Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 5. jūnija sēdes

J.Strazdiņš
(ZZS frakcija):

Šodien Saeimā bija ļoti dzīvas diskusijas par daudzām mūsu dzīves aktuālām tēmām. Ir izskatīti svarīgi likumprojekti, skārām Satversmes jautājumus, skārām referenduma jautājumus, skārām jautājumus, kas skar mūsu pašvaldības.

Bet, vairāk pievēršoties Zaļo un Zemnieku savienības aktualitātēm, gribētu pievērst uzmanību tam, ka sākusies ir kustība ar Augstākās izglītības likumu, kurš jau ir skatīts valdībā un tieši valsts valodas pielietojuma dēļ ir pagaidām atlikts, jo premjers stingri nostājies pozīcijā, ka visās valsts finansētajās augstskolās valsts valodas pielietojumam ir jābūt obligātam, izņēmums varētu būt tikai privātās augstskolas, bet, ja arī privātās augstskolas saņem finansējumu no valsts, arī šeit valsts valodas pielietojums ir obligāts.

Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs būtībā Latvijā esam pabeiguši izglītības reformu, bilingvālās izglītības periods ir beidzies, ir 10.klases skolēni pārgājuši uz citām proporcijām valsts valodas apguvē, augstskolās daudzi studenti iestājas ar labām valsts valodas zināšanām, un tās vairs nav problēmas.

Varbūt nav pamatoti to cilvēku uztraukumi par to, ka var samazināties studējošo skaits dzimstības “bedres” dēļ un mums jāsāk domāt par studējošo piesaisti no ārvalstīm, un tāpēc varētu būt kaut kādas atlaides krievu valodas pielietošanai mūsu augstākajās mācību iestādēs.

Mūsu frakcija ir pret šādu nostādni, lika to paust arī savai ministrei, to mēs vakar dzirdējām arī Dombura raidījumā, ka šis princips priekš mums ir svēts. Augstākās mācību iestādes, tieši mūsu universitātes, ir gan Latvijas zinību tempļi, gan Latvijas kultūras tempļi, gan mūsu identitātes saglabāšanas tempļi. Un tāpēc valsts valodas pielietošanai izglītības procesā ir jābūt ļoti svarīgai.

Šodien negaidīti asa izvērsās arī diskusija par Svētā Pētera baznīcas atgriešanu evaņģēliski luteriskajai baznīcai, jo, kā zināms, šo baznīcu vēl padomju laikā atjaunoja par PSRS līdzekļiem - gan torni, gan jumtu, gan arī iekšdarbus - un visus šos gadus baznīcu aprūpēja Rīgas dome. Tā bija gan izstāžu vieta, gan muzikāls centrs, gan arī tūrisma centrs. Sevišķi populārs ir Pētera baznīcas tornis. Un ir dažādi uzskati dažādās sabiedriskās grupās, arī mākslinieku starpā par tālāko Pētera baznīcas izmantošanu. Bet, lai šo jautājumu nokārtotu, pirmais ir jāatrisina zemes jautājums - kam pieder zeme zem Pētera baznīcas, kā Pētera baznīca tiks tālāk izmantota, kā izmantos Pētera baznīcu Rīgas dome, kurai ir ļoti lieli nopelni Pētera baznīcas saglabāšanā un uzturēšanā, kā tiks finansēti atjaunošanas darbi, uzturēšanas darbi, kāda būs valsts dalība, kā darbosies padome pie Pētera baznīcas, un vai izdosies piesaistīt starptautiskos līdzekļus.

Tā ka gaidām vēl priekšlikumus - priekšlikumu saņemšana ir līdz 29.augustam, un mēs gaidām vēl dažādus priekšlikumus. Diskusija noteikti sabiedrībā būs dzīva, jo jautājums ir sarežģīts un nopietns un skar katru rīdzinieku, arī Rīgas viesus.

M.Ārbergs
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīti diezgan daudzi, manuprāt, nozīmīgi jautājumi.

Pirmkārt, šodien ar 63 balsīm tika apstiprināts Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkoviča kungs. Vakar Tautas partijas frakcijai bija tikšanās ar amata kandidātu, tika uzdoti daudzi jautājumi un tika saņemtas arī izsmeļošas atbildes. Tautas partijas frakcija atbalstīja kandidātu un uzskata, ka Bičkoviča kungs ir izvirzīts no kolēģu vidus ar balsu pārvaru. Tāpat uzskatām, ka Bičkoviča kungam ir pietiekama darba pieredze Augstākajā tiesā, kā arī savs redzējums par turpmāko darbu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā.

Otrs nozīmīgs jautājums, protams, šodien bija grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija rūpīgi izvērtējusi iesniegtos grozījumus, kā arī saņēmusi citu komisiju viedokļus, gan arī ekspertu viedokļus, ka rosinātie grozījumi šādā redakcijā ir nepilnīgi un pilnveidojami.

Tautas partijas frakcija uzskata, ka parlamenta atlaišana būtu nepieciešama tikai tad, ja parlaments ir darboties nespējīgs, nevar pieņemt likumus, nevar ilgstoši apstiprināt valdību un tā tālāk. Tāpat, manuprāt, nepieciešams noteikt lielāku vēlētāju skaitu, kam būtu iespējas atlaist Saeimu, un jābūt skaidrībai par termiņiem, kad šis process varētu notikt.

Savs viedoklis, protams, ir arī Valsts prezidentam. Un Saeimas Prezidijs šodien nodeva Konstitucionālās komisijas izstrādātos priekšlikumus Juridiskajai komisijai. Tautas partija piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim, ka vēl nepieciešama diskusija par iespējami labāko grozījumu variantu gan konstitucionālo ekspertu, gan politiķu starpā. Šis jautājums, protams, ir ļoti svarīgs, bet šādā redakcijā Tautas partija to nebija gatava atbalstīt.

Tā ka pats strādāju Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, tad gribētu informēt, ka komisija izstrādāja priekšlikumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz komisijai iespēju pēc savas iniciatīvas ierosināt pret Saeimas deputātiem Ētikas kodeksa pārkāpumu lietu gadījumos, kad komisijas rīcībā ir materiāli un pierādījumi, ka Saeimas deputātu rīcība neatbilst Saeimas deputāta Ētikas kodeksam.
Tāpat mūsu frakcija atbalstīja nodošanu komisijām grozījumus vairākos likumos, kuri paredz nodokļu atvieglojumus sportistiem, treneriem, sporta sacensību tiesnešiem, kas varētu darboties kā pašnodarbinātas personas, kas ļautu pašiem organizēt nodokļu apmaksu, tādējādi veicinot sporta attīstību un profesionālo sportistu piesaisti Latvijai.

Realizējot administratīvi teritoriālo reformu Latvijā, turpinās darbs pie nepieciešamo likumu izskatīšanas. Un arī šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, tāpat pirmajā lasījumā tika atbalstīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien tiešām bija likumprojektiem bagāta Saeimas plenārsēžu diena. Un ļoti daudz bija arī karstu un akūtu debašu.

Bet es gribētu teikt, ka šo plenārsēdi kopumā raksturo neiedomājami nenormāls politiķu cinisms pret sabiedrību un tautu. Un pirmo reizi pēc ilgāka laika bija acīmredzams, ka politika šeit tiek veidota pēc Ventspils un “Mākoņu” aizkulišu spēlētāju pasūtījuma.

Tātad kā pirmo šādu piemēru es gribu minēt Satversmes grozījumus, kurus, neskatoties uz to, ka 217 567 mūsu valsts iedzīvotāji - pilsoņi, balsstiesīgie nākamie vēlētāji bija skaidri pauduši savu gribu, ka ir tiešām pienācis tas vēsturiski politiskais brīdis, lai mūsu Satversmi grozītu un dotu tautai tiesības lemt ne tikai vienreiz četros gados, bet arī tajā situācijā, kad Saeima nepilda sabiedrības vairākuma viedokli, lemt par to, vai būtu iespējams Saeimu atlaist pirms termiņa.

Aizbildinājums ar juridiskām neprecizitātēm, manuprāt, tiešām kārtējo reizi demonstrē to, ka svarīgi ir pasargāt pašiem savu ādu, nevis domāt par to, kā uz to reaģēs sabiedrība. Bet, manuprāt, gan zemeņu kūka, gan komandējumi uz hokeju, gan Meža fonda līdzekļu naudas izlietošana sabiedrisko attiecību pasākumiem, gan tas, ka par Uzņēmumu reģistra vadītāju tiek iecelts cilvēks, kura galvenā vērtība ir tā, ka viņš pazīst Tautas partijas vadītāju, tas viss tikai liecina par to, ka šādi grozījumi pašreiz ir nepieciešami, un es ļoti ceru uz sabiedrības atbalstu šiem grozījumiem referendumā.

Mēs aicināsim savus vēlētājus pārdomāt par to, ka tiešām Satversmē ir rakstīts, ka vara pieder tautai, bet politiķi izliekas to aizmirsuši.

Otrs tāds demonstrējums klajš bija likumprojekts “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Šis likums diezgan ilgi un rūpīgi tika apspriests Saeimas atbildīgajā komisijā, jo tas tika saskaņots un radīts, lai mēs ieviestu to regulējumu, kādu prasa Eiropas Savienības normas. Neskatoties uz to, ka komisija bija lēmusi vairākus apšaubāmus priekšlikumus, kuri sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju, kuri paredz dažādas dīvainas iespējas izvairīties no atbildības par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju, neatbalstīt, savukārt šodien plenārsēde ar ļoti lielu balsu vairākumu atbalstīja šos priekšlikumus. Tātad tiks apgrūtināta tiesībsargājošo institūciju darbība, un, protams, ir jautājums, kādā veidā tad valdība skaidros arī Eiropas Savienības institūcijām to, kā mēs šo regulu esam ieviesuši. “Jaunā laika” frakcija aicinās prezidentu neizsludināt šo likumu, jo mēs varam saņemt lielas problēmas atkal Eiropas tiesībsargājošajās institūcijās.

Un trešais, protams, ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Debates, kas ilga par amata kandidātu publiskajā telpā, bija tādas vairāk vai mazāk dīvainas. Nu aizbildinājums ar to, ka Augstākās tiesas tiesneši, daļa no viņiem ir izvirzījusi šo kandidātu un tāpēc mums nav citas iespējas kā deputātiem, kā tikai atbalstīt šo kandidātu vienīgo, manuprāt, atkal ir mazliet dīvaini. Jo kāpēc tad Satversme nosaka to, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina nevis Augstākās tiesas plēnums, bet apstiprina Saeima ar balsu vairākumu? Manuprāt, tiesu sistēmā ir tikpat lielas problēmas kā politikā. Sabiedrība neuzticas tiesām, uzskatot, ka taisnību tiesā meklēt nav vērts. Šajā situācijā par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, par augstāko tiesu sistēmas amatpersonu, tomēr tiek atbalstīta persona, kuras reputāciju ne tuvu nevar nodēvēt par nevainojamu un kura visā savā līdzšinējā darbībā kā Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs ir atsacījusies redzēt to, ka tiesu sistēmā ir problēmas ar korupciju, atsacījusies redzēt to, ka būtu nepieciešama kāda attīstība un tiesnešu pašu iesaistīšanās tajā, lai sabiedrības šo priekšstatu par neuzticību tiesām lauztu.

Tas arī droši vien ir viss. Kā teicu, diemžēl nenormāls cinisms pret sabiedrību un tautu. Paldies.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien varas partijas noraidīja vairāk nekā 217 000 Latvijas iedzīvotāju atbalstītos grozījumus Satversmē, kas ļautu tautai ierosināt Saeimas atlaišanu. Tagad par šo jautājumu ir jāorganizē referendums jeb tautas nobalsošana. „Par” likumprojektu kopumā balsoja 44 opozīcijā esošie deputāti, „pret” - 37 deputāti, bet atturējās 17. Un līdz ar to tas tika noraidīts, jo pret un atturējās kopumā deputātu vairākums.

“Saskaņas Centrs” atbalsta ideju par tautu, ka tautai ir nepieciešams dot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Mēs uzskatām, ka no juridiskā viedokļa sagatavotie grozījumi ir pietiekami korekti un šie grozījumi ir izteikti redakcijā, kas raksturīga Satversmei. Tie ir vienkāršā valodā un pasaka galveno.

Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā 1/10 daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Šis 10 procentu vēlētāju kvorums, kas nepieciešams referenduma iniciēšanai, ir nostiprināts Satversmē un līdz šim nav izsaucis nekādus nopietnus iebildumus.

Ir zināms, ka pasaules valstu praksē parlamenta atlaišana netiek uzskatīta par draudu demokrātijai, bet gan - tieši pretēji - tas ir līdzeklis, kas palīdz nostiprināt demokrātiju.

Satversmes 2.pantā ir teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka tieši tauta ir varas avots. Satversmē būtu nepieciešams iestrādāt mehānismu, kas dotu vēlētājiem iespēju rosināt parlamenta atlaišanu, ja Saeima un valdība piedzīvo uzticības krīzi. Tas, ka vairāk nekā 217 tūkstoši Latvijas pilsoņu ar saviem parakstiem ir izrādījuši stingru gribu veikt izmaiņas likumdošanā, norāda uz uzticības krīzi un ir nopietns pamats varas partijām pārdomāt savu darbības stilu.

Es uzskatu, ka nostrādāt četrus gadus bez jebkāda riska nav gluži veselīgi. Esmu pārliecināts arī, ka par tautu jāatceras visus četrus gadus, nevis tikai tad, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas. Grozījumi ir nepieciešami, lai vēlētas amatpersonas apzinātos savu atbildību Latvijas iedzīvotāju priekšā. “Saskaņas Centra” frakcija respektē šo vēlētāju gribu, un visi mūsu deputāti šodien balsoja “par”. “Saskaņas Centrs” aicināja arī no Saeimas tribīnes un komisijās atbalstīt sagatavoto likumprojektu un pieņemt to bez pārgrozījumiem. Bet Saeimas vairākums diemžēl likumprojektu noraidīja, un mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicināsim vasarā piedalīties tautas nobalsošanā.

Dz.Rasnačs
(TB/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šīsdienas Saeimas sēdē saskata vairākus svarīgus akcentus, par kuriem noteikti uzskatām, ka būtu jāinformē arī jūs.

Pirmais un svarīgākais jautājums, protams, ir jautājums par to, vai grozījumi Satversmē, kādus tos ir iesnieguši pēc arodbiedrības iniciatīvas vairāk kā 200 tūkstoši pilsoņi, vai šādus Satversmes grozījumus šādā redakcijā atbalstīt. Mūsu viedoklis ir vienprātīgs, ka šādu brāķi atbalstīt nevar. Un arī pēc debatēm Juridiskajā komisijā nācās konstatēt, ka pēc būtības šie priekšlikumi ir tie paši, ko partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vairākkārt ir sniegusi Saeimā. Un es domāju, ka mūsu vēlētāji ļoti labi zina, kādas ir “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” intereses Latvijā. Tas vienkārši tāds mazs priekškariņš aiz tiem visiem notikumiem, tas tiek tagad šodien pavērts, lai cilvēki pārdomātu, kas un kāpēc viņus aicina uz šo referendumu. Arī, protams, “Saskaņas Centrs” piebalso tam. Tas ir loģiski. Bet kāpēc tam mēģina piebalsot dažas latviešu partijas, tas mūs izbrīna. Tātad šajā jautājumā mēs balsojam “pret”, bet vienlaikus mēs uzskatām, ka Satversmē ir jāuzlabo tas mehānisms, kas reglamentēts attiecībās starp Valsts prezidentu un parlamentu, jo tāda situācija, kāda bija 6.Saeimā, kad nevarēja apstiprināt valdību, ka lielākā daļa deputātu mainīja savas frakcija, tāda situācija kā 6.Saeimā nedrīkstētu atkārtoties. Tādās situācijās, protams, parlaments nav rīkoties spējīgs un tas būtu jāatlaiž. Noteikti! Arī citas situācijas, kas ir reglamentētas daudzu valstu likumos, arī tās būtu nopietni jāizdiskutē, un es domāju, ka Juridiskajai komisijai šovasar būs ļoti, ļoti daudz darāmā.

Otrs jautājums, ko mani kolēģi neminēja, bet kas ir ļoti svarīgs. Šodien Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi, kas ievērojami vienkāršo tiesvedības procedūru tā saucamo “dzērājšoferu” sakarā. Ja šobrīd Ceļu policijai un arī tiesu iestādēm ir problēmas ar šo tiesvedību, tā ir lēna, smaga, ilga, tad, es ceru, pēc trešā lasījuma būs daudz ātrāka šī procedūra un, protams, tā būs laba profilakse pret šādiem likuma pārkāpumiem.

Pirms noslēguma gribētu minēt, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ļoti kritiski vērtē otrdien valdības pieņemtos noteikumus par atvieglojumiem viesstrādniekiem, un mēs savu viedokli formulējām arī valdībā Koalīcijas padomē uzstāsim, lai situācija tiktu veidota stingrāka viesstrādnieku ieceļošanai.

Un noslēgumā es gribētu minēt, ka apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šosestdien ir domes sēde un būs vienlaikus arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības izveidošanas 20.gadadienas atceres un svinību pasākums. Tā ka laipni aicināti visi “Tēvzemei un Brīvībai” biedri gan uz šo pasākumu, gan uz koncertu. Un dalīsimies atmiņās par šiem divdesmit gadiem. Mēs lepojamies ar to, ka mēs esam devuši savu ieguldījumu latviskas Latvijas labā, un mēs ceram, ka mēs to turpināsim.

V.Buzajevs
 (PCTVL frakcija):

Pirmkārt, liels paldies Rasnača kungam par PCTVL bezmaksas reklāmu. Tautas ienaidnieku lokā, izņemot PCTVL, varētu droši iekļaut gan “Jauno laiku”, gan jaunizveidotās frakcijas deputātus, gan visu opozīciju, kur kopā 44 deputāti - gandrīz puse no Saeimas - atbalstīja tomēr arodbiedrību likumprojektu.

Diemžēl Saeima ir noraidījusi arodbiedrību likumprojektu, tautas likumprojektu, jūsu likumprojektu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu ar tautas nobalsošanas iespējām. Tā rezultātā vēlētāji referendumā atkārtoti tiek aicināti izteikt savu atbalstu likumprojektam un neuzticību valdošajai elitei.  

PCTVL frakcija, enerģiski aizstāvējusi ielās, komisijās un prezidenta pilī, arī šodien balsoja par šo tautas iniciatīvu. Šajā sakarā es izlasīšu jums dažas rindkopas no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības paziņojuma, kas tika izplatīts vakar.

“Arodbiedrības negatavojas organizēt protestus pie Saeimas nama, kā arī neplāno īstenot papildus informatīvo kampaņu pirms sagaidāmā referenduma. Protesta akcijas šajā gadījumā būtu bezjēdzīga pazemošanās Saeimas vairākuma priekšā. Ja vairāk nekā 270 000 Latvijas pilsoņu paraksti un Satversmes tiesas priekšsēdētāja atbalsts nav pietiekams arguments, lai apstiprinātu grozījumus Satversmē, tad nav vērts tērēt strādājošo laiku, lai tā arī nesasniegtu dzirdīgas ausis,” - uzskata Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Kaut Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionāla tiesību komisija izstrādājusi viedokli par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu un norādījusi uz iespējām pilnveidot LBAS ekspertu izstrādāto versiju, tomēr no Saeimas komisijās, diskutējot par grozījumiem, nav izskanējuši nopietni juridiski pretargumenti.

Negatīvi balsojumi komisijās bija iepriekš paredzami, ņemot vērā valdošās koalīcijas nostāju. Tomēr pārsteidza deputātu neprofesionalitāte un nesagatavotība. Visi argumenti bija vienā līmenī - patīk, nepatīk, būs haoss un “Maskavas roka,” - atgādina Pēteris Krīgers, secinot, ka joprojām vairums tautas kalpu savus vēlētājus uzskata par viegli pārliecināmu aunu baru.

LBAS ir paveikusi savu darbu pilsoniskās sabiedrības attīstībā. Satversmes grozījumu projekts ar lielu vēlētāju atbalstu ir novests līdz Saeimas balsojumam. Visi turpmākie valsts tēriņi būs uz to deputātu sirdsapziņas, kuri jau ir nobalsojuši pret šiem grozījumiem, uzsver Pēteris Krīgers.

Tautas nobalsošanas izsludināšanas gadījumā arodbiedrības neplāno īstenot informatīvo kampaņu. Mēs neizmantosim tādas metodes, kādas savās priekšvēlēšanu kampaņās izmanto politiskās partijas, un ar reklāmu palīdzību nemanipulēsim ar vēlētājiem.

Ar savu attieksmi politiķi paši ir sagatavojuši augsni tam, ka referendums varētu izdoties un to neietekmēs nekādas “par” un “pret”” kampaņas, uzskata Pēteris Krīgers.  

PCTVL frakcija un partija arī uzskata, ka, noraidot tautas likumprojektu, valodā elite uzticības kredītu ir izsmēlusi pilnībā, un aicina vēlētājus piedalīties tautas referendumā, kas notiks, visticamāk, vasaras vidū. Būsim kopā!

K.Šadurskis
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šī nu noteikti nebija Saeimas labākā darba diena. Gribu runāt par četriem svarīgiem balsojumiem Saeimā.

Par diviem no tiem - par Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu un Satversmes grozījumiem - laikam neviens šodien nesagaidīja pārsteigumu, jo tie bija prognozējami. Esam ieguvuši jaunu Augstākās tiesas priekšsēdētāju - Bičkoviča kungu. Un vienīgais, ko šajā sakarā gribu teikt, gribu vēlēt, lai Bičkoviča kungam būtu gana stingrs mugurkauls savā darbā, lai turētos pretim tiem politisko spēku tīkojumiem, kas viņu šajā krēslā ir iesēdinājuši.

Par Satversmes grozījumiem. Šodien daudz tika Saeimā diskutēts, bet laikam īstais arguments diez vai izskanēja no valdošās koalīcijas puses. Es domāju, ka visas likmes tiek liktas uz to, ka vasaras vidū referendumā neatnāks nepieciešamie 750 000 Latvijas pilsoņi, lai izteiktu savu gribu, un līdz ar to referendums juridiski būs uzskatāms par nenotikušu. Es ļoti ceru, ka tā nenotiks.

Lai arī ir skaidrs, ka referendums būs, referenduma laiks acīmredzot ir jūlija otrā puse, jo saskaņā ar likumu tam ir jānotiek no viena līdz diviem mēnešiem pēc Saeimas noraidījuma, kas notika šodien. Un es ļoti ceru, ka Latvijas pilsoņi savu attieksmi izteiks. “Pilsoniskā Savienība” aicina ikvienu Latvijas pilsoni gatavoties šim vasaras referendumam un izteikt savu viedokli tajā.

Bija šodien arī ļoti nepatīkams pārsteigums. Skatot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kā jau mēs esam reizēm pieraduši, uz trešo lasījumu pēkšņi parādās stipri dīvaini priekšlikumi.

Ziniet, ir jau folklorizējusies iesauka kādam no kolēģiem deputātiem “pastnieks”, un šodien šķita, ka Saeimas plenārsēžu zālē ir pietiekami daudz, es teikšu ļoti vienkārši pavisam atklāti, kriminālo autoritāšu “pastnieku”, jo šis likums stipri sašaurinās valsts tiesības kontrolēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Nezinu, vai tā ir sagadīšanās vai nē, bet atbildīgajā komisijā nupat priekšvakarā viesojās arī smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas advokāts. Kas to lai zina, vai tā ir sagadīšanās vai likumsakarība?

Bet vienīgais, ko es gribu sacīt, ka “Pilsoniskā Savienība” noteikti pievienojas “Jaunā laika” kolēģiem savā aicinājumā Valsts prezidentam šo likumu neizsludināt.

Un vēl šodien pāris vārdu par kādu ļoti zemas kvalitātes likumprojektu, kas ir uzsācis savu ceļu Saeimas gaiteņos. Šis likumprojekts skars ļoti daudzus Latvijas ļaudis. Tas ir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ar šo likumu, ja tāds tiks pieņemts, faktiski Saeimai ir atņemtas visas tiesības lemt par administratīvi teritoriālo iedalījumu, visu lemšanu atstājot valdībai. Un tas acīmredzot nav ne demokrātiski, ne pareizi. Turklāt šis likums ierobežos pašvaldību tiesības apstrīdēt Satversmes tiesā brīvprātīgās apvienošanās principu pārkāpumus, kādus valdība līdz šim ir atsevišķos gadījumos pieļāvusi.

Šeit patiesībā vēl viss nav zaudēts. Ir cerības, ka otrajā un trešajā lasījumā šo likumprojektu var uzlabot, kaut gan, protams, no ļoti sliktas kvalitātes sākumprojekta tas ir grūti.

Un tomēr galvenais šīsdienas balsojums, protams, ir par Satversmi. Lielas tautas daļas ierosinājums ir noraidīts no deputātu puses. Godātie Latvijas pilsoņi, gatavosimies visi referendumam vasarā!

J.Šmits
(LPP/LC frakcija):

Kā jūs dzirdējāt, šodienas Saeimas sēde bija ļoti spraiga, pavisam mēs izskatījām 32 likumprojektus. Es domāju, ka daudzi kolēģi jau arī pieminēja to, ka divi tie paši svarīgākie likumprojekti, kuru priekšā mēs stāvējām, bija jautājums par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, tāpat arī es personīgi atbalstīju šo kandidātu, jo mums nav pamata neuzticēties Augstākās tiesas plēnuma sēdē nolemtajam lēmumam - ierosināt apstiprināt konkrēto personu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tieši tādēļ mēs kā Saeima respektējām Augstākās tiesas plēnuma lēmumu, uzskatām, ka tas ir pietiekami liels apliecinājums viņa atbilstībai šim ieņemamajam amatam.

Otrs svarīgākais izskatāmais likumprojekts, protams, ir “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Kā jau kolēģi teica, šis likumprojekts savā būtībā ir labs, bet tas ir brāķis. Un tieši tādēļ es arī vēlētos paust savas frakcijas viedokli, ka Latvijas Pirmā partija un “Latvijas Ceļš” piekrīt tiem vēlētājiem, kuri ar saviem parakstiem norādīja, ka Saeimas ievēlēšanas un atlaišanas kārtības regulējums mūsu valsts pamatlikumā - Satversmē, iespējams, ir novecojis un ir pilnveidojams. Tomēr mums ir iebildumi pret sasteigtiem un fragmentāriem risinājumiem. Tādēļ arī gribu pavisam īsi izklāstīt mūsu frakcijas argumentus šajā sakarā.

Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, ka Saeimu būtu iespējams atlaist, ja atlaišanu atbalsta tikai 15,5% vēlētāju. Uzskatām, ka tas nav pareizi. Tāpēc LPP/LC piedāvā principu: ja Saeimu ir ievēlējuši 62% vēlētāju, tad tiesības tautas nobalsošanā to atlaist arī ir 62% vēlētāju kvorumam pie nosacījuma, ka par to nobalso vairākums, tas ir, vismaz 31% plus 1 vēlētāja balss.

Otrkārt, sagatavotajos grozījumos nav atrunāti ne Saeimas atlaišanas periodiskuma kritēriji, ne arī tās tiesiskais pamatojums. Mūsuprāt, regulācijai ir jābūt, lai Satversmes grozījumus nevarētu izmantot kā instrumentu partiju savstarpējos ķīviņos un sabiedrības šķelšanai, jo, kā jūs redzat, jau bieži vien ir nonācis līdz dažādām absurdām situācijām.

Treškārt, mūsu Satversmes grozījumi ir fragmentāri, un tā vien šķiet, ka tas ir mēģinājums deformēt kādreiz pārdomāti un precīzi izstrādāto Latvijas Republikas Satversmi. Šeit ir jāmin, ka Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa” frakcija ir kategoriski pret demokrātijas demontāžu. Demokrātija ir vairākuma vara, un mēs nekādā gadījumā nepieļausim minoritātes diktātu. Mazākums nekad nevarēs diktēt savus noteikumus vairākumam. Tieši tādēļ mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā varas dalīšanas princips un arī šo dažādo četru varu balanss savā starpā.

Un, ceturtkārt, būtu jāmin arī šis ekonomiskais aspekts. Gribētos pajautāt: vai šo grozījumu autori ir mēģinājuši prognozēt tās ekonomiskās sekas, kas iestāsies Saeimas atlaišanas un jaunu vēlēšanu organizēšanas izraisītās nestabilitātes laikā, ja notiks bieža Saeimas pārvēlēšana? Satversmes grozījumi ir pārāk nopietna lieta, lai tos pieņemtu steigā un nepārdomāti. Ir jāpiesaista pēc iespējas vairāk speciālistu un nopietni būtu jāizvērtē, kādas sekas grozījumi Latvijas Republikas Satversmē var nest nākotnē. Un vēlreiz gribu uzsvērt, ka Latvijas Pirmā partija un “Latvijas Ceļš” respektē un atbalsta Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēktiesības un brīvības un Satversmē noteikto, ka suverēnā vara valstī pieder Latvijas tautai. Un tieši tādēļ mēs arī noraidām šos demagoģiskos un jau apnicīgi skandētos saukļus, kas nāk no kreisās partijas “Jaunais laiks”, par to, ka Saeimas deputāti baidās par saviem krēsliem, ka viņi ir pielīmēti tiem klāt un viņi baidās zaudēt savas vietas. Tā tas nav! Bet mēs iestājamies par to, ka katrai lietai ir jābūt pienācīgi izsvērtai.

Un, noslēdzot šīsdienas savu uzrunu, es gribētu informēt arī to, ka pagājušās nedēļas nogalē pirms tā saucamā “pederastu lepnuma”, kas latviski tiek tulkots no angliskā vārda, kas nepareizi ir ievazāts, “geju praidi”, mūsu frakcijas deputāti iesniedza atbalsta vēstuli kardinālam Pujatam, vēršoties pret Eiroparlamenta deputātu homoseksuāļu grupas rupju iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās, uzbrūkot kardinālam Pujatam. Un, ja jūs jautāsiet man kā Cilvēktiesību komisijas vadītājam, vai mūsu Latvijas sabiedrībā eksistē cenzūra, es atbildēšu - jā, tā eksistē. Ja jūs man prasīsiet, kādēļ, es atbildēšu - tādēļ, ka nosūtot šo atklāto vēstuli, atbalsta vēstuli visiem lielākajiem interneta portāliem, tāpat arī ziņu aģentūrām, nevienā no tām šī ziņa netika nopublicēta. Tikai vienā no tām bija atsauksme.

Un tieši tādēļ es jums nobeigumā arī pateikšu šīs vadlīnijas, ko tad mēs, par ko tad mēs iestājamies un pret ko mēs iestājamies. Un proti, tātad mēs iestājamies par to, ka baznīcai kā garīgo, morālo un kultūras vērtību glabātājai un sargātājai tūkstoš gadu garumā, kā sabiedrības sirdsapziņai ir ne tikai tiesības, bet obligāts pienākums darīt zināmu cilvēkiem savu nostāju par tādu parādību sabiedrībā, kuru uzskata par sabiedrības fiziskajai un garīgajai veselībai bīstamu. Homoseksuālisma propaganda, homoseksuālistu gājiens nav nevainīga izrādīšanās, gluži otrādi, tas ir mēģinājums uzspiest sabiedrībai pavisam citu modeli par to, kas tad ir ģimene un kas tad ir laulība. Un tieši tādēļ mēs, Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāti, nosodām Eiropas Parlamenta homoseksuāļu grupas uzbrukumus, mēģinot ierobežot vārda brīvības un reliģiskās pārliecības paušanu Latvijas sabiedrībā.

Un pašā noslēgumā es visiem jums vēlētos vēlēt svētīgu un saulainu nedēļas nogali, atpūtu, Dieva mieru un svētību.

Saeimas preses dienests