījumā tika pieļauta kļūda, iesniedzot prasību, taču pašvaldībai vēl ir laiks sagatavot precīzu iesniegumu.
Varbūt valdība cer, ka, atceļot reformas likumu, tās nelikumīgie lēmumi ar atpakaļejošu datumu pēkšņi kļūs likumīgi? Tāds likums, kādu šodien izskatām pirmajā lasījumā, nav vajadzīgs. Ja nepieciešams grozīt kādu normu Administratīvi teritoriālās reformas likumā, tad to vajag darīt atklāti un godīgi, nevis slepeni pārnest sagrozītu tekstu uz pārejas noteikumiem. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nav vajadzīgs steidzami, to mierīgi var sagatavot uz 2009.gada vidu. Pašlaik pilnīgi pietiek ar esošo likumu. Jaunais būs vajadzīgs pēc reformas, un to vajag sagatavot demokrātisku, ievērojot tiesību principus un Latvijas starptautiskās saistības. Likumprojekts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, nevis veicinās, bet gan kavēs reformu. Reformas noslēgumā cilvēki gaida nevis spēka demonstrēšanu, bet gan konstruktīvu sarunu ar visām ieinteresētajām pusēm.
Godātie kolēģi, skopums ir slikts padomdevējs. Atcerēsimies, ka mūsu Satversmes tēvi mums novēlēja kalpot tautai. Arī tai tautai, kas pašlaik dzīvo novados un pagastos. Cienīt un godāt viņu, un uzklausīt viņas viedokli. Tāpēc partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija aicina neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka visi droši vien esat diezgan noguruši, bet varbūt tomēr varētu kaut mazliet padomāt arī par to, lai varētu arī pārējie dzirdēt runātāju?
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nebūs daudz vārdu manā uzstāšanās reizē. Es vienkārši pievēršu jūsu uzmanību šoreiz tikai vienam jēdzienam. Diemžēl no okupācijas laikiem mums ir saglabājušies daudzi nepatīkami izteicieni un jēdzieni, taču es šoreiz pievēršu jūsu uzmanību tikai vienam šādam jēdzienam.
Savulaik izvairījās mūsu kolēģi dažādos līmeņos lietot jēdzienu “mūsu valsts”. Un arī šodien ļoti daudzi Latvijā nesaka “mūsu valsts”, bet saka “republika”. Diemžēl! Ir jāmāca cilvēki lēnām un pakāpeniski. Un tāpēc tagad, kad es šajā likumprojektā ieraugu, ka vienu no administratīvajām teritorijām atkal apzīmē ar to vecu veco nepatīkamo nosaukumu “republikas pilsētas”, es skaidri pasaku, ka mēs uz otro lasījumu noteikti iesniegsim priekšlikumu, kurā šis jēdziens būs izteikts ar citiem vārdiem.
Ko tas nozīmē – “republikas pilsēta”? Kura tad ir tā republikas pilsēta, un kura tad ir tā, kas nav republikas pilsēta? Ja teiktu, ka tā ir pilsēta ar lielāku vai mazāku nozīmi, pilsēta ar valstisku nozīmi, tas būtu kaut kas cits.
Tas, protams, nenozīmē, ka es neatbalstīšu likumprojektu kopumā, bet savi trūkumi tur ir, un tie būs jālabo.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka tik “mazsvarīgs” (pēdiņās) jautājums kā reģionālā reforma, nevienu te vairs neinteresē, varbūt vienīgi Kučinska kungu, bet es tomēr aicinu: mazu uzmanību!
Neapšaubāmi, šis ir likums, kurš noteiks, kāda būs Latvija vismaz turpmākos desmit gadus. Neapšaubāmi. Kolēģi, tas visiem ir jāsaprot. Pat tiem, kas te šobrīd guļ, Jaundžeikara kungs. Un tiem, kas ir acis atvēruši, un tiem, kas klausās.
Ņemot vērā to, ka līdz šim no valdības puses nav bijuši nopietni pārdomāti soļi reformas aktīvai virzībai, var teikt, ka šis likums ir pirmais, kurā redzams, ka valdība ir attapusies, ka beidzot ir kaut kas jādara, lai atrisinātu visus tos daudzos sarežģītos jautājumus, par kuriem runa bija visu laiku. Taču vienlaikus jāpiekrīt Laicāna kunga teiktajam, ka šajā likumā ir ļoti daudz dažādu lietu, kuras neatbilst tam, kādai vajadzētu būt reformai tās sākotnējā izskatā, un kuras būtu jāmaina. Atšķirībā no Laicāna kunga es saku, ka tās būtu jāmaina šeit, Saeimā. Jo, noraidīdami likumu, mēs līdz ar to pasakām, ka Ministru kabinets arī turpmāk mēģinās darīt to, ko ir mēģinājis darīt. Un tad arī turpmāk nevarēs koalīcijas iekšpusē vienoties, kā jau arī līdz šim nevarēja vienoties, jo, kā mēs labi zinām, tā koalīcija ir sašķelta, it īpaši šajā jautājumā, – pretrunīga un valsts attīstību bremzējoša.
Tātad ir konkrētas lietas, kuras, manuprāt, būtu radikāli jāmaina, par kurām būtu jādomā.
Beidzot šeit, 8.pantā, ir minēti kritēriji, pēc kuriem būtu jāveido novadi. Vienīgais jautājums – vai šie kritēriji atbildīs tikai jaunajiem novadiem, kuri veidosies pēc likuma izstrādes, vai arī tiem, kas jau šobrīd apstiprināti Ministru kabinetā?
Tātad, kā izrādās, ir duāla situācija. Uz šo jautājumu pat pats ministrs tā arī atbildēja – nezinoši. Manuprāt, visiem novadiem ir jāatbilst šiem kritērijiem. Un arī visai Latvijas kartei būtu jābūt tādai, kas atbilst kaut kādiem noteiktiem principiem un kritērijiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Atbalstām!”)
Otra lieta, kolēģi! Manuprāt, pilnīgi absurdi ir rakstīt, ka gandrīz bez jebkādiem papildu nosacījumiem Ministru kabinets ir tas, kurš arī turpmāk pēc pieciem, pēc desmit gadiem noteiks novadu robežas… (No zāles dep. J.Dobelis: “Brīvību Kamparam!”) un to teritoriālo iedalījumu. Manuprāt, dziļāka absurda vairs nevar būt, jo, zinot Latvijas līdzšinējo politisko pieredzi, šādas lietas var notikt ļoti voluntāri un ļoti, ļoti apšaubāmi.
Es domāju, ka būtu ļoti nopietni jāpārdomā, kam sniegt šādas tiesības. Bet šajā procesā, kad notiek reforma un kad valdība nav spējusi šo reformu pilnībā realizēt, manuprāt, šīm tiesībām ir jābūt nekam citam, kā vien Saeimai, mums visiem kopā.
Vēl viena lieta, kas būtu jāmaina un kas ir, manuprāt, ļoti būtiska. Mēs nosakām, ka republikas pilsētām ir kaut kādi kritēriji, tas ir, 50 000 iedzīvotāju (tas būtu saprotami), taču jau nākamajā pantā mēs sakām, ka atkal Ministru kabinets var atsevišķi nolemt, ka, piemēram, pašvaldība ar 10 000 iedzīvotāju arī ir republikas pilsēta. Nav nekādu, pat ne vismazāko, kritēriju, kas noteiktu, ka Ministru kabinets tā nevarētu lemt.
Tātad ir tikai divas vai trīs lietas, kuras es varu pieminēt kā kliedzošākās, kā tādas, kas šajā likumprojektā būtu jāmaina. Taču, nepieņemot šo likumprojektu, mēs, pirmkārt, likuma tapšanas gaitu nobremzētu; otrkārt, mēs izdarītu vēl lielāku lāča pakalpojumu tiem novadiem, pagastiem un pilsētām, kas joprojām gaida no mums kaut kādu pilnīgi skaidru risinājumu.
Tātad es aicinu likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt, uz otro un trešo lasījumu ļoti nopietni strādāt un iesniegt priekšlikumus un, ja likumprojekts ir atbilstošs tam, kāds ir reformas mērķis, to atbalstīt arī turpmāk.
Taču, ja Saeima nav spējīga vienoties par tādu Latvijas nākotni un karti, kādai tai vajadzētu būt sabiedrības vairākuma izpratnē, tad vajag skaidri pateikt, ka šī reforma nenotiks, šai reformai ir jābeidzas un turpināsim strādāt tajos rajonu pašvaldību ietvaros, kādi tie ir šobrīd. (Tie darbojas, nekas taču nav noticis!) Un tad lemsim tālāk, ja būs Latvijas politiskajā vidē tāda vienotība un kopēja izpratne, ka tā spēs piedāvāt risinājumu, kas visiem ir pieņemams.
Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai deputātam Spurdziņam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā?
O.Spurdziņš.
Arī komisijas diskusijā tika “kustināti” šie jautājumi, ko debatētāji pieminēja, bet komisija tomēr atzina, ka šis likumprojekts ir par pamatu, lai turpinātu iesāktās diskusijas.
Komisija gaida priekšlikumus uz otro lasījumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš.
Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 20.jūniju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības komisija likumprojekta “Grozījumi Standartizācijas likumā” otrajam lasījumam saņēma četrus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs.
Un arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs.
Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Blumbergs.
Termiņš – 10.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.556/Lp9 – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
1.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
2.priekšlikums. Iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
3.priekšlikums. Iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
4.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
5.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
6.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
7.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
8.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
9.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
10.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
11.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Arī 12.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
13.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
14.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
15.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
16.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Arī 17.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Arī 18. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
19. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
20.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
20.priekšlikumu… Es atvainojos!
Sēdes vadītājs.
21.priekšlikumu!
Dz.Rasnačs.
21.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
22.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis ir iesniedzis arī 23.priekšlikumu, kas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts ir iesniedzis 24.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
25.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
26.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
27.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
28.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
30.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
31.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
32.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
33. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam noguruši, bet es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību klajai necieņai gan pret opozīcijas deputātu priekšlikumiem, gan pret veselo saprātu.
33.priekšlikums, kuru es esmu parakstījis… Es to nolasīšu: “Aizstāt likuma 283.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā” ar vārdiem un skaitļiem “25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.” (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kāp zemē!”)
Un nu es jums nolasīšu atbildīgās komisijas iesniegto 14.priekšlikumu, kuru izskatījām saistībā ar darba kārtības 29.punktu un par kuru nobalsojām pirms 15 minūtēm: “Aizstāt 283.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā” ar vārdiem un skaitļiem “25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.”
Cienījamie kolēģi! Minētais priekšlikums, kas tika atbalstīts Saeimā, burts burtā sakrīt ar šo priekšlikumu, kuru Saeima gatavojas noraidīt. Kur ir loģika? Tikai 15 minūtes pagājušas, bet Saeimas viedoklis jau mainījies uz pilnīgi pretējo pusi!
Es tomēr aicinu vēlreiz nobalsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs.
Komisija neatbalsta. Aicinu balsot pret 33.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs.
34.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
35. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikumu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
36. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikumu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Man būtu ļoti liels lūgums Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem tomēr būt mazliet klusākiem! Šis ir pēdējais likumprojekts šodien. (No zāles: “Izdzīt no zāles! Izslēgt no Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakciju!”)
Turpiniet, lūdzu, Rasnača kungs.
Dz.Rasnačs.
36.priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
37. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
38. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
39. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs.
40. – deputāta Buzajeva priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli… Es atvainojos! Deputāts Buzajevs tomēr uzstāj, ka vajag veikt balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Sēdi mierīgs! Pietiek!”) Balsosim par 40. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Rasnačs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir…
Sēdes vadītājs.
Mums ir par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā jānobalso. Un, kā es saprotu, vispirms vajadzētu komisijas vārdā paust viedokli.
Dz.Rasnačs.
Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Rasnačs.
Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 10.jūniju, lai mēs varētu paspēt vēl šajā sesijā izskatīt likumprojektu arī trešajā lasījumā.
Tātad termiņš – 10.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Pirms reģistrēšanās – informācija.
Šodien bija paredzēta sēde atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz četriem jautājumiem, no kuriem trīs bija adresēti satiksmes ministram Aināram Šleseram un viens – vides ministram Raimondam Vējonim. Uz visiem šiem jautājumiem ir saņemtas rakstveida atbildes. Saeimas Prezidijs ir saņēmis informāciju, ka rakstveida atbildes apmierina jautājumu iesniedzējus. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Pirmajam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam… Viņš šobrīd kaut kur tepat vien ir…
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas locekļus aicinu uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Tūlīt, lūdzu!
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es vēlos precizēt, lai stenogrammā tas tiktu fiksēts: izskatot likumprojektu Nr.574/Lp9, mans balsojums par 3.priekšlikumu bija “pret”. Lūdzu to fiksēt stenogrammā. Nez kāpēc izdrukā parādās “par”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Ingrīda Circene, Sandra Kalniete, Gunārs Laicāns, Leons Līdums, Anna Seile un Nils Ušakovs.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Līdz ar to Saeimas 5.jūnija sēde tiek pasludināta par slēgtu.